36. Article — Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi: 1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; 2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; 3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums; 4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar Valsts vides dienestu; 5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai. (2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad: 1) atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek: a) atjaunotas vai restaurētas esošās ēkas un būves; b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm; c) pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus; 2) tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi, tai skaitā uzņēmumi, kas veic komerciālo zveju piekrastes ūdeņos; 3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā; 4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; 5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai; 6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība; 7) tiek veikta ielu un autoceļu būvniecība vai pārbūve, lai nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām ēkām vai šajā pantā atļautās apbūves (ja tur bijusi iepriekšējā apbūve) vajadzībām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas; 8) tiek veikta ārējo inženiertīklu būvniecība esošās apbūves vai šajā pantā atļautās apbūves vajadzībām; 9) tiek veikta nobrauktuvju būvniecība pludmalē, lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei vai jūrai šā panta trešās daļas 6. punktā minētajos gadījumos; 10) tiek veikta publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecība (takas, veloceļi, skatu torņi, atpūtas vietas, informācijas stendi, norādes zīmes u. c.) un sanitāro ēku būvniecība. (21) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja: 1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām; 2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. (3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts: 1) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī gadījumos, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā un pašvaldībai piederošo zemi nodod bez atlīdzības valstij, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai; 2) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem); 4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām; 5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; 6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties, apstāties un stāvēt ārpus autoceļiem, kā arī pārvietoties pa nobrauktuvēm pludmalē, izņemot gadījumus, kad pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu, vai ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu, robežuzraudzību vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, kā arī gadījumus, kad ir saņemta pašvaldības rakstveida atļauja rūpnieciskās zvejas vajadzībām vai ir saņemta jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja publisko pasākumu nodrošināšanai, ūdens sporta un kuģošanas līdzekļu pievešanai un tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzētajās vietās un vides monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai. Papildus iepriekš minētajiem izņēmuma gadījumiem atļauts pārvietoties pa dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām) tikai tādēļ, lai piekļūtu dzīvojamām ēkām vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētām tūrisma un atpūtas vietām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas; 7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju; 8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām; 9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai. (4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts: 1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai; 2) mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma. Ikreizēju rīkojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegums saņemts vietējā pašvaldībā. Koku ciršanas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets; 3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli; 4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. (5) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju ceļu ierīkošanu un attiecīgu norāžu izvietošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī prasību, ka pilsētās un ciemos jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru, bet ārpus pilsētām un ciemiem gājēju ceļi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabisko apstākļu dēļ. Ja ne vairāk kā divus metrus platu gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu ierīko mežā, tā platību neatmežo. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi. (7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu. (8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem. 44 (19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 14.05.2009., 13.10.2011., 14.03.2013., 19.05.2016., 18.06.2020., 22.12.2021., 06.10.2022. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
  1. (1)) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:
  2. 1)) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
  3. 2)) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
  4. 3)) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;
  5. 4)) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar Valsts vides dienestu;
  6. 5)) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.
  7. (2)) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:
  8. 1)) atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:
  9. a)) atjaunotas vai restaurētas esošās ēkas un būves;
  10. b)) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm;
  11. c)) pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;
  12. 2)) tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi, tai skaitā uzņēmumi, kas veic komerciālo zveju piekrastes ūdeņos;
  13. 3)) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā;
  14. 4)) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
  15. 5)) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;
  16. 6)) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība;
  17. 7)) tiek veikta ielu un autoceļu būvniecība vai pārbūve, lai nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām ēkām vai šajā pantā atļautās apbūves (ja tur bijusi iepriekšējā apbūve) vajadzībām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas;
  18. 8)) tiek veikta ārējo inženiertīklu būvniecība esošās apbūves vai šajā pantā atļautās apbūves vajadzībām;
  19. 9)) tiek veikta nobrauktuvju būvniecība pludmalē, lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei vai jūrai šā panta trešās daļas 6. punktā minētajos gadījumos;
  20. 10)) tiek veikta publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecība (takas, veloceļi, skatu torņi, atpūtas vietas, informācijas stendi, norādes zīmes u. c.) un sanitāro ēku būvniecība.
  21. (21)) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja:
  22. 1)) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām;
  23. 2)) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
  24. (3)) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:
  25. 1)) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī gadījumos, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā un pašvaldībai piederošo zemi nodod bez atlīdzības valstij, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai;
  26. 2)) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
  27. 3)) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);
  28. 4)) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;
  29. 5)) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;
  30. 6)) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties, apstāties un stāvēt ārpus autoceļiem, kā arī pārvietoties pa nobrauktuvēm pludmalē, izņemot gadījumus, kad pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu, vai ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu, robežuzraudzību vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, kā arī gadījumus, kad ir saņemta pašvaldības rakstveida atļauja rūpnieciskās zvejas vajadzībām vai ir saņemta jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja publisko pasākumu nodrošināšanai, ūdens sporta un kuģošanas līdzekļu pievešanai un tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzētajās vietās un vides monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai. Papildus iepriekš minētajiem izņēmuma gadījumiem atļauts pārvietoties pa dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām) tikai tādēļ, lai piekļūtu dzīvojamām ēkām vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētām tūrisma un atpūtas vietām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas;
  31. 7)) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;
  32. 8)) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;
  33. 9)) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.
  34. (4)) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:
  35. 1)) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;
  36. 2)) mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma. Ikreizēju rīkojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegums saņemts vietējā pašvaldībā. Koku ciršanas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets;
  37. 3)) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;
  38. 4)) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
  39. (5)) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju ceļu ierīkošanu un attiecīgu norāžu izvietošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī prasību, ka pilsētās un ciemos jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru, bet ārpus pilsētām un ciemiem gājēju ceļi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabisko apstākļu dēļ. Ja ne vairāk kā divus metrus platu gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu ierīko mežā, tā platību neatmežo. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
  40. (6)) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
  41. (7)) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.
  42. (8)) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.
asbuilding-codeconstructiondeadlineenvironmentgovernmentjoint-stockmkreal-estateremunerationsalarytax-authorityvehiclevidwaste

Cited by (25)