2. Article

RISINĀJUMA VARIANTS un tā ietekmes izvērtējums Atsevišķos gadījumos saglabāt līdzšinējo praksi, ka attiecībā uz muitas kontrolei pakļautajām precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, Valsts ieņēmumu dienests uzsāk administratīvo procesu, savukārt noteiktos gadījumos strīdu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu risināt civilprocesuālā kārtā, vienlaikus veicot atsevišķus uzlabojumus normatīvajā regulējumā Kā jau minēts iepriekš, līdzšinējā prakse attiecībā uz muitas kontrolei pakļautajām precēm paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka sniegto informāciju, pieņem lēmumu par to preču konfiskāciju, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, (uzsākot administratīvo procesu), vai rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka personas atbildību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem muitas jomā (uzsākot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā). Būtiski norādīt, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums tiek balstīts uz attiecīgā intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka sniegto informāciju par aizturētajām precēm26, un šāda atzinuma lūgšana intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam pamatojas atziņā, ka vienīgi intelektuālā īpašuma īpašnieks, piemēram, preču zīmes īpašnieks varēs apstiprināt to, vai konkrētās preces ir izgatavotas ar viņa piekrišanu un atļauju un norādīt apstākļus un pazīmes, kas liecina, ka ar preci pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu ir iespējams apstrīdēt un pēcāk arī attiecīgā procesa ietvaros pārsūdzēt tiesā, kur intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums arī tiek vērtēts pēc būtības, piemēram, preču zīmes nelikumīgas lietošanas fakts tiek izvērtēts atbilstoši likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" 27.panta pirmajai un otrajai daļai, muitas iestāžu darbību procesuālais raksturs, kā tas ir nostiprināts arī regulas Nr. 608/2013 preambulas 10.apsvērumā un 23.panta pirmajā daļā, tādējādi netiek pārkāpts. Turklāt, ņemot vērā to, ka atbilstoši Eiropas Komisijas 2017.gada 15.maija ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 īstenošanu kopumā Eiropas Savienībā no visiem preču aizturēšanas gadījumiem 2016.gadā tikai 6,1% gadījumos tika uzsāka tiesvedība, lai noteiktu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, secināms, ka pārējos gadījumos vai nu preces tika iznīcinātas, jo intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka sniegtā informācija apstiprināja muitas aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un preču deklarētājs pret to neiebilda, vai arī preces tika atzītas par oriģinālām un atbrīvotas. Latvijā 2015.gadā 13,6% no aizturēšanas gadījumiem, par precēm, kuras atzītas par viltotām, tika saņemts preču deklarētāja iebildums pret preču iznīcināšanu, savukārt 2016.gadā 16,1% gadījumos. 2016.gadā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram nav iesniegta neviena sūdzība par Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas lēmumiem administratīvā pārkāpuma lietā, kurā piemērota viltotu preču konfiskācija saskaņā ar LAPK 201.10 panta trešo daļu. Savukārt attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora lēmumu par viltotu preču nodošanu iznīcināšanai vai konfiskāciju, Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis un izskatījis vienu apstrīdēšanas iesniegumu par preču iznīcināšanu, bet Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmums tiesā nav pārsūdzēts. 2017.gadā tika pieņemti 9 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās (neviens netika pārsūdzēts tiesā). 2018.gadā tika pieņemti 3 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, no kuriem viens tika pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. 2019.gadā tika pieņemti trīs lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās par LAPK 201.10 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, no kuriem viens tika pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Tomēr, neskatoties uz minēto, kā arī ņemot vērā Satiksmes ministrijas un LTBA aicinājumu izvērtēt un pilnveidot esošo praksi un normatīvo regulējumu, jautājums par muitā konstatēto viltoto preču, par kurām ir strīds, vai tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, jautājuma risināšanu civilprocesuālajā kārtībā tika izskatīts Tieslietu ministrijas darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei 2018.gada 6.decembrī, kā arī 2019.gada 21.martā. Minētās darba grupas ietvarā tika konceptuāli atbalstīts risinājums esošo praksi mainīt daļēji, proti, noteikt, ka jautājumu par atsevišķu muitā konstatēto viltoto preču, par kurām ir strīds, vai tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, risināt civilprocesuālā kārtībā. Tas būtu attiecināms, piemēram, uz lielām, apjomīgām kravām, uz kurām neattiecas Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk regula Nr. 2015/2446) 144.panta27 noteikumi. Kā jau minēts, nepieciešamība paredzēt strīdu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu izskatīšanu civilprocesuālajā kārtībā attiektos uz noteiktiem gadījumiem, piemēram, lieliem kravu pārvadājumiem, kuros, iespējams, atrodas preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības un to nonākšana ES tirgū intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam radītu ievērojamus zaudējumus. Strīdā iesaistītās puses būtu intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks un fiziskās vai juridiskās personas, kas veic muitošanas darbības (piemēram, preču deklarētājs vai pārvadātājs). Procesuāli strīda risināšana civilprocesuālajā kārtībā būtu uzsākama pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienestā ir saņemti gan preču deklarētāja iebildumi par preču iznīcināšanu, gan intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka rakstveida apliecinājums, ka tas ir pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. Minētajā situācijā Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāpaziņo intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam par saņemtajiem preču deklarētāja iebildumiem pret preču iznīcināšanu, un intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam attiecīgi būtu jāiesniedz vispārējās jurisdikcijas tiesā prasība par savu tiesību aizsardzību.