105. Article — paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan

arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma tiesības. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, tas ir, ja tie noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi". Savukārt, Satversmes tiesas 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2005-12-0103 secinājuma daļas 21.punktā norādīts, ka "minētais pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā". 1.7. Aizsargjoslu likuma 36.panta piektās daļas redakcijā, kas bija spēkā Liepupes pagasta padomes 2008.gada 21.maija lēmuma pieņemšanas brīdī, bija noteikts pienākums pašvaldībām paredzēt teritorijas plānojumā kājāmgājēju celiņus piekļūšanai pludmalei. Atbilstoši minētajai normai pilsētās un ciemos celiņus ierīko, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, vienlaikus paredzot, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk kā viena kilometra attālumā viens no otra. Pašvaldība ir tiesīga noteikt īpašuma aprobežojumu teritorijas plānojumā un detālplānojumā arī bez īpašnieka piekrišanas par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies sakarā ar aprobežojuma noteikšanu. Jāsecina, ka ar minēto Aizsargjoslu likuma normu vietējai pašvaldībai ir deleģētas tiesības noteikt savā teritorijas plānojumā un detālplānojumā īpašumtiesību aprobežojumu - paredzēt kājāmgājēju celiņu piekļūšanai pludmalei. 1.8. Liepupes pagasta pašvaldība pamatoja noejas uz jūru Nr.18 noteikšanu ar to, ka kājāmgājēju ceļš pastāv dabā un to izmantojuši iedzīvotāji, līdz ar to pašvaldība uzskata, ka nekustamais īpašums "Sāres" (kadastra Nr.66600030348) pirms Liepupes pagasta teritorijas plānojuma pieņemšanas jau bija apgrūtināts. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 4.pantu zemesgrāmatā nostiprina nekustamo īpašumu aprobežojumus. Tāpat arī nav pamata uzskatīt, ka nekustamais īpašums būtu apgrūtināts ar ceļa servitūtu, jo atbilstoši Civillikuma 1235.pantam no servitūta izrietoša lietu tiesība ir spēkā pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā. Nekustamā īpašuma "Sāres" zemesgrāmatā nav ierakstīts aprobežojums, kas būtu saistīts ar ceļu. Savukārt, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta piekto daļu aprobežojumu - kājāmgājēju celiņu piekļūšanai pludmalei nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Līdz ar to ir nepamatots vietējās pašvaldības viedoklis, ka nekustamais īpašums "Sāres" jau ir bijis apgrūtināts pirms Liepupes pagasta teritorijas plānojuma pieņemšanas. 1.9. Lai atzītu, ka nekustamā īpašuma aprobežojums ir noteikts tiesiski, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam ir jābūt izstrādātam un pieņemtam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kā jau tika minēts rīkojuma 1.2.apakšpunktā, noeja uz jūru Nr.18 tika noteikta Liepupes pagasta teritorijas plānojumā pēc galīgās redakcijas apstiprināšanas, tādejādi pārkāpjot Ministru kabineta noteikumu Nr.883 41.1punkta prasības. Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03 14.punktā ir norādīts, ka "būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi". Ja, Liepupes pagasta pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojumu, būtu ievērojusi Ministru kabineta noteikumu Nr.883 prasības un neveiktu izmaiņas teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā pēc tās apstiprināšanas, noeja uz jūru Nr.18 nebūtu noteikta. Pie tam, nosakot noeju uz jūru Nr.18 teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā pēc tās apstiprināšanas, tika liegta iespēja sabiedrībai, tai skaita nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru nekustamajiem īpašumiem ir noteikts aprobežojums, izteikt savu viedokli par teritorijas plānojumā noteikto. Ņemot vērā minēto, Liepupes pagasta teritorijas plānojumā izstrādes laikā ir pieļauts būtisks normatīvo aktu pārkāpums. 2. Pamatojoties uz iepriekš minēto motivāciju un saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49.panta pirmo daļu un Teritorijas plānošana likuma 7.1pantu, apturu Salacgrīvas novada Domes 2009.gada 19.augusta saistošo noteikumu Nr.6 "Par teritorijas plānojumiem" 3.punktā norādītā Liepupes pagasta teritorijas plānojuma darbību šādās daļās: 2.1. Liepupes pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves saistošo noteikumu 10.2.11) apakšpunkta tabulā "Noejas uz jūru Liepupes pagastā" noeju Nr.18; 2.2. grafiskās daļas karšu "VIII. Tūjas ciems. Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" un "V. Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana. 1.lapā noeju Nr.18. 3. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Salacgrīvas novada Domes priekšsēdētājam D.Straubergam. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns