83. Article — vien nenovērstu negatīvās sekas, kas rastos tad,

ja apstrīdētā norma tiktu atcelta. Tiesas procesa dalībnieki nespētu novērtēt tiesneša neitralitātes un objektivitātes pakāpi. Apstrīdētajā normā noteiktais tiesneša tiesību ierobežojums skarot aktīvu un tiešu līdzdalību politiskajā partijā, taču neierobežojot tiesneša pārliecības brīvību un aktīvās vēlēšanu tiesības. Tiesneša līdzdalība sabiedrībai nozīmīgu jautājumu kārtošanā neesot pilnībā aizliegta, bet tikai pakārtota nozīmīgākai sabiedrības interesei, proti, tiesneša pienākumam spriest taisnīgu tiesu. Viens no apstrīdētās normas pieņemšanas iemesliem, pēc L. Liepas domām, varējusi būt vēlme nošķirt tiesu sistēmas darbību no politikas. Tiesas sēdē L. Liepa norādīja, ka politiskā partija vai cita politiska organizācija apvieno indivīdus ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem noteiktu politisko mērķu sasniegšanas labad. Ja tiesnesis būtu partijas biedrs, bet neievērotu partijas deklarēto nostāju, viņu varētu no partijas izslēgt vai disciplināri sodīt. Apstrīdētā norma pēc sava rakstura primāri esot ētiska. Tiesneša statuss sabiedrībā un pienākumi, kurus viņš uzņēmies, uzliekot viņam īpašu nastu, citastarp arī aizliegumu darboties politiskajā partijā. Taču L. Liepa uzskata, ka šis tiesnešiem saistošais aizliegums ir samērīgs. 13. Pieaicinātā persona - profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes