5. Article

Konvencijai pievienots 4.bis pants šādā redakcijā: 4.bis pants Obligātā apdrošināšana 1. Ja pasažierus pārvadā ar Dalībvalstī reģistrētu kuģi, kas drīkst pārvadāt vairāk kā divpadsmit pasažierus un kam ir piemērojama šī Konvencija, pārvadātājam, kurš faktiski veic pārvadājuma daļu vai visu pārvadājumu, ir pienākums apdrošināt kuģi vai noformēt citu finansiālu nodrošinājumu, piemēram, bankas vai citas finanšu iestādes garantiju, lai segtu atbildību par kaitējumu pasažieru nāves vai traumu iegūšanas gadījumā, saskaņā ar šo Konvenciju. Obligātās apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma maksimālā summa nav mazāka par 250.000 norēķina vienībām par pasažieri katrā atšķirīgā gadījumā. 2. Polisi, kas apliecina, ka ir spēkā apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem izsniedz katram kuģim pēc tam, kad Dalībvalsts attiecīgā institūcija ir nolēmusi, ka izpildītas 1.punkta prasības. Dalībvalstī reģistrētam kuģim šādu polisi izdod vai apstiprina kuģa reģistra valsts attiecīgā institūcija; kuģim, kas nav reģistrēts Dalībvalstī, to var izdot vai apstiprināt Dalībvalsts attiecīgā institūcija. Polisei jāatbilst šīs Konvencijas Pielikuma paraugā dotajam modelim un tajā jāietver šādas ziņas: (a) kuģa vārds, atšķirības numurs vai burti un reģistrācijas osta; (b) pārvadāja, kurš faktiski veic pārvadājumu vai pārvadājuma daļu vārds un galvenā uzņēmējdarbības vieta; (c) SJO piešķirtais kuģa identifikācijas numurs; (d) nodrošinājuma veids un darbības laiks; (e) apdrošinātāja vai citas personas, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu, vārds un galvenā uzņēmējdarbības vieta, un uzņēmējdarbības vieta, kur noformēta apdrošināšana vai cits finansiālais nodrošinājums; un (f) polises derīguma periods, kas nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma derīguma periodu. 3. (a) Dalībvalsts var pilnvarot tās atzītu iestādi vai organizāciju izdot sertifikātu. Šāda iestāde vai organizācija informē izdevēju valsti par katru polisi. Visos gadījumos Dalībvalsts pilnībā garantē tādā veidā izdotas polises komplektumu un precizitāti un uzņemas nodrošināt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saistību izpildi. (b) Dalībvalsts ziņo ģenerālsekretāram par: (i) institūcijas īpašajiem pienākumiem un saistībām, ko tai deleģējusi Dalībvalsts atzīta iestāde vai organizācija; (ii) šādas pilnvaras atsaukšanu; un (iii) dienu, kurā šī pilnvara stājas spēkā vai šīs pilnvaras atsaukšanas dienu. Deleģētās pilnvaras stājas spēkā ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu. (c) Iestāde vai organizācija, kura ir pilnvarota izdot polises saskaņā ar šo pantu, kā minimums, ir pilnvarota atsaukt šīs polises, ja tās neatbilst noteikumiem, saskaņā ar kuriem tās izdotas. Visos gadījumos iestāde vai organizācija ziņo par šādu atsaukšanu valstij, kuras vārdā ir izdota polise. 4. Polise ir izdevējas valsts oficiālajā valodā vai valodās. Ja lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu, tekstam pievieno tulkojumu kādā no šīm valodām, un, ja valsts nolemj, valsts oficiālā valoda var nebūt. 5. Polise atrodas uz kuģa un tās norakstu deponē iestādē, kas veic kuģu reģistrēšanu vai, ja kuģis nav reģistrēts Dalībvalstī, tās valsts iestādē, kas polisi izdevusi vai apstiprinājusi. 6. Apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums neatbilst šī panta prasībām, ja tas zaudē spēku ne tāpēc, ka beidzas polisē noteiktais derīguma termiņš apdrošināšanai vai nodrošinājumam, bet gan citu iemeslu dēļ, pirms pagājuši trīs mēneši no dienas, kad paziņojums par tā izbeigšanos ir iesniegts 5.punktā minētajām institūcijām, ja vien polise nav nodota šīm institūcijām vai izdota jauna polise minētajā periodā. Minētie noteikumi līdzīgi attiecas uz jebkuriem grozījumiem, kuru dēļ apdrošināšana vai cits finansiālais nodrošinājums vairs neatbilst šā panta prasībām. 7. Kuģa reģistra valsts, saskaņā ar šā panta noteikumiem, nosaka polises izsniegšanas un derīguma nosacījumus. 8. Nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts tā, lai atturētu Dalībvalsti paļauties uz no citām valstīm vai Organizācijas, vai citām starptautiskajām organizācijām iegūto informāciju par apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma uzturētāja finansiālo stāvokli, lai īstenotu šīs Konvencijas mērķus. Ja Dalībvalsts paļaujas uz šādu informāciju, tā netiek atbrīvota no saistībām, ko tā pilda kā polises izdevēja valsts. 9. Citas Dalībvalstis, pildot šīs Konvencijas saistības, atzīst Dalībvalsts izdotu vai apstiprinātu polisi un uzskata, ka tai ir tāds pats spēks, kā gadījumā, ja to izsniegusi un apstiprinājusi pati Dalībvalsts, pat gadījumā, ja polise izsniegta par kuģi, kas nav reģistrēts Dalībvalstī. Dalībvalsts var jebkurā brīdī pieprasīt pārrunas ar izdevēju vai apstiprinātāju valsti, ja tā uzskata, ka apdrošinātājs vai galvotājs, kas minēts apdrošināšanas polisē nav finansiāli spējīgs pildīt Konvencijas uzliktās saistības. 10. Prasību par kaitējuma kompensāciju, ko sedz apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums saskaņā ar šo pantu var iesniegt tieši apdrošinātājam vai citai personai, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu. Šādā gadījumā 1.punktā noteikto summu piemēro kā apdrošinātāja vai citas personas, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu, atbildības maksimālo summu, pat tad, ja pārvadātājs vai faktiskais pārvadātājs nav tiesīgs ierobežot atbildību. Atbildētājs var turpmāk celt tādus pašus iebildumus (bet ne bankrota vai likvidēšanas gadījumā), kā 1.punktā minētais pārvadātājs saskaņā ar šo Konvenciju. Turklāt, atbildētājs var celt iebildumus, ka kaitējums radies apdrošinātā ļaunticīgas rīcības rezultātā, bet atbildētājs nevar celt citus iebildumus, kādus varētu celt apdrošinātais tiesvedībā pret atbildētāju. Visos gadījumos atbildētājam ir tiesības prasīt no pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja, viņa līdzdalību tiesas procesā. 11. Jebkurš fonds, ko dibinājusi apdrošināšana vai cita finansiāla nodrošinājuma iestāde saskaņā ar 1.punktu, ir pieejams vienīgi prasību, kas izriet no šīs Konvencijas, apmierināšanai un iemaksas fondos atbrīvo no jebkuras atbildības saskaņā ar Konvenciju līdz samaksātajai summai. 12. Dalībvalsts nedod atļauju sava karoga kuģim, attiecībā uz kuru piemērojams šis pants, kuģot, ja vien tam nav izsniegts sertifikāts saskaņā ar 2. vai 15.punktu. 13. Saskaņā ar šā panta noteikumiem, katra Dalībvalsts atbilstoši saviem tiesību aktiem nodrošina, ka apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums līdz 1.punktā noteiktajai summai ir spēkā attiecībā uz katru kuģi, kas drīkst pārvadāt vairāk kā divpadsmit pasažierus, neatkarīgi no reģistrācijas vietas, kas ienāk ostā vai atstāj ostu tās teritorijā, tiktāl, ciktāl piemērojama šī Konvencija. 14. Neņemot vērā 5.punkta noteikumus, Dalībvalsts var paziņot ģenerālsekretāram, ka saskaņā ar 13.pantu, kuģiem, kas ienāk vai atstāj ostas tās teritorijā, var nebūt vai tiem nav jāuzrāda polise, ko pieprasa 2.punkts, nosakot, ka Dalībvalsts, kas izdod polisi, ir paziņojusi ģenerālsekretāram, ka tā veic ierakstus elektroniskā formātā, kas pieejami visām Dalībvalstīm, tādējādi apliecinot polises esamību un dod iespēju Dalībvalstīm atbrīvoties no 13.punkta saistībām. 15. Ja apdrošināšana vai cits finansiālais nodrošinājums neattiecas uz Dalībvalsts īpašumā esošu kuģi, tad šī panta noteikumi neattiecas uz šādu kuģi, bet kuģim jānoformē polise, ko izsniedz kuģa reģistra valsts attiecīga iestāde, un kas apliecina kuģa piederība šai valstij, un ka atbildības robežas ir noteiktas saskaņā ar 1.punktu. Šādai polisei pēc iespējas tuvāk jālīdzinās 2.punktā dotajam paraugam.