24. Article — noteic, ka tiesības iepazīties ar vēl neizskatītas

lietas materiāliem ir tikai konkrētās lietas dalībniekiem, proti, pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts. 6.1.1. Izvērtējusi ierosināto lietu materiālus, Satversmes tiesa secina, ka tajos iekļautā informācija par fizisko personu atalgojumu ietilpst šo personu tiesību uz privāto dzīvi tvērumā (sk. arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 26. maija sprieduma lietā Nr. SKA-421/2011 5. punktu un Eiropas Savienības tiesas 2003. gada 20. maija sprieduma lietās C-465/00, C-138/01 un C-139/01 "Rechnungshof et al. v. Österreichischer Rundfunk" 73. punktu). Šādas informācijas izpaušana ierobežotu attiecīgo fizisko personu tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību. Kā norādīts lēmumos par lietu Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01 un Nr. 2016-17-01 ierosināšanu, tās ierosinātas citastarp tāpēc, ka Pieteikumu iesniedzēji ir pamatojuši uzskatu, ka tie ir nonākuši apstrīdēto normu tvērumā, pārsniedzot likumā noteikto fizisko personu ienākuma līmeni, un tādēļ saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 5. pantu tām un to darba devējiem ir radies pienākums maksāt solidaritātes nodokli (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2016. gada 21. jūlija lēmuma par lietas ierosināšanu pēc pieteikuma Nr. 130/2016 6. punktu). Tātad arī attiecīgo fizisko personu identificējošas informācijas atklāšana ierobežotu to tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Satversmes tiesa secina, ka arī juridisko personu, pēc kuru pieteikumiem ierosinātas minētās lietas, identitātes atklāšana varētu radīt fizisko personu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu, jo informācija par personas darba devēju kopā ar publiskos reģistros pieejamiem datiem ļautu pietiekami precīzi identificēt fiziskās personas, saistībā ar kuru ienākumiem ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesā. 6.1.2. Pieteikumos, kurus iesniegušas juridiskās personas, ir norādīts, ka informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām darba algas izmaksām, ir piešķirts komercnoslēpuma statuss. No Komerclikuma 19. panta izriet, ka komersantiem ir tiesības šādai informācijai noteikt komercnoslēpuma statusu. Satversmes tiesas rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka komercnoslēpuma statusa noteikšana šai informācijai neatbilst Komerclikuma 19. panta prasībām. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 7. panta trešās daļas prasībām Pieteikumu iesniedzēji ir informējuši Satversmes tiesu par šo faktu. Šādā gadījumā saskaņā Informācijas atklātības likuma 7. panta piekto daļu šādai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā arī informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem - fizisko personu vārdiem, uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem - ir ierobežota pieejamība, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai. 6.2. Šī lēmuma 6.1. punktā minēts, ka likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta otrā daļa kopsakarā ar Satversmes tiesas likuma 24. pantu noteic, ka, līdz stājies spēkā Satversmes tiesas nolēmums, tiesības iepazīties ar lietas materiāliem ir tikai lietas dalībniekiem. Tas pats attiecas arī uz tiesībām saņemt lietas materiālos iekļautu dokumentu kopijas (sk. arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 14. maija lēmuma lietā Nr. SKA-511/2010 8. punktu). Tomēr Satversmes tiesa arī norāda, ka lietas materiālu ierobežota pieejamība ir nošķirama no personu, kas nav lietas dalībnieki, tiesībām saņemt informāciju par tiesas darbu. Ņemot vērā, ka Pieteikumu iesniedzēju lūgumos minētajai informācijai ir noteikta ierobežota pieejamība, noteikt aizliegumu trešajām personām ar to iepazīties nav nepieciešams. Satversmes tiesa atzīst, ka nav nepieciešams atsevišķi izvērtēt Pieteikumu iesniedzēju lūgumu liegt trešajām personām iepazīties ar informāciju, kura ir ierobežotas pieejamības. 6.3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta devītās daļas 2. punktam triju dienu laikā pēc lēmuma par lietas ierosināšanu pieņemšanas institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nosūta pieteikuma norakstu. Satversmes tiesas likums tādējādi skaidri noteic informāciju, kas nododama institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu - tai nosūtāms pieteikums tādā formā, kādā tas ir iesniegts Satversmes tiesai, nevis rediģēts pieteikums vai pieteikums, kurā aizklāta kāda informācija. Tiek prezumēts, ka personas, kuras vēršas ar pieteikumu Satversmes tiesā, ir iepazinušās ar Satversmes tiesas likuma prasībām un tādējādi apzinās šādas rīcības sekas. Satversmes tiesa noraida Pieteikumu iesniedzēju lūgumu liegt Saeimai iepazīties ar informāciju par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informāciju par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām. 6.4. Vērtējot lūgumu noteikt aizliegumu citiem Pieteikumu iesniedzējiem iepazīties ar informāciju par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informāciju par darba līgumiem un to noteikumiem, kā arī izziņām par veiktajām izmaksām, Satversmes tiesai jālīdzsvaro divas Satversmē nostiprinātas tiesības, proti, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Gadījumā, ja institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, būtu tiesīga iepazīties ar visiem ierosināto lietu materiāliem, kamēr Pieteikumu iesniedzējiem būtu liegts iepazīties ar citu Pieteikumu iesniedzēju iesniegtajiem pieteikumiem, tiesvedības puses tiktu nostādītas nevienlīdzīgā stāvoklī. Lai gan ir pieļaujami tiesību uz pušu līdztiesību ierobežojumi, Satversmes tiesa šīs tiesības ir raksturojusi kā sevišķi būtiskas tādēļ, ka tās nepieciešamas cilvēka cieņas un likuma varas aizsardzībai, un raksturojusi tās kā tiesības, no kurām persona nevar atteikties (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 9.1. punktu). Lai personas varētu efektīvi izmantot savas tiesības uz taisnīgu konstitucionālās sūdzības izskatīšanu, tām jābūt dotai iespējai sniegt argumentus par visiem izskatāmās lietas aspektiem un arī sniegt ar faktiem pamatotas atbildes uz visiem argumentiem, ko Satversmes tiesai iesniedz institūcija, kas izdevusi apstrīdēto tiesību aktu. Satversmes tiesa ņem vērā, ka informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā arī informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem - fizisko personu vārdiem, uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem - jau ir noteikta ierobežota pieejamība. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem, iepazīstoties ar citu Pieteikumu iesniedzēju pieteikumos iekļauto ierobežotās pieejamības informāciju, ir saistības šo informāciju izmantot tikai, lai efektīvi piedalītos ierosināto lietu izskatīšanā Satversmes tiesā. Satversmes tiesa noraida Pieteikumu iesniedzēju lūgumu liegt citiem Pieteikumu iesniedzējiem iepazīties ar informāciju par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informāciju par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām. Ņemot vērā secināto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu, Satversmes tiesa nolēma: 1. Noteikt, ka jautājums par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē nav uzskatāms par nenoregulētu procesuālu jautājumu un šajā lēmumā nav izlemjams. 2. Noteikt, ka lietas sagatavošanas stadijā izskatāmus lūgumus par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu izskata rīcības sēdē, pieņemot lēmumu. 3. Noteikt ierobežotu pieejamību, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai, lietas Nr. 2016-14-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam", lietas Nr. 2016-15-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam", lietas Nr. 2016-16-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam", lietas Nr. 2016-17-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam", lietas Nr. 2016-18-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam" un lietas Nr. 2016-19-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam" materiālos iekļautajai informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā arī informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem - fizisko personu vārdiem, uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem. 4. Noraidīt pārējos izteiktos lūgumus. 5. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu lietas dalībniekiem. 6. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš