145. Article — Pārtraukumi darbā
(1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām.
(2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika.
(3) Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam. Ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.
(4) Ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā.
(5) Pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.
(6) Darba devējs piešķir papildu pārtraukumu darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, un šie pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā.
153
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 22.04.2004., 21.09.2006. un 27.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2017.)
- (1)) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām.
- (2)) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Ja iespējams, pusaudzim pārtraukumu piešķir, kad nostrādāta puse no viņam nolīgtā dienas darba laika.
- (3)) Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam. Ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.
- (4)) Ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā.
- (5)) Pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.
- (6)) Darba devējs piešķir papildu pārtraukumu darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, un šie pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā.
In plain words
(1) Katram darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu, ja darba diena ir garāka par 6 stundām. Pusaudžiem pārtraukums pienākas, ja darba laiks pārsniedz 4,5 stundas.
(2) Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc 4 stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, bet tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Darba koplīgumā var noteikt citu kārtību, ievērojot darba drošību un veselības aizsardzību. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi. Pusaudzim pārtraukumu pēc iespējas piešķir, kad nostrādāta puse no dienas darba laika.
(3) Pārtraukuma laikā darbinieks drīkst atstāt darba vietu, ja darba līgumā, koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam atstāt darba vietu pārtraukumā jābūt pamatotam. Ja darbiniekam aizliegts atstāt darba vietu pārtraukumā un viņš nevar šo laiku izmantot pēc sava ieskata, tad šo pārtraukumu ieskaita darba laikā.
(4) Ja darba specifikas dēļ nav iespējams noteikt pārtraukumu ēšanai, darba devējs nodrošina iespēju paēst darba laikā.
(5) Pārtraukumu atpūtai piešķir vienmēr. Ja to nevar piešķirt visu uzreiz, pārtraukumu drīkst sadalīt daļās, kas katra nav īsāka par 15 minūtēm.
(6) Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, darba devējs piešķir papildu pārtraukumus. To ilgumu nosaka darba devējs, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem, un šos pārtraukumus ieskaita darba laikā.
asemployeremployment-contractjoint-stockworking-time