140. Article — Summētais darba laiks
(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku.
(2) Likumā noteikto diennakts un nedēļas atpūtas laika ilgumu summētā darba laika ietvaros var nepiemērot, ja:
1) darbiniekam ceļā uz darbu ir jāpavada ilgs laiks;
2) darbinieks veic apsardzes vai uzraudzības darbību;
3) darba rakstura dēļ nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu;
4) darbinieks veic sezonas rakstura darbu;
5) ir paredzama uzņēmuma darbības apjoma īslaicīga paplašināšanās vai ražošanas apjoma pieaugums.
(3) Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem.
(4) Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas.
(5) Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
(6) Ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
(7) Darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
148
(23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)
SEPTĪTĀ SADAĻA
ATPŪTAS LAIKS
- (1)) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku.
- (2)) Likumā noteikto diennakts un nedēļas atpūtas laika ilgumu summētā darba laika ietvaros var nepiemērot, ja:
- 1)) darbiniekam ceļā uz darbu ir jāpavada ilgs laiks;
- 2)) darbinieks veic apsardzes vai uzraudzības darbību;
- 3)) darba rakstura dēļ nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu;
- 4)) darbinieks veic sezonas rakstura darbu;
- 5)) ir paredzama uzņēmuma darbības apjoma īslaicīga paplašināšanās vai ražošanas apjoma pieaugums.
- (3)) Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem.
- (4)) Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas.
- (5)) Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
- (6)) Ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
- (7)) Darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
In plain words
(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams katru dienu vai nedēļu ievērot normālo darba laiku, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku. Tas nozīmē, ka darba laiku skaita kopā par garāku periodu (pārskata periodu), un šajā periodā kopējais darba laiks nedrīkst pārsniegt normālo darba laiku. Darba devējam par to rakstiski jāinformē darbinieks, norādot pārskata perioda ilgumu, un laikus jāiepazīstina ar darba grafiku.
(2) Summētā darba laika ietvaros var nepiemērot parastos diennakts un nedēļas atpūtas noteikumus, ja:
1) darbiniekam ir ilgs ceļš uz darbu;
2) darbinieks veic apsardzes vai uzraudzības darbu;
3) darba rakstura dēļ nepieciešams nepārtraukts darba process;
4) darbinieks veic sezonas darbu;
5) paredzama īslaicīga uzņēmuma darbības vai ražošanas apjoma palielināšanās.
(3) Ja koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi, pārskata periods ir 1 mēnesis. Darba līgumā var vienoties par periodu līdz 3 mēnešiem, koplīgumā — līdz 12 mēnešiem.
(4) Jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Atpūtu piešķir uzreiz pēc darba.
(5) Darbs virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika skaitās kā virsstundu darbs.
(6) Pārskata periodā vidējais diennakts atpūtas laiks nedrīkst būt īsāks par 12 stundām diennaktī, bet vidējais nedēļas atpūtas laiks — ne īsāks par 35 stundām nedēļā (ieskaitot diennakts atpūtu).
(7) Darba devējs nedrīkst grozīt darbinieka darba grafiku laikā, kad darbinieks ir slimības lapā vai nestrādā citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
asemployeremployment-contractjoint-stocktax-authorityvidworking-time