115. Article — (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma

lietā Nr. 2010-54-03 12.2.1. punktu). Satversmes tiesa arī secinājusi, ka ietekmes uz vidi izvērtējums veicams pēc iespējas savlaicīgāk, jo tas ļauj konstatēt un novērst plānošanas dokumenta vai paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi pēc iespējas agrākā stadijā(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20.1. un 20.2. punktu). Arī Novērtējuma likuma 3. pantā tas minēts kā viens no ietekmes uz vidi novērtējuma principiem - novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Pirmām kārtām ir runa par pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes laikā pienācīgi veiktu stratēģisko novērtējumu. Ja stratēģiskais novērtējums nav veikts pienācīgi un rūpīga izvērtēšana atlikta uz vēlāku laiku, rodas tāda situācija, ka, atsaucoties uz iepriekš it kā veikto stratēģisko novērtējumu un apstiprināto teritorijas plānojumu, pienācīgs paredzētās darbības ietekmes uz vidi izvērtējums tā arī netiek veikts. 17.3. Arī Aizsargājamo teritoriju likuma 43. panta ceturtā daļa noteic, ka plānošanas dokumentam, kas atsevišķi vai kopā ar citu plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Plānošanas dokumentu atļauts īstenot, ja tas neatstās negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijas ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un nav pretrunā ar Natura 2000 teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem (43. panta piektā daļa). Ja plānošanas dokumenta īstenošana var negatīvi ietekmēt Natura 2000 teritoriju, šo dokumentu atļauts īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu, apmierināšanai (43. panta sestā daļa). Savukārt tad, ja Natura 2000 teritorijā atrodas Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, plānošanas dokumentu atļauts īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai vides aizsardzības interesēs (43. panta septītā daļa) vai arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai un ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas (43. panta astotā daļa). Tātad, ja pienācīgi veiktā stratēģiskajā novērtējumā secināts, ka plānošanas dokuments neietekmē Natura 2000 teritoriju, plānošanas dokumentu var īstenot. Savukārt tad, ja, veicot stratēģisko novērtējumu, secināts, ka plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmēs Natura 2000 teritoriju, īpaši teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, bet arī uz tai piegulošajām teritorijām. Tomēr pastāv iespēja īstenot arī šādu plānošanas dokumentu, ja tam tiek sniegts īpašs pamatojums, norādot uz svarīgām sabiedrības vai vides aizsardzības interesēm. Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai ir ievēroti stratēģiskā novērtējuma pamatprincipi un pirms Sakas pagasta teritorijas plānojuma apstiprināšanas pienācīgi izvērtēta apstrīdētajām teritorijām noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas ietekme uz Natura 2000 teritorijām, ievērojot šo teritoriju aizsardzības mērķus, kā arī tas, vai, lemjot par teritorijas plānojuma apstiprināšanu, pašvaldība nav pārsniegusi tai piešķirtās rīcības brīvības robežas. 18. Laikā, kad tika izstrādāts Sakas pagasta teritorijas plānojums, liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa" vēl nebija izveidots, tomēr Vides pārskatā, kā arī institūciju atzinumos, tostarp Atzinumā Nr. 88, bija norādīts, ka šāds dabas liegums tiek plānots (sk. lietas materiālu 1. sēj. 49. lpp.). 2007. gada 27. decembrī, kad tika apstiprināta Sakas pagasta teritorijas plānojuma galīgā redakcija, Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 730, ar kuriem izveidots dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa", jau bija stājušies spēkā. Tātad, apstiprinot Sakas pagasta teritorijas plānojumu, pašvaldībai dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa" un ar to saistītie ierobežojumi bija jāņem vērā. Dabas liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa" atrodas Eiropas Savienības prioritārie biotopi - ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas un pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm. Līdz ar to atbilstoši Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantam plānošanas dokumentu, kas negatīvi ietekmē šo Natura 2000 teritoriju, atļauts īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai vides aizsardzības interesēs, vai arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas. 18.1. Vides pārskatā norādīts, ka piekrastes mežiem Sakas pagastā ir izteikta krasta kāpu preterozijas un nostiprināšanas funkcija. Tāpat atzīts, ka bioloģiski augstvērtīgs ir priežu mežs uz ziemeļiem no Pāvilostas - Zaļkalna mežs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 53. lpp.). Atzinumā Nr. 88 Birojs pievienojās Vides pārskatā ietvertajām rekomendācijām ierobežot tobrīd potenciālā dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" un tam piegulošās teritorijas attīstību līdz brīdim, kad tiek noteikts dabas lieguma statuss un robežas, kā arī iekļaut šo teritoriju krasta kāpu aizsargjoslā vai noteikt to par dabas pamatnes teritoriju bez apbūves (sk. lietas materiālu 1. sēj. 56. lpp.). Tāpat Atzinumā Nr. 88 norādīts uz Vides pārskatā ietverto ieteikumu Zaļkalna mežu iekļaut krasta kāpu aizsargjoslā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 51. un 52. lpp.). Tātad stratēģiskā novērtējuma veikšanas laikā tika secināts, ka apbūve šajā teritorijā ir nepieļaujama un varētu negatīvi ietekmēt Natura 2000 teritoriju - dabas liegumu "Pāvilostas pelēkā kāpa". Pašvaldības teritorijas plānojums ir ilgtermiņa plānošanas dokuments. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 2. punktu pašvaldības teritorijas plānojumā tiek parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi "ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12 gadiem". Savukārt tad, kad tika gatavots Vides pārskats un Atzinums Nr. 88, jau bija zināms, ka tuvākajā laikā tiks izveidots dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa". Tāpēc nevar uzskatīt, ka minētās rekomendācijas par Zaļkalna meža teritoriju šajos dokumentos sniegtas vienīgi attiecībā uz brīdi, kad vēl nebija skaidrības par izveidojamā dabas lieguma robežām. Rekomendācijas bija attiecināmas uz dabas liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošo Zaļkalna mežu arī pēc dabas lieguma izveidošanas. Turklāt Vides pārskatā ieteikums posmā starp Pāvilostas pilsētas robežu un Strantes ciema robežu paplašināt krasta kāpu aizsargjoslu, tajā iekļaujot arī bioloģiski augstvērtīgo Zaļkalna mežu, izteikts pat atsevišķi, nesaistot to ar konkrētu termiņu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 65. lpp.). 18.2. Attiecībā uz Vides pārskatā un Atzinumā Nr. 88 ietvertajām rekomendācijām par potenciālā dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" teritoriju un tam piegulošā Zaļkalna meža teritorijām Sakas novada dome 2007. gada 25. janvārī izskatītajā pārskatā norādījusi: "Nav konkrētas informācijas par ieteikuma robežām. Lēmumā pieņemts ierobežot attīstības priekšlikumu realizāciju līdz minētajam brīdim - dabas lieguma robežu noteikšanai teritorijā starp Pāvilostas pilsētas ziemeļu robežu, Strantes ciema plānoto dienvidu robežu, jūras krastu rietumos un autoceļu austrumos"(sk. lietas materiālu 2. sēj. 180. lpp.). Pārskatā nav precizēts, kādi "attīstības priekšlikumu realizācijas" ierobežojumi tiks ieviesti, un Sakas pagasta teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā Zaļkalna meža teritorijai tika paredzēti trīs apbūvi pieļaujoši plānotās (atļautās) izmantošanas veidi - mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas, tūrisma un rekreācijas teritorijas un tūrisma un rekreācijas teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā. 18.3. Turklāt gan Vides pārskatā, gan Atzinumā Nr. 88 norādīts, ka Zaļkalna mežā dominē aizsargājamais biotops - mežaina jūrmalas kāpa un arī tāpēc Vides pārskata autori rekomendē šai teritorijai noteikt aizsargājamas teritorijas statusu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 49. lpp.). Tāpat Latvijas Dabas fonda izstrādātajā dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" dabas aizsardzības plānā 2009. - 2019. gadam (pieejams http://www.daba.gov.lv/ upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Pavilosta-09.pdf, aplūkots 2011. gada 12. aprīlī), kas apstiprināts ar vides ministra 2009. gada 11. septembra rīkojumu Nr. 305, konstatēts, ka dabas liegumu ieskauj "dabiski veidojies priežu sausieņu mežs, Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājams biotops - mežainas jūrmalas kāpas". Izvērtējot dabas liegumu ieskaujošā Zaļkalna meža bioloģisko vērtību, ieteikts "iestrādāt grozījumus jaunā Pāvilostas novada teritorijas plānojumā - nodrošinot Zaļkalna meža masīvam atbilstošu aizsardzību, piemēram, kā dabas pamatnei, kā vietējas nozīmes īpaši aizsargājamai dabas teritorijai u.c., veidojot bioloģiski, vizuāli un kultūrvēsturiski vienotu - kompleksu dabas teritoriju un nodrošinot dabas liegumu ar dabisku buferjoslu" (sk. dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" dabas aizsardzības plāna 8. un 63. lpp.). Mežainas jūrmalas kāpas kā īpaši aizsargājams biotops minētas Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumu Nr. 421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu" pielikuma 1.8. punktā. Tātad Zaļkalna mežam jānodrošina aizsardzība ne tikai kā dabas liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošai teritorijai, kas veic dabas lieguma buferjoslas funkcijas, bet arī kā Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamam biotopam - mežainām jūrmalas kāpām. 18.4. Novērtējuma likuma 23.5 panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādes laikā un pirms tā apstiprināšanas citastarp izvērtē un ņem vērā vides pārskatu, attiecībā uz to saņemtos komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli. Tas sasaucas ar interešu saskaņotības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumā tiek saskaņotas valsts, pašvaldību un privātās intereses (Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 2. punkts). Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu noteiktās teritorijas daļās. Galīgo lēmumu par teritorijas plānojuma saturu un apstiprināšanu pieņem pašvaldība. Pašvaldībai ne vienmēr jāvadās no personu vai institūciju izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem, tomēr tie ir jāizvērtē un ir jāapsver to piemērotība, vajadzība vai atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. Pašvaldība ir tiesīga noraidīt sabiedrības un institūciju izteiktos viedokļus, taču noraidījumam jābūt pamatotam (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Attiecībā uz kompetento institūciju sniegtajiem atzinumiem Satversmes tiesa arī norādījusi, ka pašvaldībai tie jāņem vērā, ciktāl šie atzinumi ietver norādes uz jautājumiem, kuriem plānojuma izstrādē pievēršama uzmanība (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 27.2. punktu). Pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu vai tā grozījumus, neaprobežojas vienīgi ar mehānisku likuma normu vai privātpersonu iesniegumos pausto vēlmju pārņemšanu teritorijas plānojumā. Pašvaldība kā pamatojumu atļautās (plānotās) izmantošanas noteikšanai var norādīt arī citus argumentus, ciktāl tie atbilst teritorijas plānošanas pamatprincipiem un ir pienācīgi izvērtēti un pamatoti teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 15. punktu). Tas, ka Zaļkalna meža teritorijā nav pieļaujama apbūve, norādīts Vides pārskatā, Atzinumā Nr. 88, sabiedrības, citastarp arī Pieteikuma iesniedzējas, viedokļos, kas pašvaldībai tika iesniegti Sakas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes laikā, kā arī vēlāk - dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" dabas aizsardzības plānā. Lietas sagatavošanas laikā šādu viedokli paudusi arī Dabas aizsardzības pārvalde un Vides valsts dienests. Atzinumā Nr. 88 arī norādīts, ka Birojs pašvaldībai iesaka pirms teritorijas plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanas "izvērtēt un ņemt vērā Vides pārskatā, it īpaši tā 6. nodaļā, šajā atzinumā un sabiedrības atzinumos par Vides pārskatu ietvertās rekomendācijas iespējamo ietekmju uz vidi samazināšanai" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 56. lpp.). No lietas materiāliem izriet, ka pašvaldība gan ir formāli norādījusi, ka Vides pārskata rekomendācijas attiecībā uz Zaļkalna mežu tiekot ņemtas vērā, taču apstiprinātajā Sakas pagasta teritorijas plānojumā nekas par to neliecina. Pašvaldība aprobežojusies vienīgi ar atbildīgo institūciju un ieinteresētās sabiedrības priekšlikumu un iebildumu apzināšanu, taču rūpīga Vides pārskata, institūciju un sabiedrības viedokļu izvērtēšana kopsakarā ar teritorijas plānojuma izstrādāšanas mērķi nav veikta (sal. ar Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Tas uzskatāms par būtisku pārkāpumu teritorijas plānojuma izstrādes procesā. Nav arī veikts izvērtējums un secināts, ka Zaļkalna meža apbūvi pieļaujošu teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu noteikšana ir "vienīgais risinājums", kas nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai, lai gan šāds secinājums Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantā paredzēts kā vienīgais pamats tam, lai īstenotu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu, kas negatīvi ietekmē Natura 2000 teritoriju. Ja arī šāds izvērtējums ticis veikts, tad ar to nav iepazīstināta ne sabiedrība, ne valsts institūcijas. Līdz ar to nav ievērots stratēģiskā novērtējuma pamatprincips, ka vides pārskata secinājumus, par to saņemtos institūciju un sabiedrības viedokļus izvērtē, apstiprinot teritorijas plānojumu, kā arī Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 2. punktā nostiprinātais interešu saskaņotības princips, no kura izriet teritorijas plānojuma uzdevums nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides, sociālo un citu interešu īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu). Ņemot vērā visus šajā punktā minētos apstākļus, Satversmes tiesa secina, ka Sakas pagasta teritorijas plānojumā Zaļkalna meža daļām noteiktā plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana, kas pieļauj apbūvi, nav savienojama ar dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzību. Pašvaldībai Sakas pagasta teritorijas plānojumā vai arī ar teritorijas plānojuma grozījumiem Zaļkalna meža daļām bija jānosaka tāds teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veids, kas neparedz apbūvi. Turklāt tūrisma un rekreācijas teritorijās jaunizveidojamā zemesgabala paredzētā platība ir 0,35 hektāri, bet tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktu, kas noteic, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemesgabala platība ir ne mazāka par trim hektāriem. 18.5. Satversmes tiesa arī norāda, ka Sakas pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas iedalītas vairākos paveidos, tostarp ir arī aizsargājamas meža teritorijas, taču vieni un tie paši TIAN nosacījumi attiecas uz visām mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām. Ja TIAN nenosaka katram teritorijas paveidam īpašus izmantošanas nosacījumus, tad dalījumam nav nekādas jēgas. Līdz ar to Sakas pagasta teritorijas plānojums, ciktāl tas Zaļkalna meža daļās pieļauj Aizsargjoslu likumam neatbilstošu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā jaunizveidojama zemesgabala platību un tādu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, kas nav savienojama ar dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzību, ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36. pantu, Teritorijas plānošanas likuma 3. pantu, Novērtējuma likuma 23.5 pantu un Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantu, tātad neatbilst arī Satversmes 115. pantam. 19. Saskaņā ar šā sprieduma 9.3. punktā norādīto Satversmes tiesai jāizvērtē Sakas pagasta teritorijas plānojums attiecībā uz dabas liegumam "Ziemupe" piegulošajām Akmeņraga meža daļām, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir mežsaimniecībā izmantojamas teritorijas. Astoņos šajā apstrīdētajā teritorijā ietilpstošos nekustamajos īpašumos saskaņā ar Pāvilostas novada domes 2009. gada 24. septembrī apstiprināto detālplānojumu jau paredzēta konkrēta apbūve. 19.1. Ar 2001. gada 30. marta VARAM rīkojumu apstiprināts dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plāns 1999. - 2010. gadam (pieejams http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Ziemupe-99.pdf, aplūkots 2011. gada 12. aprīlī). Tajā norādīts, ka īpatnējo dabas apstākļu dēļ nelielā teritorijā koncentrējas visas tipiskās piejūras ekosistēmas un līdz ar to piejūras biotopu daudzveidības ziņā šī ir unikāla teritorija. Tāpat norādīts, ka piekrastes ekosistēmas ir ļoti jutīgas pret mehānisko iedarbību, tāpēc dabas liegumā jāierobežo cilvēku kustība, jo nevar paredzēt, kādas sekas atstātu stihisks apmeklētāju skaita pieaugums (sk. dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plāna 2., 26. un 27. lpp.). Vides pārskatā norādīts, ka dabas liegumā "Ziemupe" piekrastes unikālās vērtības saglabājušās, pateicoties tam, ka šī teritorija ilgu laiku nebija pieejama plašam cilvēku lokam (sk. lietas materiālu 2. sēj. 56. lpp.). Konkrētas rekomendācijas, kas attiektos uz dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļām, nav sniegtas ne dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plānā, ne Vides pārskatā un Atzinumā Nr. 88. Vienīgi savā atzinumā Birojs citastarp pievienojas Vides pārskatā ietvertajam secinājumam: ja tiek īstenoti Vides pārskatā ietvertie pasākumi ietekmes uz vidi mazināšanai, Sakas pagasta teritorijas plānojuma īstenošana neatstās tiešu būtisku ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe", tā ekoloģiskajām funkcijām un integritāti, tāpēc nav nepieciešams izstrādāt kompensējošos pasākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 55. lpp.). Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas Sakas pagasta teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotas tumši zaļā krāsā. TIAN paredz, ka šajās teritorijās "galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir mežsaimniecība un kokmateriālu sagatavošana, kā arī ar mežsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi". Tomēr papildus tādiem atļautās izmantošanas veidiem, kas tieši saistīti ar mežsaimniecību, šajās teritorijās kā atļautā izmantošana minēta arī viensētu, pansiju, viesu māju, sporta un atpūtas objektu un dzīvnieku novietņu būvniecība, kā arī dzīvoklis vai atklāta sporta būve kā palīgizmantošana. 19.2. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 115. pantā ietvertās tiesības uz labvēlīgu vidi nav absolūtas un tās var ierobežot, samērojot personu vai personu apvienību tiesības ar sabiedrības interesēm attiecībā uz līdzsvarotu saimniecisko attīstību un ekonomisko labklājību. Turklāt gan atsevišķu privātpersonu, gan visas sabiedrības ekonomiskās intereses bieži vien prasa pārveidot apkārtējo vidi, tostarp kultūrvidi un dabu. Satversmes 115. pants a priori neparedz pastāvošās vides saglabāšanu un neliedz īstenot ar ekonomiskajām interesēm saistītus projektus, bet - gluži pretēji - prasa līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13. punktu). Kā jau secināts, arī Aizsargjoslu likums šajā apstrīdētajā teritorijā pieļauj apbūvi. Tomēr, ņemot vērā to, ka līdzās šai apstrīdētajai teritorijai atrodas Natura 2000 teritorija - dabas liegums "Ziemupe", bija jāizvērtē, vai apstrīdētajā teritorijā veiktai būvniecībai nebūs negatīvas ietekmes uz šo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. 19.3. Satversmes tiesa atzīst un vērš atbildīgo institūciju uzmanību uz to, ka neviens normatīvais akts neparedz unificētus pašvaldību teritorijas plānojumos lietojamos teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus, to apzīmējumus un krāsojumu. Tomēr arī tad, ja trūkst attiecīga normatīvā regulējuma, pašvaldības kā publisko tiesību subjekta rīcības brīvības ārējo ietvaru nosaka tiesību principi, citastarp teritorijas plānošanas principi. Ne vien teritorijas plānojuma izstrādes procesam, bet arī tā rezultātam - teritorijas plānojumam - jābūt skaidram un saprotamam. Teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai teritorijas plānojumā jābūt noteiktai tā, lai ikviens varētu ilgtermiņā plānot savu dzīvi, zinot to, kādam iepriekš skaidri definētam un paredzamam mērķim jebkura vietējās pašvaldības teritorija tiks izmantota. Turklāt teritorijas plānojumā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana jānosaka tā, lai būtu iespējams pilnvērtīgi veikt šā teritorijas plānojuma stratēģisko novērtējumu. Tāda plānošanas prakse, ka teritorijai, kurā pastāv atšķirīgi apstākļi, nosaka tikai vienu plānoto (atļauto) izmantošanu, taču paredz daudzus tās izmantošanas nolūkus, tādējādi ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas paredzamību, var nonākt pretrunā gan ar teritorijas plānošanas principiem, citastarp atklātības un interešu saskaņotības principu, gan arī ar vispārējiem tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4. punktu). Tātad teritorijas plānojuma grafiskajai daļai precīzi jāatspoguļo teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, bet TIAN jāreglamentē konkrētie teritorijas izmantošanas noteikumi. Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu apzīmējumiem jābūt vispārpieņemtiem un saprotamiem to parastajā vārdiskajā nozīmē, proti, TIAN nedrīkst paredzēt teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veida apzīmējumam pilnīgi neraksturīgus un ar to nesaistītus teritorijas izmantošanas nosacījumus. 19.4. Pašvaldība ir atbildīga par to, lai, tai piešķirtās rīcības brīvības robežās izstrādājot teritorijas plānojumus un nosakot attīstības risinājumus, tiktu rūpīgi izvērtēta šo risinājumu ietekme uz vidi un līdz ar to uz ikviena sabiedrības locekļa labklājību (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.2. punktu). Satversmes tiesa uzskata, ka stratēģiskais novērtējums attiecībā uz Akmeņraga meža daļu plānotās (atļautās) izmantošanas ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe" nav veikts pienācīgi, proti, izstrādājot Vides pārskatu, vispār nav ņemts vērā tas, ka TIAN mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļauj ar mežsaimniecību nesaistītu apbūvi, un nav izvērtēta šādas apbūves ietekme uz dabas liegumu "Ziemupe". Šāda situācija radusies tādēļ, ka pašvaldība Sakas pagasta teritorijas plānojumā mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām kā plānoto (atļauto) izmantošanu paredzējusi šādām teritorijām neraksturīgu izmantošanas veidu - apbūvi, kas nav saistīta ar mežsaimniecību. Ja pašvaldība būtu izvēlējusies precīzāku apzīmējumu teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidam, kas paredz mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās ar mežsaimniecību nesaistītu apbūvi, Vides pārskata sagatavotājiem būtu bijusi iespēja konstatēt, ka šai apstrīdētajai teritorijai kā dabas liegumam "Ziemupe" piegulošai teritorijai pievēršama lielāka uzmanība, un veikt pienācīgu ietekmes uz vidi izvērtējumu. Par to, ka stratēģiskais novērtējums nav veikts pienācīgi, netieši liecina vairāki Vides pārskatā ietvertie secinājumi un ieteikumi, tostarp ierosinājums grozīt atklāto telpu izbūves un uzturēšanas teritoriju un tūrisma un rekreācijas teritoriju krasta kāpu aizsargjoslā plānotās (atļautās) izmantošanas nosacījumus atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta prasībām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 64. lpp.). Savukārt tas, ka mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļautas ievērojami plašākas apbūves iespējas un šādas teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā aizņem daudz lielākas platības par iepriekš minētajām teritorijām, Vides pārskatā nav norādīts. Turklāt pārskatā par Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem viedokļiem norādīts, ka TIAN neparedz Zaļkalna mežā, kuram arī teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ir mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas, apbūves iespējas (sk. lietas materiālu 2. sēj. 85. lpp.). Tāpat Vides pārskatā minēts, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un to tuvumā netiek plānota intensīva apbūves vai ražošanas attīstība (sk. lietas materiālu 2. sēj. 64. lpp.) un Sakas pagasta teritorijas plānojums neparedz tādas darbības, "kas varētu būtiski un jūtami ietekmēt lielās un bioloģiski vērtīgās pagasta meža teritorijas" (sk. lietas materiālu 2. sēj. 62. lpp.). Vides pārskatā arī norādīts, ka apbūves platībām ir jābūt koncentrētām, jo tas "atvieglina pašvaldības un valsts iestādes iespējas nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, ļauj organizēt atkritumu savākšanu, nodrošināt ar ceļiem un inženiertehnisko infrastruktūru, kā arī citādi organizēt ikdienas dzīvi. Parasti apbūves teritorijas tiek koncentrētas ciemu robežās. Tas ļauj koncentrēt antropogēno ietekmi konkrētās vietās, bet pārējās atstāt salīdzinoši neskartas" (sk. lietas materiālu 2. sēj. 60.lpp.). Ja, veicot stratēģisko novērtējumu, būtu izvērtēta mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļautās ar mežsaimniecību nesaistītās apbūves iespējamā ietekme uz vidi kopumā un konkrēti uz Sakas pagastā esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tad Vides pārskatā šāds argumentēts izvērtējums expressis verbis būtu sniegts, līdzīgi kā tika izvērtēta Sakas pagasta teritorijas plānojumā paredzētā Akmensraga ciema ietekme uz dabas liegumu "Ziemupe" (sk. lietas materiālu 2. sēj. 65. lpp.). Jāņem vērā arī tas, ka mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas nosacījumi attiecas ne tikai uz salīdzinoši nelielajām apstrīdētajām teritorijām, bet uz visām Sakas pagasta teritorijas plānojumā paredzētajām mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām. Līdz ar to atbilstoši Sakas pagasta teritorijas plānojumam pastāv teorētiska un praktiska iespēja visas šīs teritorijas sadalīt trīs hektārus lielos zemesgabalos un veikt TIAN atļauto meža zemes transformāciju un apbūvi. 19.5. Sakas novada teritorijas plānojumā lietotais mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju apzīmējums un krāsojums, iespējams, maldinājis arī sabiedrību, kura visbiežāk iepazīstas tieši ar teritorijas plānojuma grafisko daļu, nevis TIAN. Tas norādīts arī konstitucionālajā sūdzībā. Turklāt, kā redzams no lietas materiāliem, Pieteikuma iesniedzēja vairākkārt informējusi RAPLM un Vides ministriju, ka sabiedriskās apspriešanas ietvaros pašvaldība piedāvājusi iepazīties vienīgi ar grafiskās daļas sastāvdaļu - karti "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", nevis ar visu teritorijas plānojumu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 59. un 63. lpp.). Sabiedrības līdzdalība ir būtisks faktors visā teritorijas plānošanas procesā. Tas izriet no teritorijas plānošanas un vides aizsardzības principiem un tiesiskā regulējuma. Atklātības princips prasa, lai teritorijas plānojums tiktu izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu (Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 7. punkts). Sabiedrības tiesības vides jomā ir noregulētas Vides aizsardzības likuma II nodaļā. Turklāt, kā jau tika minēts šā sprieduma 18.4. punktā, pienākums uzklausīt sabiedrības viedokli izriet ne tikai no teritorijas plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, bet arī no Novērtējuma likuma. Var uzskatīt, ka sabiedrība nebija pienācīgi un saprotamā veidā iepazīstināta ar risinājumu, kas pieļauj apbūvi dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļās, jo no Sakas pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartes šāda iespēja tieši neizrietēja (sal. ar Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4.2. punktu). Tas nonāk pretrunā ar atklātības principu un vienu no būtiskākajiem vides lēmumu leģitimitātes priekšnoteikumiem - sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu teritorijas plānošanas lēmumu pieņemšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 8.2. punktu). Līdz ar to dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļās paredzētās apbūves iespējas un to ietekme uz dabas liegumu un vidi kopumā nav izvērtēta ne stratēģiskā novērtējuma veikšanas laikā, ne sabiedriskās apspriešanas ietvaros, jo pašvaldība nebija sniegusi pilnīgu un precīzu informāciju. Šāda informācija ir viens no priekšnoteikumiem uz ilgtspējīgu attīstību vērsta lēmuma pieņemšanai (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 15. punktu). Tātad attiecībā uz dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļām Sakas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes laikā nav ievērots Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 7. punktā nostiprinātais atklātības princips, kā arī Vides aizsardzības likuma 3. panta 4. punktā un Novērtējuma likuma 3. panta 6. punktā nostiprinātais izvērtēšanas princips, kas atbilst vienam no šā sprieduma 17.2. punktā minētajiem stratēģiskā novērtējuma pamatprincipiem - teritorijas plānojuma iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes laikā un pirms tā pieņemšanas. Tas uzskatāms par būtisku pārkāpumu teritorijas plānojuma izstrādes procesā. Ja Sakas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes laikā šajā teritorijā apbūve tika plānota, tad bija jāparedz arī attiecīgs teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veids, piemēram, savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija mežaudžu ielokā - viens no Sakas pagasta teritorijas plānojuma grafiskajā daļā un TIAN paredzētajiem savrupmāju dzīvojamās apbūves teritoriju paveidiem. Līdz ar to Sakas pagasta teritorijas plānojums, ciktāl tas pieļauj ar mežsaimniecību nesaistītu apbūvi dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļās, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir mežsaimniecībā izmantojamas teritorijas, ir pretrunā ar Teritorijas plānošanas likuma 3. pantu, Vides aizsardzības likuma 3. pantu, Novērtējuma likuma 3. pantu un Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantu, tātad neatbilst arī Satversmes 115. pantam. 20. Vides aizsardzības un teritorijas plānošanas jomā Latvijā izveidota vesela virkne institūciju, tostarp VARAM, plānošanas reģioni, Birojs, Vides valsts dienests, Dabas aizsardzības pārvalde. Valsts pārvaldes mērķus, arī vides aizsardzības mērķus, visefektīvāk iespējams sasniegt, valsts pārvaldes iestādēm sadarbojoties. Citastarp arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma septītā nodaļa nosaka sadarbību kā procesu, kas valsts pārvaldes iestādēm palīdz efektīvāk veikt savas funkcijas un uzdevumus. Tādējādi tieši no pašvaldības un valsts pārvaldes institūciju sadarbības un likumā noteikto funkciju efektīvas un godprātīgas veikšanas ir atkarīgs tas, vai nepilnības teritorijas plānošanas procesā tiks novērstas pēc iespējas agrāk (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 27.2. punktu). Satversmes tiesa jau vērsusi Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību gādāt par valsts pārvaldes iestāžu sadarbību nolūkā nodrošināt efektīvu teritorijas plānošanas kontroli (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 26. punktu). Pieaicināto personu Satversmes tiesai sniegtajos viedokļos un citos lietas sagatavošanas laikā iegūtajos materiālos pausti atšķirīgi uzskati par apstrīdētajām teritorijām noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas ietekmi uz dabas liegumiem "Pāvilostas pelēkā kāpa" un "Ziemupe", kā arī par Sakas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes procesu kopumā. Piemēram, VARAM norāda uz apstrīdēto teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas konkrētu nosacījumu neatbilstību Aizsargjoslu likumam, jo krasta kāpu aizsargjoslā jaunizveidojama zemesgabala platība paredzēta uz pusi mazāka, nekā prasa likums, tomēr tai pašā laikā, nemotivējot savu viedokli, atzīst, ka kopumā teritorijas plānojums izstrādāts, ievērojot normatīvo aktu prasības. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde norāda uz to, ka Sakas pagasta teritorijas plānojumā plānotā (atļautā) Zaļkalna meža teritorijas izmantošana ir pretrunā ar dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzības mērķiem. Tomēr no lietas materiāliem neizriet, ka šī institūcija būtu mērķtiecīgi rīkojusies, lai šādu situāciju novērstu. Pieaicinātās personas, tostarp VARAM un Birojs, norāda, ka attiecībā uz teritorijas plānojumu sniegtajiem kompetento institūciju atzinumiem, arī Biroja atzinumam par vides pārskatu, ir vienīgi ieteikuma raksturs un pašvaldībai pašai ir tiesības izlemt, vai tā ievēros vai noraidīs šajos dokumentos rekomendēto. Savukārt to, vai pašvaldība šajos dokumentos ietvertos priekšlikumus un iebildumus vispār ir izvērtējusi un cik argumentēti tos noraidījusi, neviena institūcija faktiski neizvērtē. Tās formāli atsaucas cita uz citas kompetenci un pašvaldības tiesībām galīgo lēmumu pieņemt pašai. 21. Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Apsverot to, ar kuru brīdi Sakas pagasta teritorijas plānojumu attiecībā uz konkrētajām teritorijām atzīt par spēkā neesošu, Satversmes tiesa secina, ka visefektīvākā šo teritoriju aizsardzība būtu nodrošināma, ja teritorijas plānojumu atzītu par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža, tas ir, no 2008. gada 11. janvāra, jo tad netiktu legalizētas, iespējams, nepamatotās pašvaldības darbības, kas veiktas, balstoties uz šo teritorijas plānojumu, tostarp saistībā ar "Kurzemes sētas" būvniecību (sal. ar Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 16. punktu un 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 28. punktu). Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24. septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes 2007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12 "Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", ciktāl tie ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36. pantā krasta kāpu aizsargjoslai noteiktajiem ierobežojumiem, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošiem no 2008. gada 11. janvāra. 2. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24. septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes 2007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12 "Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", ciktāl tie Zaļkalna meža daļās pieļauj Aizsargjoslu likumam neatbilstošu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā jaunizveidojama zemesgabala platību un tādu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, kas nav savienojama ar dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzību, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošiem no 2008. gada 11. janvāra. 3. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24. septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes 2007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12 "Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", ciktāl tie pieļauj ar mežsaimniecību nesaistītu apbūvi dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļās, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir mežsaimniecībā izmantojamas teritorijas, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošiem no 2008. gada 11. janvāra. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Skudra