30. Article

Izskatot lietu, Satversmes tiesa konstatēja, ka konstitucionālajā sūdzībā norādītas atlīdzības sistēmas problēmas. Arī likumdevējs vairākkārt atzina, ka jauno sistēmu ir nepieciešams pilnveidot. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka no varas dalīšanas principa izriet likumdevēja pienākums, pieņemot lēmumus par tiesu darbību - gan budžeta, gan citos ar tiesas funkciju izpildi saistītos jautājumos, dot iespēju tiesu varu pārstāvošai neatkarīgai institūcijai izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas ietekmē tiesu darbību (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma 8.1. punktu). Demokrātiskā valstī varas dalīšanas princips ne tikai nošķir varas atzarus, bet ietver arī prasību pēc to savstarpējas sadarbības. Izstrādājot jauno atlīdzības sistēmu, likumdevējs lūdza gan Tieslietu padomi, gan individuāli katru tiesnesi sniegt viedokli par likumprojektiem. Satversmes tiesa jau norādīja, ka atsevišķu tiesu varas pārstāvju iesaistīšana tiesnešu atalgojuma jautājumu risināšanā nav vēlama, jo tas var ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu neatkarībai un objektivitātei (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma 29.1. punktu). Konkrētajā situācijā viedokli par likumprojektiem, kuros ietvertas apstrīdētās normas, izteica vairāk nekā trīs simti tiesnešu. Saeima, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem, norādīja, ka tiesnešu sniegtās atbildes esot vērtētas Apakškomisijas 2010. gada 14. decembra sēdē. Tomēr Apakškomisijas sēdes protokols liecina, ka tiesnešu viedokļus deputāti pēc būtības nav vērtējuši. Protokolā ietvertā informācija liecina, ka sēdē uzklausīti vairāku ministriju ierēdņi par viņu darba pienākumiem, iegūto izglītību un kvalifikāciju. Vienīgais ieraksts protokolā, kas liecina par deputātu vērtējumu, ir deputāta Dzintara Rasnača norādījums par tabulas "Tiesnešu vēstuļu analīze" 5. priekšlikumu. Līdz ar to likumdevēja komunikācija individuāli ar katru tiesnesi ir bijusi ne tikai neatbilstoša varas dalīšanas principam un tiesnešu neatkarības principam, bet konkrētajā gadījumā - arī formāla. Satversmes tiesa jau norādīja, ka tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādei, tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanai un tiesu varas viedokļa pārstāvēšanai ir izveidota Tieslietu padome. Saeimas 2010. gada 21. janvāra sēdē deputāte S. Āboltiņa norādīja uz Tieslietu padomes nozīmīgo lomu tādu lēmumu pieņemšanā, kuri skar tiesu sistēmu, un paskaidroja, ka "bez Tieslietu padomes viedokļa uzklausīšanas un vērā ņemšanas turpmāk daudzus jautājumus tiesu sistēmā nedz likumdevējs, nedz tieslietu ministrs izlemt nevarēs". Ievērojot likumā "Par tiesu varu" noteikto Tieslietu padomes kompetenci, Saeimas pienākums ir pēc iespējas rūpīgāk izvērtēt Tieslietu padomes sniegtos ieteikumus un viedokli par likumprojektiem, kas ietekmē tiesu varas darbību. Likumdevēja un tiesu varu pārstāvošās institūcijas - Tieslietu padomes - mijiedarbībai jābūt vērstai uz to, lai stiprinātu demokrātiju un tiesiskas valsts darbību, kā arī iespējami efektīvi nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu. Turklāt, īstenojot tiesu varas reformas, Tieslietu padomes un likumdevēja vai likumprojekta izstrādātāja mijiedarbībai būtu jānotiek visos reformas posmos. Līdz ar to par atlīdzības sistēmas problēmu novēršanas efektīvāko veidu uzskatāma likumdevēja un Tieslietu padomes sadarbība to kompetences ietvaros. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2011-10-01 "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta septītās daļas, 4. panta otrās daļas un 16. panta pirmās, otrās un trešās daļas, ciktāl tās attiecas uz tiesnešiem (zemesgrāmatu tiesnešiem) un prokuroriem, 4. panta devītās daļas, 6.1 panta, 6.2 panta, 14. panta pirmās daļas piektā teikuma, 15. panta septītās daļas, pārejas noteikumu 8.4 punkta, likuma "Par tiesu varu" 89.11 panta 9.1 daļas un 2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" 4. panta un 10. panta, kā arī 2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi Prokuratūras likumā" 2. panta, 5. panta daļā par 55. panta trešās daļas izslēgšanu, 6. panta daļā par 57.1 panta ceturtās daļas, 57.2 panta un 57.5 panta izslēgšanu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris