74. Article — Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ

(1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks: 1) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē; 2) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis vai asins komponentus; 3) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā; 4) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi; 5) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai - ne ilgāk kā divas darba dienas - sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā; 6) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā; 61) kā liecinieks vai cietušais administratīvā pārkāpuma procesā piedalās procesuālajā darbībā; 7) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību; 8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā; 9) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu); 10) ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību. (2) Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem. (3) Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā vidējo izpeļņu. (4) Šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, nosaka Ministru kabinets. (41) Šā panta pirmās daļas 10. punktā minētajā gadījumā Nacionālie bruņotie spēki kompensē darba devējam darbiniekam izmaksāto atlīdzību. Kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets. (5) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ. (6) Darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē. Darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits. (7) Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika izmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem. (8) Darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību, izņemot šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto gadījumu. Atlīdzība izmaksājama, ja darba devēju par darbinieka — zemessarga — iesaisti apmācībā informē Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku. (9) Darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām. Darbiniekam — rezerves karavīram — atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju par iesaisti militārajā apmācībā informē rezerves karavīru iesaukšanu aktīvajā dienestā regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par rezerves uzskaites struktūrvienības izziņā norādīto laiku. 77 (21.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010., 16.06.2011., 23.10.2014., 07.03.2019. un 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2021.)
  1. (1)) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks:
  2. 1)) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;
  3. 2)) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis vai asins komponentus;
  4. 3)) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā;
  5. 4)) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;
  6. 5)) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai - ne ilgāk kā divas darba dienas - sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā;
  7. 6)) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā;
  8. 61)) kā liecinieks vai cietušais administratīvā pārkāpuma procesā piedalās procesuālajā darbībā;
  9. 7)) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;
  10. 8)) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā;
  11. 9)) (izslēgts ar 04.03.2010. likumu);
  12. 10)) ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību.
  13. (2)) Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.
  14. (3)) Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā vidējo izpeļņu.
  15. (4)) Šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, nosaka Ministru kabinets.
  16. (41)) Šā panta pirmās daļas 10. punktā minētajā gadījumā Nacionālie bruņotie spēki kompensē darba devējam darbiniekam izmaksāto atlīdzību. Kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets.
  17. (5)) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ.
  18. (6)) Darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē. Darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits.
  19. (7)) Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika izmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem.
  20. (8)) Darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību, izņemot šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto gadījumu. Atlīdzība izmaksājama, ja darba devēju par darbinieka — zemessarga — iesaisti apmācībā informē Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku.
  21. (9)) Darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām. Darbiniekam — rezerves karavīram — atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju par iesaisti militārajā apmācībā informē rezerves karavīru iesaukšanu aktīvajā dienestā regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par rezerves uzskaites struktūrvienības izziņā norādīto laiku.
In plain words
(1) Darba devējam jāizmaksā 3. daļā noteiktā atlīdzība, ja darbinieks nestrādā attaisnojošu iemeslu dēļ. Šādi gadījumi ir īpaši: 1) darbinieks pēc darba devēja rīkojuma veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē; 2) darbinieks, iepriekš brīdinot darba devēju, nodod asinis vai asins komponentus ārstniecības iestādē; 3) darbinieks pēc darba devēja rīkojuma darba laikā piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā; 4) darbinieks nestrādā ne ilgāk kā 2 darba dienas sakarā ar laulātā, vecāka, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi; 5) darbinieks nestrādā ne ilgāk kā 1 darba dienu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas, vai ne ilgāk kā 2 darba dienas, ja pārcelšanās ir uz citu apdzīvoto vietu; 6) darbinieks pēc izsaukuma ierodas izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā; 61) darbinieks kā liecinieks vai cietušais piedalās administratīvā pārkāpuma procesa darbībā; 7) darbinieks piedalās nepārvaramas varas, nejaušu notikumu vai ārkārtēju apstākļu seku novēršanā, kas apdraud sabiedrisko drošību vai kārtību; 8) darbinieks nestrādā svētku dienā, kas iekrīt viņa darba dienā; 9) (izslēgts); 10) darbinieks ne ilgāk kā 5 darba dienas pēc kārtas kalendāra gadā nestrādā sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību. (2) Darba devējam jāizmaksā 3. daļā noteiktā atlīdzība arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic nepieciešamās darbības darba pieņemšanai (dīkstāve). Ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, atlīdzību nemaksā. (3) Ja darbiniekam noteikta laika alga — 1. un 2. daļas gadījumos izmaksā noteikto darba samaksu. Ja noteikta akorda alga — izmaksā vidējo izpeļņu. (4) Ja darbinieks nestrādāja tāpēc, ka ieradās izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā (6. punkts) vai novērsa ārkārtas seku (7. punkts), atlīdzību izmaksā darba devējs, bet tam to atlīdzina valsts iestāde. Kārtību nosaka Ministru kabinets. (41) Ja darbinieks nestrādāja zemessargu kolektīvās apmācības dēļ (10. punkts), Nacionālie bruņotie spēki kompensē darba devējam izmaksāto atlīdzību. Kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. (5) Šā panta 1. daļa neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks nestrādā pārejošas darbnespējas (slimības) dēļ. (6) Pēc asins vai asins komponentu nodošanas darbiniekam ir tiesības uz atpūtas dienu. Vienojoties ar darba devēju, šo dienu var izmantot citā laikā, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc nodošanas. Darba devējam jāapmaksā ne vairāk kā 5 šādas dienas kalendāra gadā (izmaksājot 3. daļā noteikto atlīdzību), ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts lielāks skaits. (7) Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikā starp norīkojumiem (neatkarīgi no nolīgtā darba laika) izmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valsts minimālo mēneša algu proporcionāli šim laikposmam. (8) Darba devējs var izmaksāt 3. daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks nestrādā zemessargu apmācības dēļ (izņemot 10. punktā minēto kolektīvo apmācību). Atlīdzību maksā, ja Zemessardzes vienības komandieris darba devēju informējis noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par komandiera izziņā norādīto laiku. (9) Darba devējs var izmaksāt 3. daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks nestrādā rezerves karavīru militāro mācību dēļ. Atlīdzību var maksāt, ja darbinieks darba devēju informējis noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par rezerves uzskaites struktūrvienības izziņā norādīto laiku.
asemployeremployment-contractgovernmentjoint-stockmkremunerationsalarytax-authorityvidworking-time

Cited by (19)