21. Article

Vienlaikus Pieteikuma iesniedzēji apstrīd Kredītiestāžu likuma 179. panta otro daļu, ciktāl tā neparedz kreditoru tiesības pārsūdzēt lēmumu par sanācijas nepiemērošanu. Satversmes tiesa jau secinājusi, ka Saeimai ir plaša rīcības brīvība gan izvēloties, kurā no vairākiem likumiem tā iekļauj attiecīgu regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 17. punktu), gan arī jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas tehniku viena likuma ietvaros (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01 9.4.2. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai šāds regulējums nav ietverts kādā no Kredītiestāžu likuma normām vai citā normatīvajā aktā. Kredītiestāžu likuma 184. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņem tiesa. Ja administrators nepieņem lēmumu par sanācijas piemērošanu, tam jāpieņem lēmums par kredītiestādes bankrotu un pēc tā apstiprināšanas Komisijā jāiesniedz tiesā attiecīgs pieteikums. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 379. panta otro daļu tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību un izlemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus. Ievērojot Civilprocesa likuma 386. panta pirmo daļu un izskatot sūdzību par administratora vai likvidatora rīcību, tiesa var pieprasīt administratora vai likvidatora darbības pārskatu un Komisijas atzinumu par administratora vai likvidatora darbību un lemt par viņa atcelšanu. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz: ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētā rīcība neatbilst likumam, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram vai likvidatoram novērst pieļauto pārkāpumu. Termins "administratora rīcība" ietver jebkuru administratora gribas izteikumu, darbību, kā arī bezdarbību. Līdz ar to Civilprocesa likuma izpratnē arī administratora lēmums par sanācijas nepiemērošanu ir "rīcība", kuru iespējams pārsūdzēt saskaņā ar Civilprocesa likuma 379. un 386. pantu (sk. A. Lošmaņa viedokli, lietas materiālu 1. sēj. 184. - 185. lpp.). Tā, piemēram, ja administrators nav izvērtējis sanācijas piemērošanas iespēju, tiesa, apmierinot sūdzību, liek "novērst pieļauto pārkāpumu" (Civilprocesa likuma 386. panta otrā daļa), t.i., liek izvērtēt šādu iespēju. Likumā norādītās pārsūdzības iespējas tiek īstenotas praksē. Vairāki MAS "Latvijas Krājbanka" kreditori maksātnespējas procesa ietvaros ir izmantojuši tiesības vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai sanācijas nepiemērošanas gadījumā. Reizē ar administratora iesniegto pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegtas deviņas kreditoru sūdzības par administratora rīcību, kā arī pieteikumi par administratora atcelšanu. Minēto sūdzību pamatā citastarp bija tieši kreditoru neapmierinātība ar administratora lēmumu nepiemērot kredītiestādei sanāciju, jo kreditori uzskatīja, ka kredītiestādes sanācija konkrētajā finansiālajā situācijā tomēr ir iespējama. Rīgas apgabaltiesa MAS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas lietas Nr. C04523311 ietvaros 2012. gada 8. maijā visupirms izskatīja minētās sūdzības, izvērtēja pārsūdzētās administratora rīcības likumību un nolēma, ka administratora rīcība ir likumīga. Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 387. panta trešajā daļā norādītos apstākļus, kas varētu būt par pamatu administratora atcelšanai (sk. lietas materiālu 2. sēj. 7. - 46. lpp.). Tikai pēc šo sūdzību noraidīšanas Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt administratora pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu, izvērtējot minētā pieteikuma pamatotību un atbilstību maksātnespējīgās kredītiestādes finansiālajai situācijai (sk. lietas materiālu 2. sēj. 47.-52. lpp.). Rīgas apgabaltiesa vispirms izvērtēja kredītiestādes maksātnespējas lietas procesuālos apstākļus, tostarp sanācijas nepiemērošanas pamatojumu, un tikai pēc tam - pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Tātad, ja kāda no kreditoru sūdzībām par administratora rīcību, respektīvi, lēmuma par kredītiestādes sanāciju nepieņemšanu, tiktu atzīta par pamatotu un apmierināta, tiesai būtu jānoraida administratora pieteikums par bankrota procedūras uzsākšanu un jāuzliek viņam pienākums atkārtoti izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli. Turklāt neviens no konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem šādu likumā paredzēto mehānismu savu tiesību aizsardzībai neizmantoja un neiesniedza Rīgas apgabaltiesā sūdzību par administratora rīcību vai pieteikumu par administratora atcelšanu sakarā ar viņa lēmumu par sanācijas nepiemērošanu. Papildus tam norādāms, ka patstāvīgs tiesību uz taisnīgu tiesu elements ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies nodarītā kaitējuma dēļ. Kredītiestāžu likuma 163. panta pirmā daļa paredz, ka administrators ir pilnā mērā atbildīgs par zaudējumiem, kuri viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem. Atbilstoši minētajam kreditori var prasīt zaudējumu atlīdzību no administratora, ja viņi uzskata, ka administrators ir nodarījis tiem zaudējumus, nepieņemot lēmumu par sanācijas uzsākšanu. Kredītiestāžu likuma 155. panta otrās daļas noteikumi pastiprina šādu prasījumu reālas izpildes iespēju, paredzot obligātu administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Līdz ar to nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju pieņēmums, ka "kreditoriem nav tiesību pārsūdzēt lēmumu par sanācijas nepiemērošanu". Tā kā Pieteikuma iesniedzēju argumenti par apstrīdēto normu neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām ir balstīti uz minēto pieņēmumu, turpināt tiesvedību lietā nav iespējams. Tādējādi, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, tiesvedība lietā par Kredītiestāžu likuma 179. panta otro daļu ir izbeidzama. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. un 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1) atzīt Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam; 2) izbeigt tiesvedību lietā daļā par Kredītiestāžu likuma 179. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris