2. Article

Naftas produktu drošības rezerves (turpmāk – drošības rezerves) var veidot no jēlnaftas, naftas starpproduktiem, kurus var pārvērst naftas produktos, un no naftas produktiem, kuru kategorijas atbilst šādiem kombinētās nomenklatūras kodiem: 2.1. jēlnafta – kodi 2707 99 11, 2707 99 19, 2707 99 50 un kodi no 2710 19 29 līdz 2710 19 35; 2.2. naftas starpprodukti (komponentes) – kodi 2710 12 11, 2710 12 15, 2710 19 11, 2710 19 15, 2710 19 31 un 2710 19 35; 2.3. benzīns un aviācijas degviela – kodi no 2710 12 25 līdz 2710 12 70; 2.4. petroleja, dīzeļdegviela un petrolejas veida reaktīvā degviela – kodi no 2710 19 15 līdz 2710 19 25, no 2710 19 43 līdz 2710 19 47, kā arī 2710 20 11 un 2710 20 16; 2.5. degvieleļļa – kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 66, 2710 20 32 un 2710 20 38; 2.6. sašķidrinātā naftas gāze – kodi no 2711 12 11 līdz 2711 12 97, no 2711 13 10 līdz 2711 13 97, kods 2711 14 00, 2711 19 00 un 2711 29 00 un kodi no 2901 10 00 līdz 2901 29 00. 4 (MK 28.02.2012. noteikumu Nr. 147 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr. 1505; MK 07.07.2015. noteikumiem Nr. 375; MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 358; MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 98) 2.1 Kopējais Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamais drošības rezervju apjoms: 2.11. sākot ar 2023. gadu, ir ne mazāks kā 75 % no kopējā drošības rezervju apjoma; 2.12. sākot ar 2024. gadu, ir ne mazāks kā 85 % no kopējā drošības rezervju apjoma; 2.13. sākot ar 2025. gadu, ir 100 % no kopējā drošības rezervju apjoma. 5 (MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā) 2.2 Ja komersantu piedāvājumi iepirkumā par drošības rezervju uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā pārsniedz šo noteikumu 2.1 1. vai 2.1 2. apakšpunktā minēto kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma daļu, Būvniecības valsts kontroles birojs pēc iepirkuma rezultātu izvērtēšanas var lemt, ka attiecīgie apjomi tiek ieskaitīti pirmie, ja cena par uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā nepārsniedz komersantu piedāvāto cenu par uzglabājamo drošības rezervju apjomu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 6 (MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā) 2.3 2023. gadā ne vairāk kā 25 % un 2024. gadā ne vairāk kā 15 % no kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma var uzglabāt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja tiek nodrošināta šādu nosacījumu izpilde vienlaikus: 2.31. rezerves, ko veido jēlnafta un naftas starpprodukti (komponentes), var uzglabāt tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca, kas var nodrošināt naftas produktu ražošanu enerģētiskās krīzes periodos; 2.32. enerģētiskās krīzes laikā drošības rezerves tiek piegādātas naftas produktos atbilstoši šo noteikumu 2.3., 2.4., 2.5.vai 2.6. apakšpunktā minētajiem naftas produktiem. 7 (MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā) 2.4 Šo noteikumu 2.1 punktā noteiktā kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma daļa var būt mazāka šo noteikumu 2.5 punktā noteiktajā gadījumā. 8 (MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā) 2.5 Ja komersanti, kas izraudzīti iepirkuma procedūrā, nenodrošina drošības rezervju uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz šo noteikumu 2.1 punktā minētajos apmēros, Būvniecības valsts kontroles birojs var lemt par nepieciešamā drošības rezervju apjoma nodrošināšanu, izvēloties to komersantu piedāvājumus, kuri nodrošina drošības rezervju uzglabāšanu kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. 9 (MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā) 2.6 (Svītrots ar MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 98) 10 2.7 Vismaz viena trešdaļa no nepieciešamā drošības rezervju apjoma tiek nodrošināta naftas produktos atbilstoši šo noteikumu 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. apakšpunktā minētajiem naftas produktiem. 11 (MK 07.07.2015. noteikumu Nr. 375 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 358)