28. Article — Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai. (2) Prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut gan licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. (3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta. (4) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu. (5) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. (6) Prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem. 34 (08.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 28.1 pants. Mantiskā kaitējuma atlīdzības un nemantiskā kaitējuma atlīdzības noteikšanas kārtība (1) Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs, vai licenciāts ir tiesīgi prasīt pārkāpuma rezultātā nodarītā mantiskā kaitējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzību. (2) Prasot atlīdzināt mantisko kaitējumu, preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs, vai licenciāts par katru pārkāpumu var lūgt vienu no šādiem mantiskās atlīdzības veidiem: 1) zaudējumu atlīdzību; 2) licences maksu — summu, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam; 3) peļņu, ko pārkāpuma rezultātā negodīgi guvusi persona, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi. (3) Nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru tiesa nosaka pēc sava ieskata. 35 (19.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)
  1. (1)) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (iespējams pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai.
  2. (2)) Prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Licenciāts ir tiesīgs ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības iesniegt tiesā prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut gan licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.
  3. (3)) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Šādā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.
  4. (4)) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.
  5. (5)) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.
  6. (6)) Prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var pamatot arī ar normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci vai citiem normatīvajiem aktiem.
  7. (1)) Ja personas vainas dēļ notikusi preču zīmes nelikumīga izmantošana, preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs, vai licenciāts ir tiesīgi prasīt pārkāpuma rezultātā nodarītā mantiskā kaitējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzību.
  8. (2)) Prasot atlīdzināt mantisko kaitējumu, preču zīmes īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs, vai licenciāts par katru pārkāpumu var lūgt vienu no šādiem mantiskās atlīdzības veidiem:
  9. 1)) zaudējumu atlīdzību;
  10. 2)) licences maksu — summu, kuru varētu saņemt preču zīmes īpašnieks par preču zīmes izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam;
  11. 3)) peļņu, ko pārkāpuma rezultātā negodīgi guvusi persona, kura prettiesiski izmantojusi preču zīmi.
  12. (3)) Nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru tiesa nosaka pēc sava ieskata.
asdeadlinejoint-stockremunerationsalarytax-authorityvid

Cited by (2)