16. Article — paredz bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Tomēr

pašvaldībās bērniem nereti ir ierobežotas iespējas pavadīt brīvo laiku, rotaļājoties vai nodarbojoties ar sportu tam atbilstošās vietās. Kopumā Latvijas pilsētās un pagastos vēl joprojām nav pietiekams skaits publiski pieejamu bērnu rotaļu un atpūtas laukumu, tādēļ ir nepieciešams pašvaldības teritorijā izveidot bērnu rotaļu un atpūtas laukumus, radot visiem bērniem atpūtai piemērotu vidi un iespēju pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Bērnu rotaļu un atpūtas laukumiem ir jāatbilst bērnu vajadzībām un jāatspoguļo viņu vēlmes, tādēļ svarīgi ieklausīties bērnu viedoklī un īstenot bērnu idejas, tāpēc rotaļu un atpūtas laukumu projektus ir jāizstrādā bērniem sadarbībā ar pašvaldību attiecīgajiem speciālistiem. Bērnu rotaļu, sporta un atpūtas laukumu izveidošanai ir nepieciešams piešķirt finansējumu 26 rajoniem, 6 republikas pilsētām un Rīgas pilsētas 6 rajoniem/priekšpilsētām. Finansējums - Ls 76 000 Rezultāts: - īstenoti vismaz 76 bērnu projekti, veidojot bērniem un ģimenei draudzīgu pašvaldību; - bērni sadarbībā ar pašvaldību speciālistiem piedalījušies bērniem un ģimenei draudzīgas vides plānošanā un veidošanā. 2.2.Bērniem draudzīga skola 2004.gada 13.-15. maijā Sarajevā norisinājās starpvaldību konference "Veidojot bērniem piemērotu Eiropu un Centrālo Āziju", kuras viens no mērķiem ir veikt dažādus pasākumus, lai uzlabotu izglītības kvalitāti skolās. Saskaņā ar pamatnostādnēm "Bērniem piemērota Latvija", kuras ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.185 "Par pamatnostādnēm "Bērniem piemērota Latvija"", Bērnu un ģimenes lietu ministrijai 2005.gadā ir nepieciešams uzsākt projektu "Bērniem draudzīga skola". Projekta galvenais uzdevums ir noskaidrot visu skolas dzīvē iesaistīto pušu - skolotāju, skolēnu un viņu vecāku - viedokli, kas ir bērniem draudzīga skola, kādiem kritērijiem ir jāatbilst šādai skolai un kādā veidā skolas var kļūt par bērniem draudzīgām. Projekta ietvaros ir paredzēti vairāki pasākumi, kas vērsti uz diskusijas uzsākšanu starp pedagogiem, vecākiem un skolēniem par sadarbību bērniem draudzīgas, veselību veicinošas un drošas skolas vides veidošanā, kā arī par bērniem draudzīgas skolas kritēriju izstrādāšanu. Ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 17.pantu, kas paredz, ka bērnam ir tiesības pašam piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā un īstenošanā, projekta "Bērniem draudzīga skola" ietvaros tiks organizētas vietējās bērnu konferences Latvijas rajonos/republikas pilsētās un Latvijas bērnu konference "Bērniem draudzīga skola", kurās piedalīsies arī skolotāji, vecāki un pašvaldības pārstāvji un kurā tiks pieņemta rezolūcija par bērniem draudzīgu skolu Latvijā un uzdevumiem, kas īstenojami, lai sasniegtu šo mērķi. Projektā tiks aicinātas piedalīties visas Latvijas rajonu pašvaldības un republikas pilsētas. Rajonu/pilsētu konferenču organizēšanai ir nepieciešams piešķirt finansējumu 26 rajoniem, 6 republikas pilsētām un Rīgas pilsētas 6 rajoniem/priekšpilsētām. Finansējums - Ls 30300 Rezultāts: - noorganizētas 38 rajonu/pilsētu konferences "Bērniem draudzīga skola"; - noorganizēta Latvijas bērnu konference "Bērniem draudzīga skola"; - izveidoti bērniem draudzīgas skolas modeļi un kritēriji; - nodrošināta bērnu līdzdalība pašvaldību un valsts politikas veidošanā. 2.3.Jaunatnes iniciatīvu centri Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jaunatnes organizācijās, interešu klubos, pašpārvaldēs darbojas tikai 6,4 procenti jauniešu vecumā no 15 gadiem. Būtiska ir pozitīvas jaunatnes iniciatīvas veicināšana, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tāpēc nepieciešams veidot jaunatnes aktivitāšu centrus pašvaldībās. Finansējums - Ls 40 000 Rezultāts: - izveidoti un funkcionē vismaz trīs jaunatnes iniciatīvu centri; - veicināta jaunatnes līdzdalība sabiedrības dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā. 2.4.Informatīvi izglītojošu materiālu izdošana Jaunatnes pašiniciatīva un spēja patstāvīgi risināt noteiktas problēmas ir atkarīgas no viņu rīcībā esošajiem resursiem. Viens no svarīgākajiem līdzekļiem mērķu sasniegšanai ir informācija. Līdz ar to jauniešu pašiniciatīvas attīstīšanai ir nepieciešams veikt jauniešu izglītošanu un informēšanu, izdodot viņu vajadzībām un interesēm atbilstošus informatīvi izglītojošus materiālus. Finansējums - Ls 5000 Rezultāts: - izdots metodiskais materiāls (vismaz 2500 eksemplāri) par projektu vadību, kas sekmē jauniešu pašiniciatīvas attīstību un paaugstina jauniešu spēju patstāvīgi risināt noteiktas problēmas. 2.5.Jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektu atbalstīšana Neformālā izglītība papildina formālo izglītību, nodrošinot to iemaņu un prasmju apguvi, kas ļauj integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Tā nodrošina jauniešu vērtību sistēmas veidošanos un sniedz jauniešiem, tai skaitā riska grupu jauniešiem, iespējas apgūt prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības. Brīvprātīgais darbs dod iespēju lietderīgi izmantot savu brīvo laiku sabiedrībai noderīgiem mērķiem. Līdz ar to ir svarīgi sniegt atbalstu jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektiem, kas veicina jauniešu pašiniciatīvu un veido tos par aktīviem sabiedrības locekļiem. Finansējums - Ls 39 900 Rezultāts: - atbalstīti vismaz četri jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projekti.