22. Article

Satversmes tiesa izvērtēs, vai ir tādas personas, kuras saskaņā ar apstrīdēto regulējumu atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, un kāda ir attieksme pret šīm personām. 22.1. Satversmes tiesa šā sprieduma 18.1. punktā jau secināja, ka apstrīdētais regulējums tikai konkretizē Satversmē un likumos noteiktās prasības. Apstrīdētais regulējums noteic, ka pienākums prast un lietot valsts valodu C līmeņa 1. pakāpē attiecas uz visām personām, kas ieņem pašvaldības domes deputāta amatu. Tas ir saistošs Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kas atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam kandidē pašvaldību vēlēšanās un kļūst par pašvaldību domju deputātiem. Apstrīdētais regulējums nenošķir atsevišķā grupā tādus deputātus, kuri būtu atbrīvoti no pienākuma prast un lietot valsts valodu noteiktā līmenī un pakāpē. Apstrīdētā regulējuma prasības ir saistošas visiem deputātiem. Līdz ar to apstrīdētais regulējums paredz tikai vienu personu grupu - visus pašvaldību domju deputātus, un tiem noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu ir vienādas. 22.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas: 1) pašvaldību domju deputāti, kuri ir atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas; 2) pašvaldību domju deputāti, kuri nav atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas. Pieteikumā norādīts, ka dalījums šajās savstarpēji salīdzināmajās grupās izriet no Noteikumu Nr. 733 12. punkta. Taču Noteikumu Nr. 733 12. punkts nereglamentē deputātiem obligāto valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu. Šajās normās ir norādīts, kuras personas atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes. Noteikumu Nr. 733 12.1. punktā minētās personas savas valsts valodas zināšanas un prasmes var apliecināt ar dokumentu par izglītības iegūšanu latviešu valodā. Savukārt 12.2. punktā norādīto personu valsts valodas zināšanas un prasmes apliecina pamatizglītības vai vispārējās izglītības sertifikāts, kurā ir norādīti centralizēto eksāmenu rezultāti. Tātad šīs personas ir atbrīvotas no valsts valodas prasmes pārbaudes, jo to zināšanas apliecina atbilstoši izglītības dokumenti. Satversmes tiesa šā sprieduma 22.1. punktā jau konstatēja, ka apstrīdētais regulējums paredz tikai vienu personu grupu - pašvaldību domju deputātus, kuriem noteikts vienāds obligātais valsts valodas zināšanu un prasmju apjoms. Var secināt, ka deputāti, kuri ir atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes, un deputāti, kuri nav atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes, ir vienā personu grupā un apstrīdētais regulējums nerada atšķirīgu attieksmi pret tajā ietilpstošajām personām. Tā kā apstrīdētais regulējums neparedz atšķirīgu attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem, tas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 1. pielikumu, ciktāl tas attiecas uz pašvaldību domju deputātiem, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris