89. Article — Tiesneša pienākumi

(1) Tiesnesim, spriežot tiesu, precīzi jāizpilda likuma prasības, jānodrošina cilvēka tiesību, brīvību, goda un cieņas aizsardzība, jābūt taisnīgam un humānam. (2) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.) (3) Tiesnesim nav tiesību izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu un neizpaužamās ziņas, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs. (4) Tiesnesim ārpus tiesas jāizvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu. (5) Tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. (51) Pirmā gada laikā pēc pirmreizējas iecelšanas rajona (pilsētas) tiesneša amatā vai apstiprināšanas apgabaltiesas tiesneša amatā tiesnesim ir pienākums apgūt jauno tiesnešu mācību kursu. (6) Tiesnesis nodrošina, ka nolēmums, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, tiek apstrādāts un ievietots Tiesu informatīvajā sistēmā. 119 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 09.06.2011., 13.06.2013. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 13.1 nodaļa TIESLIETU PADOME(Nodaļa 03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2010.) 89.1 pants. Tieslietu padome Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 120 89.2 pants. Tieslietu padomes sastāvs (1) Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas): 1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs; 2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs; 3) tieslietu ministrs; 4) Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs; 5) ģenerālprokurors; 6) Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs; 7) Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs; 8) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs. (2) Tieslietu padomes sastāvā ir šādi vēlēti locekļi: 1) Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis; 2) seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši. (3) Tiesnešu konference četrus Tieslietu padomes locekļus ievēlē no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus un divus — no apgabaltiesu tiesnešu vidus. (4) Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji. (5) Šā panta pirmajā daļā minētais pastāvīgais loceklis (amatpersona) dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu. 121 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 95. punktu) 89.3 pants. Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš (1) Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tieslietu padomes locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. (2) Ja vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaras kāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, tuvākajā Tiesnešu konferencē ievēlē citu Tieslietu padomes locekli uz šā panta pirmajā daļā noteikto pilnvaru termiņu. 122 89.4 pants. Ierobežojums vēlētiem Tieslietu padomes locekļiem Vēlēta Tieslietu padomes locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumu pildīšanu. 123 89.5 pants. Tieslietu padomes locekļa atstādināšana un atstatīšana (1) Vēlētu Tieslietu padomes locekli Tieslietu padome atstādina no Tieslietu padomes locekļa pienākumu pildīšanas, ja tieslietu ministrs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar šā likuma 84.pantu attiecīgo tiesnesi atstādinājis no tiesneša amata pienākumu izpildes. (2) Ja Tieslietu padomes loceklis uzskata, ka pastāv apstākļi, kas var radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti kāda jautājuma izlemšanā, viņš sevi atstata no piedalīšanās attiecīgā lēmuma pieņemšanā. (3) Kad tiek izlemts jautājums par Tieslietu padomes pieteikuma par lietas ierosināšanu iesniegšanu Satversmes tiesai, Satversmes tiesas priekšsēdētājs šā jautājuma izlemšanā nepiedalās. 124 89.6 pants. Tieslietu padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās (1) Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja: 1) izbeidzas viņa Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš; 2) izbeidzas viņa tiesneša pilnvaras; 3) viņš atsakās no Tieslietu padomes locekļa pienākumu pildīšanas, par to rakstveidā paziņojot Tieslietu padomes priekšsēdētājam. (2) Tieslietu padomes pastāvīgā locekļa (amatpersonas) pilnvaras izbeidzas, ja izbeidzas viņa amatpersonas pilnvaras. (3) Ja tiesnesis, kas ievēlēts Tieslietu padomes sastāvā, tiek pārcelts cita līmeņa tiesā, viņa Tieslietu padomes locekļa pilnvaras saglabājas līdz tuvākajai Tiesnešu konferencei, kurā ievēlē citu attiecīgā līmeņa tiesas pārstāvi. 125 89.7 pants. Tieslietu padomes priekšsēdētājs (1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs. (2) Tieslietu padomes priekšsēdētājs: 1) vada Tieslietu padomes darbu; 2) sasauc Tieslietu padomes sēdes un nosaka to darba kārtību; 3) pārstāv Tieslietu padomi un paraksta Tieslietu padomes lēmumus un citus dokumentus. 126 89.8 pants. Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieks (1) Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē Tieslietu padome no tajā pārstāvēto tiesnešu vidus. (2) Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda Tieslietu padomes priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā, kā arī veic citus uzdevumus, kurus nosaka Tieslietu padomes priekšsēdētājs. 127 89.9 pants. Tieslietu padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana (1) Tieslietu padomes sēdes sasauc un vada tās priekšsēdētājs. (2) Priekšsēdētājs sasauc Tieslietu padomes sēdi pēc savas iniciatīvas vai ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Tieslietu padomes locekļu. (3) Tieslietu padomes sēdes laiku un darba kārtību padomes locekļiem izziņo ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes. (4) Tieslietu padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas Tieslietu padomes locekļu. (5) Tieslietu padome lēmumus pieņem balsojot. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir Tieslietu padomes priekšsēdētāja balss. (6) Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, ja Tieslietu padome nav nolēmusi citādi. (7) Savas darbības kārtības noteikšanai Tieslietu padome izstrādā un apstiprina reglamentu. 128 89.10 pants. Tieslietu padomes darba nodrošināšana Tieslietu padomes darbu nodrošina Tieslietu padomes sekretariāts, kas ir Augstākās tiesas struktūrvienība. 129 (18.01.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 89.11 pants. Tieslietu padomes funkcijas (1) Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī par tiesu budžeta pieprasījumu. (2) Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu ar attiecīgu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos. (3) Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem. (4) Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem. (41) Tieslietu padome izvērtē ģenerālprokurora amata kandidātus, izvēlas piemērotāko un virza to Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā. (5) Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus. (6) Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu darba organizācijas jautājumos. (7) Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem. (8) Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā. (9) Tieslietu padome nosaka tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus. (91) (Izslēgta ar 09.06.2011. likumu) (92) (Izslēgta no 01.01.2025. ar 24.10.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 107. punktu) (10) Tieslietu padome veic citas likumā noteiktās funkcijas. (11) Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma lemj par vakantas tiesneša amata vietas pārcelšanu tiesas darbības teritorijas ietvaros. 130 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010., 09.06.2011., 21.07.2011., 18.01.2018., 25.10.2018., 27.02.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2024.) 89.12 pants. Tieslietu padomes lēmuma pārsūdzēšana (1) Tiesnesis, uz kuru attiecas Tieslietu padomes lēmums par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, var to pārsūdzēt Disciplinārtiesā. (2) Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma noteikumi, kas attiecas uz sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu sagatavošanu un izskatīšanu, ir attiecināmi arī uz sūdzību par Tieslietu padomes lēmumu sagatavošanu un izskatīšanu, ciktāl šis likums nenosaka citādi. (3) Izskatot sūdzību par Tieslietu padomes lēmumu, Disciplinārtiesa var: 1) atstāt Tieslietu padomes lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt; 2) atcelt Tieslietu padomes lēmumu un nosūtīt materiālus atkārtotai izskatīšanai Tieslietu padomē; 3) izbeigt lietu, ja nokavēts sūdzības iesniegšanas termiņš vai sūdzība atsaukta. (4) Disciplinārtiesas lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un nav pārsūdzams. 131 (18.01.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2018.)
  1. (1)) Tiesnesim, spriežot tiesu, precīzi jāizpilda likuma prasības, jānodrošina cilvēka tiesību, brīvību, goda un cieņas aizsardzība, jābūt taisnīgam un humānam.
  2. (2)) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)
  3. (3)) Tiesnesim nav tiesību izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu un neizpaužamās ziņas, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs.
  4. (4)) Tiesnesim ārpus tiesas jāizvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu.
  5. (5)) Tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā.
  6. (51)) Pirmā gada laikā pēc pirmreizējas iecelšanas rajona (pilsētas) tiesneša amatā vai apstiprināšanas apgabaltiesas tiesneša amatā tiesnesim ir pienākums apgūt jauno tiesnešu mācību kursu.
  7. (6)) Tiesnesis nodrošina, ka nolēmums, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, tiek apstrādāts un ievietots Tiesu informatīvajā sistēmā.
  8. (1)) Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):
  9. 1)) Augstākās tiesas priekšsēdētājs;
  10. 2)) Satversmes tiesas priekšsēdētājs;
  11. 3)) tieslietu ministrs;
  12. 4)) Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;
  13. 5)) ģenerālprokurors;
  14. 6)) Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;
  15. 7)) Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;
  16. 8)) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.
  17. (2)) Tieslietu padomes sastāvā ir šādi vēlēti locekļi:
  18. 1)) Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;
  19. 2)) seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.
  20. (3)) Tiesnešu konference četrus Tieslietu padomes locekļus ievēlē no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus un divus — no apgabaltiesu tiesnešu vidus.
  21. (4)) Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.
  22. (5)) Šā panta pirmajā daļā minētais pastāvīgais loceklis (amatpersona) dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu.
  23. (1)) Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tieslietu padomes locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
  24. (2)) Ja vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaras kāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, tuvākajā Tiesnešu konferencē ievēlē citu Tieslietu padomes locekli uz šā panta pirmajā daļā noteikto pilnvaru termiņu.
  25. (1)) Vēlētu Tieslietu padomes locekli Tieslietu padome atstādina no Tieslietu padomes locekļa pienākumu pildīšanas, ja tieslietu ministrs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar šā likuma 84.pantu attiecīgo tiesnesi atstādinājis no tiesneša amata pienākumu izpildes.
  26. (2)) Ja Tieslietu padomes loceklis uzskata, ka pastāv apstākļi, kas var radīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti kāda jautājuma izlemšanā, viņš sevi atstata no piedalīšanās attiecīgā lēmuma pieņemšanā.
  27. (3)) Kad tiek izlemts jautājums par Tieslietu padomes pieteikuma par lietas ierosināšanu iesniegšanu Satversmes tiesai, Satversmes tiesas priekšsēdētājs šā jautājuma izlemšanā nepiedalās.
  28. (1)) Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:
  29. 1)) izbeidzas viņa Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš;
  30. 2)) izbeidzas viņa tiesneša pilnvaras;
  31. 3)) viņš atsakās no Tieslietu padomes locekļa pienākumu pildīšanas, par to rakstveidā paziņojot Tieslietu padomes priekšsēdētājam.
  32. (2)) Tieslietu padomes pastāvīgā locekļa (amatpersonas) pilnvaras izbeidzas, ja izbeidzas viņa amatpersonas pilnvaras.
  33. (3)) Ja tiesnesis, kas ievēlēts Tieslietu padomes sastāvā, tiek pārcelts cita līmeņa tiesā, viņa Tieslietu padomes locekļa pilnvaras saglabājas līdz tuvākajai Tiesnešu konferencei, kurā ievēlē citu attiecīgā līmeņa tiesas pārstāvi.
  34. (1)) Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
  35. (2)) Tieslietu padomes priekšsēdētājs:
  36. 1)) vada Tieslietu padomes darbu;
  37. 2)) sasauc Tieslietu padomes sēdes un nosaka to darba kārtību;
  38. 3)) pārstāv Tieslietu padomi un paraksta Tieslietu padomes lēmumus un citus dokumentus.
  39. (1)) Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē Tieslietu padome no tajā pārstāvēto tiesnešu vidus.
  40. (2)) Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda Tieslietu padomes priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā, kā arī veic citus uzdevumus, kurus nosaka Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
  41. (1)) Tieslietu padomes sēdes sasauc un vada tās priekšsēdētājs.
  42. (2)) Priekšsēdētājs sasauc Tieslietu padomes sēdi pēc savas iniciatīvas vai ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Tieslietu padomes locekļu.
  43. (3)) Tieslietu padomes sēdes laiku un darba kārtību padomes locekļiem izziņo ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes.
  44. (4)) Tieslietu padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas Tieslietu padomes locekļu.
  45. (5)) Tieslietu padome lēmumus pieņem balsojot. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir Tieslietu padomes priekšsēdētāja balss.
  46. (6)) Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, ja Tieslietu padome nav nolēmusi citādi.
  47. (7)) Savas darbības kārtības noteikšanai Tieslietu padome izstrādā un apstiprina reglamentu.
  48. (1)) Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī par tiesu budžeta pieprasījumu.
  49. (2)) Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu ar attiecīgu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos.
  50. (3)) Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem.
  51. (4)) Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem.
  52. (41)) Tieslietu padome izvērtē ģenerālprokurora amata kandidātus, izvēlas piemērotāko un virza to Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā.
  53. (5)) Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus.
  54. (6)) Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu darba organizācijas jautājumos.
  55. (7)) Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem.
  56. (8)) Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.
  57. (9)) Tieslietu padome nosaka tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus.
  58. (91)) (Izslēgta ar 09.06.2011. likumu)
  59. (92)) (Izslēgta no 01.01.2025. ar 24.10.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 107. punktu)
  60. (10)) Tieslietu padome veic citas likumā noteiktās funkcijas.
  61. (11)) Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma lemj par vakantas tiesneša amata vietas pārcelšanu tiesas darbības teritorijas ietvaros.
  62. (1)) Tiesnesis, uz kuru attiecas Tieslietu padomes lēmums par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, var to pārsūdzēt Disciplinārtiesā.
  63. (2)) Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma noteikumi, kas attiecas uz sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu sagatavošanu un izskatīšanu, ir attiecināmi arī uz sūdzību par Tieslietu padomes lēmumu sagatavošanu un izskatīšanu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
  64. (3)) Izskatot sūdzību par Tieslietu padomes lēmumu, Disciplinārtiesa var:
  65. 1)) atstāt Tieslietu padomes lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt;
  66. 2)) atcelt Tieslietu padomes lēmumu un nosūtīt materiālus atkārtotai izskatīšanai Tieslietu padomē;
  67. 3)) izbeigt lietu, ja nokavēts sūdzības iesniegšanas termiņš vai sūdzība atsaukta.
  68. (4)) Disciplinārtiesas lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un nav pārsūdzams.
asdeadlinejoint-stocklegislationsaeimatax-authorityvid

Cited by (3)