17. Article

Pieteikumu iesniedzēji iebilst pret tiesisko regulējumu, kas pieļauj trešo personu piedalīšanos laulības šķiršanas vai neesamības lietās. Viņi uzskata, ka pušu tiesības uz privāto dzīvi tiek ierobežotas, pielaižot šo lietu izskatīšanā trešās personas (sk. lietas materiālu 1. - 4., 22. - 25. lpp.). 17.1. Lietām par laulības šķiršanu vai neesamību piemīt sensitīvs raksturs, jo šajos procesos citastarp tiek aplūkoti laulāto kopdzīves jautājumi. Lietas izskatīšanas gaitā var izskanēt informācija par laulāto nesaskaņām vai intīmo dzīvi. No Satversmes 96. panta izriet ne vien valsts pienākums atturēties no iejaukšanās privātajā dzīvē, bet arī valsts pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai nepieciešamās darbības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 10. punktu). Šo pienākumu likumdevējs var izpildīt ar tādu normatīvo regulējumu, kas aizsargā personu privāto dzīvi un vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar citu personu tiesībām lietās par laulības šķiršanu vai neesamību. Lai aizsargātu personu tiesības uz privāto dzīvi, likumdevējs lietās par laulības šķiršanu vai neesamību ir paredzējis atkāpi no vispārējā tiesas sēžu atklātuma principa. Proti, saskaņā ar CPL 11. panta pirmās daļas 3. punktu šīs kategorijas lietas izskatāmas slēgtās tiesas sēdēs. Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē nenozīmē to, ka puses, kuru strīds tiek skatīts tiesā, būtu vienīgās tiesas sēdes dalībnieces. Slēgtās tiesas sēdēs liegts piedalīties klausītājiem, tostarp plašsaziņas līdzekļiem. Savukārt lietas objektīvai izskatīšanai ir nepieciešama ne vien tiesas, tiesas sēdes sekretāra un, iespējams, tulka piedalīšanās, bet arī lietas dalībnieku klātbūtne. Saskaņā ar CPL 11. panta ceturto daļu slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperti un tulki. Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji. Slēgtā tiesas sēdē var piedalīties arī pušu pārstāvji un personas, kam to darīt ir īpašs iemesls. Ņemot vērā minēto, nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju viedoklis, ka slēgtā tiesas sēdē drīkstētu piedalīties tikai prasītājs un atbildētājs. 17.2. Trešo personu tiesības iestāties lietā nav absolūtas. CPL 81. panta pirmā daļa noteic, ka trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā ar tiesas lēmumu. Līdz ar to tiesas kompetencē ir izvērtēt trešās personas, prokurora vai pušu lūgumu par trešās personas iestāšanos lietā. Tiesa izlemj, vai izskatāmās lietas ietvaros trešās personas tiesības var tikt skartas un vai ir pieļaujama tās iestāšanās lietā. Atbilstoši apstrīdētajai normai trešajai personai ir iespējams iestāties lietā, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Nedz apstrīdētā norma, nedz CPL 238. panta pirmās daļas 6. punktā paredzētais prasības sadalīšanas aizliegums neliedz tiesai lietā par laulības šķiršanu vai neesamību noteikt, no kura brīža trešā persona var piedalīties lietā. Pieņemot lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā, tiesai ir jārespektē ne vien trešās personas tiesības un likumiskās intereses, bet arī pušu tiesības uz privāto dzīvi. Tāpēc tiesai, pieņemot minēto lēmumu, ir pienākums lemt arī par piemērotāko brīdi, ar kuru trešā persona iestājas lietā. Līdz ar to apstrīdētā norma nav pretrunā ar personas tiesībām uz privāto dzīvi. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: 1) izbeigt tiesvedību lietā daļā par Civilprocesa likuma 78. panta trešās daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam; 2) atzīt Civilprocesa likuma 78. panta trešās daļas pirmo teikumu kopsakarā ar Civilprocesa likuma 238. panta pirmās daļas 6. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris