1. Article

1. 1)) pārvadātāju atbildības ierobežošana:
2. a)) Latvijas Republika saglabā tiesības un uzņemas ierobežot 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru, kurā izdarīti grozījumi ar 2002.gada protokolu (turpmāk — 2002.gada Atēnu konvencija), 3.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto atbildību, ja tāda ir, attiecībā uz pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem, ko izraisījis jebkurš risks, kas minēts IMO pamatnostādņu 2.2.punktā, minētajai atbildībai nepārsniedzot mazāko no šādām summām — 250 tūkstošu norēķinu vienību par katru pasažieri katrā atsevišķā gadījumā vai 340 miljonu norēķinu vienību par kuģi kopumā katrā atsevišķā gadījumā,
3. b)) Latvijas Republika saglabā tiesības un uzņemas šādai atbildībai mutatis mutandis piemērot IMO pamatnostādņu 2.1.1. un 2.2.2.punktu,
4. c)) Latvijas Republika ierobežo saskaņā ar 2002.gada Atēnu konvencijas 4.pantu noteikto faktiskā pārvadātāja atbildību, saskaņā ar 11.pantu noteikto pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja padotā, vai aģenta atbildību un saskaņā ar 12.pantu noteikto atgūstamo kopsummu,
5. d)) šā panta pirmās daļas 1.punkta atrunu un uzņemšanos piemēro neatkarīgi no 2002.gada Atēnu konvencijas 3.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktās atbildības pamata un neatkarīgi no iespējami pretējā minētās konvencijas 4. vai 7.panta, tomēr šī atruna un uzņemšanās neskar konvencijas 10. un 13.panta darbību;
6. 2)) obligātā apdrošināšana un apdrošinātāju atbildības ierobežošana:
7. a)) Latvijas Republika saglabā tiesības un uzņemas ierobežot saskaņā ar 2002.gada Atēnu konvencijas 4.bis panta pirmajā daļā noteikto prasību pastāvīgi uzturēt spēkā apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem, ko izraisījis jebkurš risks, kas minēts IMO pamatnostādņu 2.2.punktā, minētajai atbildībai nepārsniedzot mazāko no šādām summām — 250 tūkstošu norēķinu vienību katram pasažierim katrā atsevišķā gadījumā vai 340 miljonu norēķinu vienību par kuģi kopumā katrā atsevišķā gadījumā,
8. b)) Latvijas Republika saglabā tiesības un uzņemas ierobežot tā apdrošinātāja vai citas personas atbildību, kura saskaņā ar 2002.gada Atēnu konvencijas 4.bis panta desmito daļu sniedz finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz pasažiera nāvi vai miesas bojājumiem, ko izraisījis jebkurš risks, kas minēts IMO pamatnostādņu 2.2.punktā, minētajai atbildībai nepārsniedzot apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma summu, kas pārvadātājam jāuztur spēkā saskaņā ar šā panta 2.punkta "a" apakšpunktu,
9. c)) Latvijas Republika saglabā tiesības un uzņemas piemērot IMO pamatnostādnes, tai skaitā IMO pamatnostādņu 2.1. un 2.2.punktā minēto klauzulu piemērošanu attiecībā uz visu saskaņā ar 2002.gada Atēnu konvenciju noteikto obligāto apdrošināšanu,
10. d)) Latvijas Republika saglabā tiesības un uzņemas atbrīvot 2002.gada Atēnu konvencijas 4.bis panta pirmajā daļā noteiktās apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma pakalpojumu sniedzēju no atbildības, ko viņš nav uzņēmies;
11. 3)) sertifikācija:
12. a)) Latvijas Republika saglabā tiesības un uzņemas izdot apdrošināšanas sertifikātus saskaņā ar 2002.gada Atēnu konvencijas 4.bis panta otro daļu, lai atspoguļotu atbildības ierobežojumus un prasības pēc apdrošināšanas seguma, kas minētas šā panta 1.punkta "a" apakšpunktā un 2.punkta "a", "b" un "d" apakšpunktā, un iekļautu tādus ierobežojumus, prasības un atbrīvojumus, ko tā konstatē par vajadzīgām apdrošināšanas tirgus apstākļu dēļ sertifikātu izdošanas laikā,
13. b)) Latvijas Republika saglabā tiesības un apņemas akceptēt apdrošināšanas sertifikātus, ko saskaņā ar līdzīgu atrunu izdevušas citas valstis, kuras ir 2002.gada Atēnu konvencijas puses,
14. c)) ierobežojumus, prasības un atbrīvojumus skaidri atspoguļo saskaņā ar 2002.gada Atēnu konvencijas 4.bis panta otro daļu izdotajā vai apstiprinātajā sertifikātā;
15. 4)) ar atrunu saglabātās tiesības izmanto, pienācīgi ņemot vērā IMO pamatnostādnes un visus tās grozījumus, lai nodrošinātu vienveidību. Ja IMO Juridiskā komiteja ir pieņēmusi priekšlikumu grozīt IMO pamatnostādnes, attiecīgos grozījumus piemēros no dienas, ko nosaka minētā komiteja. Tas neskar starptautisko tiesību noteikumus par attiecīgas valsts tiesībām atcelt vai grozīt tās atrunu.