15. Article

Lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa konstatēja, ka gadījumā, ja lietas dalībnieks kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā piesaka noraidījumu Augstākās tiesas tiesnešu kolēģijas tiesnešiem, tiesnešu kolēģija izlemj noraidījumu pēc būtības (sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas 2019. gada 26. jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-214/2019 un 2019. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-342/2019). Ja pēc tam, kad saņemts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, lietas dalībnieks konstatē, ka lēmumu pieņēmis tiesnesis, par kura objektivitāti viņam ir šaubas, lietas dalībnieka iebildumi pret konkrēto tiesnesi tiek izlemti, izskatot lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2013. gada 16. decembra lēmumu lietā Nr. SJC-0023-13). Satversmes 92. panta pirmais teikums neprasa, lai kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā tiktu nodrošinātas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnešiem. Tomēr šī norma uzliek ikvienam tiesnesim pienākumu nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt Satversmes 83. pantā ietvertais tiesneša neatkarības princips ļauj tiesai tās rīcības brīvības ietvaros sniegt vērtējumu par lietas dalībnieku argumentiem, kas, pēc tiesas ieskata, ir svarīgi lietas dalībnieku vai citu personu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nodrošināšanai. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Civilprocesa likuma 464. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 2020. gada 16. jūlijā. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Ziemele