28. Article — Procesuālā ekonomija

(1) Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams. (2) Personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.) 28.1 pants. Lietu sadale (1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu. (2) Tiesas priekšsēdētājs var grozīt lietu sadales plānu kalendāra gada laikā: 1) tiesneša pārslodzes dēļ; 2) tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ; 3) sakarā ar tiesnešu maiņu; 4) sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus. (3) Lietu sadalē var ņemt vērā: 1) tiesneša slodzi, pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, gatavojot un vadot mācību pasākumus tiesnešiem un prokuroriem, kā arī veicot pienākumus saistībā ar jauno tiesnešu ievadīšanu darbā; 2) laiku, kāds nepieciešams, lai tiesnesis apgūtu jauno tiesnešu mācību kursu. 32 (31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2024.) 3.1 nodaļa INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA(Nodaļa 22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.) 28.2 pants. Tiesas nolēmumu pieejamība (1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, — ar tā pieņemšanas brīdi. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija. (3) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, tajā ietver norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti. (4) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja tiesas nolēmumu izsniedz saskaņā ar procesuālajiem likumiem. (5) Lietā, kas izskatīta atklātā procesā, spēkā stājušos galīgo tiesas spriedumu kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008., 13.06.2013. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.) 28.3 pants. Lietas materiālu pieejamība (1) Atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu vai Kriminālprocesa likumu. (2) Lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. (3) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tai likumā paredzēto aizsardzību. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 28.4 pants. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiālu pieejamība (1) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.3panta trešajā daļā. Pēc šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu izbeigšanās attiecīgie lietas materiāli ir pieejami kā ierobežotas pieejamības informācija. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, kad pagājuši 20 gadi pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. (3) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam. (4) Slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, kad pagājuši 75 gadi pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2013.) 28.5 pants. Informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība (1) Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. (2) Tiesa, izsniedzot informāciju, ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā. 36 28.6 pants. Tiesu informatīvā sistēma (1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts. (2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta. (3) Tiesu informatīvās sistēmas pārzine un turētāja ir Tiesu administrācija. (4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi. (5) Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (51) Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā. (6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. (7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datubāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2013.) 28.7 pants. Kārtība, kādā informācija publicējama mājaslapā internetā Ar tiesu darbu saistīto informāciju, kas publicējama mājaslapā internetā, kā arī kārtību, kādā publicē šādu informāciju, nosaka Ministru kabinets. 38 (03.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2008.) II SADAĻA TIESU SISTĒMA
  1. (1)) Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams.
  2. (2)) Personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi.
  3. (1)) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu.
  4. (2)) Tiesas priekšsēdētājs var grozīt lietu sadales plānu kalendāra gada laikā:
  5. 1)) tiesneša pārslodzes dēļ;
  6. 2)) tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ;
  7. 3)) sakarā ar tiesnešu maiņu;
  8. 4)) sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus.
  9. (3)) Lietu sadalē var ņemt vērā:
  10. 1)) tiesneša slodzi, pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, gatavojot un vadot mācību pasākumus tiesnešiem un prokuroriem, kā arī veicot pienākumus saistībā ar jauno tiesnešu ievadīšanu darbā;
  11. 2)) laiku, kāds nepieciešams, lai tiesnesis apgūtu jauno tiesnešu mācību kursu.
  12. (1)) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, — ar tā pieņemšanas brīdi.
  13. (2)) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija.
  14. (3)) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, tajā ietver norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.
  15. (4)) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja tiesas nolēmumu izsniedz saskaņā ar procesuālajiem likumiem.
  16. (5)) Lietā, kas izskatīta atklātā procesā, spēkā stājušos galīgo tiesas spriedumu kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.
  17. (1)) Atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu vai Kriminālprocesa likumu.
  18. (2)) Lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.
  19. (3)) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tai likumā paredzēto aizsardzību.
  20. (1)) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.3panta trešajā daļā. Pēc šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu izbeigšanās attiecīgie lietas materiāli ir pieejami kā ierobežotas pieejamības informācija.
  21. (2)) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, kad pagājuši 20 gadi pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.
  22. (3)) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam.
  23. (4)) Slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, kad pagājuši 75 gadi pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.
  24. (1)) Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
  25. (2)) Tiesa, izsniedzot informāciju, ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
  26. (1)) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts.
  27. (2)) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
  28. (3)) Tiesu informatīvās sistēmas pārzine un turētāja ir Tiesu administrācija.
  29. (4)) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi.
  30. (5)) Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
  31. (51)) Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā.
  32. (6)) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
  33. (7)) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datubāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama.
asgovernmentjoint-stockmk

Cited by (7)