55. Article — Personas, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu

(1) Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas: 1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu; 2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu; 3) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu; 4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana; 5) kurām pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 6) kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu; 7) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; 8) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas; 9) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi. (2) Tieslietu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktie ierobežojumi un kura aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta. (3) Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no tiesnešu un prokuroru biedrībām, komisijas, kas veic rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasi, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas. Komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. (4) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu. Komisija, lemjot par atļauju piedalīties atlases procesā, izvērtē: 1) personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz amata pienākumu veikšanu; 2) personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai; 3) iespējamos riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. (5) Komisija var pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai veiktu šā panta ceturtajā daļā noteikto izvērtējumu. Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību. (6) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 22.09.2005., 03.04.2008., 30.04.2009., 09.06.2011., 18.01.2018. likumu, Satversmes tiesas 15.12.2022. spriedumu un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)
  1. (1)) Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:
  2. 1)) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;
  3. 2)) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;
  4. 3)) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu;
  5. 4)) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;
  6. 5)) kurām pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;
  7. 6)) kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu;
  8. 7)) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;
  9. 8)) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;
  10. 9)) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.
  11. (2)) Tieslietu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktie ierobežojumi un kura aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
  12. (3)) Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no tiesnešu un prokuroru biedrībām, komisijas, kas veic rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasi, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas. Komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi.
  13. (4)) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu. Komisija, lemjot par atļauju piedalīties atlases procesā, izvērtē:
  14. 1)) personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz amata pienākumu veikšanu;
  15. 2)) personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai;
  16. 3)) iespējamos riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
  17. (5)) Komisija var pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai veiktu šā panta ceturtajā daļā noteikto izvērtējumu. Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
  18. (6)) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
asdeadlinefinegovernmentjoint-stockmkpenalty

Cited by (15)