Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums
In force· 107 articles· Issued by: Saeima· In force from: Wed Mar 31
Verify on the source (likumi.lv) ↗Vispārīgie noteikumi
- 1.Likumā ir lietoti šādi termini:
- 2.(1) Šis likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksājumu pakalpojumu izmantotāju, elektroniskās naudas emitentu, elektroniskās naudas turētāju, valūtu tirdzniecības sabiedrību un maksājumu sistēmu tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, elektroniskās naudas emisijai, izplatīšanai un atpirkšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, valūtu tirdzniecības sabiedrību un maksājumu sistēmu tiesisko statusu, darbību un atbildību.
- 3.(1) Šo likumu nepiemēro:
Iestādes licencēšana un reģistrēšana(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)
- 4.(1) Iestāde darbību Latvijā drīkst uzsākt tikai pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas, izņemot šā likuma 5. un 5.1 pantā noteiktos gadījumus.
- 5.(1) Maksājumu iestādei nav nepieciešama Latvijas Bankas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
- 6.(1) Ja maksājumu iestāde, regulāri izvērtējot savu darbību, konstatē, ka tā varētu neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, tā nekavējoties informē Latvijas Banku.
- 7.(1) Latvijā licencētas iestādes valde un juridiskā adrese ("sabiedrības sēdeklis") atrodas Latvijas Republikā. Licencētas iestādes komercdarbības veikšanas vieta vismaz daļēji ir saistīta ar Latvijas Republiku.
- 8.(1) Iestādēm, kurām ir piemērojams šā likuma 5. un 5.1 pantā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz licenci, nav saistoši šā likuma 4.panta otrās daļas, 9.panta, 11.panta pirmās, otrās, 2.1, 2.2, 2.3 un trešās daļas, 12., 13. panta pirmās daļas, 14., 15., 16., 17., 18., 19., 22., 24., 25., 26., 31., 32., 33., 34., 35. un 37.panta, 46.panta trešās daļas, kā arī 50. un 51.panta noteikumi.
- 9.Licencētai iestādei ir tiesības uzsākt maksājumu iestādes darbību vai elektroniskās naudas iestādes darbību citā dalībvalstī šā likuma 32. un 33.pantā noteiktajā kārtībā.
- 10.(1) Licencētās iestādes, to pārstāvjus un filiāles, kā arī ārvalsts elektroniskās naudas iestāžu filiāles, kuras saņēmušas licenci Latvijā, reģistrē licencēto iestāžu reģistrā, ko uztur Latvijas Banka.
- 11.(1) Lai saņemtu licenci iestādes darbībai vai elektroniskās naudas emisijai, pretendents iesniedz Latvijas Bankai attiecīgu iesniegumu, tam pievienojot:
- 12.(1) Maksājumu iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz:
- 13.(1) Būtisku līdzdalību iestādē ir tiesīga iegūt tikai persona, kas atbilst šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
- 14.(1) Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību iestādē, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas normatīvajos aktos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
- 15.(1) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darba dienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma 14.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, ņemot vērā visu tās iegādājamo iestādes akciju vai daļu skaitu, šīs personas finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās iestādes noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā attiecīgā persona plāno iegūt līdzdalību, kā arī šīs personas iespējamo ietekmi uz iestādes vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus:
- 16.(1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību iestādē, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo iestādes pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.
- 17.Iestāde līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Latvijas Bankai to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī bijusi būtiska līdzdalība iestādē, šim sarakstam pievienojot informāciju par akcionāriem vai dalībniekiem un savstarpēji saistītām akcionāru vai dalībnieku grupām un līdzdalības apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.
- 18.Ja persona nav izpildījusi šā likuma 14.panta prasības, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju vai daļu balsstiesības, bet akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju vai daļu balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.
- 19.(1) Nosakot, cik liela ir personas netieši iegūtā līdzdalība iestādē, ņem vērā balsstiesības, ko šī persona (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) ieguvusi iestādē:
- 20.(1) Par iestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes (ja tāda izveidota) priekšsēdētāju, padomes locekli, personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, kā arī par tādu personu, kas ir tieši atbildīga par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības vai elektroniskās naudas emisijas pārvaldību, var būt persona:
- 21.(1) Par iestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes (ja tāda izveidota) priekšsēdētāju, padomes locekli, personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, kā arī par tādu personu, kas ir tieši atbildīga par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības vai elektroniskās naudas emisijas pārvaldību, nevar būt persona:
- 22.Latvijas Bankai ir tiesības neizsniegt licenci iestādei, ja:
- 23.(1) Ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt maksājumu iestādes finansiālo stabilitāti vai Latvijas Bankas spēju uzraudzīt maksājumu iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Banka var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu maksājumu pakalpojumu sniegšanai.
- 24.(1) Latvijas Banka pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai atteikumu izsniegt licenci un informē iesnieguma iesniedzēju triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, atteikuma gadījumā paziņojot atteikuma iemeslus.
- 25.(1) Latvijas Banka var anulēt iestādes licenci, ja:
- 26.(1) Ja iestāde vēlas izdarīt būtiskas izmaiņas šā likuma 11.pantā noteiktajā Latvijas Bankai iesniedzamajā informācijā, tā rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai un iesniedz tai šā likuma 11.pantā minēto informāciju, ietverot tajā arī paredzētās izmaiņas.
Pārstāvju, filiāļu vai ārpakalpojumu struktūru izmantošana
- 27.(1) Iestāde var sniegt maksājumu pakalpojumus tieši vai ar tās pārstāvja starpniecību šajā pantā noteiktajā kārtībā.
- 28.(1) Latvijas Banka aizliedz iestādei sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas izplatīšanu vai atpirkšanu ar pārstāvja starpniecību, ja:
- 29.(1) Darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas iestādes darbības nodrošināšanai maksājumu pakalpojumu sniegšanas vai elektroniskās naudas emisijas jomā, tas ir, grāmatvedības kārtošanai, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldībai vai attīstīšanai, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšanai, var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Iestāde papildus var deleģēt iekšējās kontroles sistēmas organizēšanu un kāda maksājuma pakalpojuma vai elektroniskās naudas pakalpojuma elementa sniegšanu vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem veidā, kas būtiski nepasliktinātu iestādes iekšējās kontroles kvalitāti.
- 30.(1) Latvijas Banka aizliedz iestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:
- 31.(1) Citā dalībvalstī licencēta iestāde drīkst atvērt filiāli vai izmantot pārstāvi Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, tikai pēc tam, kad:
- 32.(1) Latvijā licencēta iestāde atver filiāli vai izmanto pārstāvi citā dalībvalstī šajā pantā un Regulā Nr. 2017/2055 noteiktajā kārtībā.
- 33.(1) Latvijā licencēta iestāde uzsāk maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli un neizmantojot pārstāvi, šajā pantā un Regulā Nr. 2017/2055 noteiktajā kārtībā.
Iestādes darbību regulējošās prasības(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)
- 34.(1) Iestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem — minimālo sākotnējo kapitālu vai kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.panta noteikumiem.
- 35.(1) Maksājumu iestāde, izņemot iestādi, kas sniedz vienīgi šā likuma 1. panta 1. punkta "h" vai "i" apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus, nodrošina, lai tās pašu kapitāls vienmēr būtu lielāks par vai vienāds ar pašu kapitāla prasību.
- 36.(1) Papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai maksājumu iestāde var veikt:
- 37.Licencēta iestāde var piešķirt ar maksājumu pakalpojumiem saistītu kredītu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
- 38.(1) Iestāde nodrošina, lai nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, būtu nodrošināta ar apdrošinātāja vai tādas kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, kura neietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar iestādi, vai arī nodrošina, lai šī nauda:
- 39.Dokumentāciju, kas saistīta ar iestādes licencēšanu, pārstāvju, filiāļu un ārpakalpojumu struktūru izmantošanu, iestādei noteiktajām regulējošajām prasībām un tās uzraudzību, iestāde glabā ne mazāk kā piecus gadus.
- 40.(1) Maksājumu iestāde, kas saņēmusi Latvijas Bankas licenci, Latvijas Bankai maksā 7000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.
Maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)
- 41.Maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības regulē šis likums, citi maksājumu pakalpojumu jomas darbību regulējošie normatīvie akti, Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, kā arī civiltiesiskie līgumi, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzējs noslēdzis ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju.
- 42.Gada laikā pēc iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja savstarpēji noslēgtā līguma darbības termiņa beigām iestādei ir pienākums pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma atmaksāt atpakaļ neizlietoto naudu, neprasot par to samaksu. Šā panta pirmajā teikumā minētais noteikums ietverams iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja līgumā.
- 43.(1) Iestādes pienākums ir garantēt maksājuma pakalpojuma izmantotāja personas, kontu un darījumu noslēpumu.
- 44.(1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību attiecīgo informāciju saņemt, ziņas par iestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā iestādes akcionāram vai dalībniekam, padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklim vai iestādes darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju, elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu sistēmu darbības uzraudzība un atbildība(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 45.(1) Latvijas Bankai ir tiesības papildus noteikt vēl citas iestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu iestāžu darbības risku un aizsargātu elektroniskās naudas turētājus un maksājumu pakalpojumu izmantotājus.
- 46.(1) Maksājumu iestāde, kas ir komercsabiedrība, gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par maksājumu pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 1.panta 1.punktā, un par citu darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma 36.panta pirmajai daļai, atspoguļo finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņos.
- 47.Iestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt iestādes turpmāko darbību.
- 48.(1) Uzraudzības funkciju veikšanai Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde sagatavo pārskatus par tās darbību saskaņā ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem par šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.
- 49.(1) Lai pārbaudītu iestāžu un maksājumu sistēmu darbības atbilstību šā likuma prasībām, kā arī Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām, Latvijas Bankai ir tiesības:
- 50.(1) Citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts iestāžu filiālēs un pie iestāžu pārstāvjiem vai pilnvarot tam Latvijas Banku.
- 51.(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli vai neizmantojot pārstāvi, veic darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgā filiāle vai pārstāvis vai iestāde izbeidz šādas darbības.
- 52.(1) Informācija par iestādi un dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, kas uzsācis darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, un to klientiem, iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no institucionālajām vienībām saņemtā informācija un iestādes un dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija, kā arī Latvijas Bankas rīcībā esošā ar finanšu tirgus dalībnieku un maksājumu sistēmu darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, vai to klientu. Šādai informācijai par iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi un to klientu, kā arī iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja iestādei, dalībvalstī licencētai iestādei vai pārstāvim, vai to klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija vai iestāde, dalībvalstī licencēta iestāde vai pārstāvis, vai to klients (juridiskā persona) ir likvidēts.
- 53.(Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)
- 54.(Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)
- 55.(Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)
- 56.(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka maksājumu sistēma, maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai elektroniskās naudas iestāde neievēro šā likuma prasības, Latvijas Bankas izdotos noteikumus vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, tā, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot un piemērot:
Maksājumu pakalpojumu sniegšanas, elektroniskās naudas turēšanas un elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumi un informēšanas prasības(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)
- 57.(Izslēgts ar 02.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2017.)
- 58.(1) Maksājumus veic valūtā, par kuru maksājuma pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma izmantotājs vienojušies.
- 59.(1) Ja maksājuma saņēmējs piedāvā atlaidi par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, tas informē par to maksātāju pirms maksājuma uzsākšanas.
- 60.(1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā likuma VII, VIII un IX nodaļā noteikto informāciju maksājuma pakalpojuma izmantotājam sniedz bez maksas.
- 61.(1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam rodas strīds ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka tas ievērojis šā likuma VII, VIII un IX nodaļā noteiktās informēšanas prasības.
- 62.Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto maksājuma instrumentu, kas saskaņā ar standartlīgumu izmantojams tikai maksājumiem, no kuriem katrs atsevišķi nepārsniedz 30 euro, vai izmanto tādu maksājuma instrumentu, kuram noteiktais limits ir 150 euro vai kurā uzkrātā nauda nekad nepārsniedz 150 euro:
Maksājumi, uz kuriem attiecas standartlīgums
- 63.(1) Pirms standartlīguma noslēgšanas vai pirms tam, kad maksājuma pakalpojuma izmantotājs piekritis izmantot piedāvājumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju sniedz pakalpojuma izmantotājam šā likuma 64.pantā paredzēto informāciju. Informācija par Latvijā piedāvātajiem maksājumu pakalpojumiem sniedzama skaidri saprotamā veidā valsts valodā vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.
- 64.Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam standartlīgumā sniedz šādu informāciju:
- 65.Standartlīguma spēkā esamības laikā maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt informāciju par standartlīguma noteikumiem, kā arī šā likuma 64.pantā norādīto informāciju un noteikumus papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.
- 66.(1) Grozījumus standartlīgumā, kā arī šā likuma 64.pantā noteiktajā informācijā un noteikumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs ierosina atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ierosinātās (plānotās) šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.
- 67.(1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs var izbeigt standartlīgumu jebkurā laikā, izņemot gadījumu, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs vienojušies par iepriekšējas paziņošanas termiņu standartlīguma izbeigšanai. Iepriekšējas paziņošanas termiņš nevar būt ilgāks par vienu mēnesi.
- 68.Ja saskaņā ar standartlīgumu tiek veikts maksājums, ko uzsācis maksātājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma pirms maksājuma uzsākšanas sniedz informāciju par tā maksimālo izpildes laiku un maksu par pakalpojumu, ko sedz maksātājs, kā arī šīs maksas sadalījumu.
- 69.(1) Pēc tam, kad maksājuma summa norakstīta no maksātāja konta, vai — gadījumos, kad maksātājs neizmanto maksājumu kontu, — pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem sniedz maksātājam šādu informāciju:
- 70.(1) Pēc tam, kad izpildīts maksājums, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem sniedz vai dara pieejamu saņēmējam šādu informāciju:
Vienreizējie maksājumi
- 71.(1) Šo nodaļu piemēro vienreizējiem maksājumiem, uz kuriem neattiecas standartlīgums.
- 72.(1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodod maksājuma pakalpojuma izmantotājam viegli pieejamā veidā informāciju, kas minēta šā likuma 73.pantā, pirms maksājuma pakalpojuma izmantotājs uzņemas saistības izmantot vienreizēja maksājuma pakalpojumu. Pēc pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo informāciju sniedz papīra formā vai izmantojot jebkuru citu pastāvīgu informācijas nesēju. Informācija par Latvijā piedāvātajiem maksājumu pakalpojumiem formulējama skaidri saprotamā veidā valsts valodā vai kādā citā valodā, par kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju.
- 73.(1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam sniedz vai dara pieejamu šādu informāciju:
- 74.Uzreiz pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kāds noteikts šā likuma 72.panta pirmajā daļā, maksātājam sniedz vai dara pieejamu šādu informāciju:
- 75.Uzreiz pēc maksājuma izpildes saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 72.panta pirmajai daļai sniedz vai dara pieejamu saņēmējam šādu informāciju:
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājuma pakalpojuma izmantotāju tiesības un pienākumi
- 76.Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties par atsevišķu šā likuma 77.panta pirmās daļas, 80.panta trešās daļas, kā arī 85., 87., 88., 89., 92. un 99.panta noteikumu nepiemērošanu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties arī par citu, nevis šā likuma 84.pantā noteikto zaudējuma atlīdzības pieprasīšanas termiņu.
- 77.(1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar prasīt no maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksu par savu informēšanas pienākumu pildīšanu, kā arī par korektīvo vai preventīvo darbību veikšanu atbilstoši šā likuma X, XI, XII, XIII un XIV nodaļai, ja šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā nav noteikts citādi. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojas ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju par šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā minētās maksas piemērošanu, tad šo maksu nosaka samērīgu ar savām faktiskajām informēšanas, kā arī korektīvo vai preventīvo darbību veikšanas izmaksām.
- 78.(1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto maksājuma instrumentu, kas saskaņā ar standartlīgumu izmantojams tikai maksājumiem, no kuriem katrs atsevišķi nepārsniedz 30 euro, vai maksājuma instrumentu, kuram noteiktais limits ir 150 euro vai kurā uzkrātā nauda nekad nepārsniedz 150 euro mēnesī, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, ka:
- 79.(1) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpnieki veic maksājuma summas pārvedumu un neietur no pārveduma summas nekādu maksu par pakalpojumu.
Maksājuma autorizācija
- 80.(1) Maksātājs var dot piekrišanu maksājuma veikšanai pirms maksājuma izpildes vai, ja par to panācis vienošanos ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, pēc maksājuma izpildes.
- 81.(1) Ja autorizācijai izmanto noteiktu maksājuma instrumentu, maksātājs var vienoties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājuma instrumenta izmantošanas limitu.
- 82.(1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājam, kas ir tiesīgs izmantot maksājuma instrumentu, ir šādi pienākumi:
- 83.(1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājuma instrumentu, ievēro šādas prasības:
- 84.(1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir tiesīgs no maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma 86. un 99.pantu, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nekavējoties, tiklīdz uzzinājis par neautorizētu vai kļūdaini izpildītu maksājumu, bet ne vēlāk kā 13 mēnešu laikā pēc naudas norakstīšanas no konta ir informējis par to maksājumu pakalpojumu sniedzēju.
- 85.(1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs noliedz, ka autorizējis izpildītu maksājumu, vai apgalvo, ka maksājums izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un grāmatots kontos un maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu nav ietekmējušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi.
- 86.(1) Šā likuma 84. pantā minētajos gadījumos maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām atlīdzina maksātājam zaudējumus, atmaksājot neautorizētā maksājuma summu vai atjaunojot stāvokli maksātāja maksājumu kontā, no kura šī summa norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kāds bija pirms neautorizētā maksājuma veikšanas, izņemot gadījumu, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pamatotas aizdomas, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs rīkojies prettiesiski, un tas par šādām aizdomām ir paziņojis Latvijas Bankai.
- 87.(1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatlīdzina maksātājam zaudējumus līdz 50 euro, ja tie radušies saistībā ar neautorizētiem maksājumiem maksājuma instrumenta nozaudēšanas, nolaupīšanas vai citādas prettiesiskas piesavināšanās dēļ.(11) Šā panta pirmo daļu nepiemēro šādos gadījumos:
- 88.(1) Maksātājam ir tiesības saņemt no maksājumu pakalpojumu sniedzēja autorizēta un jau izpildīta maksājuma summas atmaksu pilnā apmērā, ja attiecīgo maksājumu uzsācis saņēmējs vai tas uzsākts ar saņēmēja starpniecību un ja:
- 89.(1) Maksātājs var pieprasīt šā likuma 88.pantā minēto autorizēto, saņēmēja vai ar saņēmēja starpniecību uzsākto maksājumu summu atmaksu astoņu nedēļu laikā no datuma, kad nauda ir norakstīta no konta.
Maksājuma rīkojums
- 90.(1) Maksājuma rīkojuma saņemšanas brīdis ir brīdis, kad maksātāja, saņēmēja vai ar saņēmēja starpniecību iesniegto maksājuma rīkojumu saņem maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs.
- 91.(1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt maksājuma rīkojumu vai ierosināt maksājumu, tas, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā šā likuma 94.pantā paredzētajā termiņā un veidā, par ko iepriekš panākta vienošanās, sniedz vai dara pieejamu maksājuma pakalpojuma izmantotājam informāciju par atteikumu un tā iemesliem, kā arī to kļūdu labošanas procedūru, kuras bijušas par pamatu atteikumam, ja vien šādas informēšanas aizliegums nav noteikts Latvijas normatīvajos aktos.
- 92.(1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad to saņēmis maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ja vien šajā pantā nav noteikts citādi.
Maksājuma veikšanas laiks un valutēšanas datums
- 93.(1) Šī nodaļa attiecas uz:
- 94.(1) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas saskaņā ar šā likuma 90.pantu maksājuma summa tiek ieskaitīta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām.
- 95.(1) Ja saņēmējam nav maksājumu konta maksājumu pakalpojumu sniedzēja iestādē, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas saņēmis saņēmējam paredzēto naudu, dara to pieejamu saņēmējam šā likuma 94.pantā noteiktajā termiņā.
- 96.Ja patērētājs iemaksā skaidru naudu maksājumu pakalpojumu sniedzēja iestādē atvērtā maksājumu kontā šā maksājumu konta valūtā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka šī summa ir pieejama nekavējoties pēc naudas saņemšanas, un tai piešķir tās pašas darba dienas vai nākamās darba dienas valutēšanas datumu, ja iemaksas diena nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba diena. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas summa ir pieejama, un tai piešķir valutēšanas datumu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc šīs naudas saņemšanas.
- 97.(1) Valutēšanas datums naudas ieskaitīšanai saņēmēja maksājumu kontā nav vēlāks par to darba dienu, kad maksājuma summa kreditēta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka maksājuma summa ir saņēmēja rīcībā nekavējoties pēc tam, kad tā kreditēta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā, ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas emitentu atbildība(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)
- 98.(1) Maksājuma rīkojums tiek uzskatīts par pareizi izpildītu, ja tas izpildīts atbilstoši tajā norādītajam unikālajam identifikatoram.
- 99.(1) Ja maksājuma rīkojumu iesniedzis maksātājs, viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam par pareizu maksājuma izpildi, ja vien tas maksātājam un, ja nepieciešams, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nevar pierādīt, ka saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņēmis maksājuma summu saskaņā ar šā likuma 94.panta pirmo daļu. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma summu, par pareizu maksājuma izpildi ir atbildīgs saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs.
- 100.Zaudējumu atlīdzību papildus tai, kas paredzēta šā likuma 98., 99. un 99.1 pantā, var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz maksājuma pakalpojuma izmantotāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja līgumiem.
- 101.(1) Ja šā likuma 86. un 99. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir radusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks atbilstoši šā likuma 86. un 99. panta noteikumiem kompensē visus pirmajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam radušos zaudējumus vai izmaksātās summas arī tad, ja kāds no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem neizmanto stingro autentifikāciju.
- 102.Šā likuma 75.4 pantā, XI, XII, XIII un XIV nodaļā noteiktā atbildība neiestājas gadījumos, kad radušies ārkārtēji, neparedzēti apstākļi, kurus puse, kas prasa tos ņemt vērā, nevar kontrolēt un no kuru sekām tā nevarētu izvairīties ne ar kādām pūlēm, vai arī kad Latvijas tiesību aktos ir noteikts pienākums izpildīt citas juridiskās saistības.
- 103.(1) Maksājumu sistēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem apstrādāt personas datus, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu maksājumu instrumentu neautorizētu izmantošanu vai ar maksājumiem saistītu krāpšanu un nodrošinātu šo nodarījumu izmeklēšanu un atklāšanu.
- 104.(1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents nodrošina efektīvu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par pakalpojumu sniegšanu un pārvaldības kārtību izskatīšanas procedūru. Pilnīga rakstveida informācija par iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota.
Ārpustiesas sūdzību izskatīšana un zaudējumu atlīdzināšana
- 105.(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic uzraudzību pār šā likuma 46.1 panta, VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1 un XIV nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā ievērošanu attiecībā uz maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai elektroniskās naudas turētājiem, kuri uzskatāmi par patērētājiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata patērētāju sūdzības saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
- 106.(1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs vai elektroniskās naudas turētājs par šā likuma VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1, XIV, XIV1 un XV nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā neievērošanu ir iesniedzis sūdzību Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombudam (turpmāk šajā pantā — ombuds) un ombuds konstatē, ka sniegtais maksājuma pakalpojums neatbilst šā likuma prasībām vai noslēgtajam līgumam un tā rezultātā pakalpojuma izmantotājam vai elektroniskās naudas turētājam radušies zaudējumi, ombuds iesaka maksājumu pakalpojumu sniedzējam atlīdzināt maksājuma pakalpojuma izmantotājam vai elektroniskās naudas turētājam radušos zaudējumus.
- 107.Ja iestāde, kas šā likuma 31. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā uzsākusi maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot tajā filiāli, bet kas darbojas ar pārstāvja starpniecību vai bez šādas starpniecības, ir pārkāpusi šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XIV1 nodaļas noteikumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā vai ir pamatotas aizdomas par šādiem pārkāpumiem, iestādes, kuras ir atbildīgas par šo tiesību normu ievērošanas nodrošināšanu (turpmāk šajā pantā — kompetentās iestādes), ir attiecīgās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja iestāde pakalpojumu sniegšanai izmanto pārstāvjus un filiāles un ir uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas izplatīšanu vai atpirkšanu šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kompetentās iestādes ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.