Kredītiestāžu likums
In force· 224 articles· Issued by: Saeima· In force from: Tue Oct 24
Verify on the source (likumi.lv) ↗Vispārīgie noteikumi
- 1.(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
- 2.(1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, reglamentē šo iestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.
- 3.(1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, tās filiālei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei.
- 4.(1) Kredītiestādes dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Komerclikums, Finanšu instrumentu tirgus likums un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā.
- 5.(Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)
- 6.(1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27. panta 1.1 daļas 2. punktu, 34.3 panta ceturto un piekto daļu, 35.2—35.32, 36.2, 43., 49., 49.1, 50.8, 50.9 pantu, 57. panta pirmo daļu, 58., 59., 77., 78., 79., 80., 85., 86., 87., 90., 91., 101.3, 109. pantu, 126. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, 127., 128. pantu, 129. panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 172.1, 173., 174., 175. pantu, kā arī citi likumi.
- 7.(Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)
- 8.(1) Kredītiestādēm un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Latvijas Bankas noteiktajos termiņos sniegt tai visu pieprasīto normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.
- 9.(1) Personai, kas sniedz finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, aizliegts izmantot savā nosaukumā (firmā) vai pašreklāmai vārdu “kredītiestāde” vai vārdu “banka” jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbību saskaņā ar šo likumu.
- 10.Kredītiestādei aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību.
Kredītiestāžu licencēšana
- 11.(1) Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā var uzsākt tikai pēc licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.
- 12.(1) Latvijas Republikas kredītiestādēm ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja filiāles atvēršanai ārvalstīs.
- 13.(1) Jaundibinātā kredītiestāde pirms tās ierakstīšanas Komercreģistrā iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai. Kredītiestādes reģistrācija Komercreģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai iesniegts Komercreģistram.
- 14.(1) Iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums licences (atļaujas) saņemšanai. Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:
- 15.Lai saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina:
- 16.(1) Kredītiestādi ir tiesīga dibināt:
- 17.Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā likuma 16. un 29. pantā minētajām personām, lai spriestu par to finanšu stāvokli un reputāciju, šajā nolūkā pārbaudot minēto personu:
- 18.(Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)
- 19.Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes dibinātāju identitāti. Ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās (reģistrētās) personas, Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šajā pantā minētajām juridiskajām personām ir pienākums nodrošināt Latvijas Banku ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.
- 20.(1) Ārvalstu kredītiestāde var atvērt filiāli Latvijā, ja šīs kredītiestādes minimālais sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 21.panta prasībām un tās darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem.
- 21.(1) Kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem euro. Specializētās kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu euro. Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki ES regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā minētie elementi.
- 22.(Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)
- 23.(Izslēgts ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)
- 24.(1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju un prokūristu var būt persona:
- 25.(1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju un prokūristu nevar būt persona:
- 26.(1) Par kredītiestādes padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām. Par kredītiestādes padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu.
- 27.(1) Kredītiestādes licenci (atļauju) ir tiesības anulēt, ja:
Būtiska līdzdalība
- 28.(1) Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību kredītiestādē drīkst iegūt persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā nodaļā — persona), kuras atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu un 29.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai, lai tā, ja nepieciešams, spētu veikt papildu ieguldījumu kredītiestādes kapitāla atjaunošanai, nodrošinot kredītiestādes kapitāla atbilstību likuma prasībām un kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildi.
- 29.(1) Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
- 30.(Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)
- 31.(1) Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību kredītiestādē, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda personai paliekošo kredītiestādes pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju skaitu procentos. Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kredītiestāde pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.
- 32.(1) Kredītiestāde nekavējoties, tiklīdz par to uzzinājusi, rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai informāciju par būtiskās līdzdalības izbeigšanu.
- 33.(1) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)
Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības un kapitāla rezerves(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 34.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 35.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 36.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
- 37.(1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.
- 38.(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
- 39.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 40.(Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011.)
- 41.(Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)
- 42.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 43.(1) Riska darījumi ar kredītiestādes akcionāriem, kuriem kredītiestādē ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru — fizisko personu — laulātajiem, vecākiem un bērniem, kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu un sabiedrības kontrolieri, šo personu laulātajiem, vecākiem un bērniem, kā arī ar komercsabiedrībām, kurās minētajām personām ir būtiska līdzdalība, nedrīkst kopsummā pārsniegt 20 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla, kas piemērojams lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013.
- 44.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 45.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 46.(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)
- 47.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
- 48.Kredītiestāde nedrīkst tieši vai netieši izsniegt kredītu pašas izlaisto vai tās mātes vai meitas sabiedrības izlaisto akciju un citu pašu kapitālā iekļaujamo instrumentu iegādei, kā arī pieņemt par kredītu nodrošinājumu pašas akcijas.
- 49.Kredītiestādes ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:
- 50.(1) ES regulā Nr. 575/2013 paredzēto izvēles iespēju attiecībā uz prudenciālo prasību un pārejas periodu noteikšanu šīs regulas noteikumu piemērošanā nosaka Latvijas Banka.
- 51.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 52.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 53.(Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)
- 54.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 55.Kredītiestāde novērtē savu aktīvu kvalitāti saskaņā ar šo likumu un Latvijas Bankas noteikumiem. Latvijas Banka nosaka prasības aktīvu kvalitātes novērtēšanai un uzkrājumu veidošanai.
- 56.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
- 57.(1) Kredītiestādei jāsaņem Latvijas Bankas atļauja, ja kredītiestāde tiek reorganizēta.
- 58.Ja kredītiestāde sadalās divās vai vairākās kredītiestādēs, jaundibināto kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.
- 59.Pēc kredītiestāžu apvienošanās izveidojušās kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.
Kredītiestādes un klienta attiecības
- 60.Kredītiestādes un klienta attiecības regulē normatīvie akti, kā arī starp kredītiestādi un klientu noslēgtie līgumi, tostarp izmantojot distances saziņas līdzekļus.
- 61.(1) Kredītiestādes pienākums ir garantēt klienta personas, kontu, noguldījumu, izmantoto finanšu pakalpojumu, darījumu un citu kredītiestādes operāciju noslēpumu, tai skaitā neizpaust ziņas par klientu un viņa darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (turpmāk — neizpaužamās ziņas).
- 62.(1) Neizpaužamās ziņas, kas attiecas uz fizisko personu, sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.
- 63.(1) Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai sniedzamas šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos un šādā apjomā:
- 64.(1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, kā arī ziņas par kredītiestādes kreditoriem, debitoriem vai citām personām, ar kurām noslēgtie līgumi veido nododamo kredītiestādes uzņēmumu vai tā daļu, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, iekšējā audita dienesta vadītājam vai loceklim, sabiedrības kontrolierim vai uzticības personai, kredītiestādes darbiniekam, Latvijas Bankas vai valsts institūcijas darbiniekam, zvērinātu revidentu pārstāvim vai kā šā likuma 62.panta ceturtajā un devītajā daļā vai 110.1 panta piektajā daļā minētajai personai, vai kā valsts institūcijas, konsultatīvās padomes, darba grupas, personu apvienības pārstāvim vai kā zvērinātam revidentam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.
- 65.(1) Juridisko personu naudas līdzekļus un citas vērtības (mantu), kas atrodas kredītiestādē, apķīlā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu vai rīkojumu vai tiesu izpildītāja rīkojumu.
- 66.(1) Fizisko personu naudas līdzekļus un citas vērtības (mantu), kas atrodas kredītiestādē, apķīlā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu vai rīkojumu vai tiesu izpildītāja rīkojumu.
- 67.(1) Noguldījumu veidi ir šādi:
- 68.Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.
- 69.Procentu likmes lielumu, procentu aprēķināšanas laika posmu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei ar klientu savstarpēji vienojoties.
- 70.(Izslēgts ar 07.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2015.)
- 71.(1) Klients zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu.
- 72.Noguldījumi, attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, ieskaitāmi kredītiestādes ienākumos.
- 73.Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.
- 74.(Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)
Grāmatvedība un gada pārskats
- 75.Kredītiestāde kārto grāmatvedību saskaņā ar Grāmatvedības likumu un Latvijas Bankas noteikumiem, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002.
- 76.Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes un ar to saistītajām komercsabiedrībām konsolidētus pārskatus, kuru sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
- 77.Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu, kurā iekļauj finanšu pārskatus, kā arī vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību.
- 78.Pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 18 mēnešiem.
- 79.Gada pārskatu sagatavo saskaņā ar šo likumu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Latvijas Bankas noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz šo likumu. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.
- 80.Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma 79.panta prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.
- 81.(Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)
- 82.(Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)
- 83.(Izslēgts ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.)
- 84.(Izslēgts ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.)
- 85.(1) Kredītiestādes gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, kredītiestādes akcionāru sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.
- 86.(1) Kredītiestādes sagatavoto gada pārskatu revidē un revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, sniedz zvērināts revidents atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
- 87.Veicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātiem revidentiem ir tiesības iepazīties ar kredītiestādes aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Kredītiestādes valdes, rīkotājdirektora un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātiem revidentiem visu nepieciešamo informāciju.
- 88.(1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.
- 89.(Izslēgts ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)
- 90.(1) Kredītiestādes vadībai adresētu zvērināta revidenta ziņojumu kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc šā ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.
- 91.(1) Kredītiestāde pati nodrošina, lai gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tā sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī.
- 92.(Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)
- 93.(Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)
- 94.(Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)
- 95.(1) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.)
- 96.Ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, lai ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes gada pārskats tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz pārskatam, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, pārskatam par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā un zvērināta revidenta atzinumam jābūt tulkotam latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts vai citas dalībvalsts kredītiestādes filiāle var publiskot savā tīmekļvietnē vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.
- 97.(Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)
- 98.Kredītiestāde sagatavo lietvedības un citus dokumentus, reģistrē un uzglabā tos saskaņā ar valstī noteikto dokumentu standartu un Arhīvu likumu.
Kredītiestāžu darbības uzraudzība
- 99.(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
- 100.(1) Kredītiestāžu uzraudzību veic Latvijas Banka, ja likumos nav noteikts citādi. Latvijas Bankas tiesības un pienākumus kredītiestāžu uzraudzībā vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros nosaka ES regula Nr. 1024/2013.
- 101.(1) Latvijas Banka uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Latvijas Banka katru gadu sagatavo uzraudzības pārbaužu programmu, kurā norāda:
- 102.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
- 103.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
- 104.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
- 105.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
- 106.(1) Latvijas Bankai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības, minēto sabiedrību meitas sabiedrību darbību un minēto sabiedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamās funkcijas veicošu citu ar šīm sabiedrībām saistītu personu vai šo sabiedrību pilnvarotu pārstāvju darbību.
- 107.(Izslēgts ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
- 108.(1) Par pārbaudes rezultātiem kredītiestādes vadībai iesniedzams rakstveida ziņojums, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem kredītiestādes turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.
- 109.Latvijas Banka var pieprasīt kredītiestādes akcionāru sapulces vai padomes sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Latvijas Bankas pilnvarotām personām ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs.
- 110.(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
- 111.(Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 110. punktu)
- 112.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
Kredītiestādēm piemērojamie ierobežojumi(Nodaļas nosaukums 12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.)
- 113.(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka kredītiestāde neievēro, vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tā pieņēmusi lēmumu par šajā pantā minēto darbību īstenošanu, neievēros šā likuma, ES regulas Nr. 575/2013, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu vai Latvijas Bankas izdoto lēmumu vai noteikumu prasības, vai ja kredītiestādes darbība apdraud tās stabilitāti vai maksātspēju, Latvijas kredītiestāžu sektora drošību vai stabilitāti, draud nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai, vai ja no kredītiestādes notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:
- 114.(Izslēgts ar 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)
- 115.(1) Lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu tiek noteikts pilnvarnieka darbības mērķis, uzdevumi un funkcijas, pilnvaru apjoms un termiņš, pilnvarnieka atalgojuma apmērs, pilnvarnieka uzdevumu veikšanai pieļaujamo izdevumu apmērs, kā arī citi noteikumi, kurus Latvijas Banka uzskata par būtiskiem.
- 116.(1) Par pilnvarnieku var būt:
- 117.(1) Lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu var noteikt, ka ar tā spēkā stāšanās brīdi:
- 118.(1) Latvijas Banka izmaksā pilnvarniekam atalgojumu un sedz viņa uzdevumu veikšanai nepieciešamos izdevumus lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajā apmērā. Šajā daļā noteiktās izmaksas kredītiestāde kompensē Latvijas Bankai tās noteiktajā termiņā.
- 119.(1) Kredītiestādes pārvaldes institūcijām, struktūrvienībām, darbiniekiem un citiem kredītiestādes pārstāvjiem un akcionāriem ir pienākums sadarboties ar pilnvarnieku un pēc viņa pieprasījuma:
- 120.(1) Pilnvarniekam ir pienākums Latvijas Bankas noteiktajos termiņos sniegt tai pārskatu par savu darbību un nekavējoties ziņot Latvijas Bankai par atklātajiem faktiem, kas var ietekmēt kredītiestādes finansiālo stāvokli.
- 121.(1) Pilnvarnieks ir tiesīgs atteikties no savu pienākumu veikšanas, iesniedzot Latvijas Bankai motivētu iesniegumu, kam pievienojams pilnvarnieka darbības pārskats par visu viņa darbības laiku.
- 122.(1) Latvijas Banka uzrauga pilnvarnieka darbību un ir tiesīga katrā laikā pēc saviem ieskatiem viņu atcelt.
- 123.Par šā likuma VIII nodaļā minēto darbību veikšanu Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
- 124.(Izslēgts ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)
- 125.(Izslēgts ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)
Kredītiestādes likvidācija(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)
- 126.(1) Kredītiestādes likvidāciju var veikt:
- 127.Ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu nav apturams vai pārtraucams iepriekš akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums uzsākt pašlikvidācijas procesu vai veikt reorganizācijas pasākumus. Kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) pašlikvidācijas uzsākšana neierobežo tās likvidācijas uzsākšanu ar tiesas nolēmumu.
- 128.(1) Kredītiestāde, kas gatavojas uzsākt pašlikvidāciju (arī tās filiāles likvidāciju iesaistītajā valstī), piecu dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par pašlikvidāciju. Iesniegumam pievieno:
- 129.(1) Ja kredītiestādei izsniegto licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai anulē saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 7., 8. vai 9. punktu, Latvijas Banka var iecelt pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru.
- 130.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
- 131.(1) Par kredītiestādes likvidatoru, atzīstot kredītiestādi par likvidējamu ar tiesas nolēmumu, var būt:
- 132.(1) Fiziskā persona likvidatora pienākumus kredītiestādes likvidācijas procesā nevar uzņemties un pildīt, ja:
- 133.(1) Kredītiestādes likvidators ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankā akceptēts kredītiestādes akcionāru sapulces lēmums vai pieņemts tiesas nolēmums par likvidāciju, iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes likvidāciju, kurā norāda:
- 134.(1) Kredītiestādes likvidācijas izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde.
- 135.(1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja likvidācija tiek veikta, pamatojoties uz šā likuma 126.panta pirmās daļas 1.punktu, likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru sapulce.
- 136.(1) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz tiesai un Latvijas Bankai pārskatu par visu likvidācijas periodu. Tiesa apstiprina pārskatu par visu likvidācijas periodu. Lēmumu par likvidācijas pabeigšanu pieņem tiesa.
- 137.(1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, iekšējā audita dienesta vadītājs vai locekļi, sabiedrības kontrolieris, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši normatīvo aktu un Latvijas Bankas lēmumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī nolaidīgi pildījuši darba pienākumus vai ļaunprātīgi izmantojuši savas pilnvaras vai tās pārsnieguši, viņa pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības un Latvijas Bankai.
- 138.(1) Ja likvidators kredītiestādes likvidācijas gaitā konstatē, ka likvidējamās kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai, likvidatora pienākums ir pieņemt lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu un iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, kredītiestādes vārdā lūdzot tiesu pasludināt kredītiestādi par maksātnespējīgu un pieņemt lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.
- 139.(1) Izmaksu un parādu segšanas kārtību nosaka likvidators, ievērojot šā likuma 139.2, 139.3, 139.4, 139.5, 139.6 un 139.7 panta noteikumus.
Kredītiestādes maksātnespēja(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)
- 140.(1) Kredītiestāde var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tā nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi izpildīt savas parādu saistības.
- 141.Uz maksātnespējas pieteikumu, kuru iesniedz kredītiestādes likvidators, attiecas visi šā likuma 138.panta un 140.panta pirmās daļas noteikumi.
- 142.(1) Administrators citā maksātnespējas procesā var iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret kredītiestādi, kurai ir parādu saistības pret šā administratora pārstāvamo parādnieku.
- 143.Kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
- 144.(1) Maksātnespējas pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātie kreditori. Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai nodrošināto kreditoru prasījumi pret kredītiestādi par parādu piedziņu tiek izskatīti vispārējā kārtībā.
- 145.Latvijas Banka var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
- 146.(1) Kredītiestādei, kredītiestādes likvidatoram, kreditoram vai kreditoru grupai, administratoram citā maksātnespējas procesā maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Latvijas Bankā.
- 147.(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
- 148.(1) Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām.
- 149.(1) Līdz ar kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu:
- 150.(1) Pieteikumu par maksātnespējas procesa pabeigšanu tiesā iesniedz administrators. Nolēmumu par maksātnespējas procesa pabeigšanu pieņem tiesa.
- 151.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018.)
- 152.(1) Maksātnespējas process tiek finansēts no kredītiestādes līdzekļiem.
- 153.Maksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:
Administrators maksātnespējas procesā(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)
- 154.(Izslēgts ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2017.)
- 155.(1) Administratoram ir nepieciešams nodrošinājums tiem gadījumiem, ja viņš ar savu rīcību nodara kaitējumu kreditoriem vai citām personām.
- 156.(1) Administratoram ir personiskais zīmogs ar uzrakstu "Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā" un viņa vārdu, uzvārdu.
- 157.(1) Pēc iecelšanas līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:
- 158.(1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību veikšana attiecībā uz kredītiestādi (arī tās filiāli) neietekmē izslēdzošo ieskaitu, atpakaļpirkumu un prasījumu un saistību dzēšanu vai citu tiesisku seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem.
- 159.(1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators nosūta paziņojumu un tiesas sprieduma norakstu Uzņēmumu reģistram un rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pavadrakstā norādot savu vārdu, uzvārdu, darbības vietu un tālruņa numuru.
- 160.(1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu.
- 161.(1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.
- 162.(1) Personām ir pienākums sniegt administratoram to rīcībā esošo informāciju, kura ir būtiska maksātnespējas procesā.
- 163.(1) Administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par zaudējumiem, kuri viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem.
- 164.(1) Prasības par administratora nodarīto zaudējumu atlīdzību kreditori var celt tiesā vispārējā kārtībā.
- 165.Administrators var rakstveidā pilnvarot savu palīgu vai jebkuru kredītiestādes darbinieku veikt atsevišķas darbības, kuras saskaņā ar šo likumu ietilpst administratora pilnvarās. Par zaudējumiem, ko nodara administratora palīgs vai darbinieks, rīkodamies uz šādas pilnvaras pamata, atbildīgs ir administrators.
- 166.(1) Ja kreditoru sapulce nav vienojusies ar administratoru par citu atlīdzības apmēru, administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā atbilstošu daļu no starpības starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankā, brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kuri iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti vai ārvalsti. Šo administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru nosaka kā:
- 167.(1) Administratora pienākumi izbeidzas:
- 168.(1) Ja Latvijas Banka izsaka neuzticību administratoram, tā lūdz tiesu atcelt šo administratoru un iecelt citu.
- 169.(1) Administrators ir tiesīgs atkāpties no savu pienākumu pildīšanas, informējot par to Latvijas Banku un Maksātnespējas kontroles dienestu un iesniedzot tiesai rakstveida iesniegumu par atkāpšanos un pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par administratora darbību. Iesniegumā norādāmi motīvi, kuru dēļ viņš nevar vai nevēlas turpmāk veikt administratora pienākumus.
Kredītiestāžu manta maksātnespējas procesa laikā(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)
- 170.Kredītiestādes manta maksātnespējas procesa laikā ir:
- 171.(1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu kredītiestādes mantas pārvaldīšanas tiesības ir tikai administratoram.
- 172.(1) Kredītiestādes mantas sarakstā iekļauj noguldījumus un procentus par tiem, bet neiekļauj citu kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu un valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus, privāto pensiju fondu pensiju plānu līdzekļus, pensiju plānos un apdrošināšanas līgumos noteikto saistību izpildei paredzētos līdzekļus, ja šis nosacījums minēts noguldījumu līgumā, un sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda līdzekļus. Par kredītiestādes turējumā esošu trešajām personām piederošo mantu uzskatāmi arī:
- 173.(1) Pēc administratora prasības var tikt atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi neatkarīgi no šo darījumu veida, ja:
- 174.(1) Kredītiestādes dāvināto mantu vai tās daļu var atprasīt atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.
- 175.(1) Pēc administratora prasības par spēkā neesošu var atzīt ķīlas līgumu , ja:
Kredītiestādes sanācija(Nodaļa izslēgta ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)
- 176.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 177.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 178.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 179.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 180.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 181.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 182.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 183.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
Kredītiestādes bankrota procedūra(Nodaļa izslēgta ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)
- 184.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 185.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 186.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 187.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 188.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 189.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 190.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 191.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 192.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 193.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 194.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
- 195.(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 15.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 78. punktu)
Atbildība
- 196.(1) Par šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu vai Latvijas Bankas izdoto noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:
- 197.(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
- 198.(1) Ja persona nepilda šā likuma 8. panta prasības, ir sniegusi apzināti nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, nav darījusi zināmu saskaņā ar šo likumu prasīto informāciju vai traucējusi Latvijas Bankas pilnvarotai personai veikt pārbaudes, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai soda naudu no 1400 līdz 14 200 euro.
- 199.Par pārkāpumiem kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesa vešanas jomā, kā arī par citām šā likuma 198. pantā neminētām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai uz tā pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Latvijas Banka kredītiestādes likvidatoram vai administratoram vai par pārkāpumu atbildīgajai personai izsaka brīdinājumu vai piemēro soda naudu līdz 142 300 euro.
- 200.Ja kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs, locekļi, rīkotājdirektors vai darbinieki apzināti piešķīruši kādam kreditoram nepamatotas pirmtiesības vai piekrituši, ka tādas tiek piešķirtas, attiecīgā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.
- 201.Par šā likuma 198. un 199. pantā minētajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.
- 202.Personas, kas novedušas kredītiestādi līdz maksātnespējai, ir saucamas pie atbildības Krimināllikumā paredzētajos gadījumos.
- 203.Ja kredītiestādes padomes vai valdes priekšsēdētājs vai locekļi vai kredītiestādes likvidatori šā likuma 138.pantā un 140.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos nav iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, vainīgās personas saucamas pie atbildības par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos.
- 204.(1) Ja maksātnespējas pieteikums atzīts par apzināti nepatiesu, tā iesniedzējs sedz tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa izdevumus.
- 205.(1) Par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu parādnieks vai kreditors saucams pie kriminālatbildības.
- 206.Kreditoru vai citu kredītiestādes maksātnespējas procesā ieinteresētu personu var saukt pie kriminālatbildības par maksātnespējas procesa apzinātu pārkāpšanu, kas izpaužas kā tiesas un administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana, nepatiesas informācijas sniegšana, izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā, pretlikumīga mantas (īpašuma) atsavināšana maksātnespējas procesa laikā, mantas (īpašuma), darījumu, dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana un citas tīšas darbības, kuras kavē maksātnespējas lietas gaitu.
- 207.Administratoru var saukt pie kriminālatbildības par apzinātu informācijas slēpšanu no tiesas, tās maldināšanu, par šajā likumā neparedzētu darījumu veikšanu par labu vienam kreditoram vai kreditoru kārtai uz citu kreditoru rēķina.
- 208.(Izslēgts ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)
Kredītiestāžu un ārvalsts kredītiestāžu (arī to filiāļu)
- 209.(1) Šīs nodaļas normas piemērojamas:
- 210.(1) Lēmumu par darbībām, kas saistītas ar mītnes valstī reģistrētu kredītiestāžu (arī to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju iesaistītajā valstī, ir tiesīgas pieņemt tikai mītnes valsts kompetentas institūcijas atbilstoši attiecīgās valsts likumā noteiktajai kompetencei.
- 211.(1) Latvijas Banka vai cita kompetenta institūcija katra atbilstoši savai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, pirms pieņemt lēmumu par tādas kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, kurai ir kreditori citā dalībvalstī vai filiāle iesaistītajā valstī vai kura iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, nekavējoties informē attiecīgo iesaistītās valsts kompetentu institūciju par šīm darbībām.
- 212.(1) Likvidators vai administrators, vai cita likumā pilnvarota persona par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju nekavējoties rakstveidā paziņo katram zināmajam kreditoram neatkarīgi no tā atrašanās vietas.
- 213.(1) Latvijas Banka, pirms tiesa pieņēmusi nolēmumu vai kompetenta institūcija lēmumu par ārvalsts kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas darbībām, kurās iesaistīta Latvijas Republikā esoša kredītiestādes filiāle, bet, ja tas nav iespējams, pēc attiecīgā nolēmuma vai lēmuma pieņemšanas nekavējoties informē par minēto tiesas nolēmumu vai institūcijas lēmumu to dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās attiecīgā kredītiestāde atvērusi filiāli.
- 214.Latvijas Republikas normatīvie akti regulē jautājumus, kas saistīti ar:
- 215.Ja tiek veikti tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes (arī tās filiāles iesaistītajā valstī) vai kredītiestādes, kas iesaistītajā valstī sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, likvidators vai administrators, vai cita attiecīgi pilnvarota persona regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā informē citā dalībvalstī zināmos kreditorus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.
- 216.Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kuras pieder kredītiestādei un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.
- 217.(1) Reorganizācijas pasākumi vai likvidācija attiecībā uz kredītiestādi, kas iegādājas aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, neietekmē darījuma partnera — aktīvu pārdevēja — tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.
- 218.Ja pēc tam, kad pieņemts lēmums par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu un uzsāktas attiecīgās darbības, tiek atsavināti aktīvi, šādas darbības regulē attiecībā uz:
- 219.(1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darījumos ar finanšu instrumentiem attiecībā uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu regulē vienīgi tie likumi, kuri piemērojami darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētajā tirgū.
- 220.(1) Citas dalībvalsts kompetento institūciju iecelta likvidatora vai administratora, vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā.
- 221.(1) Mītnes valstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti.
- 222.Latvijas Republikas normatīvie akti netiek piemēroti tiesībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus maksājumiem vai darījumiem, lai attiecībā uz kreditoriem novērstu nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus, ja persona, kas gūst labumu no šādām darbībām, pierāda, ka:
- 223.Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošajām lietām regulē tās dalībvalsts normatīvie akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība.
- 224.(1) Kompetentas institūcijas, kuras likumā noteikto funkciju izpildei saņem informāciju par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, nodrošina minētās informācijas neizpaušanu.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.