2. Article

1. (445)) Papildus publiskajām apspriedēm un atsevišķiem forumiem ar sadarbības partneriem, vadošās iestādes jau plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā kā papildu formu partnerības principa īstenošanai un ESI fondu plānošanas dokumentu kvalitātes nodrošināšanai izveidoja PUK, ELFLA PUK un EJZF gadījumā diskusijas norisinājušās Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007.–2013.gadam Uzraudzības komitejā (turpmāk tekstā – EZF UK).
2. 2)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnija), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā
3. a)) esošo KP fondu instrumentu 2007–2013 novērtējums;
4. a)) esošo KP fondu instrumentu 2007-2013 novērtējums;
5. (500)) Zemāk iekļautajā tabulā sniegta informācija par indikatīvo finansējuma sadalījumu starp programmām pa gadiem plānošanas perioda ietvaros.
6. (165)) Augstākās izglītības rezultātus raksturojošo rādītāju analīze un salīdzinājums ar citu ES dalībvalstu sniegumu71 liecina par nepieciešamību veikt uzlabojumus studiju kvalitātes, kā arī resursu koncentrācijas, sadarbības un ilgtspējas uzlabošanai. Novērtējumā uzsvērtas krasas kvalitātes atšķirības studiju virzienu ietvaros, nepietiekama integrācija ar zinātni un industriju, kā arī secināts, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā pastāv studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība, īpaši augstākajos studiju līmeņos, kā arī nav attīstīta resursu koplietošana. Vājās starpaugstskolu sadarbības dēļ netiek veidotas starpaugstskolu studiju programmas un kopējie studiju priekšmeti, studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai un sadarbībai ar komersantiem, akadēmiskā personāla zinātniskā kvalitāte72, t.sk. svešvalodas zināšanas nav pietiekamas salīdzinājumā ar ES attīstītāko valstu standartiem, jāsekmē akadēmiskā personāla atjaunināšana. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi STEM, t.sk. medicīnas un radošo industriju73, studiju jomās joprojām neatbilst Eiropas standartiem.
7. (113)) Attiecībā uz ūdenssaimniecības infrastruktūru aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2 000 (CE>2000), ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem nav nodrošināta 100% apmērā, tāpēc daļa mājsaimniecību notekūdeņu attīrīšanai turpina izmantot individuālos risinājumus, kas palielina vides piesārņojuma risku. Savukārt savu laiku nokalpojušo kanalizācijas tīklu noplūdes izraisa vides piesārņojumu.
8. b)) priekšlikumi Viedās specializācijas jomu tālākai fokusēšanai vai stratēģiskajām prioritātēm jomas ietvaros;
9. b)) priekšlikumi Viedās specializācijas jomu tālākai fokusēšanai vai stratēģiskajām prioritātēm jomas ietvaros;
10. (114)) Izmantojot 2007.–2013.gada ESI fondu plānošanas periodā pieejamos KF un ERAF līdzekļus, līdz 2012.gada beigām pabeigti 164 ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošanas projekti, tāpēc palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem pieejami centralizētas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumi. Kopumā visā valstī centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība pieaugusi no 56,37% 2009.gadā līdz 61,96% 2012.gadā. 2012.gada beigās dzeramā ūdens sagatavošana un notekūdeņu attīrīšana atbilst normatīvo aktu prasībām 62 no 89 aglomerācijām. Vienlaikus ne visiem aglomerāciju, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2 000, iedzīvotājiem nodrošināta iespēja saņemt ūdenssaimniecības centralizētos pakalpojumus, tāpēc vai nu tiek izmantoti individuālie risinājumi, vai ir nodrošināts tikai viens no pakalpojuma veidiem – tikai centralizētā ūdensapgāde vai tikai centralizētā kanalizācija. 2012.gadā dzeramā ūdens sagatavošana nodrošināta 1,37 milj. aglomerāciju iedzīvotāju, notekūdeņu attīrīšana – 1,27 milj. iedzīvotāju.
11. (501)) ESI regulās, EK pozīcijas dokumentā tiek uzsvērta ESI fondu un pārējo ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu koordinācija, savstarpēja papildinātība un sinerģija. Nepieciešama investīciju vispusīga koordinācija, lai nodrošinātu to nepārklāšanos, lai ieguldījumi būtu savstarpēji papildinoši un veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020", ESSBJR un EK definēto mērķu sasniegšanu.
12. (446)) PUK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā tika iesaistīti ESI fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, nevalstisko organizāciju, kā arī citu ESI fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. PUK darbības laikā tās sastāvs tika vairākkārtēji papildināts ar dažādu institūciju pārstāvjiem, kas izrādīja interesi aktīvi piedalīties pagaidu uzraudzības komitejas darbā. PUK galvenie uzdevumi tika noteikti šādi:
13. 3)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/118/EK (2006.gada 12.decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos
14. (166)) Studiju programmu kvalitātes, sadarbības un ilgtspējas novērtējumā74 konstatētas nepilnības AII studiju programmu kvalitātes novērtēšanas sistēmā, kas skar neregulāru atgriezenisko saiti starp ieinteresētajām pusēm.
15. (502)) ESI fondu plānošanas dokumentu izstrāde 2014.–2020.gadam notiek pamatā uz NAP 2020 noteiktajām prioritātēm un mērķiem, un ieviešanas instruments ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, Kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas fondu, un citu ES budžeta instrumentu investīcijas, ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, un privātais finansējums, līdz ar to, FM kā PL izstrādātāja sadarbībā ar PKC un ZM veic visu augstāk minēto dalītā pārvaldībā esošo finanšu resursu koordinēšanu, nodrošinot uz PL definētajiem mērķiem vērstas investīcijas.
16. (447)) ELFLA PUK izveidota un darbojas, balstoties uz ELFLA 2007.–2013.gadam UK pamata un darbības principiem (darbojas saskaņā ar to apstiprinātu nolikumu). ELFLA PUK un EZF UK sastāvā tika iesaistīti ELFLA un EJZF ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, sociālo un ekonomisko partneru, nevalstisko organizāciju, kā arī citu ELFLA un EJZF plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. ELFLA PUK un EZF UK galvenie uzdevumi tika noteikti šādi:
17. (115)) Ieguldot investīcijas komunālās ūdenssaimniecības attīstībā, būtiski samazinājusies vidē novadītā piesārņojuma daļa no kopējā vidē novadītā piesārņojuma no punktveida piesārņojuma avotiem, kā arī sarukuši dzeramā ūdens zudumi no centralizētās ūdensapgādes tīkliem. Atbilstoši 2007.–2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem dzeramā ūdens tīklu zudumi samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu BSP5 īpatsvars sarucis no aptuveni 85% 2008.gadā līdz aptuveni 48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars – no aptuveni 94% līdz aptuveni 75% un kopējā fosfora – no aptuveni 93% līdz aptuveni 64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.–2013.gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies gandrīz par 50% salīdzinājumā ar 2007.gadu.
18. c)) priekšlikumi 2014-2020 plānošanas perioda instrumentiem un citām iniciatīvām, kas svarīgas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanai.
19. 4)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā
20. c)) priekšlikumi 2014–2020 plānošanas perioda instrumentiem un citām iniciatīvām, kas svarīgas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanai.
21. (167)) IAP kā izaicinājums un risināmā problēma papildus uzsvērta neefektīva augstākās izglītības pārvaldība. Augstskolu stratēģiskajā vadībā maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, t.sk. pašvaldības un nozaru asociācijas.
22. (168)) Lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm, ir uzsākts darbs pie augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas pasākumiem, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, pakāpeniski mainot no valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījumu par labu STEM jomām, t.sk. medicīna un radošās industrijas, ņemot vērā reģionu attīstības intereses.
23. (448)) Partneru un sabiedrības iesaiste KP fondu plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā:
24. (116)) Pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas plānots, ka 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEC prasības. No 67 aglomerācijām, kurās identificētas ES Direktīvas 91/271/EEC prasību neizpilde, 24 aglomerācijas novada notekūdeņus tieši riska ūdensobjektos, bet 11 – riska ūdensobjektu baseinos. Tāpat pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas būs vēl 13 aglomerāciju, kurās nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošana, jo upju baseinu apsaimniekošanas plānos rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums – trešējā notekūdeņu attīrīšana.
25. 5)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/39/ES (2013.gada 12.augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā
26. (503)) Papildus, lai nodrošinātu NAP 2020 uzraudzību un ESI fondu un pārējo ārvalstu finanšu instrumentu un palīdzības koordinācijas principa ievērošanu un integrētu teritoriālo attīstību, FM izveidos PL vadības grupu. Tās ietvaros tiks nodrošināta PL paredzēto un īstenošanā esošo pasākumu un rezultātu augstāka līmeņa virsuzraudzība un koordinācija, nodrošinot visu nozaru ministriju, Valsts kancelejas, plānošanas reģionu un sadarbības partneru iesaisti.
27. (117)) Papildus identificētas 189 apdzīvotās vietas ar CE 200 – 2000, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektu apgabalos. 78 no šīm apdzīvotajām vietām savus notekūdeņus novada tieši riska ūdens objektos. Upju baseinu apsaimniekošanas plānos apdzīvoto vietu grupā, kur CE 200 – 2000, ir noteiktas 14 apdzīvotas vietas, kurās jāveic papildu pasākumi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību uzlabošanai, jo tieši no šīm iekārtām vidē novadītais piesārņojuma daudzums ir cēlonis sliktam ūdens stāvoklim ūdens objektā. Ciemu raksturojums, ņemot vērā kopējo radīto notekūdeņu apjomu un savākto notekūdeņu apjomu un attīrīšanas kvalitāti, ir ļoti atšķirīgs. Var būt lieli ciemi ar augstu CE apjomu un vāju infrastruktūru un mazi ciemi ar pilnībā funkcionējošu sistēmu. Šāda situācija izveidojusies, jo sistēmu sakārtošana 2007.–2013.gadā bija brīvprātīga un balstījās uz pašvaldību iniciatīvu.
28. (169)) 2013.gadā tika ieviesta studiju virzienu akreditācija atbilstoši Eiropas līmenī definētiem kvalitātes standartiem un principiem75, sekmējot resursu tematisko konsolidāciju un samazinot birokrātisko slogu, un veicinot augstākās izglītības spēju elastīgi reaģēt uz darba tirgus pārmaiņām, attiecīgi periodā no 2013.gada 14.maija līdz 2014.gada 12.martam īstenojot visaptverošu studiju virzienu akreditāciju. 88% no izskatītajiem augstākās izglītības iestāžu studiju virzienu akreditācijas iesniegumiem (218 no 247) tika akreditēti uz 6 gadiem, 11% – uz 2 gadiem, 1% akreditācija tika atteikta. Nākamais apjomīgais akreditācijas posms būs 2019.gadā.
29. (504)) KP fondu DP ir izveidota UK, kas ļauj nodrošināt plānoto investīciju koordināciju, vienuviet koncentrējot informāciju par visiem trīs KP fondiem. Lai nodrošinātu prioritāro virzienu administrēšanu, efektīvāku ieviešanu un uzraudzību, tiks izveidotas UK apakškomitejas. Apakškomitejas/u mērķis ir nodrošināt nozaru ministriju, plānošanas reģionu un sadarbības partneru sadarbību, informācijas apmaiņu un iesaisti specifisko atbalsta mērķu plānošanā, projektu iesniegumu kritēriju noteikšanā, normatīvo aktu izstrādē, to ieviešanā, uzraudzībā, un nodrošināt savlaicīgu identificēto plānošanas un īstenošanas problēmu risināšanu, veicinot efektivitāti.
30. (449)) Partneru un sabiedrības iesaiste ELFLA un EJZF plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā:
31. 6)) Komisijas direktīva 2009/90/EK (2009.gada 31.jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam
32. (450)) PL izstrādes procesā tika organizētas vairāk nekā 30 tematiskās diskusijas, nodrošināta 2014.–2020.gada plānošanas dokumentu projektu publiskās apspriešanas procedūra, kā arī nodrošināta dalība vairākās pašvaldību un partneru rīkotās konferencēs, kurās partneri un ieinteresētās personas un organizācijas izteikušas gan savus iebildumus, gan priekšlikumus, kas dokumenta izstrādes procesā tika izanalizēti un attiecīgi iestrādāti PL. Konstruktīva un produktīva sadarbība ar partneriem bija viens no šā dokumenta izstrādes procesa priekšnosacījumiem.
33. (118)) Saskaņā ar Veselības inspekcijas novērtējumu, izņēmuma stāvoklis attiecībā uz ūdens pazemināta nekaitīguma vai kvalitātes prasībām ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir noteikts vairākām aglomerācijām ar iedzīvotāju skaitu virs 2000. Tās ietver īpašās normas attiecībā uz dzelzs, sulfātu vai mangāna saturu. Izņēmuma stāvoklis aglomerācijām noteikts līdz 2016.gadam. Ja pēc 2007.–2013.gada ESI fondu plānošanas perioda projektu īstenošanas ūdens kvalitātes normas minētajās apdzīvotajās vietās netiks sasniegtas, var būt nepieciešami papildu ieguldījumi ūdens nekaitīguma vai kvalitātes nodrošināšanai.
34. (505)) Valsts atbalstam piešķiršanas brīdī ir jāatbilst spēkā esošajām valsts atbalsta procedūrām un noteikumiem, identificējot, kuram EK dokumentam valsts atbalsta jomā atbilst pasākumi.
35. (170)) Globalizācija, ekonomikas integrācija un lielāka mobilitāte augstākās izglītības un profesionālajā jomā palielināja nepieciešamību profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārpus tās valsts robežām, kurā tā iegūta. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam paredz izveidot starptautiski konkurētspējīgu nacionālo augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūciju un atbalsta pasākumus tās iekļūšanai EQAR kā akreditācijas institūcijai ne vēlāk kā līdz 2018.gadam. Nacionālo aģentūru plānots izveidot 2015.gadā, izveides izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. EQAR aģentūras izmantošana akreditācijā veicinās augstākās izglītības kvalitātes kultūras76 attīstību atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, vienlaikus palielinās uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai un tajā iegūtajiem diplomiem, kā arī palīdzēs veidot kontaktus ar partneriem ārvalstīs, tādejādi sekmējot starptautisko sadarbību.
36. 7)) Padomes direktīva 98/83/EK (1998.gada 3.novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti
37. (171)) Zināšanu bāze augstskolās augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas analīzei un monitoringam nav attīstīta. Pašlaik ar šo politiku analīzi nodarbojas atsevišķi individuāli zinātnieki, kas nav pietiekami kvalitatīvai izglītības rīcībpolitikas ieviešanas un ietekmes izvērtēšanai.
38. (119)) Iedzīvotājiem nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus. Īpašs atbalsts sniedzams nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.
39. (451)) Sadarbības partneri, kuri izteica iebildumus un priekšlikumus par nozaru ministriju iesniegto informāciju, periodā no 2013.gada februāra līdz aprīļa beigām tika aicināti uz sanāksmēm, lai kopīgi diskutētu par izteiktajiem komentāriem. Papildus, 2013.gada maijā notika PL pirmā projekta publiskā apspriede, dodot iespēju plašākam sabiedrības lokam sniegt ieguldījumu projekta saturā. No 2013.gada 29.jūlija līdz 29.augustam notika atkārtota PL un DP "Izaugsme un nodarbinātība" publiskā apspriede, līdztekus PL un DP "Izaugsme un nodarbinātība" projekti tika iesniegti izvērtēšanai valsts sekretāru sanāksmes procedūras ietvaros. DP "Izaugsme un nodarbinātība" izstrādes procesā tika organizētas vairāk nekā 30 tematiskās diskusijas, kā arī nodrošināta dalība vairākās pašvaldību un partneru rīkotās konferencēs, kurās partneri un ieinteresētās personas un organizācijas izteikušas gan savus iebildumus, gan priekšlikumus, kas dokumenta izstrādes procesā tika analizēti un attiecīgi iestrādāti DP "Izaugsme un nodarbinātība".
40. (506)) Būtiska ir KP fondu koordinācija ar ELFLA, EJZF, ETS programmu un citu ārvalstu finanšu palīdzību, kā arī KP fondu ieguldījumu savstarpējā koordinācija, nodrošinot ETS programmu savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos ar DP, kā arī atbilstības nodrošināšana ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm.
41. 8)) Padomes direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu
42. (120)) Lielāko daļu aizsargājamo teritoriju Latvijā aizņem meži (49%) un lauksaimniecības zeme (24%), bet pārējo daļu aizņem ūdeņi (12%), purvi (12%) un citi biotopi (1%). Kopējā sauszemes ĪADT aizņemtā platība ir 17% valsts teritorijas. Savukārt nozīmīgu sugu un biotopu aizsardzībai ārpus ĪADT var veidot mikroliegumus. Daļa izveidoto ĪADT un mikroliegumu iekļauti arī ES nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā (302 ĪADT un 24 mikroliegumi). Natura 2000 tīklā iekļautās teritorijas aizņem 11,5% Latvijas sauszemes teritorijas un 15% jūras teritorijas. Videi draudzīga lauksaimniecība Natura 2000 teritorijās ir pamats vairāku retu un apdraudētu sugu izdzīvošanai. Līdz šim finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir bijis pieejams 2007.–2013.gada plānošanas periodā, sniedzot ieguldījumu infrastruktūras izveidei Natura 2000 teritorijās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveidē.
43. (452)) Vairākums partneru aicināja paplašināt specifisko atbalsta mērķu īstenošanas teritorijas, palielināt plānoto finansējuma apmēru, t.sk. noteiktiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, paplašināt finansējuma saņēmēju loku (īpaši ar biedrībām un nodibinājumiem), kā arī ierosināja veidot jaunus specifiskos atbalsta mērķus, kuri nav iekļauti NAP 2020 vai nav atbalstāmi no KP fondiem.
44. 9)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību
45. (507)) Lai nodrošinātu koordināciju ar ELFLA un EJZF, DP sagatavošanas gaitā FM konsultējās ar minēto nozaru atbildīgo ministriju, ZM, par plānošanas dokumentos iekļaujamajiem pasākumiem un nosacījumiem finansējuma saņemšanai. DP ieviešanas gaitā koordinācija tiks nodrošināta, vadošās iestādes pārstāvim piedaloties ELFLA un EJZF uzraudzības komitejās (vadības grupās), kā arī ZM pārstāvim piedaloties KP fondu DP uzraudzības komitejā.
46. (172)) Norit darbs pie jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādes, kas veicinātu kvalitātes paaugstināšanu, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu, kā arī augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanu. Jauno finansēšanas modeli plānots ieviest ar 2016.gadu.
47. (508)) Attiecībā uz ETS programmu, VARAM izveidojusi ETS programmu konsultatīvo darba grupu, iesaistot ministriju pārstāvjus, PKC, plānošanas reģionus un sociālos partnerus ar uzdevumu uzraudzīt ETS programmu sagatavošanas procesu un sasaisti ar NAP 2020. ETS programmu prioritātes noteiktas atbilstoši Latvijas nacionālajai pozīcijai un ETS noteiktajām prioritātēm visām dalībvalstīm. Ņemot vērā iespējamo ETS un KP fondu DP pārklāšanos, ar FM tiek un tiks skaņotas visas ETS programmas, nodrošinot Kohēzijas politikas abu mērķu koordināciju. ETS programmu ieviešanai un uzraudzībai tiks piemērota līdzšinējā 2007.–2013.gada plānošanas perioda pieredze. Attiecīgi tiks izveidota ETS programmu nacionālā apakškomiteja, kas nodrošina padomdevēja funkcijas nacionālajai atbildīgajai iestādei par iesniegto projektu atbilstību nacionāliem un reģionāliem plānošanas dokumentiem, to prioritātēm, Latvijas partneru iesniegto projektu iesniegumu atbalstīšanu vai noraidīšanu, papildus nosacījumu izvirzīšanu finansējuma piešķiršanai attiecīgās programmas uzraudzības komitejā. Informācijas pieejamības nodrošināšanai par ETS programmu ietvaros atbalstītajām darbībām, nacionālā atbildīgā iestāde informēs citas ESI fondu un finanšu instrumentu ieviešanā iesaistītās institūcijas.
48. 10)) Padomes 1991.gada 12.decembra direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti
49. (453)) Paralēli PL saskaņošanas procesam atbildīgās nozaru ministrijas pastāvīgi organizē sanāksmes ar ekspertiem, sadarbības partneriem par ESI fondu ieviešanas jautājumiem 2014.–2020.gada plānošanas periodā, kas skar PL un DP saturu.
50. (173)) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā 31 AII, t.sk. 11 koledžām, kas īsteno prioritārās augstākās izglītības studiju programmas STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju virzienos, piešķirts ERAF atbalsts 121,47 milj. EUR apmērā studiju infrastruktūras modernizēšanai. No 31 projekta noslēgušies 23 projekti, savukārt 8 projektu īstenošana turpinās līdz 2015.gada 31.augustam. Plānots, ka programmas noslēgumā 2015.gadā indikatīvi 80% no kopējā STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaita tiks pilnveidota materiāltehniskā bāze, attiecīgi KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda plānoto investīciju rezultātā nodrošinot, ka 100% STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmām ir modernizēta materiāltehniskā bāze.
51. (121)) ES Putnu un Biotopu direktīvu un Sugu un biotopu likuma ieviešanai Latvijā jāīsteno dabas atjaunošanas, uzturēšanas un apzināšanas pasākumi. Atbilstoši 2013.gada ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā40 konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu atrodas labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, liecinot par antropogēno slodzi un dabas aizsardzības pasākumu nepilnīgu īstenošanu. Ievērojamai daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013.gada ziņojumu un 2007.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.–2006.gadā,22 ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Tas nozīmē, ka jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu. Tā kā sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi bieži tiek skatīti atrauti no teritorijas saimnieciskās attīstības un biotopu apsaimniekošanai paredzētie finansiālie resursi ir ierobežoti, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi ne vien netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, bet arī strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā.
52. 11)) Padomes direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom
53. (509)) Lai pārraudzītu pašvaldību īstenoto projektu secīgu īstenošanu, VARAM, pildot savu pašvaldību darbības attīstības funkciju, nodrošina pašvaldību attīstības programmu saskaņošanu, kā arī nodrošina Koordinācijas padomes darbību, tādējādi novēršot ESI fondu atbalsta pārklāšanās risku. Tāpat, lai nodrošinātu integrētu plānošanu un KP fondu ieviešanu, būtiski ņemt vērā izaugsmes izaicinājumus un koordinēt plānotās investīcijas ar pašvaldību organizācijām, skaņojot specifisko atbalsta mērķu ieviešanas nosacījumus un normatīvo regulējumu ar minētajiem partneriem, jo īpaši transporta, vides, nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomās, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu precīzāku identificēšanu un efektīvāku plānošanu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi visiem finansējuma saņēmējiem.
54. (454)) Iebildumus un priekšlikumus PL sniedza plānošanas reģioni, pašvaldību organizācijas un pašvaldības, tādas kā LPS, Latvijas lielo pilsētu asociācija, pilsētas novada domes, darba devēju un darbinieku organizācijas – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un LDDK, dažādas biedrības un nodibinājumi – Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Dabas fonds, Vides konsultatīvā padome, Latvijas lauku forums, Eiropas Kustība Latvijā, Latvijas Vecāku kustība u.c. Visaktīvāko dalību šajā procesā nodrošināja biedrības un nodibinājumi, asociācijas un pašvaldības. Visu iesaistīto partneru saraksts tiek pievienots PL pielikumā.
55. (122)) Latvijā patlaban ir nepietiekami attīstīta meža uguns novērošanas sistēma, tāpēc jāturpina preventīvo pasākumu attīstība, lai operatīvi atklātu meža ugunsgrēku jebkuros laika apstākļos un laikus to likvidētu.
56. 2)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/107/EK (2004.gada 15.decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā
57. (123)) LAP 2007.–2013. ietvaros atbalsts lauksaimniekiem sniegts vairākos pasākumos vides un lauku ainavas uzlabošanai, kas snieguši ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī tradicionālās lauku ainavas saglabāšanā, sekmējot ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, izmantojot videi draudzīgas lauksaimniecības metodes. Kopumā 2.ass pasākumu atbalsts ir mazinājis zemes pamešanu un veicinājis izmantotās LIZ platības pieaugumu. Tomēr veiktie ieguldījumi ar vidi saistītajos mērķos un kvalitatīvajos rādītājos sasniegti daļēji, nereti novērtēt ieguldījumus apgrūtina datu trūkums. Tomēr ir būtiski arī plānošanas periodā 2014.–2020.gadam sniegt atbalstu lauksaimniekiem par ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību.
58. (510)) Latvijas iesaisti ESSBJR īstenošanā nacionālā līmenī saskaņā ar MK 2009. gada 21. augusta nacionālo pozīciju Nr. 3 koordinē ĀM. Lai koordinētu nozaru ministriju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbību ESSBJR Rīcības plāna īstenošanā Latvijā, 2009.gada 25. augustā ar MK rīkojumu Nr. 577 ir izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, kā arī sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija. Darba grupā kopš 2012. gada pārstāvēta arī FM.
59. (455)) PL izskatīšanas procesā saņemti vairāki komentāri par biedrību un nodibinājumu plašāku iesaisti ESI fondu 2014.–2020.gadam plānošanas periodā, kā rezultātā tika paplašināts potenciālo finansējuma saņēmēju loks.
60. (456)) Plānošanas reģioni, pašvaldību organizācijas un pašvaldības norādīja uz nepieciešamību vairāk tās iesaistīt nākamā ESI fondu 2014.–2020.gadam plānošanas perioda plānošanā un ieviešanā, vienlaikus norādot, ka PL plašāk jāatspoguļo NAP 2020. Attiecīgi tika organizētas papildu tikšanās par PL un DP izstrādi ar minētajiem partneriem.
61. (511)) MK rīkojums par darba grupas izveidi paredz, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot vērā šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas ir aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna prioritārās jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma piesaisti šīs prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot gan nacionālo, gan ES finansējumu.
62. 3)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK)
63. (124)) Īstenojot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumus plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, Latvijas zvejas flote tika balansēta ar tai pieejamiem zvejas resursiem. Tomēr zvejniecībai pieejamo zvejas resursu apjomi ir nestabili ar tendenci samazināties, līdz ar to esošā zvejas flotes kapacitāte vēl arvien var negatīvi ietekmēt ilgtspējīgas zvejas resursu izmantošanas mērķu sasniegšanu, kā arī zvejas flotes ekonomisko dzīvotspēju (saskaņā ar ikgadējo Latvijas zvejas flotes kapacitātes ziņojumu). Lai sasniegtu vides ilgtspējas un ilgtspējīgas zvejas resursu izmantošanas mērķus, t. sk. lai samazinātu izmetumus, nepieciešami papildu ieguldījumi zvejas flotē, t. sk. zvejas rīku selektivitātē. Akvakultūra var būtiski ietekmēt vidi, tāpēc ir svarīgi atbalstīt tādus vidi saudzējošus pasākumus, kas novērš gan vides piesārņojumu, gan sekmē vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu.
64. 4)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā
65. (512)) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu, ELFLA, EJZF un ETS ieguldījumu savstarpēju koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste PL vadības grupā un attiecīgo DP uzraudzības komitejās, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR koordinācijas darba grupā ĀM, un ĀM aktīva dalība nacionāla līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.
66. (457)) Attiecībā uz pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām, biedrības un nodibinājumi norādīja, ka nepieciešama iespēja veikt energoefektivitātes pasākumus arī biedrību un nodibinājumu apsaimniekošanā esošajās ēkās, kā arī paredzēt iespēju kombinēt maza mēroga AER izmantošanu ar energoefektivitātes pasākumiem. Vienlaikus partneri norādīja, ka finansējumam šajās jomās būtu jābalstās uz ekosistēmu pieeju. Attiecībā uz vides aizsardzības jomu norādīts uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nepieciešamību, neierobežojot atbalstu tikai Natura 2000 teritorijās.
67. (125)) Nepietiekama finansējuma dēļ vides monitoringam nav atbilstošu tehnisko iespēju vides monitoringa īstenošanas atbilstoši ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām nodrošināšanai. Informācija par vides stāvokli un dabas resursiem, kā arī datu nepietiekamība kavē pildīt starptautiskās saistības par vides datu iesniegšanu ES un starptautiskajām organizācijām, kā arī sabiedrībai netiek sniegta objektīva informācija par vides stāvokli un dabas resursiem. Vides monitoringa dati ir ļoti nozīmīgi vides aizsardzības politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai un vides aizsardzības efektivitātes kontrolei. Tie ir būtiski arī citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmes novērtēšanai, t.sk. to pasākumu novērtēšanai, kuriem izmantots ESI finansējums. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Vides risku novēršanas, profilakses un pārvaldības uzlabošanai, lai iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā, attīstāma arī informācijas sniegšana sabiedrībai, tās izpratnes par vides aizsardzības jautājumiem veicināšanai un iesaistīšanai vides aizsardzības jautājumu risināšanā atbilstoši Baltijas jūras valstu padomes ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2010–2015 attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, t.sk. atkritumu rašanās novēršanu, vides izglītību un inovācijām. Minētās problēmas cieši saistītas ar vienu no trim ESSBJR stratēģiskajiem mērķiem "Glābt jūru" un tā prioritārajām jomām: 1) "Barības vielas" (Nutri) prioritāte (līdz pieņemam līmenim samazināt barības vielu ieplūšanu jūrā); 2) "Bio" (saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības); 3) "Kuģošana" (Ship) (kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionua); 4) "Lauksaimniecība" (Agri) (lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējas nostiprināšana); 5) "Apdraudējumi" (Hazards) (bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana), kā arī ESSBJR horizontālo darbību –"Ilgtspējīga attīstība un bioekonomika".
68. (126)) Latvija ierindojas 3. vietā starp ES valstīm pēc SEG lauksaimniecībā – emisijas uz vienu lauksaimniecības zemes ha veido 1.3 t CO2 ekvivalenta, kas ir uz pusi mazāk nekā vidēji ES. Taču Latvijā lauksaimniecības radīto SEG emisiju īpatsvars (19,3%) kopējās SEG emisijās ir būtisks un jāņem vērā, vērtējot nozares attīstības ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu. Atsākoties straujākam ekonomiskās attīstības tempam SEG emisijas līdz 2020.gadam turpinās augt; enerģētikas sektors veidos lielāko daļu – 42,5% no kopējām prognozētajām SEG emisijās 2020.gadā, transporta sektors – 25,5%.41
69. (513)) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste attiecīgo DP uzraudzības komitejās nodrošinās nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo specifisko atbalsta mērķu uzsākšanas termiņiem un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR projektiem. Kritiski svarīga ir kvalitatīvu ESSBJR projektu izstrāde, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.
70. (458)) Attiecībā uz zinātnes un pētniecības jomu sadarbības partneri aicināja paredzēt vairāk stipendiju jaunajiem zinātniekiem pētījumu veikšanai. Priekšlikumi tika ņemti vērā, palielinot sākotnēji plānoto atbalstu augstākajai izglītībai un zinātnei. Ņemts vērā LDDK Ierosinājums kā atbalstāmo darbību paredzēt arī biznesa inkubāciju reģionos.
71. 5)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/39/ES (2013.gada 12.augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā
72. (127)) Plūdu riski cieši saistīti arī ar ESSBJR stratēģiskā mērķa "Palielināt labklājību" apakšmērķi "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība".
73. (459)) Vairāki partneri izteica priekšlikumus par integrētu teritoriju attīstību, ierosinot pārskatīt lauku teritorijas definējumu, lai pēc iespējas vairākiem novadiem būtu iespēja saņemt ESI fondu atbalstu.
74. 2)) Padomes direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
75. (514)) NAP 2020 un stratēģijas "Eiropa 2020" izvirzīto mērķu veiksmīgai sasniegšanai, iespējama ESI fondu un dažādu EK tiešās un dalītās pārvaldības finanšu instrumentu savstarpējā papildinātība šādos prioritārajos virzienos:
76. (460)) Nodarbinātības un sociālās iekļaušanas kontekstā no partneru puses tika uzsvērta nepieciešamība vairāk iesaistīt pašvaldību sociālos dienestus, kā arī nodrošināt darbaspēka mobilitāti. Vienlaikus no partneru puses tika lūgts atspoguļot, kādā veidā tiks atbalstīta darbaspēka mobilitāte, īpaši attālinātajās teritorijās; tika ierosināti vairāki redakcionāli precizējumi, t.sk., akcentējot ciešo sadarbību ar pašvaldību sociālajiem dienestiem sociālās iekļaušanas pasākumu īstenošanā, konkrētāk definējot nabadzības riskam pakļautās mērķa grupas.
77. (515)) Papildinātība tiks nodrošināta ar programmas "Horizonts 2020" atbalstu pētījumu īstenošanai P&A jomās 169, kā arī inovāciju veicināšanai, ar mērķi veicināt ciešāku vietējo sadarbību starp zinātniekiem, augstākās izglītības sektora pārstāvjiem, saimnieciskās darbības veicējiem un publisko sektoru un starptautisko sadarbību. Lai veicinātu Latvijas līdzdalību Eiropas pētniecības telpas (ERA) un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) infrastruktūrā un projektu īstenošanā, atbalsts tiks sniegts granta veidā starptautiskās sadarbības projektu iesniegumu sagatavošanai un līdzfinansējuma nodrošināšanai Latvijas zinātnisko institūciju dalībai starptautiskās P&A programmās ERA ietvaros. Tāpat savstarpējā papildinātība pētniecības jomā iespējama FP7 iniciatīvas ietvaros, piemēram, veselības un vides nozarēs.
78. 3)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnija), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, izpildi monitoringa jomā
79. (128)) Būtiska ir plūdu risku mazināšana un upju un jūras krastu erozijas novēršana, kura klimata pārmaiņu rezultātā kļuvusi par nopietnu problēmu. Valsts 2006.–2009.gada pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" (KALME) eksperti prognozē, ka Baltijas jūras ūdens līmenis līdz 2100.gadam pieaugs par 18 cm, gada vidējais nokrišņu daudzums palielināsies par 8–12%, un nākamo 50 gadu laikā kļūs intensīvāka jūras krasta erozija. Saskaņā ar projekta "Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai" ("Vides projekti", 2007) datiem 25% no Latvijas 496 km garās jūras robežas spēcīgu vētru un viļņu ietekmē pakļauta intensīvai noskalošanai (erozijai). Šāda veida erozija ietekmē sauszemes teritorijas 200–1 500 m virzienā no krasta līnijas. Katru gadu tiek zaudēts aptuveni 20 ha zemes. Plūdi apdraud arī pilsētas un iedzīvotājus, kuri dzīvo pārplūstošajās teritorijās potamālo (lēni plūstošo) upju tuvumā, kas palu un spēcīgu lietavu laikā apdraud satiksmes darbību, kā arī komunikācijas un energoapgādi. Šīs dabas norises rada arī lauksaimniecības un meža platību zaudējumus, kā arī apdraud medicīnisko pakalpojumu pieejamību, atkritumu apsaimniekošanu un industriālās iekārtas. Saskaņā Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.–2015.gadam, kas izstrādāta atbilstoši Direktīvas 2007/60/EK prasībām un kurā ir ietverta informācija par plūdu veidiem, apdraudētajām teritorijām (km2) un iedzīvotājiem, plūdu riska apdraudējums ir vairāk par 30 % Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā 6 Latvijas pilsētās ar blīvu apdzīvotību (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Ogre un Jelgava), kur applūduma riski cita starpā ir saistīti ar jūras uzplūdu vai upju gultnes piesērējuma, vai virszemes noteces ietekmi uz pilsētu lietus kanalizācijas sistēmām. Apdraudēti ir ~ 400 tūkstoši iedzīvotāju.
80. 2)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā
81. (516)) Tāpat pētniecības jomā tiks nodrošināta papildinātība ar Marijas Kirī pētniecības stipendiju programmas atbalstu cilvēkresursu mobilitātei, kas vērsts uz zinātnieku mobilitātes nodrošināšanu un iespēju gūt pieredzi, kā arī apgūt jaunas un/vai papildu prasmes kādā no ES dalībvalstu vai trešo valstu zinātniskajām institūcijām vai augstākās izglītības institūcijām.
82. (461)) Attiecībā uz izglītības sadaļu tika norādīta izglītības iestāžu skolēnu vecāku līdzdalības nozīme veiksmīga mācību procesa nodrošināšanai, kā rezultātā KP fondu DP "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros tika noteikti pasākumi plašākai vecāku iesaistei mācību procesa īstenošanā. Minētie ieteikumi ir ņemti vērā un iestrādāti PL un KP fondu DP atbilstoši komentāru saturam.
83. (129)) Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana, jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados – pat par 500 mm un vairāk. Neveicot zemes mitruma regulāciju un neaizsargājoties no plūdiem, Latvijā nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība, jo ievērojami pazeminās gan kultūraugu, gan mežaudžu ražība. Latvijā kopumā meliorētas lauksaimniecībā izmantojamas un meža zemes ir 2,1 milj. ha platībā, no kurām 71% meliorācijas sistēmu nodots zemes īpašniekiem, uzliekot tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Jau 20 gadu nenotiek jaunu meliorācijas sistēmu izbūve.
84. (517)) KP fondu DP "Izaugsme un nodarbinātība" pasākumiem saistībā ar inovatīvu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādi papildinātība iespējama ar ELFLA pasākuma "Sadarbība" aktivitāti "Inovācijas" un EJZF pasākumiem "Inovācijas", kuru ietvaros paredzēts veicināt inovāciju attīstību, sniedzot atbalstu jaunu vai ievērojami uzlabotu produktu, procesu, metodes pārvaldības un organizācijas sistēmu ieviešanā. ELFLA DP ietvaros paredzēto inovatīvu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādi, kas vērstas uz lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas un zivsaimniecības nozaru konkurētspējas palielināšanu, veicinot jaunu metožu un tehnoloģiju pielietošanu praksē un radot iespēju jaunu zināšanu apmaiņai iepriekš minētajās nozarēs starp tās pārstāvošiem saimnieciskās darbības veicējiem, zinātniskajām institūcijām, konsultantiem un nozares pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Atbalsts tiks sniegts sadarbības veicināšanas pasākumiem, tai skaitā, caur Eiropas Inovāciju partnerību lauksaimniecības ražībai un ilgtspējai
85. (462)) Attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu partneri norāda uz nepieciešamību izveidot vienotu KP fondu atbalsta tīklu, kas nodrošinās savstarpēju savietojamību un vienotu informācijas sistēmu, nodrošinot informācijas pieejamību potenciālajiem projektu pieteicējiem katrā reģionā. Attiecībā uz šo ieteikumu līdz 2013.gada decembrim tiks izstrādāti ierosinājumi vienota IT nodrošinājuma ieviešanai, kas tālāk tiks iestrādāti e-kohēzijā.
86. (130)) Izmantojot 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā pieejamos ERAF līdzekļus DP "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.5.aktivitātē "Vides risku samazināšana", ar pieejamo finansējumu tiek nodrošināta tikai plūdu riska samazināšana teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1B kritērijam (grūti prognozējamu vižņu–ledus parādību gadījumi) un 1C kritērijam (teritorijas, kuras apdraud vairāku plūdu cēloņu kombinācija).
87. 3)) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK)
88. (131)) Minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, ko plānots veicināt ar investīcijām no 3, 4., 5. un 6. tematiskajiem mērķiem.
89. (463)) Ņemts vērā biedrību un nodibinājumu priekšlikums nepieciešamībai stiprināt partneru spējas, kā rezultātā tiek plānotas UK sastāvā esošo pārstāvju mācības, lai celtu līdzdalības kapacitāti.
90. 4)) Padomes 1991.gada 12.decembra direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti
91. (518)) Tāpat papildinātība iespējama Norvēģu finanšu instrumenta programmai – kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām reģionālām varas iestādēm un Norvēģu finanšu instrumenta programmu inovācijas zaļās ražošanas jomā un finanšu instrumenta LIFE+ inovatīvu dabas aizsardzības problēmu risinājumu jomā.
92. (132)) Nodarbinātība. Līdz ar ekonomisko izaugsmi turpina uzlaboties situācija darba tirgū . 2012.gadā nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem sasniedza 68,2%42 – par 1,9 procentu punktiem augstāks nekā 2011.gadā, tomēr joprojām būtiski atpalika no sasniegtā nodarbinātības līmeņa pirmskrīzes periodā (75,8% 2008.gadā) un izvirzītā nodarbinātības līmeņa mērķa 2020.gadam. Latvijas nodarbinātības politika tiek īstenota, pamatojoties uz Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, stratēģiju "Latvija 2030", NRP un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī kopējais stratēģiskais ietvars 2020.gadam tiks ietverts Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam.
93. 5)) Padomes direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom
94. (519)) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam ietvaros tiek apzināti finanšu avoti visu ministriju plānoto IKT jomas aktivitāšu ieviešanai, kas ļauj identificēt un novērst pasākumu pārklāšanos, kā arī identificēt savstarpēji papildinošus pasākumus. Rezultātā ir identificētas ESI fondus papildinošas aktivitātes, pārklājošas aktivitātes netiks veiktas.
95. (464)) Ņemts vērā pašvaldību ierosinājums, ka pašvaldībām, kurās ir ļoti zems iedzīvotāju blīvums, t.i., austrumu pierobežas un piejūras teritorijām, kā arī ziemeļu un dienvidu pierobežas pašvaldībām, jānosaka integrētas pieejas programmas. Lūgts ņemt vērā arī šajās pašvaldībās esošo iedzīvotāju struktūras īpatnības, kā arī ārkārtīgi slikto ceļu kvalitāti, niecīgo sabiedriskā transporta maršrutu skaitu un intensitāti.
96. (465)) Daļēji ņemts vērā pašvaldību ierosinājums noteikt, ka valsts institūcijas nodrošinās jebkuram iedzīvotājam un saimnieciskās darbības veicējiem pieslēgumu internetam, t.s. pēdējo jūdzi visās teritorijās, kurās komersanti nepiedāvā šādu pakalpojumu, kā arī interneta un telekomunikāciju pieejamība tiks nodrošināta arī sociāli mazāk aizsargātākajiem iedzīvotājiem, īpaši bērniem, mācību procesa atbalstam. Daļēji ņemts vērā un tiek sniegts skaidrojums, ka, lai noteiktu vietas, kurās nepieciešams nodrošināt platjoslas interneta pārklājumu, tika identificētas "Baltās teritorijas", kas noteiktas atbilstoši "Kopienas pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" (2009/C 235/04), un tās iekļauj ne tikai lauku teritoriju.
97. (520)) Prioritārā virziena "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi" ietvaros investīcijas ieguldījumu prioritātes "stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā" ietvaros papildinās investīcijas ieguldījumu prioritātes "paplašinot platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību, kā arī atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām" SM plānoto aktivitāšu "Nākamās paaudzes tīkla izveide lauku teritorijām", un "Platjoslas infrastruktūras attīstība – pēdējās jūdzes pieslēguma izveide" ietvaros. Papildinātība iespējama ar Iekšējās drošības fonda atbalstāmajām darbībām – robežpārraudzības jautājumi un vīzu informācijas sistēmas, tehnoloģiju atjaunošana.
98. (133)) NRP noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšanai vajadzīga pilnvērtīga Latvijas cilvēkresursu potenciāla izmantošana un attīstīšana, nodrošinot optimālu Latvijas darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Atbilstoši NRP viens no galvenajiem Latvijas makrostrukturālajiem izaugsmes un nodarbinātības izaicinājumiem ir strukturālā bezdarba risks, ko izraisa kvalifikācijas un prasmju atbilstības trūkums darba tirgus prasībām. Lai gan 2012.gadā43 darba meklētāju īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 14,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tas joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Ilgtermiņa bezdarba mazināšanu apgrūtina nepietiekamais darba tirgus pieprasījums (mazs vakanču skaits), kā arī ilgstošo bezdarbnieku vecums un izglītības un prasmju zemais līmenis. Gados vecāki cilvēki ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju kategorijām. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug – 2010.gada 4.ceturkšņa beigās tas bija 10,5%, 2011.gada 4.ceturkšņa beigās – 12,3% un 2012.gada 4.ceturkšņa beigās – 13,4%. Neskatoties uz to, ka Latvijai raksturīgas nodarbinātības, bezdarba un ienākumu līmeņa reģionālās atšķirības, tomēr iekšējās mobilitātes apjomīgākā daļa notiek starp Rīgu un Pierīgu, kur koncentrējas darba vietas, kamēr neliela darbaspēka daļa dodas strādāt citā reģionā.44
99. (466)) 2014.–2020.gadā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piemēram, sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.
100. (134)) ESI fondu ieguldījumi 2007.–2013.gadā lielā mērā ir vērsti uz iedzīvotāju veiksmīgu iekļaušanu un noturēšanu darba tirgū, ar aktīvo nodarbinātības pasākumu un citu instrumentu atbalstu nodrošinot viņiem nepieciešamās prasmes, paaugstinot darba drošību un līdztiesību darba tirgū, kā arī uzlabojot darbaspēka veselības stāvokli. Atbalsts nodrošināja darbaspēka piedāvājuma kvalitātes stiprināšanu, aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros atbalstot nepieciešamās prasmes gan bezdarbniekiem, gan bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām.
101. (521)) Koordinācijā ar CEF Digital netiek plānots atbalsts Eiropas pārrobežas e-pakalpojumu platformu izveidei, bet ESI fondu atbalsts tiek plānots tādā apmērā, lai nodrošinātu pārrobežas platformām vai e-pakalpojumiem atbilstošu nacionālā līmeņa e-pakalpojumu vai nacionālo platformu izveidi vai attīstību un nodrošinātu to sadarbību. Plānotās investīcijas būs papildinošas CEF Digital finanšu instrumenta ietvaros veiktajām investīcijām.
102. (522)) Papildus tiks nodrošināta prioritārā virziena "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, E-pārvalde un pakalpojumi" ietvaros plānotā atbalsta papildinātība ar IDF investīcijām IT sistēmu un komunikāciju nodrošināsanā ārējo robežu muitās, tādējādi t.sk. veicinot pārrobežu sadarbību.
103. (135)) Īstenotie atbalsta pasākumi nodrošināja līdzsvarotu atbalsta sniegšanu gan īstermiņa sociālās spriedzes mazināšanai, nodrošinot bez darba palikušo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos, gan nodarbinātības attīstībai ilgtermiņā, veicinot iedzīvotāju pārkvalifikāciju un papildu iemaņu apguvi apmācību pasākumos, kā arī veicinot saimnieciskās darbības uzsākšanu.
104. (467)) Saskaņā ar Vispārējās regulas 41. un 42. panta nosacījumiem, kā arī turpinot KP fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda labo praksi, vadošās iestādes pēc ESI fondu plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos KP fondu UK, ELFLA UK un EJZF UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus. Visu ESI fondu UK galvenais uzdevums būs nodrošināt ESI fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka.
105. (136)) Pasaules Bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" uzsver, ka prioritātei nodarbinātības jomā jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū, un identificē iedzīvotāju grupas ar vāju piesaisti darba tirgum. Tās galvenokārt ir personas ar zemu izglītības līmeni dažādās vecuma grupās, gados vecākas personas, t.sk. ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti. Tomēr risks identificēts arī gados vecāku pašnodarbinātu vīriešu vidū, kas var būt skaidrojams ar neformālo nodarbinātību. Netipiska grupa ir sievietes ar augstu izglītības līmeni, kuru ģimenē ir mazi bērni. Pētījuma rezultāti liecina, ka valdības ieviestās aktīvās nodarbinātības programmas uzlabo programmu dalībnieku nodarbinātības līmeni.
106. (468)) KP fondu vadošā iestāde veidos KP fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvo darba grupu ar mērķi nodrošināt izvērtēšanas organizēšanu par KP fondu DP prioritārajiem virzieniem, tematiskajiem mērķiem un ieguldījumu prioritātēm nolūkā noteikt to ieviešanas efektivitāti noteiktajā laika periodā. Partnerības princips KP fondu izvērtēšanas procesā tiks nodrošināts, darba grupas sastāvā iekļaujot KP fondu plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā iesaistītos partnerus. Darba grupā tiks iekļauti arī ELFLA un EJZF vadošās iestādes pārstāvji un nepieciešamības gadījumā piesaistīti attiecīgie eksperti, tādējādi nodrošinot visu ESI fondu papildinātību un sinerģiju.
107. (523)) Latvijai nākamā periodā ietvaros tiks veidota atbilstoša nacionālā IKT infrastruktūra, kā arī nodrošināta reģistru gatavība datu nodošanai pāri robežām, kā arī pārrobežu pakalpojumu izveidei, lai nodrošinātu sadarbību ar ES mēroga infrastruktūras elementiem. Izmantojot šos elementus tiks pastiprināti attīstīta sadarbība e-iepirkumu, eVeselības, e-Tieslietu un saimnieciskās darbības jomās. Citu starpā tiks attīstīta ciešāka sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā , kur tiks izvērtētas ciešākas sadarbības iespējas, piemēram, ātrai un drošai nodokļu informācijas apmaiņai. Investīcijas pārrobežu e-pakalpojumu attīstībā sniegs ieguldījumu BJSR izvirzīto mērķu "Likvidēt šķēršļus iekšējam tirgum Baltijas jūras reģionā, tostarp uzlabot sadarbību muitas un nodokļu jomā" un "Samazināt pārrobežu noziedzības apjomu un nodarīto kaitējumu" sasniegšanā.
108. (524)) Papildinātība iespējama ar programmas COSME sniegto atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem un MVK, lai uzsāktu saimniecisko darbību, piekļūtu finansējumam un apgūtu starptautiskos tirgus, tā arī palīdz iestādēm uzlabot saimnieciskās darbības vidi un veicināt ES ekonomikas izaugsmi. Kopumā fondu savstarpējā koordinācija un uzraudzība tiks nodrošināta specifisko atbalsta mērķu uzraudzības komitejas sēdēs. Papildinātība iespējama ar ELGF "Maksājums jaunajiem lauksaimniekiem" un "Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma", kā arī ar EIB darbības plānā paredzēto atbalstu MVK un inovācijām.
109. (137)) Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju,45 kas pamato mērķēta atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem:
110. (469)) Vadošās iestādes ESI fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā turpinās KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā īstenoto praksi un, gatavojot gadskārtējos ziņojumus EK par ESI fondu DP īstenošanu, saskaņošanas procesu ar partneriem organizēs UK darbības ietvaros.
111. (138)) Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā bija 28,4% (jeb 29,1 tūkst. ) – par 5,6 procentu punktiem augstāks nekā vidēji ES. Īpaši augsts bezdarba līmenis ir personām vecumā no 15 līdz19 gadiem, kur bez darba ir 58,8% jauniešu (ES – 28,2%), bet vecumā no 20 līdz 24 gadiem – 24,8% (ES – 21,3%). Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā pēdējos gados pieaudzis to jauniešu skaits, kuri nemācās un nestrādā (t.s. NEET – not in education, employment or training) – no 4,2% 2010.gadā līdz 7,1% 2012.gadā, bet ES-27 valstu vidējais rādītājs ir aptuveni divas reizes zemāks (2012.gadā – 3,3%).
112. (525)) Ņemot vērā, ka visas plānotās publiskās investīcijas attiecīgajā teritorijā tiks norādītas integrētajā pašvaldības attīstības programmā, identificējot papildinošus projektus, finansējuma avotus un plānoto projektu ieviešanas laika grafiku, sinerģija ar ZM plānotajiem ELFLA finansētajiem atbalsta pasākumiem saimnieciskās darbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai lauku teritorijā tiks nodrošināta gan plānojot investīcijas pašvaldības attīstības programmas līmenī, gan vērtējot iesniegtos investīciju projektus.
113. (470)) Tāpat KP fondu vadošā iestāde informēs UK dalībniekus par regulāriem progresa ziņojumiem valdībai.
114. (139)) Darba tirgus efektīva funkcionēšana ir viens no nozīmīgākajiem elementiem ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un valsts konkurētspējas paaugstināšanai. Latvijā tiek īstenota aktīva darba tirgus politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm, un kā vienu no galvenajiem neatliekami risināmajiem pasākumiem NRP izvirza aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu, kas savukārt atbilst ES Padomes 2013.gada rekomendācijai "Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti". Kā liecina Pasaules Bankas veiktais un ar ESF atbalstu īstenotais ietekmes izvērtējums, dalība 2007.–2013.gada ietvaros notikušajos aktīvās nodarbinātības pasākumos nozīmīgi uzlabo bezdarbnieku situāciju darba tirgū gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, efektam variējot pa dažādiem apmācību tipiem.46
115. (471)) Lai veicinātu dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu, 2001.gada 16.oktobrī MK apstiprināja "Koncepciju Dzimumu līdztiesības īstenošanai", uz kā pamata 2012.gada 17.janvārī MK apstiprināts un šā PL izstrādes laikā spēkā ir "Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam". Plānā noteikti četri rīcības virzieni un aktivitātes to īstenošanai:
116. (526)) Papildinātība iespējama ar ELGF atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupu un ražotāju organizāciju izveidošanai un darbībai. Ieguldījumu prioritātes "Investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību" ietvaros tiks nodrošināta koordinācija un demarkācija ar EK programmām "Tiesiskums" un "Pamattiesības un pilsonība".
117. (527)) Demarkācija un sinerģija ir iespējama arī ar ELFLA DP ietvaros paredzēto atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs, kas vērsti uz apmācību un informācijas pasākumu pieejamības nodrošināšanu minētajās nozarēs iesaistītajām un nodarbinātajām personām, lai nodrošinātu nozaru konkurētspēju un paaugstinātu to produktivitāti.
118. (472)) LM kopš 1999.gada ir atbildīgā institūcija par dzimumu līdztiesības jautājumu koordinēšanu valstī. Ar labklājības ministra rīkojumu izveidota Dzimumu līdztiesības komiteja, kas ir koordinējoša institūcija dzimumu līdztiesības politikas jomā, kas veicina ministriju, sadarbības partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu. Komitejas sastāvā ir gan valsts, gan sadarbības partneru pārstāvji. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas efektīvākai īstenošanai visās politikas jomās katrā ministrijā ir atbildīgā amatpersona par dzimumu līdztiesības jautājumiem, t.sk. dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu nozarē.
119. (140)) Latvijas tautsaimniecību nākamajās dekādēs skars būtiskas strukturālas pārmaiņas47. Lai sagatavotos un pielāgotos šīm pārmaiņām, jāveic apsteidzoši pārkārtojumi darba tirgū. Līdzīgi kā citās jaunajās ES dalībvalstīs, arī Latvijā darba tirgus pārmaiņas apsteidzošos pasākumi grūti identificējami, biežāk tie ir "ad hoc" ieviesti pasākumi, nevis strukturēti pārkārtojumi. Tie nav sistēmiski, ar skaidru struktūru, rezultātā dažādu to sastāvdaļu mērķi ir, atšķirīgi, tie pārklājas un var būt pat savstarpēji pretrunīgi.48 Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu īstenošanā būtisks elements ir diskusijas gan pašu politikas veidotāju starpā, gan ar sociālajiem partneriem. Šādai pieejai – konkrētai informācijai un diskusijai – jākļūst par sistēmu politikas veidošanā.
120. (528)) Vienlaikus demarkācija un sinerģija ir iespējama ar IDF ietvaros plānoto cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas pasākumiem policijas un iekšējās drosības iestāžu personālam.
121. (473)) Savukārt Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar ES Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvu 2004/113/EK un 2007.gada 1.janvārī spēkā stājušos Tiesībsarga likumu sekmē vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā arī Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos. Nediskriminācijas princips , pirmkārt, nostiprināts LR Satversmē. Tās VIII. nodaļa "Cilvēka pamattiesības" ietver atsauci uz starptautiskajiem dokumentiem (89.pants) un nosaka vienlīdzīgu iespēju pamatprincipu (91.pants): " Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Latvija normatīvo aktu sistēmu diskriminācijas novēršanas jomā izvēlējusies veidot pēc integrētas pieejas, t.i., diskriminācijas aizliegums iekļauts dažādu nozaru regulējošajos normatīvajos aktos (piemēram, Darba likumā), un nav veidots atsevišķs Diskriminācijas aizlieguma likums.
122. (141)) NRP kā vienu no galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nosaka darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvā regulējuma un tā piemērošanas pilnveidošanu. Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās valstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (7. pamatnostādne). Saskaņā ar Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veikto pētījumu "Darba vietu kvalitātes tendences Eiropā",49 Latvijā 2010.gadā 26,0% nodarbināto strādāja nepietiekamas kvalitātes darba vietās. Savukārt Valsts darba inspekcijas uzkrātās nelaimes gadījumu statistikas analīze liecina, ka uzlabojumi nepieciešami bīstamo nozaru uzņēmumos, īpaši mikro un mazo saimnieciskās darbības veicēju grupā, kur pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013" rezultāti uzrāda situācijas pasliktināšanos darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomā. Latvijas darba tirgus kopumā ir vērtējams kā ļoti elastīgs, kas nozīmē, ka tiek izvēlētas darba formas, kas ir visefektīvākās konkrētā situācijā, ņemot vērā darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma elastību. Statistika par elastīgu darba formu dažādību un izplatību netiek apkopota, tomēr 2014.gada aprīlī publicētajā Eirobarometra aptaujā50 27% Latvijas respondentu norādījuši, ka izmanto kādu no elastīgā darba formām (ES vidēji – 26%). Vienlaikus aktuāls ir jautājums par darbinieku aizsardzību slēpto nodarbinātības formu (piemēram, viltus pašnodarbinātības) gadījumā un netipisko nodarbinātības formu izplatības ietekmi uz darbinieka sociālekonomisko situāciju, cita starpā ietverot karjeras un mūžizglītības iespējas, kā arī atalgojumu, produktivitāti, labākas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, pēc iespējas ilgāku dalību darba tirgū.
123. (142)) Lauku novadu nodarbinātības struktūrā lielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – aptuveni 35%, un šajās nozarēs vērojama nodarbināto skaita samazināšanās tendence. Paaugstinoties lauksaimniecības ražošanas koncentrācijai un efektivitātei, nozarē iespējama aptuveni 80 tūkst. darba vietu samazināšanās tuvāko 10 gadu laikā.
124. (529)) No valsts budžeta tiek īstenotas KPFI līdzfinansētas programmas, tai skaitā īstenojot pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātei, ražošanas ēkām un mājsaimniecībām. KP fondu finansējums nepārklāsies ar KPFI finansējumu, jo KPFI īstenošana tiks pārtraukta 2014.gadā un KP fondu finansējumu saņems tās ēkas, kurām finansējums no KPFI nav piešķirts.
125. (474)) Latvija ir ratificējusi un no 2010.gada 31.marta Latvijā spēkā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija "Par personu ar invaliditāti tiesībām". Saskaņā ar 2010.gada 17.februāra likumu "Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām" konvencijas ieviešanu koordinē LM, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs. Viens no būtiskākajiem vienlīdzīgu iespēju aspektiem – vides pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti – nav skatāms atrauti no citām iedzīvotāju grupām (vecāka gadagājuma cilvēki, mazi bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem u.c.), kurām dažādu apstākļu dēļ pieejamības iespējas konkrētā infrastruktūrā konkrētam pakalpojumam ir ierobežotas. Spēkā esošie tiesību akti būvniecībā nosaka obligātos pieejamas vides nosacījumus. Tas pats attiecināms arī uz sabiedrisko transportu un tā infrastruktūru – tā pieejamības nodrošināšanu nosaka ES direktīvas un politikas plānošanas dokumentos ietvertie uzdevumi, kā arī definēti nosacījumi veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai.
126. (143)) Atbalsts jaunu uzņēmumu radīšanai un esošo attīstībai LAP 2007.–2013. plānošanas periodā nav sasniedzis mērķi tieši darbavietu radīšanas jomā, jo daudzi projekti netika realizēti kredītresursu trūkuma rezultātā, kā arī liela daļa atbalsta līdzekļu tika novirzīti enerģijas ražošanas uzņēmumiem, kas nav uz darbavietu radīšanu orientēta aktivitāte.
127. (530)) Papildinātība iespējama ar ELFLA un arī ar Norvēģu finanšu instrumenta programmu inovācijām zaļās ražošanas jomā.
128. (475)) Lai nodrošinātu EK regulu priekšlikumos noteikto horizontālo principu 166– dzimumu līdztiesība, nediskriminācija, pieejamība – ievērošanu, MK noteikumi nacionālā līmenī deleģēs atbildību par horizontālo principu koordinēšanu ESI fondu vadībā iesaistītai institūcijai (LM) sadarbībā ar partneriem. Tādējādi tiks izmantota gan LM kompetence vienlīdzīgu iespēju politikas plānošanas un koordinēšanas jomā, gan uzkrātā pieredze, koordinējot horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanu 2007.–2013.gada plānošanas periodā. 2014.–2020.gada plānošanas periodā EK regulu priekšlikumos noteikto horizontālo principu – dzimumu līdztiesība, nediskriminācija, pieejamība – ievērošana tiks koordinēta vienotā ietvarā, proti, kā horizontālā prioritāte "Vienlīdzīgas iespējas" .
129. (531)) Līdztekus minētajam DP "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktais tematiskais mērķis "Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemas oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" labvēlīgi ietekmēs lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kurām ir cieša saistība ar atjaunojamo energoresursu ražošanu un piegādi, jo, paaugstinot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomus no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biodegvielas izmantošanu, tiks panākts augsts atjaunojamo energoresursu izmantošanas līmenis.
130. (476)) Horizontālās prioritātes "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošana ietver šādus pamatsoļus katrā ESI fondu programmu cikla posmā:
131. (144)) Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība – tā ir problēma, kas jau daudzus gadus ir šķērslis gan tautas, gan ekonomiskajai attīstībai, t.sk. produktivitātes pieaugumam. T.i., nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības nozares pakalpojumiem, kas savukārt ierobežo un kavē veiksmīgu integrāciju darba tirgū.
132. (145)) Saskaņā ar Eurostat datiem,51 36,6% Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kas ir trešais augstākais rādītājs ES. Analizējot noteiktu iedzīvotāju grupu nabadzības risku, iezīmējas krasa izglītības līmeņa ietekme. Augstākās izglītības ieguve nozīmīgi samazina risku personai nokļūt zem nabadzības riska sliekšņa, savukārt personām ar pamatizglītību nabadzības riska indekss sasniedz 42%. Latvijā reģistrēti vieni no augstākajiem bērnu nabadzības rādītājiem ES un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemo izglītības līmeni.
133. (532)) Zemu oglekļa emisiju ekonomikas tematisko mērķi, kā arī investīcijas klimata pārmaiņu kontekstā papildinoša ir EEZ finanšu instrumenta programma – pielāgošanās klimata pārmaiņām.
134. (477)) Programmu sagatavošana (plānošana) – horizontālo prioritāti "Vienlīdzīgas iespējas" koordinējošā institūcija izvērtēs plānošanas dokumentu (DP projektu) atbilstību horizontālajiem principiem, atbilstošos gadījumos ierosinot plānoto pasākumu papildināšanu ar specifiskām aktivitātēm, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju principu integrēšanu DP.
135. (533)) Lai arī prioritārā virziena ietvaros netiek plānots atbalsts starptautiskai sadarbībai un energoinfrastruktūras tīklu attīstībai, plānotais atbalsts energoefektivitātei un vietējās atjaunojamās enerģijas izmantošanai sniegs tiešu ieguldījumu ESSBJR mērķu sasniegšanai.
136. (478)) Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā katram DP specifiskā atbalsta mērķim tiks noteikta ietekme uz horizontālo prioritāti "Vienlīdzīgas iespējas" – tieša pozitīva ietekme, netieša pozitīva ietekme, nav ietekmes.
137. (146)) Nozīmīgas atšķirības vērojamas arī starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem – lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam. Galvenās nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir nepilnās un daudzbērnu ģimenes, vienas personas mājsaimniecības, zemas darba intensitātes un bezdarbnieku mājsaimniecības, kā arī bērni, jaunieši un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji.52
138. (534)) Minētais tematiskais mērķis ir papildinošs arī ar CEF atbalstītajām NAP 2020 noteikto rīcības virziena "Energoinfrastruktūras tīklu attīstība" uzdevuma "Energoinfrastruktūras tīklu attīstība" atbalstāmajām darbībām "Kurzemes loka 3.etaps Ventspils-Dundaga-Tume-Imanta (Rīga)", "Elektrības pārvades sistēmas infrastruktūras izbūve Trešais starpsavienojums starp Latviju un Igauniju (Kilinigi-Nomme – Rīga TEC 2)", "LNG termināļa izbūve".
139. (147)) Sabiedrībā būtiski augusi profesionāla sociālā darba nepieciešamība to sociālo un psiholoģisko problēmu risināšanai, ko izraisījusi iedzīvotāju ilgstoša atrašanās bezdarba un nabadzības situācijā. Īpaša uzmanība pievēršama sociālajam darbam ar ģimenēm, kurās ir bērni, kā arī uzlabot darba metodes ar atšķirīgajām mērķa grupām un pilnveidot sociālā gadījuma vadības metodes lietojumu sociālā darba praksē. Saskaņā ar sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, lai sociālais dienests varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, tajā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam53 uz 1 000 iedzīvotājiem. Atbilstoši pašvaldību sociālo dienestu sniegtajai informācijai 2012.gadā republikas pilsētu un novadu pašvaldību sociālajos dienestos strādāja 1 162 sociālā darba speciālisti, t.i., viens sociālā darba speciālists aptuveni uz 1 742 iedzīvotājiem. Redzams, ka sociālā darba speciālistu skaits ir nepietiekams, t.i., kopumā nodrošināts par 58% no normatīva.
140. (479)) Programmu sagatavošanā (plānošanā), atbilstoši Revīzijas iestādes rekomendācijām, specifiskajam atbalsta mērķim ar tiešu vai netiešu pozitīvu ietekmi uz horizontālo prioritāti "Vienlīdzīgas iespējas" tiks veikta plānoto darbību analīze no dzimumu, vecumu, invaliditātes u.c. perspektīvām, mērķa grupu vajadzību un situācijas apzināšana, atbilstošos gadījumos noteikti sasniedzamie mērķi vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai, kas vērsti uz identificēto atšķirību vai nevienlīdzības mazināšanu, kā arī izvirzīti mērķiem atbilstoši rādītāji, lai īstenotu uzraudzību un novērtēšanu un plānotas specifiskas atbalstāmās darbības.
141. (148)) Analizējot sociālo pakalpojumu sniegšanu, aktualizējas institucionālās aprūpes formu dominēšana un būtiskas reģionu atšķirības pakalpojumu nodrošināšanā. Saskaņā ar valsts statistisko datu apkopojumiem un LM apkopoto informāciju uz 2013.gada 1.janvāri institucionālajā aprūpē atradās 13 040 personu, turpretī aprūpi mājās 2012.gadā saņēma 9 739 personas. Rindā uz valsts apmaksāto institucionālo aprūpi personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem uz 2012.gada 18.decembri gaidīja 335 personas, uz pašvaldību finansētu institucionālo aprūpi – 80 personu ( dati uz 2013.gada 1.janvāri), turpretī rindā uz aprūpi mājās – tikai divas personas. Nepietiekamais veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu klāsts, pakalpojumi, kuri tiek sniegti segregētā vidē (t.i., institūcijās), kā arī nepietiekama virzība uz katra pakalpojuma saņēmēja individuālajām vajadzībām uzskatāmi par galvenajiem šķēršļiem, kas pašlaik Latvijā ierobežo personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto personu vienlīdzīgas tiesības būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Minētā situācija ietekmē ne tikai personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri nereti spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt kvalifikāciju, bieži pēc ilgstošas piespiedu prombūtnes vairs nespējot atgriezties darba tirgū.
142. (535)) Resursu efektivitātes jomā plānotie pasākumi būs papildinoši ar KPFI atbalsta pasākumiem, tāpat papildinoši būs tematiskā mērķa "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs", kura ietvaros plānots izveidot ETL uzlādes stacijas, kā arī īstenot aktivitātes ēku energoefektivitātes prasību paaugstināšanai.
143. (480)) Programmu īstenošanas (ieviešanas) un projektu atlases procesu organizācijā horizontālo principu integrēšanas aktivitātes ietvers: (i) specifisku projektu atlases kritēriju noteikšanu gadījumos, kad specifiskā atbalsta mērķa īstenošana ietekmē vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, (ii) tiesību aktu projektu atbilstības horizontālajiem principiem izvērtēšanu, (iii) konsultāciju un metodiska atbalsta sniegšanu ESI fondu projektu pieteicējiem, īstenotājiem, vērtētājiem un ESI fondu vadībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām.
144. (536)) Papildinoša sastāvdaļa ilgtermiņa cīņai ar klimata pārmaiņām attiecībā uz zema oglekļa ekonomikas mērķi ir EEZ finanšu instrumenta programma – pielāgošanās klimata pārmaiņām.
145. (149)) 2012.gadā aprūpes iestādēs atradās 1 793 bērni, kuriem jānodrošina vieta ģimeniskā vidē. Latvijā alternatīvas vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai ārpusģimenes aprūpes iestādē. 2012.gada beigās Latvijā bija 4 083 aizbildņi, 325 adoptētāji un 582 audžuģimenes.54 Saskaņā ar ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām 20.pantu bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.
146. (481)) Programmu uzraudzība un izvērtēšana: (i) DP UK tiks iesaistīts horizontālo prioritāti "Vienlīdzīgas iespējas" koordinējošās institūcijas pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai sniegtu viedokli par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas aspektiem, (ii) DP īstenošanas ziņojumi ietvers informāciju par horizontālo principu īstenošanu, (iii) izvērtējumi par vienlīdzīgu iespēju principu piemērošanu tiks veikti atbilstoši ESI fondu regulējumā noteiktajām prasībām.
147. (482)) Latvijas ilgtspējīgas un līdzsvarotas izaugsmes nodrošināšanai būtiska nozīme ir efektīvai dabas resursu apsaimniekošanai, zemas oglekļa dioksīda emisijas līmeņa ekonomikas attīstībai, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, pieaugot ekonomiskajām aktivitātēm, kas izriet no stratēģijas "Latvija 2030" noteiktās telpiskās attīstības perspektīvas mērķa "radīt līdzvērtīgu dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus". ESI fondu plānošanas laikā saskaņā ar šādiem izvirzītajiem kritērijiem tiek identificēta specifisko atbalsta mērķu un pasākumu ietekme uz horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" ieviešanu:
148. (537)) Vides jomā finansējums ir pieejams arī no vairākiem citiem ES un ārvalstu finanšu instrumentiem, t.sk. ELFLA, EJZF, LIFE programmas, EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda (EEZ & NOR 2009.–2014.g.), kā arī Pārrobežu programmu ietvaros.
149. (150)) Vienlīdzīgas iespējas nereti saistītas arī ar tiešu vai netiešu diskrimināciju, savukārt viens no diskriminācijas cēloņiem ir sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi un stereotipi. Saskaņā ar pētījuma55 datiem, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, 63% respondentu uzskata, ka pastāv diskriminācija pret iedzīvotājiem, kas vecāki par 55 gadiem, un 50% respondentu uzskata, ka diskriminācija uz invaliditātes pamata Latvijā ir samērā izplatīta. "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam" konstatē, ka darba devēju vidū trūkst izpratnes par invaliditāti, tās sekām un radītajiem ierobežojumiem personas ar invaliditāti dzīvē un darba iespējām, kas attiecīgi kavē personas ar invaliditāti efektīvu iesaistīšanos darba tirgū.
150. (151)) Sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi, kas rada barjeru starp ieslodzītajiem un viņu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Šobrīd pastāvošā ieslodzīto resocializācijas sistēma ir fragmentāra. Nereti ir gadījumi, kad ieslodzītā noziedzīgās uzvedības problēmu novēršanai nepieciešams ilgāks laiks, turklāt bijušajam ieslodzītajam nav iespējams saņemt tādu specifisko palīdzību, kas pirmajā periodā pēc ieslodzījuma ļautu novērst atkārtota noziedzīga nodarījuma risku. Nonākot sabiedrībā pēc ilgstošas izolācijas papildus aktualizējas tie riski, kas saistās ar bijušā ieslodzītā stigmu – dzīvesvietas trūkums, legālu ienākumu neesamība, grūtības atrast legālu nodarbošanos, atgriešanās vidē, kur noziedzīgais nodarījums izdarīts, krimināli draugi, ģimenes atbalsta zaudēšana utt. Tas viss rada nabadzības risku un risku notiesātā pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrības dzīvē un darba tirgū. Arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Nodarbinātības valsts aģentūras statistikas dati norāda, uz to, ka varbūtības līmenis, ka ieslodzītais vai bijušais ieslodzītais veiksmīgi iesaistīsies darba tirgū un mazinās savus recidīva riskus, ir zems. Piemēram, tikai 29% no darbspējīgajiem notiesātajiem ieslodzījuma laikā piedalās nodarbinātības pasākumos (2011.gada statistikas dati), savukārt, Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc soda izciešanas 2011.gadā ir vērsušies 411 personas (salīdzinājumam – 2011.gadā no ieslodzījuma vietām 2211 (aptuveni 97% no tām ir darbspējīgā vecumā) personas tika atbrīvotas pēc soda izciešanas). Statistika arī norāda, ka aptuveni 60% ar brīvības atņemšanu notiesāto sodu cietumā izcieš atkārtoti,56 un liela daļa no viņiem ir personas ekonomiski aktīvajā vecumā.
151. (538)) Plānots, ka ar ELFLA atbalstu 2014.–2020.gada plānošanas periodā ZM pārziņā esošajās aktivitātēs saskaņā ar strateģiju "Latvija 2030", NAP 2020 un Zemes politikas pamatnostādnēm 170, tiks īstenoti pretplūdu pasākumi meliorācijas sistēmās, kas ar ūdensnoteku rekonstrukciju un renovāciju stimulēs zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī mazinās lauksaimniecības zemju degradāciju un pārpurvošanos.
152. (483)) Īstenojot ESI fondu programmas, īpaša uzmanība pievērsta specifiskajiem atbalsta mērķiem un pasākumiem ar tiešu un netiešu pozitīvu ietekmi, šajos gadījumos nosakot par obligātu prasību projektu iesniegumu atlasē piemērot specifiskus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, lai prioritāri nodrošinātu ESI fondu atbalstu projektiem ar lielāku pozitīvu ietekmi ilgtermiņā uz horizontālās politikas ieviešanu. Horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" integrācija ietver arī atbalstāmo darbību vides kvalitātes saglabāšanai un negatīvās ietekmes uz vidi un klimata pārmaiņām samazināšanai iekļaušanu pasākumu īstenošanas nosacījumos arī situācijās, kad potenciāli iespējama projektu negatīva ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām.
153. (539)) Iepriekš minētie pasākumi tiks papildināti ar ERAF atbalstu 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānotajiem pasākumiem, kas tiks realizēti saskaņā ar NAP 2020, VPP 2014–2020 un Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 171 un tiks vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, t.sk. jūras krastu erozijas riska mazināšanu, veicot hidrotehnisko būvju un Potamālo upju regulēto posmu pārbūvi un atjaunošanu, kā arī aizsargbūvju būvniecību/rekonstrukciju un polderu sūkņu staciju rekonstrukciju, kas ļaus līdzsvarot ūdeņu ekosistēmas ilgtspējīgu funkcionēšanu un stimulēs saimnieciskās darbības nodrošināšanu attiecīgajās teritorijās.
154. (484)) Ieviešot ESI fondos ilgtspējīgas un līdzsvarotas izaugsmes principu, tiks veicināta esošo resursu efektīva izmantošana, turpretī jauno resursu izmantošanai saskaņā ar EK Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā un stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto, piemēram, atkritumu rašanās novērtēšana, atkritumu otrreizēja izmantošana, AER izmantošana industriālajās, publiskajās un dzīvojamās ēkās utt., būtiskā loma šajā procesā tiek iezīmēta arī petniecībai, inovācijām un tehnoloģijām, kas stimulēs jaunu resursu efektīvas izmantošanas iespēju radīšanu ekonomikā. Plaši tiks atbalstītas arī ekoinovācijas.
155. (152)) Pastāvošā fragmentārā atbalsta sistēma nesniedz pilnvērtīgu atbalstu bijušajiem ieslodzītajiem. Šobrīd nevienai institūcijai nav noteikta kompetence sniegt atbalstu bijušajam ieslodzītajam atbilstoši tiem noziedzīgās uzvedības riskiem, kas nav novērsti soda izciešanas laikā, lai gan resocializācijas mērķa sasniegšanai, t.sk. integrācijai darba tirgū, ir nepieciešams turpināt bijušā ieslodzītā resocializāciju arī sabiedrībā.
156. (485)) Vienlaikus, horizontālais princips tiks vērsts arī uz labu jūras stāvokļa saglabāšanu saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvā 167 noteikto. Horizontālajā prioritātē paredzētie pasākumi stimulēs jūras aizsardzību un nodrošinās, ka kopējā ietekme uz jūru tiek saglabāta tādā līmenī, kas ir savienojama ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā arī to, lai pēc cilvēku radītām pārmaiņām netiktu apdraudēta jūras ekosistēmu spēja saglabāties, vienlaikus ļaujot ilgtspējīgi izmantot jūras preces un pakalpojumus gan šīm, gan nākamajām paaudzēm. Projektu atlases kritēriji ļaus novirzīt ESI fondu investīcijas resursu ziņā visefektīvākajām un visilgtspējīgākajām iespējām.
157. (153)) Lai nodrošinātu ES Padomes rekomendācijas izpildi, likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" (izsludināts 2013.gada 27.novembrī) viens no būtiskākajiem vidēja termiņa budžeta politikas prioritārajiem attīstības virzieniem noteikts – darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana nolūkā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti, īpaši ģimenēm ar bērniem. Būtiskākie pasākumi šajā jomā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošajām personām, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana, valsts sociālā atbalsta sistēmas pilnveidošana ģimenēm ar bērniem un personām ar invaliditāti, kā arī kompensējoši pasākumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem saistībā ar elektroenerģijas izdevumu kāpumu. Latvijas valdība turpina izstrādāt priekšlikumus attīstības iespējām atsevišķās sociālās drošības sistēmas jomās. Priekšlikumu pārmaiņās viens no primārajiem uzdevumiem ir noteikt valstī jaunu minimālo nodrošinājuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā būtu atkarīga arī tālākā rīcība minētajās jomās. Priekšlikumi tiek izstrādāti, ņemot vērā pasaules un ES valstu kopīgi izstrādātās pieejas nabadzības mērīšanā un mazināšanā, Pasaules Bankas pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" rezultātus, LM veikto izpēti atsevišķos ar sociālās drošības sistēmas darbību saistītajos jautājumos, kā arī iedzīvotāju sociālo situāciju.
158. (540)) Savukārt 2014–2020.gada plānošanas periodā paredzētie atbalsta pasākumi NATURA 2000 teritorijās būs papildinoši ar Pārrobežu programmu atbalstu īstenotajiem pārrobežu infrastruktūras izveides pasākumiem ierobežotā teritoriju skaitā.
159. (541)) Papildinātība iespējama ar ELGF "Maksājums par klimata un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ar "LEADER pieejas īstenošana" vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības ietvaros.
160. (486)) Būtiski atzīmēt, ka horizontālajā prioritātē tiek ietverti arī principi EK iniciatīvas par ilgtspējīgu jūras un piekrastes teritoriju pārvaldību pamatmērķu veicināšanai, kas nodrošinās jūras nozaru izaugsmi, kā arī palīdzēs saglabāt unikālo un daudzveidīgo piekrasti un ekosistēmas, kurās ir nenovērtējamas augu un dzīvnieku dzīvotnes. 2014.–2020.gada perioda ieviešanā īpaša uzmanība tiks pievērsta arī tādas akvakultūras attīstībai, kas nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni un sekmē resursu ilgtspējīgāku izmantošanu, kā arī prioritāri tiks sniegts atbalsts akvakultūrai, kam ir pozitīva ietekme uz ekosistēmām.
161. (154)) Analizējot nabadzības cēloņus,57 konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir par pamatu darbspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem 70% personu ar pirmreizēju invaliditāti Latvijā nestrādā,58 bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES.59
162. (542)) Vides un klimata jomā tiek izmantota arī NER 300 iniciatīva, kas atbalsta inovatīvo AER izmantošanas, kā arī oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) projektus. Šīs iniciatīvas mērķis ir demonstrējumu projekti, kas saistīti ar CCS un novatoriskām AER tehnoloģijām bioenerģijas, vēja enerģijas, ģeotermiskās enerģijas, hidroenerģijas un saules enerģijas jomā, kas veicinās ekonomikas atveseļošanu.
163. (487)) Stimulējot saimnieciskās darbības attīstību, viens no pamatprincipiem atbalsta saņemšanai būs obligāta "piesārņotājs maksā" principa piemērošana. Attīstot infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecība, energoapgāde un ražošana, atkritumu apglabāšana) nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai, maksā par pakalpojumu saņemšanu (tarifa) noteikšanā tiek piemērots princips "piesārņotājs maksā". Šis princips ir arī Dabas resursu nodokļa likumu (DRN) pamatā, kura mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. DRN primāri veidots kā motivējošs instruments vides aizsardzības veicināšanai, nevis kā ieņēmumu avots valsts un pašvaldību budžetos, tāpēc komersantiem iespējams saņemt atbrīvojumu no DRN maksāšanas.
164. (155)) 2007.–2013.gadā ar ESI fondu ieguldījumu palīdzību tika atbalstīti sociālās iekļaušanas pasākumi un veicināta iekļaujoša darba tirgus attīstība, t.sk. sniegts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības iespēju paaugstināšanai, kā arī pilnveidota darbspēju vērtēšanas sistēma un attīstīti sociālie pakalpojumi. ESF atbalsts sociālo pakalpojumu attīstībai ļāvis īstenot 95 projektus, attīstot 131 sociālo pakalpojumu sniedzēju. Vairāk kā 90% finansējuma saņēmēju ir apliecinājuši pakalpojumu sniegšanas turpināšanu gadu vai ilgāk pēc projekta beigām. Lai gan ir būtiski pieaudzis reģistrēto sociālo pakalpojumu sniedzēju skaits, gandrīz 30% no reģistrētajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vēl arvien ir ilgstošās aprūpes institūcijas. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā 2007.–2013.gadā veikti atbilstoši labklājības nozarē apstiprinātiem vidēja termiņa plāniem valsts finansēto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu optimizācijai un atspoguļoti 12.attēlā.
165. (543)) Prioritātes "Ilgtspējīga transporta sistēmas" ietvaros plānotajam ESI fondu finansējumam kā papildinoša, lai risinātu autoceļu stāvokļa problēmas un finansējuma pieejamību, tiek izvērtēta iespēja izmantot publiskās-privātās partnerības projektus, "Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.–2020.gadam" identificēto valsts budžeta finansējumu, kā arī autoceļu lietošanas nodevas (eirovinjeta) ieviešanas perspektīvu.
166. (156)) 2007.–2013.gada plānošanas periodā pierādījies, ka ļoti liela nozīme lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ir vietējo rīcības grupu (VRG) izstrādātajām stratēģijām, visaktīvākie LEADER projektu ieviesēji bijušas biedrības (76% no visiem projektu ieviesējiem) un pašvaldības (17%), tādējādi tika nodrošināta vietējo iedzīvotāju maksimāla iesaistīšana pašu iniciētajās aktivitātēs un, izmantojot viņu potenciālu, tika īstenoti lauku iedzīvotāju izvirzītie mērķi, apmierinot viņu sadzīves un kultūras vajadzības.
167. (488)) Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu lietotie instrumenti ir maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tarifs par atkritumu apglabāšanu, dabas resursu nodoklis, kas ne tikai īsteno principu "piesārņotājs maksā", bet arī stimulē ražotāju atbildības principa īstenošanu.
168. (489)) Kopš 2009.gada 1.jūlija pakāpeniski tikušas paaugstinātas DRN likmes par atkritumu apglabāšanu, nosakot atšķirīgas nodokļa likmes atkarībā no atkritumu bīstamības un ietekmes uz vidi.
169. (157)) 2007.–2013.gada plānošanas periodā veselības nozarē tika atbalstīti pasākumi cilvēkresursu attīstībai, infrastruktūras uzlabošanai ģimenes ārstu praksēs, slimnīcu pārprofilēšanai par ambulatorajām ārstniecības iestādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai (sk. 13. attēlu), kā arī stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, optimizējot veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot racionālu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojumu valstī, kas ļautu optimizēt nozarei nepieciešamo finansējumu, tā paaugstinot pieejamību pakalpojumiem. Tādējādi ESI fondu finansējums ļāva veselības aprūpē iesaistītajiem profesionāļiem pilnveidot profesionalitāti, iegūt un atjaunot specializāciju atbilstoši jaunajai nozares struktūrai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem sakārtot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai sniegtu pakalpojumus jaunajos apstākļos. Tā, piemēram, atbalstu saņēma bijušās slimnīcas, kas reformu ietvaros tika pārprofilētas par ambulatorajiem centriem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests īstenoja sistēmas centralizācijai nepieciešamos pasākumus (t.sk. dispečeru punktu centralizācija, vienotas IT sistēmas izveide, jaunu operatīvo medicīnas transporta līdzekļu iegāde), savukārt stacionārās ārstniecības iestādes attīstīja infrastruktūru, kas bija būtiski, ņemot vērā samazināto stacionāru skaitu valstī un stacionāro iestāžu sniegto pakalpojumu specifikas izmaiņas. Analizējot veselības statistikas rādītājus,60 var secināt, ka veiktās reformas (t.sk. izmantojot KP fondu investīcijas) nodrošināja veselības nozares finansējuma restrukturizāciju pa aprūpes līmeņiem un ārstniecības iestādēm, savukārt ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkresursu attīstībā palīdzēja saglabāt pakalpojumu pieejamību un paaugstināt to kvalitāti.
170. (544)) Papildinātība ESI fondu investīcijām dzelceļa jomā tiek plānota ar CEF priekšlikumā Baltija–Ziemeļjūras pamattīkla koridorā definētajiem projektiem un posmiem, proti, Rail Baltica 2 projekts un dzelzceļa posma Ventspils – Rīga modernizācija. Rail Baltica 2 projekts attiecīgi ir atbalstāms finansēšanai no uz CEF pārvietotā KF finansējuma, kas paredzēts tikai dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no KF, līdz ar to Rail Baltica 2 projektu nav plānots finansēt no ESI fondiem.
171. (158)) Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošais faktors. 2012.gadā EU SILC iedzīvotāju aptaujā 10,4% respondentu Latvijā atbildējuši, ka nevar atļauties medicīniskos izmeklējumus, – tas ir augstākais rādītājs starp ES valstīm.62. Respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz 142 EUR uz ģimenes locekli) mājsaimniecībā gandrīz divas reizes retāk vēršas pie ārstiem speciālistiem salīdzinājumā ar respondentiem, kuru mājsaimniecību ienākumi ir vidēji vai augsti.63 Tas liecina, ka zemākā ienākuma līmeņa mājsaimniecības lielākā mērā pakļautas riskam nesaņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību nekā citas. Dzīve nabadzībā biežāk saistīta ar riska uzvedību – biežāku psihoaktīvo vielu (tabakas, alkohola) lietošanu, depresiju, antisociālu uzvedību un noziedzību, ar palielinātu nedrošas pārtikas lietošanas risku, plašu somatisko problēmu spektru.64.
172. (545)) Savstarpējā papildinātība paredzēta starp Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (NSIP)un ESF atbalstu Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklam EURES, kā arī paredzēts izmantot iespējas pieteikt projektus NSIP sociālās eksperimentēšanas un sociālo inovāciju projektiem, turpinot 2007.–2013.gada plānošanas periodā gūto pieredzi Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas "PROGRESS 2007–2013" (PROGRESS) ietvaros.
173. (490)) Lai nodrošinātu racionālu un efektīvu ūdens resursu apsaimniekošanu, Latvijā piemēro maksu par ūdenssaimniecības pakalpojumiem (ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifus), kā arī DRN par vidē novadīto piesārņojumu un ūdens ieguvi, ja paņemtā ūdens apjoms pārsniedz 10 m 3 diennaktī. Nodokļa likme ir atkarīga no ņemtā pazemes ūdeņu veida pēc ķīmiskā sastāva un specifiskām īpašībām (par augstās vērtības pazemes ūdeni nodokļa likme ir lielāka) un par ūdens vidē novadīto piesārņošanu nodokļa likme ir noteikta atkarībā no piesārņojošo vielu klasifikācijas pēc bīstamības klases. Nodoklis tiek piemērots ūdens ieguvei gan mājsaimniecību, gan rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām. Tiek aprēķināti un kompensēti visu hidroelektrostaciju (HES) saimnieciskās darbības rezultātā nodarītie zaudējumi zivju resursiem. Uz Daugavas upes kaskādē esošo trīs HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbus un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumus apmaksā SIA Latvenergo. Kopš 2014. gada DRN noteikts arī par ūdens resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai tādās HES, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem. Vienlaikus administratīvo uzraudzību un kontroli nodrošina atļauju sistēma, kuru nosacījumi reglamentē gan dabas resursu izmantošanu, gan pieļaujamo piesārņojuma emisiju vidē. Administratīvā atbildība tiek noteikta par videi, tai skaitā par zivju resursiem nodarīto kaitējumu un šī kaitējuma novēršanu un kompensēšanu.
174. (159)) Veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība pastarpināti ietekmē priekšlaicīgas mirstības rādītājus, kuru galvenie cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi (t.sk. pašnāvības).65 Salīdzinājumā ar situāciju ES 2010.gadā mirstība uz 100 000 iedzīvotājiem (vecumā no 0 līdz 64 gadiem) no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā bija 140.2 (ES – 43,7), no ļaundabīgajiem audzējiem – 93.9 (ES – 71,2), no ārējiem nāves cēloņiem – 78,9 (ES – 27,9), t.sk. no pašnāvības – 16,8 (ES – 9,5).66 Nevienlīdzība starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv gan ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, kas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti, gan arī pakalpojumu, t.sk. veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ziņā. Analizējot datus par ārstniecības personu, īpaši ārstu, nodrošinājumu reģionālajā griezumā salīdzinājumā ar citām ES valstīm67, secināms, ka Latvijā pastāv būtiskas atšķirības ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā. Piemēram, ja Latvijā kopumā vidējais ārstu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 313,7, tad Rīgā šis rādītājs ir divreiz lielāks (651,1). Būtisks aspekts veselības aprūpes nodrošināšanai ir ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla profesionālās iemaņas specialitātes ietvaros. Sabiedrības veselības rādītāju tendences liecina, ka slimības (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, garīgās un perinatālā un neonatālā perioda veselības jomās) netiek atpazītas, atklātas novēloti, ārstēšana netiek savlaicīgi uzsākta, kā arī ne vienmēr tiek pielietotas atbilstošas ārstniecības metodes, turklāt sabiedrības novecošanās, dzīvesveida paradumu maiņa un medicīnas tehnoloģiju attīstība rada nepieciešamību uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla prasmes un zināšanas profesionālās kvalifikācijas ietvaros. Piemēram, 2012.gadā Veselības inspekcija izskatīja 993 gadījumus, kā rezultātā 193 ekspertīzēs un pārbaudēs iedzīvotāju iesniegumos minētās pretenzijas apstiprinājās vai ekspertīzes laikā tika konstatēti pārkāpumi, kas pagarināja ārstēšanas procesu vai darbnespēju, vai arī pacientam radās komplikācijas68, norādot uz ārstniecības personas nekvalitatīvi sniegto pakalpojumu un nepietiekamo kvalifikāciju. Šos izaicinājumus plānots risināt ar ieguldījumiem 8. un 9. tematiskā mērķa ietvaros.
175. (491)) DP ex-ante izvērtējumu ietvaros tiek veikts SIVN, kas nosaka DP ietekmi uz vidi, ar to identificējot sākotnējo DP sasaisti ar horizontālo prioritāti.
176. (546)) KM sadarbībā ar IeM un TM šobrīd strādā pie Patvēruma un migrācijas fonda (PMF) programmas 2014.–2020. gadam, kā ietvaros tiks noteikta sinerģija un koordinācija ar citiem ESI fondiem prioritārā virziena "Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana" ietvaros. Vienlaikus sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā plānota nabadzības, jo īpaši bērnu nabadzības, prevencijas atbalsta papildinātībā un koordinācija starp ESI fondiem un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD), t.sk. nodrošinot demarkāciju ar FEAD ietvaros plānotajiem sociālās iekļaušanas pasākumiem, kā arī papildinot tematiskā mērķa "Ieguldīt izglītībā, apmācībās un profesionālajā izglītībā prasmju attīstībai un mūžizglītībā" ietvaros plānotos atbalsta pasākumus nabadzības riskam un agrīnās skolas pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.
177. (492)) Līdzīgi kā 2007.–2013.gada plānošanas periodā ESI fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā tiek rekomendēts piemērot "zaļo iepirkumu" saskaņā ar izstrādājamā zaļā publiskā iepirkuma veicināšanas plānā noteiktajām prioritārajām produktu un pakalpojumu kategorijām, nosakot par vienu no horizontālā principa īstenošanas uzraudzības rādītājiem – "zaļo iepirkumu".
178. (547)) Atbalsts sabiedrības integrācijai ESI fondu ietvaros papildina atbalstu, kas tiks sniegts Pamattiesību un iedzīvotāju programma (the Fundamental Rights and Citizen Programme) ietvaros, turpinot iepriekšējā periodā gūto pieredzi Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS sadaļas "Pretdiskriminācija un dažādība" ietvaros. Minētas programmas mērķis ir atbalstīt nacionālās aktivitātes, lai izkaustu diskrimināciju un veicinātu vienlīdzību, ka arī izglītotu un informētu sabiedrību par kultūras dažādību, cilvēktiesībām un savstarpējo dialogu. Mērķa grupa ir sabiedrības grupas, kas visvairāk ir pakļautas diskriminācijai un sociālajai atstumtībai, ka arī pārējā sabiedrība.
179. (160)) Izglītība ir viens no valsts konkurētspējas pamatiem. Atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai un Latvijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm tautsaimniecības pārstrukturizāciju kavē atbilstoši sagatavotu speciālistu trūkums. Galvenās nākotnes problēmas ir nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits, īpaši dabas un inženierzinātņu jomās (gan vidējās, gan augstākās izglītības līmenī), un augsti kvalificētu speciālistu trūkums ar nākotnei nepieciešamajām prasmēm – tehniskā specializācija, kas apvienota ar saimnieciskās darbības un problēmrisināšanas prasmēm.
180. (161)) Atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas:
181. (548)) Kā arī papildinātība visu prioritārā virziena SAM, ietvaros iespējama ar Norvēģijas finanšu instrumenta programmu – globālais fonds cienīga darba un trīspusējas sadarbības veicināšanai.
182. (493)) Horizontālā principa ieviešana tiks nodrošināta ar attiecīgo tematisko mērķu ieguldījumiem, DP ietvaros īstenojot specifiskos atbalsta mērķus ar tiešu un netiešo pozitīvo ietekmi uz vidi, īpaši vides acquis ieviešanai ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā.
183. (549)) Veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanas jomā iespējama sinerģija ES Veselības attīstības programma 2014.–2020.gadam (Health for Growth Programme 2014.–2020) ietvaros, kas ir EK tiešā pārvaldībā, papildinātība iespējama ar veselības jomas projektu līdzfinansēšanai savienības valstu kopīgai rīcībai, nevalstisko organizāciju un speciālo sadarbības veselības jomā darbības izmaksu līdzfinansēšanai.
184. (162)) Demogrāfijas iespaidā visu līmeņu izglītību 2014.–2020.gadā ietekmēs nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Saskaņā ar prognozi salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkst., savukārt augstākajā izglītībā – saruks par 27,6 tūkst. studentu. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo vecumā no 7 līdz 15 gadiem pieaugums, ir pamatizglītība. Saskaņā ar CSP datiem, 2013.gadā Latvijā dzīvoja 308 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, no tiem 236 tūkst. bija vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Aptuveni 71,1 tūkst. šajā vecumā bija nodarbināti, 27,1 meklēja darbu un 137 tūkst. tiek uzskatīti par ekonomiski neaktīvajiem (galvenokārt mācās vai studē)70. No NVA reģistrēto bezdarbnieku skaita 9,5% bija jaunieši, t.sk. 71% nav kvalifikācijas vai ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības līmenis.
185. (494)) Īstenojot horizontālo principu tiks izvērtēta iespēja CO2MPARE rīka izmantošanai. Gadījumā, ja tiks izveidots nacionāla līmeņa novērtēšanas mehānisms, kas būtu pietiekams, lai Latvija varētu atskaitīties EK saskaņā ar Vispārīgajā regulā noteikto, CO2MPARE rīks netiks izmantots.
186. (163)) Augstākās izglītības jomā Latvijas NRP noteiktais mērķis ir nodrošināt, ka 2020.gadā 34–36 % iedzīvotāju (30–34 gadu vecuma grupā) ir ar augstāko izglītību.
187. (550)) Nodarbinātības veicināšanas pasākumu ietvaros papildinātība ar EJZF sabiedrības virzītas vietējās attīstības pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgajās teritorijās ."
188. (495)) Horizontālās politikas mērķis ir salāgot ekonomiskās, sociālās un vides intereses un nepieciešamību, lai pēc iespējas paplašinātu darbību pozitīvo ietekmi plašākai sabiedrības daļai.
189. (164)) Galvenie politikas virzieni un pasākumi augstāko izglītību ieguvušo skaita palielināšanai NRP īstenošanai noteikti:
190. (551)) Kā arī papildinātība iespējama ar Norvēģijas finanšu instrumenta programmu – globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai.
191. (496)) Ievērojot ES Zilās izaugsmes ilgtermiņa stratēģijā (COM/2012/0494) noteikto, ESI fondi tiks vērsti uz piekrastes un jūras funkcionālās sasaistes aspektiem. Vislielākā ietekmē uz ES Zilās izaugsmes ilgtermiņa stratēģijā minētajām pamatizaugsmes jomām sagaidāma no ieguldījumiem akvakultūrā un piekrastes attīstībā. 2014.–2020.gada plānošanas perioda pasākumi stimulēs racionālo jūras resursu izmantošanu un nodarbinātības veicināšanu. Integrējot akvakultūru kopējā zivsaimniecības pārvaldībā, tiks veicināta jaunu darbu vietu radīšana reģionos, kurus skāris zvejniecības apsīkums. Investīciju novirzīšana piekrastes attīstībā veidos pievilcīgus apstākļus komercdarbības attīstībai, t.sk. jaunu darba vietu radīšanai.
192. (552)) Prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros ir iespējama sinerģija ar "Erasmus" programmas atbalstu mobilitātei, kas vērsts uz darbinieku mobilitāti augstākās un profesionālās izglītības jomā; atbalstu sadarbībai profesionālās izglītības un nozares pārstāvju starptautiskās sadarbības nodrošināšanai; atbalstu politikas reformai, kas veicina augstākās izglītības programmu modernizāciju, IKT izmantošanu skolās, kā arī visos formālās izglītības līmeņos samazina mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Papildinātība iespējama ar ELFLA "Zināšanas prasmes un informācijas pasākumi", cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana zivsaimniecībā un "Konsultāciju pakalpojumi, saimniekošanas un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi", akvakultūras saimniecībām pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi. Papildinātība iespējama ar EEZ finanšu instrumentu programmu – finansējums nevalstiskajām organizācijām.
193. (497)) Piekrastes potenciāla un vides draudzīgo tehnoloģiju izmantošana ir Latvijas ieguldījums ES Zilās izaugsmes ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā.
194. (553)) Papildinātība iespējama arī ar Norvēģijas finanšu instrumenta un EEZ finanšu instrumenta programmu "Stipendijas un pētniecība". Tās atbalstāmās tematiskās jomas ir mobilitāte augstākās izglītības studentiem visu studiju programmu pakāpēs, akadēmiskā personāla mobilitāte un sagatavošanās vizītes un divpusējā sadarbība pētniecībā (sociālās un humanitārās zinātnes, sabiedrības veselība).
195. (498)) Horizontālo prioritāšu "Vienlīdzīgas iespējas" un "Ilgtspējīga attīstība" ietvaros tiek noteikti konkrēti horizontālās politikas mērķi:
196. (554)) Sinerģija iespējama arī ar Ziemeļu Ministru padomes programmu "Nordplus" 2012–2016 – augstākās izglītības ietvaros, nodrošinot ārvalstu pasniedzēju piesaisti; profesionālās un pieaugušo izglītības jomā, atbalstot labas prakses pārņemšanas braucienus, lai izstrādātu jaunus moduļus un programmas.
197. (555)) Iespējama sinerģija ar ESI fondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām, izstrādājot un īstenojot kopīgas izglītības un apmācību shēmas (sekmējot saimnieciskās darbības veicēju un to darbinieku izglītošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, profesionālās izglītības kvalitātes celšanu – atbalsts konkurētspējīgu izglītības programmu izveidei, bagātinot teorētiskās zināšanas ar iespēju stažēties uzņēmumos, nodrošinot mūžizglītības un apmācību aktivitātes sekmīgai integrācijai darba tirgū), sekmējot pētniecības un inovācijas kompetenču attīstību, iesaisti inovāciju atbalsta sistēmu stiprināšanā un attīstībā, zināšanu un labo prakšu pārnesē, klasteru izveidē, attīstot horizontālo un vertikālo sadarbību starp Latvijas komersantiem un sekmējot efektīvāku piegādes vērtības ķēžu veidošanos, pētniecības rezultātu komercializācijā, saiknes un sinerģijas stiprināšanā starp komersantiem, P&I centriem un augstākās izglītības sektoru.
198. (556)) Sinerģija iespējama arī ar Ziemeļu Ministru padomes programmu "Nordplus" 2012–2016, kā arī vispārējās un iekļaujošās izglītības ietvaros sniedzot atbalstu radošo darbnīcu, semināru un konferenču organizēšanai un dalībai tajās.
199. (557)) Papildinātība iespējama ar EJZF pasākumiem cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšanai un ELFLA pasākumu "Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi".
200. (558)) Papildinātība iespējama ar Iekšējā drošības fonda atbalstītajām darbinieku profesionālo prasmju pilnveidošanas darbībām policijas sadarbības, cilvēkradīto krīžu vadība, t.sk. kibernoziegumu izmeklēšanā.
201. (559)) Vienlaikus pasākumi, kas vērsti uz agrīnās izglītības sistēmas pamešanas prevenciju īpaši nabadzības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, papildina tematiskā mērķa "Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju" ietvaros plānotos pasākumus, kā arī tiek nodrošināta demarkācija un papildinātība ar FEAD.
202. (560)) Papildinātība iespējama Norvēģu finanšu instrumenta programmai – kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām reģionālām varas iestādēm.
203. (561)) Izstrādājot jaunus finanšu instrumentus prioritārā virziena "Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju" ietvaros, tiks izvērtētas iespējas piesaistīt arī EIB finansējumu, kā arī ekspertus iesaistīt starptautiskās finanšu institūcijas Attīstības institūcijas izveidē. Tāpat, līdzīgi kā 2007.–2013.gada plānošanas periodā, tiks izvērtēta nepieciešamība piesaistīt EIF ekspertus kā starptautiski atzītus ekspertus ar ievērojamu pieredzi attīstības aktivitātēs (advisory agreements) jauno finanšu instrumentu izstrādē.
204. (562)) Papildinātība iespējama ar EEZ finanšu instrumentu programmu - finansējums nevalstiskajām organizācijām un programmu - kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana.
205. (563)) Papildinātība iespējama arī ar EEZ finanšu instrumenta līdzfinansētā programmu LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas saistīti ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī sabiedriskās infrastruktūras srekonstrukciju un izveidi sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai pilsētā.
206. (564)) Papildinātība iespējama ar Latvijas – Šveices sadarbības programmas apakšprioritāti "Reģionālās attīstības iniciatīvas attālos vai mazattīstītos reģionos" specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas saistīti ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī sabiedriskās infrastruktūras rekonstrukciju un izveidi sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai pilsētā. Kā arī apakšprioritātes "Tiesu varas modernizācija" ietvaros ar specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas saistīti ar E-pārvaldes attīstību, publiskās pārvaldes procesu elektronizāciju.
207. (565)) References vērtības bruto pamatkapitāla veidošanas izdevumiem 2014.gadā ir noteiktas atbilstoši fiskālajām prognozēm, kas tika gatavotas uz Latvijas Stabilitātes programmas 2014.–2017.gadam izstrādes brīdi un sākot ar 2015.gadu – 3,25% līmenī ik gadu, lai nodrošinātu, ka vidējā bruto pamatkapitāla veidošanas izdevumu attiecība pret IKP 2014.–2020.gadu periodam saglabātos 3,3% apmērā.
208. (566)) References vērtības izteiktas kā procenti no IKP atbilstoši makroekonomiskajam scenārijam, kas tika izstrādāts uz Latvijas Stabilitātes programmas 2014.–2017.gadam sagatavošanas brīdi un turpmākajiem gadiem – sākot ar 2018.gadu – pieņemot, ka IKP pieaugums faktiskajās cenās ir 6,6% gadā.
209. (567)) Kopumā no 30 piemērojamajiem ex-ante nosacījumiem attiecībā uz ERAF, ESF, JNI un KF, ir izpildīti 14 nosacījumi (1.2., 2.2., 3.1., 4.1., 4.3., 8.1., 8.5., 8.6., 10.2., 10.3., 10.4.tematiskie nosacījumi un 5., 6., 7.vispārējie nosacījumi), daļēji izpildīti vai neizpildīti ir 16 nosacījumi, t.sk. daļēji izpildīti 13 (1.1., 2.1., 5.1., 6.2., 7.1., 7.3., 9.1., 9.3., 11.tematiskie nosacījumi un 1., 2., 3.un 4. vispārējie nosacījumi) ex-ante nosacījumi un tikai 3 neizpildīti (6.1., 7.2., 10.1.) ex-ante nosacījumi. Neattiecināmi ir 4.2., 7.4., 8.2., 8.3., 8.4. un 9.2. ex-ante nosacījumi.
210. (568)) Daļēji izpildītā 1., 2. un 3. vispārīgā ex-ante nosacījuma izpildi nodrošina 2013.gada 17.decembrī valdībā apstiprinātais Informatīvais ziņojums par Vadības un kontroles sistēmu, kam pakārtoti līdz 2014.gada beigām tiks izstrādāts KP fondu cilvēkresursu attīstības plāns kā Vadības un kontroles sistēmas sastāvdaļa. 4.vispārīgā nosacījuma izpildi nodrošinās efektīvas un pilnas funckionalitātes e-iepirkumu procedūru ieviešana, nodrošinot Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu efektīvu piemērošanu.
211. (569)) Daļēji izpildītā ex-ante 1.1. nosacījuma (a) ii) un (a) iii) noteikto kritēriju izpildi nodrošinās IZM līdz 2015.gada 1.jūlijam izstrādātais Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādņu 2014.–2020.gadam īstenošanas rīcības plāns, kas ietver Viedās specializācijas ieviešanas pasākumu plānu, ieviešanas uzraudzības mehānismu, t.sk. partnerības mehānismu un rādītājus.
212. (570)) Dalēji izpildītā ex-ante 2.1.nosacījuma i) kritērija izpildi nodrošinās veiktās analīzes liecību apkopošana un iekļaušana informatīvajā ziņojumā, kas tiks nacionāli apstiprināts līdz 2014.gada 1.jūlijam.
213. (571)) Daļēji izpildītā ex-ante 5.1.nosacījuma a) ii) kritērija un neizpildītā 6.1.nosacījuma a) un b) kritēriju izpilde tiks nodrošināta ar jauno upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrādi līdz 2015.gada 22.decembrim un 31.decembrim. Savukārt, daļēji izpildītā ex-ante 6.2.nosacījuma d) kritērija izpilde tiks nodrošināta ar vairāku atkritumu šķirošanai un pārtrādei stimulējošo pasākumu īstenošanu (t.sk. izmaiņas normatīvajos tiesību aktos), ko plānots izpildīt līdz 2015.gada 1.jūlijam.
214. (572)) Daļēji izpildīto 7.1., un 7.3., kā arī neizpildītā 7.2.ex-ante nosacījuma (b) kritēriju izpildi SM nodrošinās līdz 2014.gada 1.septembrim, izstrādājot metodiku, kurā tiks noteikti pasākumi, lai stiprinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. Savukārt 7.1.un 7.3.nosacījumu a) ii) kritēriju un 7.2.nosacījuma a) kritērija izpildi līdz 2014.gada 1.septembrim nodrošinās SM informatīvais ziņojums, kas, papildus Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam sniegtajai informācijai, nodrošinās pārdomātu un reālistisku projektu plānu.
215. (573)) Daļēji izpildītā ex-ante 9.1.nosacījuma izpildi nodrošina LM "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam", kuras tika apstiprinātas 2013.gada 10.decembrī, un "Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020.gadam", kuras tika apstiprinātas 2013.gada 19.novembrī, kā arī FM MK informatīvais ziņojums par KP fondu vadības kontroles sistēmu 2014.–2020.gada plānošanas periodā, kas tika apstiprināts valdībā 2013.gada 17.decembrī. 9.1.nosacījuma pilnīgu izpildi nodrošinās koncepcijas minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeņa noteikšanai izstrāde un iesniegšana MK līdz 2014.gada 1.augustam, kā arī TM informatīvā ziņojuma par pasākumu plānu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas laika periodam no 2014.–2020.gadam izstrāde un iesniegšana MK līdz 2014.gada 1.augustam un grozījumu izstrāde koncepcijā "Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcija" līdz 2015.gada 1.jūnijam.
216. (574)) Daļēji izpildītā ex-ante 9.3.nosacījuma izpildi nodrošinās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam, kas tiks iesniegtas izskatīšanai MK līdz 2014.gada 31.decembrim.
217. (575)) Neizpildītā 10.1.ex-ante nosacījuma izpildi IZM nodrošinās līdz 2015.gada 31.jūlijam, veicot pētījumu, kas ietver analītisku izpēti par priekšlaicīgi skolu pametušajiem bērniem un jauniešiem, priekšlikumus sistēmiskiem ilgtspējīgiem uzlabojumiem datu ievākšanā, uzskaitē, apstrādē un analīzē, kā arī priekšlikumus preventīvu un kompensējošu pasākumu ieviešanai priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem. Atbilstoši pētījuma rezultātiem ar ESF atbalstu plānots veikt sistēmas pilnveidi darbam ar priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.
218. (576)) Daļēji izpildītā ex-ante 11.nosacījuma izpildi nodrošinās VK izstrādātais informatīvais ziņojums "Valsts pārvaldes cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana nolūkā mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības videi, kā arī veicināt korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanu laika periodā no 2014.–2020.gadam", kuru plānots izstrādāt un apstiprināt MK līdz 2014.gada 30.novembrim, "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam", kuras plānots apstiprināt līdz 2014.gada 31.oktobrim un TM izstrādātās "Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam", kas tiks izstrādātas līdz 2014.gada 1.septembrim.
219. (577)) Ir izpildīti visi uz ELFLA un EJZF aktivitātēm attiecināmie ex-ante nosacījumi.
220. a)) Kārtība, lai ar atbilstīgiem mehānismiem efektīvi piemērotu Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā;Stratēģija, lai nodrošinātu laicīgu un efektīvu pilnas e-iepirkumu funkcionalitātes procedūras ieviešanu, tiks izstrādāta līdz 01.12.2015. Savukārt pilnas funkcionalitātes e-iepirkumu procedūras ieviešana tiks nodrošināta līdz 01.01.2016.
221. a)) ii) kurā ir izklāstīti pasākumi privātu pētniecības investīciju veicināšanai;
222. a)) iii) kura paredz uzraudzības mehānismu.