8. Article

Latvijas zvejnieku pienākumi: 8.1. izmantot komerciālajā zvejā tikai tos zvejas kuģus, kuri iekļauti Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajā zvejas kuģu sarakstā. Prasība par kuģu iekļaušanu minētajā sarakstā attiecas arī uz zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10m vai lielāks; 8.2. nepārsniegt zvejas tiesību nomas līgumā noteiktos zvejas limitus; 8.3. reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālos: 8.3.1. pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas, ja zvejo piekrastē ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m (1.pielikums); 8.3.2. atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajai kārtībai un apstiprinātajam zvejas žurnāla paraugam, ja zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī piekrastē ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10m vai lielāks; 8.4. apkopot datus (augošā secībā) par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un iesniegt pārskatu par zveju (2.pielikums) Jūras vides pārvaldē ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša sestajam datumam; 8.5. pēc Zivsaimniecības pārvaldes un Valsts vides dienesta pieprasījuma sniegt ziņas, kas raksturo attiecīgā zvejnieka zveju konkrētos ūdeņos vai attiecas uz kuģu identifikāciju un raksturojumu; 8.6. zvejā aiz piekrastes ūdeņiem marķēt dreifējošos un peldošos noenkurotos zvejas rīkus atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, bet piekrastes zvejā ievērot šo noteikumu 14.punktā minētās prasības; 8.7. pēc loma pacelšanas nekavējoties atlaist jūrā zivis, ja to piezveja pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto vai šo noteikumu 22.punktā noteikto piezvejas apjomu, un par to izdarīt attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā; 8.8. nepieļaut tādas ar zveju, zivju apstrādi jūrā un zivju transportēšanu sais-tītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu jūrā, ostās un krastā. Piezvejas atlaišana (izmešana jūrā) Eiropas Savienības tiesību aktos un šajos noteikumos paredzētajos gadījumos netiek uzskatīta par piesārņojumu; 8.9. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm pēc attiecīgu līgumu noslēgšanas veikt zivju bioloģiskās analīzes; 8.10. ziņot valsts aģentūrai 'Latvijas Zivju resursu aģentūra" (turpmāk Latvijas Zivju resursu aģentūra) par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu, kā arī jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu un veikt attiecīgus ierakstus zvejas žurnālā; 8.11. saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktos dalībvalstīm paredzētajiem zvejas flotes kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmeņiem, saskaņot ar Zivsaimniecības pārvaldi zvejas kuģu iegādi, jaunu zvejas kuģu būvi un citu kuģu pārbūvi par zvejas kuģiem, ņemot vērā konkrētā zvejas kuģa dzinēja jaudu un tonnāžu (izņemot pašpatēriņa zvejā izmantotos zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 10m); 8.12. atļaut Valsts vides dienesta amatpersonām (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonām) pārbaudīt visas kuģa telpas, zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistītos dokumentus un atļaut izrakstīt no tiem nepieciešamos datus, kā arī sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Šāda palīdzība uz kuģiem jāsniedz arī Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto novērotāju netraucētas darbības un uzturēšanās nodrošināšanai; 8.13. uzstādīt satelītraidītāju uz Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktā garuma zvejas kuģiem un nodrošināt nepieciešamo datu pārraidi no zvejas kuģa uz Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības centru atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām; 8.14. pirms zvejas atļaujas (licences) saņemšanas iesniegt Valsts vides dienestā līguma kopiju par datu pārraidi uz Valsts vides dienesta zvejas kuģu pārraudzības centru; 8.15. atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus, kas radušies, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesību aktu un šo noteikumu prasības, neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētajām un uzliktajām soda sankcijām. Zaudējumu aprēķināšanas pamattakse (3.pielikumā) aprēķināma trīskāršā apmērā, ja izdarīti šādi pārkāpumi: 8.15.1. zveja bez zvejas atļaujas (licences); 8.15.2. attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā un vietā; 8.15.3. attiecīgas zivju sugas zveja pēc tās zvejas limita pilnīgas izmantošanas, izņemot šīs zivju sugas atļauto piezvejas apjomu; 8.15.4. neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu, kā arī zvejas atļaujā (licencē) nenorādītu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana; 8.16. pēc Valsts vides dienesta amatpersonu pieprasījuma (zvejojot citas valsts ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā, arī pēc attiecīgās valsts zvejas kontroles institūcijas amatpersonu pieprasījuma) nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesību aktu un šo noteikumu prasības, kā arī ar šiem zvejas rīkiem nozvejotās zivis; 8.17. glabāt uz kuģa zvejas atļauju (licenci), bet, zvejojot ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10m vai lielāks, arī papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju). Papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) jāglabā arī uz mazāka garuma zvejas kuģiem, ja tas paredzēts Eiropas Savienības tiesību aktos; 8.18. pirms kuģa ienākšanas ostā ziņot par kuģa nozveju un paredzamo ienākšanas laiku ostā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Pirms ienākšanas Latvijas ostās nepieciešamās ziņas (4.pielikums) nosūtīt Valsts vides dienestam, izmantojot elektroniskos vai mobilos (SMS) saziņas līdzekļus; 8.19. nodrošināt kuģa identifikācijas zīmju skaidru salasāmību un to atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktu prasībām. 9