7. Article

Var piekrist Ministru kabineta atbildes rakstā paustajam viedoklim, ka tiesību normas pieņēmējs nevar noregulēt visas iespējamās situācijas un konkrētā situācija ir jārisina pašiem tiesību normu piemērotājiem. Tomēr Satversmes tiesa uzskata par nepieciešamu atzīmēt, ka neprecizitātes apstrīdēto normu tekstā radušās tāpēc, ka nav ievērota noteikumu pieņemšanas procedūra. Tolaik spēkā esošo Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.160 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi" 99.punkts paredzēja, ka Ministru kabineta akceptētā (pieņemtā) tiesību akta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus, uz kuriem ir norādīts Ministru kabineta sēdes protokolā, kā arī redakcionālus labojumus. Turpretim Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra sēdes protokolā dotais uzdevums ieinteresētajām ministrijām saskaņot Noteikumu par upēm 2.punkta redakciju, lai tos varētu izsludināt bez atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, bija pārāk plašs un nekonkrēts. Vienlaikus Satversmes tiesa uzskata, ka Noteikumu par upēm pieņemšanas laikā pieļautās atkāpes no normatīvo aktu prasībām nav tik būtiskas, lai būtu pamats izvērtēt apstrīdēto normu spēkā esamību. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29.panta pirmās daļas 6.punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr.2004-25-03 "Par Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumu Nr.27 "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus" 2.2. un 2.3.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš