Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums
In force· 290 articles· Issued by: Saeima· In force from: Wed Jul 01
Verify on the source (likumi.lv) ↗Likumā lietotie termini un piemērošanas joma
- 1.(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
- 2.(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt apdrošinātāju un pārapdrošinātāju darbības uzraudzību, lai padarītu apdrošināšanas sistēmu uzticamu, efektīvu, drošu un stabilu, tādējādi aizsargājot apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu intereses.
- 3.(1) Šis likums neattiecas uz:
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības vispārīgie noteikumi
- 4.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus ir tiesīga sniegt tikai persona, kura saņēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci.
- 5.(1) Iesniegumu par apdrošināšanas licences saņemšanu var iesniegt:
- 6.(1) Apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi.
- 7.(1) Apdrošināšanas prēmijas lielumu nosaka apdrošinātājs. Apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle izstrādā un apstiprina apdrošinātā riska parakstīšanas un apdrošināšanas prēmijas noteikšanas politiku un procedūru un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.
- 8.(1) Pārapdrošināšanas prēmijas lielumu nosaka pārapdrošinātājs.
- 9.Aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu atkarībā no:
- 10.(1) Apdrošināšanas sabiedrība:
- 11.(1) Pārapdrošināšanas sabiedrība veic:
- 12.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai Latvijas Republikā apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.
- 13.(1) Vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, kurš ir tiesīgs veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.
- 14.(1) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs uzskatāms par finanšu tirgus dalībnieku.
- 15.Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot iekšējo kārtību, kādā:
- 16.(1) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu.
- 17.(1) Apdrošināšanas sabiedrība nodrošina, lai dzīvības apdrošināšana būtu šķirta no nedzīvības apdrošināšanas.
- 18.(1) Šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto apdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir izmantojamais pamata pašu kapitāls:
Apdrošināšanas darbības licencēšana
- 19.(1) Latvijas Banka izsniedz apdrošināšanas licences šādiem nedzīvības apdrošināšanas veidiem:
- 20.(1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi apdrošināšanas licenci apdrošināšanai kādā no šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem apdrošināšanas veidiem, var apdrošināt risku, kas attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), ja apdrošinātais risks atbilst visiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:
- 21.(1) Apdrošināšanas licenci izsniedz, ja persona atbilst šādām prasībām:
- 22.(1) Lai saņemtu apdrošināšanas licenci, apdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz:
- 23.(1) Darbības plānā iekļauj:
Pārapdrošināšanas darbības licencēšana
- 24.(1) Latvijas Banka izsniedz pārapdrošināšanas licenci šādiem pārapdrošināšanas veidiem:
- 25.(1) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz, ja pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām:
- 26.(1) Lai saņemtu pārapdrošināšanas licenci, pārapdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz:
- 27.(1) Darbības plānā iekļauj:
- 28.(1) Latvijas Republikā var dibināt sabiedrību īpašam nolūkam.
Apdrošinātāja un pārapdrošinātāja licencēšanas kopīgie noteikumi
- 29.(1) Par apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru un pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku ir tiesīga būt:
- 30.(1) Latvijas Banka iesniegumu un tam pievienotos dokumentus par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un otrās daļas 1.punktā, 26.panta pirmās daļas 1.punktā un otrās daļas 1.punktā noteiktā iesnieguma saņemšanas dienas.
- 31.(1) Latvijas Banka neizsniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, ja:
- 32.(1) Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi, ja izskata tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iesniegumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanu:
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzība(Nodaļas nosaukums 23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
- 33.(1) Latvijas Banka veic uz nākotni vērstu un uz risku ietekmes novērtēšanu balstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzību, savlaicīgi piemērojot uzraudzības pasākumus un ievērojot proporcionalitātes principu.
- 34.(1) Latvijas Banka uzraudzības procesā pirms lēmumu pieņemšanas, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ņem vērā lēmumu iespējamo ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti.
- 35.Latvijas Bankas veiktā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzība aptver arī dalībvalstīs izveidoto apdrošināšanas sabiedrību filiāļu un pārapdrošināšanas sabiedrību filiāļu darbību, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību sniegtos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstīs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.
- 36.Latvijas Banka, lai novērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti un tās spēju izpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, ņemot vērā visus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidus, izvērtē tās maksātspējas prasības izpildes, tehnisko rezervju izveidošanas, aktīvu un pašu kapitāla atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.
- 37.Ja apdrošināšanas sabiedrība ir saņēmusi apdrošināšanas licenci šā likuma 19.panta pirmās daļas 18.punktā norādītajam apdrošināšanas veidam, Latvijas Banka uzraudzību attiecina arī uz tehniskajiem līdzekļiem, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības rīcībā palīdzības sniegšanai, ko tā uzņēmusies veikt, ja mītnes dalībvalsts tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību.
- 38.(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, veic darbības, kuras var ietekmēt dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja finansiālo stabilitāti, Latvijas Banka nekavējoties informē dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja uzraudzības iestādi.
- 39.(1) Latvijas Banka nav tiesīga apstrīdēt cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumu, kuru apdrošināšanas sabiedrība noslēgusi:
- 40.(1) Veicot uzraudzību, Latvijas Banka sadarbojas un konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli. Latvijas Banka informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par plānoto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbības pārbaudi un piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvjiem piedalīties pārbaudē. Latvijas Bankas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbību un dokumentus. Latvijas Banka ir tiesīga pilnvarot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbības pārbaudes veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli.
- 41.(1) Papildus šā likuma 55.panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic stresa testu, un noteikt testējamos faktorus un scenārijus.
- 42.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu novērtēt attiecīgās sabiedrības izveidotās pārvaldības sistēmas darbību, veikto komercdarbību, maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā izmantotos novērtēšanas principus, pakļautību riskiem un izveidoto risku pārvaldības sistēmu, pašu kapitāla struktūru, vajadzības un pārvaldību.
- 43.Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības piesaistītam neatkarīgam ekspertam — aktuāram, zvērinātam revidentam vai citam ekspertam — informāciju par attiecīgajai sabiedrībai sniegto eksperta viedokli vai tā veikto šīs sabiedrības pārbaudi.
- 44.Latvijas Banka, veicot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzību, lai pārliecinātos par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pakļautās sabiedrības darbības atbilstību šā likuma prasībām, izvērtē tās:
- 45.Latvijas Banka nosaka minimālo laika intervālu šā likuma 44.pantā minēto elementu regulārai izvērtēšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un grupas uzraudzībai pakļautajā sabiedrībā, kā arī šo sabiedrību darbības pārbaužu veikšanai.
- 46.(1) Latvijas Banka, balstoties uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatētajiem faktiem, ir tiesīga noteikt attiecīgajai sabiedrībai papildu kapitāla prasību, ja ir konstatējusi vienu no šādiem apstākļiem:
- 47.(1) Apdrošināšanas sabiedrība var visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kura ir tiesīga veikt apdrošināšanu dalībvalstī. Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot apdrošināšanas līgumus ārvalsts apdrošinātājam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kura reģistrēta ārvalstī.
- 48.(1) Apdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem.
- 49.(1) Pārapdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem.
- 50.(1) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas Latvijas Republikā, tad, lai informētu apdrošinājuma ņēmējus, apdrošinātos un citas personas, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem apdrošināšanas līgumiem, apdrošināšanas komersants un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai citā dalībvalstī ir tiesības veikt apdrošināšanu, pēc tam, kad saņemta atļauja nodot apdrošināšanas līgumus, nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai sludinājumu publicēšanai tās mājaslapā internetā. Sludinājumā norāda nododamos apdrošināšanas līgumus, personu, kura pieņēmusi šos apdrošināšanas līgumus (arī tās juridisko adresi), un apdrošināšanas līgumu nodošanas datumu.
- 51.(1) Apdrošināšanas līgumu nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās dienas ir saistoša apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citām personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem apdrošināšanas līgumiem. Pēc apdrošināšanas līgumu pārņemšanas paliek spēkā visas no šiem līgumiem izrietošās pušu tiesības un pienākumi.
- 52.Lai novērstu apdrošināšanas sabiedrības maksātnespēju un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, Latvijas Banka var likt apdrošināšanas sabiedrībai visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam, kurš ir piekritis pieņemt šos līgumus.
Pārvaldības sistēmas vispārīgie noteikumi
- 53.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību atbilstoši šīs un VIII nodaļas prasībām. Pārvaldības sistēma ietver un nodrošina vismaz šādus pamatelementus:
- 54.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, izmantojot tās darbībai atbilstošas sistēmas, resursus un procedūras, savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savas darbības nepārtrauktību un veikto darījumu regularitāti.
- 55.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Stresa testā izmanto jutīguma un scenāriju analīzi. Jutīguma testu veic, lai noteiktu atsevišķa riska faktora izraisītu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, savukārt scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru izraisītu vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet, iespējams, nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu cēloni. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde, ņemot vērā būtiskos riskus un tiem atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina stresa testa veikšanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.
- 56.Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmu un novērtēt šīs sabiedrības konstatētos riskus, kas var skart tās finanšu stabilitāti.
- 57.Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pārvaldības sistēma tiek uzlabota un nostiprināta, nodrošinot tās atbilstību šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam.
- 58.(1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes locekli, par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par atbilstības funkciju atbildīgo personu, par iekšējā audita funkciju atbildīgo personu, par aktuāro funkciju atbildīgo personu, par ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
- 59.(1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes locekli, par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par atbilstības funkciju atbildīgo personu, par iekšējā audita funkciju atbildīgo personu, par aktuāro funkciju atbildīgo personu, par ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:
- 60.Latvijas Bankai iesniedzamie dokumenti, kas apliecina šā likuma 59.panta pirmās daļas nosacījumu izpildi, nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem.
- 61.(1) Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomes locekli, arī padomes priekšsēdētāju, ir tiesīga būt persona, kura atbilst šā likuma 58.panta pirmajā daļā noteiktajam. Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nav tiesīga būt persona, uz kuru attiecināmi šā likuma 59.panta pirmās daļas nosacījumi.
- 62.(1) Lai pārliecinātos par šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā noteikto personu atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga uzaicināt uz pārrunām šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētās personas.
- 63.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, norādot iemeslus, informē Latvijas Banku, ja kāda no šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētajām personām tiek atcelta no amata, jo tā vairs neatbilst šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.
- 64.(1) Lai nodrošinātu visu ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību saistīto atsevišķo risku un savstarpēji saistīto risku, kuriem šī sabiedrība ir pakļauta vai var tikt pakļauta, savlaicīgu identificēšanu, mērīšanu, monitoringu, pārvaldību un ziņošanu par tiem, attiecīgā sabiedrība nodrošina efektīvas risku pārvaldības sistēmas izveidi un darbību, ietverot to organizatoriskajā struktūrā un lēmumu pieņemšanas procesos. Lai nodrošinātu risku pārvaldības procesa nepārtrauktību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilstoši veiktajai darbībai izstrādā un apstiprina risku pārvaldības stratēģiju, risku pārvaldības metodes un iekšējās informācijas apmaiņas procedūru.
- 65.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība risku pārvaldības sistēmas ietvaros vismaz reizi gadā un nekavējoties pēc jebkurām būtiskām pārmaiņām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilā veic to risku, kuriem šī sabiedrība ir pakļauta vai var tikt pakļauta, un maksātspējas pašu novērtējumu.
- 66.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver vismaz administratīvos un grāmatvedības procesus un iekšējās kontroles procedūras, nodrošinot atbilstošu iekšējās informācijas apmaiņu visos šīs sabiedrības līmeņos.
- 67.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvu iekšējā audita funkcijas darbību.
- 68.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvas aktuārās funkcijas darbību.
- 69.(1) Par apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izpildinstitūcijas locekli var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
- 70.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina visu noslēgto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu reģistrāciju. Reģistru kārto elektroniski, tajā iekļauj minēto līgumu un to grozījumu tekstu, un reģistra programmnodrošinājums dod iespēju izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem, kas ierakstos izdarīti iepriekš.
- 71.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina sūdzību pārvaldības kārtību, nodrošinot sūdzībā norādīto faktu pārbaudi, iespējamo interešu konfliktu konstatēšanu un novēršanu, un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Rakstveida informācija par sūdzību izskatīšanas procesu ir brīvi pieejama apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.
Ārpakalpojumi
- 72.Ārpakalpojumu saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību no atbildības par likumā vai līgumā noteikto saistību izpildi.
- 73.(1) Ārpakalpojumus, kuri nepieciešami apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nodrošināšanai, attiecīgā sabiedrība var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ārpakalpojumu sniedzējiem nedrīkst deleģēt:
- 74.(1) Latvijas Banka aizliedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai deleģēt būtisku funkciju vai darbību ārpakalpojumu sniedzējam, ja:
Būtiska līdzdalība
- 75.(1) Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 29.panta prasībām un nodrošina šā likuma 76.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai, ja nepieciešams, tā spētu veikt papildu ieguldījumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla atjaunošanai, nodrošinot attiecīgās sabiedrības minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības atbilstību likuma prasībām un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi.
- 76.(1) Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas tai nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Latvijas Bankas mājaslapā internetā.
- 77.Izvērtējot šā likuma 76.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.
- 78.(1) Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Latvijas Bankai. Iesniegumā norāda personas īpašumā paliekošo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaitu procentos.
- 79.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties, tiklīdz par to ir uzzinājusi, rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Latvijas Bankai, par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Iesniegumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.
- 80.(1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāra vai dalībnieka ietekme uz attiecīgo sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst jaunizveidotas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, šī sabiedrība nav finansiāli stabila vai nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 75.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Latvijas Banka ir tiesīga:
- 81.(1) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības, kuras:
- 82.Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.
Informācijas apmaiņa un informācijas izpaušanas aizliegums
- 83.(1) Informācija par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un tā klientu, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu nav apstiprinājusi Latvijas Banka, uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un Latvijas Bankai nav tiesību to izpaust trešajām personām citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu apdrošinātāju, pārapdrošinātāju vai tā klientu. Šajā daļā minētās ierobežotas pieejamības informācijas statuss attiecas arī uz informāciju par apdrošinātāju, pārapdrošinātāju un tā klientu, kā arī apdrošinātāja, pārapdrošinātāja un tā klienta darbību, ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam pasludināts maksātnespējas vai likvidācijas process vai tas likvidēts.
- 84.(1) Apdrošinātāja pienākums, ja likumā nav noteikts citādi, ir neizpaust informāciju par apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto.
- 85.Apdrošinātāja dalību Kredītu reģistrā nosaka Kredītu reģistra likums.
Grāmatvedība, gada pārskats, revīzija un informācijas publiskošana
- 86.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Latvijas Bankas noteikumiem.
- 87.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
- 88.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle papildus šā likuma 87.panta ceturtajā daļā noteiktajam pati nodrošina, ka gada pārskats pēc tā apstiprināšanas kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, tiek publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, — ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.
- 89.(1) Zvērināts revidents sagatavo ziņojumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai. Ziņojuma norakstu attiecīgā sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai 15 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru vai dalībnieku sapulcē vai biedru kopsapulcē, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā.
- 90.(1) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai par faktiem vai lēmumiem, kuri revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā ir atklāti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un kuri var radīt kādu no turpmāk minētajām situācijām:
- 91.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība katru gadu publisko ziņojumu par tās maksātspēju un finansiālo stāvokli. Ziņojumā norāda gan kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan iepriekšējos, pašreizējos un plānotos datus vai jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem informācijas avotiem.
Atbildība
- 92.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir pilnībā atbildīga par to, lai attiecīgā sabiedrība savā darbībā ievērotu šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu un citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju darbību regulējošo normatīvo aktu prasības.
- 93.Ja Latvijas Banka konstatē, ka apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs neievēro šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu vai citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju darbību regulējošo normatīvo aktu prasības vai apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbība apdraud minēto prasību izpildi, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga:
- 94.(1) Ja netiek pildītas šā likuma prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam soda naudu līdz 142 000 euro.
- 95.(1) Informāciju par personām piemērotajām sankcijām, kā arī par piemērotajiem šā likuma 52.1 panta otrajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem Latvijas Banka ievieto savā mājaslapā internetā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.
- 96.Latvijas Banka, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam, dalībvalsts pārapdrošinātājam, apdrošināšanas starpniekam, pārapdrošināšanas starpniekam, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam vai trešajām personām, turklāt viņus nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras viņi tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- 97.Latvijas Bankas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
Aktīvu un saistību novērtēšana un tehniskās rezerves
- 98.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla, maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības aprēķina vajadzībām aktīvus un saistības novērtē šādi:
- 99.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves izveido tādā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt savas saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.
- 100.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina tehnisko rezervi katram apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam atsevišķi, nodrošinot šīs tehniskās rezerves izveidošanu vismaz tādā apmērā, kāds būtu nepieciešams, lai tehniskās rezerves aprēķināšanas dienā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības nodotu citam apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam.
- 101.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves aprēķina kā tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska rezerves summu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēķina atsevišķi.
- 102.(1) Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēķina katram apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam kā nākotnē iespējamo naudas plūsmu svērto vidējo vērtību, aprēķinā ietverot nākotnē sagaidāmo izmaksu pašreizējo vērtību tehniskās rezerves aprēķināšanas dienā un izmantojot atbilstošu bezriska procentu likmju termiņstruktūru. Metodoloģiju, principus un paņēmienus atbilstošas bezriska procentu likmes termiņstruktūras noteikšanai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
- 103.(1) Riska rezervi nosaka tādā apmērā, kas nodrošinātu, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam izveidotā tehniskā rezerve ir pietiekama, lai cits apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs varētu pārņemt attiecīgo līgumu un pilnībā izpildīt no šā līguma izrietošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības.
- 104.(1) Ja nākotnē iespējamo naudas plūsmu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību izpildei var aizvietot, izmantojot finanšu instrumentus ar droši nosakāmu tirgus vērtību, tad šādam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam atbilstošo tehnisko rezervi nosaka, pamatojoties uz attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtību, un šādā gadījumā tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi var neaprēķināt atsevišķi.
- 105.Aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nākotnē iespējamā naudas plūsmā iekļauj arī:
- 106.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantotie pieņēmumi par varbūtību, ka apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, labuma guvējs vai cedents izmantos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzētās iespējas, ieskaitot noslēgtā līguma izbeigšanu pirms termiņa vai līguma nosacījumu nepildīšanas dēļ, ir reāli un pamatoti ar aktuālu un ticamu informāciju. Pieņēmumos tieši vai netieši ņem vērā arī nākotnes finanšu un nefinanšu apstākļu izmaiņu iespējamo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmēja un cedenta izvēli izmantot vai neizmantot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzēto iespēju.
- 107.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot tehniskās rezerves, savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības segmentē viendabīgās riska grupās vismaz atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu veidiem. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu veidus, atbilstoši kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot tehniskās rezerves, segmentē savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
- 108.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot no pārapdrošinātājiem atgūstamās summas atbilstoši noslēgtajiem cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un no īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, ievēro šā likuma 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 107.pantā noteikto, kā arī ņem vērā laika starpību starp līdzekļu atgūšanu un tiešo maksājumu veikšanu.
- 109.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un kontrolē to ievērošanu, lai nodrošinātu tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti.
- 110.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un kontrolē to ievērošanu, lai nodrošinātu:
- 111.(1) Nosakot šā likuma 102.panta pirmajā daļā norādīto atbilstošu bezriska procentu likmju termiņstruktūru, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto un konsekventi ņem vērā attiecīgo finanšu instrumentu termiņus, ja šo finanšu instrumentu un obligāciju tirgi ir uzskatāmi par attīstītiem, likvīdiem un pārredzamiem, kā arī izmanto ekstrapolācijas metodi, ja šo finanšu instrumentu un obligāciju tirgi nav uzskatāmi par attīstītiem, likvīdiem un pārredzamiem.
- 112.(1) Atļauju atbilstības korekcijas piemērošanai attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu tehniskās rezerves vislabāko aplēsi dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, tai skaitā periodiskajiem maksājumiem, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, Latvijas Banka izsniedz, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
- 113.(1) Šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju aprēķina katram valūtas veidam saskaņā ar šādiem principiem:
- 114.(1) Svārstīguma korekcijas atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai attiecīgās valsts valūtai pamatā ir starpība starp procentu likmi, ko varētu iegūt no atsauces portfelī iekļautiem aktīviem šai valūtai, un atbilstošu pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūru šai valūtai. Atsauces portfelis katrai valūtai reprezentē šajā valūtā izteiktus aktīvus, kurus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir ieguldījusi, lai segtu tehniskās rezerves vislabāko aplēsi šajā valūtā denominētajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām.
- 115.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto šādu EAAPI vismaz reizi ceturksnī publicēto tehnisko informāciju:
Pašu kapitāls
- 116.Lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālās darbības stabilitāti, šādas sabiedrības rīcībā pastāvīgi ir izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā.
- 117.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā pastāvīgi ir izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās kapitāla prasības apmērā.
- 118.Izmantojamā pašu kapitāla un izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
Maksātspējas kapitāla prasība un minimālā kapitāla prasība
- 119.(1) Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar standarta formulu vai pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli.
- 120.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu vismaz reizi gadā un tā rezultātus paziņo Latvijas Bankai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantojamais pašu kapitāls ir vismaz tādā apmērā, ka sedz maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar pēdējo Latvijas Bankai iesniegto aprēķinu.
- 121.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, ja ir saņemta Latvijas Bankas atļauja.
- 122.(1) Latvijas Banka izsniedz atļauju daļēja iekšējā modeļa izmantošanai tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka iekšējais modelis atbilst šā likuma 121.panta prasībām, kā arī:
- 123.(1) Vienlaikus ar šā likuma 121.panta sestajā daļā minēto pieteikumu pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanas atļaujas saņemšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai šīs sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politika iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai ir uzskatāma par tā pieteikuma sastāvdaļu, kas iesniedzams pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanas atļaujas saņemšanai. Latvijas Banka apstiprina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai šā likuma 121.pantā noteiktajā kārtībā.
- 124.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde apstiprina pieteikumu Latvijas Bankai iekšējā modeļa apstiprināšanai saskaņā ar šā likuma 121.pantā norādīto, kā arī pieteikumu jebkādu turpmāko šajā modelī veicamo būtisko izmaiņu apstiprināšanai.
- 125.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju iekšējā modeļa izmantošanai saskaņā ar šā likuma 121.pantu, drīkst atsākt maksātspējas kapitāla prasības vai kādas tās daļas aprēķināšanu saskaņā ar standarta formulu vienīgi pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas. Lai saņemtu atļauju, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu.
- 126.(1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas jau ir saņēmusi Latvijas Bankas atļauju iekšējā modeļa izmantošanai, neizpilda normatīvo aktu prasības attiecībā uz izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai plānu, kā tiks atjaunota atbilstība, vai arī motivētu iesniegumu, kurā pamato, ka neatbilstības ietekme uz maksātspējas kapitāla prasības aprēķina rezultātu ir nebūtiska.
- 127.Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido iekšējo modeli vai tā attiecīgos riska moduļus maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai un nodrošina to piemērošanu, ja ir pamats uzskatīt, ka maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar standarta formulu, nav atbilstoša, jo attiecīgās sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no standarta formulas aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem.
- 128.Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu uz nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem.
- 129.Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārbauda savu iekšējo modeli, izmantojot atbilstošus tipveida portfeļus un pieņēmumus, kas pamatā balstīti uz ārējiem, nevis šīs sabiedrības iekšējiem datiem, lai apstiprinātu iekšējā modeļa kalibrēšanu un pārliecinātos, ka tā specifikācijas atbilst vispārēji pieņemtai tirgus praksei.
- 130.(1) Minimālās kapitāla prasības aprēķina kārtību nosaka ES Regula Nr. 2015/35. Minimālā kapitāla prasība nedrīkst būt mazāka par šā panta trešajā daļā noteikto minimālās kapitāla prasības absolūti minimālo vērtību.
Ieguldījumi
- 131.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība visus savus aktīvus iegulda, ievērojot piesardzības principu, kas noteikts šā likuma 132., 133. un 134.pantā.
- 132.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aktīvu portfeli iegulda tikai tādos aktīvos un finanšu instrumentos, kuru riskus attiecīgā sabiedrība var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt, pārvaldīt, kontrolēt un par tiem ziņot, kā arī ņemot vērā tās vispārējās maksātspējas vajadzības saskaņā ar šā likuma 65.panta otrās daļas 1.punktā noteikto.
- 133.Tāda dzīvības apdrošināšanas līguma tehnisko rezervju segumam, kurā ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs, papildus šā likuma 132.pantā noteiktajām prasībām piemēro šādas prasības:
- 134.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvi, izņemot šā likuma 133.pantā minētos, papildus šā likuma 132.pantā noteiktajām prasībām atbilst šādām prasībām:
- 135.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst tieši vai netieši izsniegt aizdevumu pašu izlaisto akciju vai daļu vai ar attiecīgo sabiedrību saistīto personu izlaisto akciju vai daļu iegādei, kā arī pieņemt par saistību nodrošinājumu pašu akcijas vai daļas.
- 136.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ģeogrāfisko izvietojumu aktīviem, kas veido atgūstamās summas no pārapdrošināšanas līgumiem, kuri noslēgti ar attiecīgo sabiedrību, dalībvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un ārvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju, ja šādu komercsabiedrību maksātspējas uzraudzības režīms atbilst ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz uzraudzības režīmu līdzvērtību, nodrošina saskaņā ar ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru.
- 137.(Izslēgts ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2017.)
- 138.(Izslēgts ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanās
- 139.Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā politiku, kurā noteikta kārtība, kādā attiecīgā sabiedrība konstatē sava finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, konstatējusi savu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, nekavējoties informē par to Latvijas Banku.
- 140.(1) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav izpildījusi šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm, Latvijas Banka, par savu nodomu iepriekš paziņojot tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam ir filiāle vai kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus (iesaistītā dalībvalsts), drīkst attiecīgajai sabiedrībai aizliegt brīvi rīkoties ar tās aktīviem.
- 141.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties informē Latvijas Banku, tiklīdz konstatē, ka neizpilda maksātspējas kapitāla prasību, vai ja pastāv risks, ka turpmākajos trijos mēnešos iespējama maksātspējas kapitāla prasības neizpildes iestāšanās.
- 142.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties informē Latvijas Banku, tiklīdz konstatē, ka izmantojamais pamata pašu kapitāls ir mazāks par minimālo kapitāla prasību, vai, ja pastāv risks, ka turpmākajos trijos mēnešos iespējama minimālā kapitāla prasības neizpildes iestāšanās.
- 143.Ja Latvijas Banka ir saņēmusi no dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījumu ierobežot vai aizliegt brīvu rīcību ar dalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja aktīviem Latvijas Republikā, tā veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīts ierobežojums vai aizliegums brīvi rīkoties ar aktīviem, attiecībā uz kuriem dalībvalsts uzraudzības iestāde ir lūgusi piemērot brīvas rīcības ierobežojumu vai aizliegumu.
- 144.(1) Latvijas Banka, pamatojoties uz iesniegtajiem finanšu pārskatiem un pārbaužu rezultātiem, var pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz šā likuma 141.panta otrajā daļā vai 142.panta otrajā daļā noteikto plānu.
- 145.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir atbildīga par šā likuma 141.panta otrajā daļā un 142.panta otrajā daļā noteiktā plāna savlaicīgu izstrādi un izpildi.
- 146.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt šīs sabiedrības turpmāko darbību.
- 147.(1) Latvijas Banka ir tiesīga anulēt izsniegto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, ja:
- 148.(1) Ja Latvijas Banka ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par apdrošināšanas licences anulēšanu, tā var pieņemt lēmumu par apdrošināšanas licences darbības apturēšanu.
- 149.(1) Latvijas Banka var anulēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci vienam vai vairākiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidiem. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licence tiek anulēta, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst slēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus attiecīgajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā, grozīt spēkā esošo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu nosacījumus vai pagarināt to darbības termiņu, bet turpina pildīt no noslēgtajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības.
- 150.(1) Latvijas Banka, apturot vai anulējot apdrošināšanas licenci, ir tiesīga ierobežot apdrošināšanas sabiedrības darbības ar tās aktīviem, izmaksu veikšanu un jaunu saistību uzņemšanos.
- 151.Ja apdrošināšanas sabiedrība tiek izslēgta vai izstājas no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas dalībvalstī, apdrošināšanas sabiedrībai ir aizliegts veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu attiecīgajā teritorijā.
Apdrošināšanas komersanta filiāles atvēršana
- 152.(1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī, pirms filiāles atvēršanas par to rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.
- 153.(1) Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc šā likuma 152.panta otrajā daļā minētā iesnieguma un tam pievienotās informācijas saņemšanas par to informē filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādi un apdrošināšanas sabiedrību, paziņojumā ietverot apliecinājumu, ka attiecīgā sabiedrība izpilda maksātspējas kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.
- 154.(1) Apdrošināšanas sabiedrība atver filiāli ārvalstī tikai pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.
- 155.(1) Lai dalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu sākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, Latvijas Banka saņem dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības iestādes paziņojumu, kurā ietverta šā likuma 152.panta otrajā daļā minētā informācija.
- 156.(1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli Šveices Konfederācijā un sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, filiāli Šveices Konfederācijā atver un apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz saskaņā ar šā likuma prasībām, kuras noteiktas apdrošināšanas sabiedrībām attiecībā uz filiāles atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu citās dalībvalstīs, ja Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, nav noteikts citādi.
Apdrošināšanas komersanta pakalpojumu sniegšanas brīvība
- 157.(1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniegt apdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, par savu nodomu rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.
- 158.(1) Dalībvalsts apdrošinātājs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, sāk ar dienu, kad tas saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes paziņojumu par šā likuma 157.panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu Latvijas Bankai.
- 159.(1) Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ietvaros iesniedz prasības par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem negadījumiem, dalībvalsts nedzīvības apdrošinātājs, kurš, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā šā likuma 19.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, izņemot pārvadātāju atbildības apdrošināšanu, ieceļ pārstāvi, kas pastāvīgi dzīvo vai veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā, pilnvarojot to:
Latvijas Bankas kā uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes kompetence(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
- 160.Informācija, kuru Latvijas Banka saskaņā ar šo likumu ir tiesīga pieprasīt dalībvalsts apdrošinātājam, tiek sniegta Latvijas Republikas valsts valodā.
- 161.(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas apdrošinātāju darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts apdrošinātājs izbeidz šādas darbības.
- 162.(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz pārapdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts pārapdrošinātājs izbeidz šādas darbības. Par konstatētajiem pārkāpumiem Latvijas Banka paziņo dalībvalsts pārapdrošinātāja mītnes valsts uzraudzības iestādei. Latvijas Banka sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu dalībvalstu pārapdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā.
- 163.(1) Apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā saistības, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem, kurus noslēgusi attiecīgā sabiedrība, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli, izpildāmas tāpat kā saistības, kas izriet no citiem šīs sabiedrības noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, neatkarīgi no apdrošinātās personas un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja valstiskās piederības.
Ārvalsts apdrošinātāja filiāles darbība(Nodaļas nosaukums grozīts ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.)
- 164.(1) Ārvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt darbību Latvijas Republikā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas. Filiāle var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus vienīgi licencē norādītajos apdrošināšanas veidos.
- 165.(1) Lai saņemtu apdrošināšanas licenci, ārvalsts apdrošinātājs Latvijas Bankai iesniedz:
- 166.(1) Darbības plānā iekļauj:
- 167.(1) Latvijas Banka ārvalsts apdrošinātāja iesniegumu un tam pievienotos dokumentus par apdrošināšanas licences saņemšanu ārvalsts apdrošinātāja filiālei izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
- 168.Latvijas Banka ir tiesīga neizsniegt apdrošināšanas licenci ārvalsts apdrošinātāja filiālei šādos gadījumos:
- 169.(1) Ārvalsts apdrošinātāja filiāle var visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citai apdrošināšanas sabiedrībai vai citai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ja ir saņemts apliecinājums, ko sniegusi Latvijas Banka vai tādas dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veic ārvalsts apdrošinātāja, kurš pieņem apdrošināšanas līgumus, filiāļu kapitāla prasību izpildes kopējo uzraudzību saskaņā ar šā likuma 172.panta nosacījumiem, un šajā apliecinājumā ir norādīts, ka pēc apdrošināšanas līgumu pārņemšanas apdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā.
- 170.(1) Ārvalsts apdrošinātāja filiāle nodrošina pietiekamas tehniskās rezerves to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segšanai, kuras tā ir uzņēmusies Latvijas Republikas teritorijā un kuras aprēķinātas saskaņā ar šā likuma XIII nodaļā noteikto.
- 171.(1) Ārvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā pastāvīgi ir izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā. Izmantojamā pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
- 172.(1) Ja ārvalsts apdrošinātājs, kas nodibinājis filiāles vairākās dalībvalstīs, ir saņēmis Latvijas Bankas un iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestāžu piekrišanu šajā daļā minēto nosacījumu ievērošanai, tas:
- 173.(1) Ārvalsts apdrošinātāja filiāļu darbību regulē šā likuma 33., 41. un 91.pants, 142.panta trešā, ceturtā un piektā daļa, 143. un 144.pants.
- 174.Ārvalsts apdrošinātāja filiāle vienā dalībvalstī nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu.
- 175.(1) Ja Latvijas Banka ir šā likuma 172.panta trešajā daļā noteiktā dalībvalsts uzraudzības iestāde, kura veic ārvalsts apdrošinātāja kopējo filiāļu maksātspējas kapitāla prasības izpildes uzraudzību un ir pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas licences anulēšanu ārvalsts apdrošinātāja filiālei, tad Latvijas Banka par minēto lēmumu paziņo pārējām tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā atrodas ārvalsts apdrošinātāja filiāle.
- 176.Latvijas Banka anulē licenci, ja ārvalsts apdrošinātāja filiāle nepilda šā likuma 166.pantā minēto darbības plānu vai neievēro citus šā likuma noteikumus.
- 177.(1) Latvijas Banka nosūta Eiropas Komisijai, EAAPI un dalībvalstu uzraudzības iestādēm paziņojumus, informējot par:
- 178.Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju un EAAPI par būtiskām problēmām, ar kurām saskaras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, uzsākot vai veicot apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu ārvalstīs.
Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniedzamā informācija(Nodaļa izslēgta ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.)
Kopapdrošināšana
- 183.(1) Šo nodaļu piemēro tādiem kopapdrošināšanas darījumiem Eiropas Savienības teritorijā, kuri attiecas uz vienu vai vairākiem riskiem, kas ietilpst šā likuma 19.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā un pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:
- 184.(1) Tehnisko rezervju apmēru nosaka atsevišķie līdzapdrošinātāji atbilstīgi to mītnes dalībvalsts noteikumiem vai — gadījumā, ja šādu noteikumu nav, — atbilstīgi minētajā valstī pieņemtajai praksei.
- 185.Līdzapdrošinātāju rīcībā ir statistikas dati par to Eiropas Savienības kopapdrošināšanas darbību apjomu, kurās tie piedalās, un par attiecīgajām dalībvalstīm.
- 186.Izbeidzot apdrošināšanas komersanta darbību, saistības, kas izriet no līdzdalības Eiropas Savienības kopapdrošināšanas līgumos, īsteno tāpat kā saistības, kas izriet no citiem minētā apdrošināšanas komersanta apdrošināšanas līgumiem, neatkarīgi no apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju valstiskās piederības.
- 187.Nodrošinot šīs nodaļas prasību īstenošanu, Latvijas Banka sadarbojas, konsultējas un apmainās ar visu nepieciešamo informāciju ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm.
Palīdzības apdrošināšana
- 188.Palīdzības apdrošināšana ir tāda apdrošināšana, kas paredz saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nodrošināt apdrošinātajam tūlītēju palīdzības sniegšanu gadījumos, kad tas ir nokļuvis grūtībās ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai arī esot prom no savas pastāvīgās dzīvesvietas. Šāda palīdzība ir naudas maksājums vai pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam.
- 189.(1) Par palīdzības sniegšanu nelaimes vai transportlīdzekļa bojājuma gadījumā, kas noticis ceļojuma laikā, atzīst:
- 190.Apdrošinātājs, kurš vēlas veikt palīdzības apdrošināšanu, ir tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita persona, kurai ir personāls un aprīkojums, ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu, kā arī citi līdzekļi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi šajā apdrošināšanas veidā.
Juridisko izdevumu apdrošināšana(Nodaļa izslēgta ar 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)
Lielo risku apdrošināšana
- 194.Lielie riski ir:
- 195.Ja apdrošinājuma ņēmējs ietilpst komercsabiedrību grupā, kurai tiek veidots konsolidētais gada pārskats, šā likuma 194.panta 3.punktā noteiktos kritērijus piemēro, pamatojoties uz konsolidēto gada pārskatu.
- 196.Dalībvalsts apdrošinātājs var veikt lielo risku apdrošināšanu, neievērojot šā likuma 155. un 158.panta prasības.
Grupas uzraudzības piemērošanas joma
- 197.(1) Grupas uzraudzība ietver to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību grupas līmenī, kuras ir grupas sastāvā. Šā likuma prasības attiecībā uz individuālu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību turpina piemērot katrai atsevišķai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja vien grupas uzraudzība neparedz citādu kārtību saskaņā ar šīs sadaļas prasībām.
- 198.Grupas uzraudzības piemērošana saskaņā ar šā likuma 197.panta prasībām neietver individuāla ārvalsts apdrošinātāja, ārvalsts pārapdrošinātāja, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības uzraudzību, izņemot šā likuma 69.panta prasības, kas attiecas uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām.
- 199.(1) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, katrā atsevišķā gadījumā var lemt par komercsabiedrības neiekļaušanu šā likuma 197.pantā minētajā grupas uzraudzībā, ja ir konstatēts viens no šādiem nosacījumiem:
Grupas uzraudzības līmeņi
- 200.(1) Ja šā likuma 197.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir meitas sabiedrība citai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, dalībvalsts apdrošinātājam, dalībvalsts pārapdrošinātājam vai dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, šā likuma 69.pantu un XXIX, XXX, XXXI un XXXII nodaļu piemēro tikai galējās mātes sabiedrības, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs vai dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, līmenī.
- 201.(1) Ja šā likuma 197.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai dalībvalstī reģistrētas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības šā likuma 200.pantā norādītā galējā mātes sabiedrība atrodas citā dalībvalstī, Latvijas Banka, konsultējusies ar grupas uzraudzības iestādi un minēto galējo mātes sabiedrību citā dalībvalstī, ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajos apstākļos ir tiesīga pieņemt lēmumu par grupas uzraudzības attiecināšanu uz Latvijas Republikā reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas galējo mātes sabiedrību vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību. Šā likuma 69.pantā un XXIX, XXX, XXXI un XXXII nodaļā noteiktās grupas uzraudzības prasības piemēro apakšgrupas līmenī, ievērojot šā panta otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās, septītās un astotās daļas noteikumus. Latvijas Banka sniedz paziņojumu par savu lēmumu gan grupas uzraudzības iestādei, gan dalībvalstī reģistrētai galējai mātes sabiedrībai. Ja Latvijas Banka ir grupas uzraudzības iestāde un ir saņēmusi paziņojumu no citas dalībvalsts uzraudzības iestādes par grupas uzraudzības piemērošanu apakšgrupas līmenī, tā informē uzraugu kolēģiju atbilstoši šā likuma 224.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam.
- 202.(1) Ja Latvijas Banka ir pieņēmusi šā likuma 201.pantā minēto lēmumu piemērot Latvijas Republikā reģistrētai galējai mātes sabiedrībai grupas uzraudzību apakšgrupas līmenī, Latvijas Banka ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajos apstākļos ir tiesīga noslēgt vienošanos ar citā dalībvalstī reģistrētas citas saistītās sabiedrības galējās mātes sabiedrības uzraudzības iestādi, lai veiktu grupas uzraudzību tādas apakšgrupas līmenī, kura aptver vairākas dalībvalstis.
Grupas maksātspēja
- 203.(1) Grupas maksātspējas uzraudzība tiek veikta saskaņā ar šā panta otro daļu, šā likuma 69.pantu un XXXI un XXXII nodaļu.
- 204.(1) Grupas maksātspējas aprēķins ietver grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu un grupas pašu kapitāla aprēķinu. Latvijas Banka nosaka grupas maksātspējas aprēķina biežumu un kārtību, kādā šis aprēķins iesniedzams Latvijas Bankai.
- 205.(1) Grupas maksātspējas aprēķinam var izmantot standarta metodi — konsolidētā finanšu pārskata metodi, tādējādi aprēķinot konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, vai alternatīvo metodi — atskaitīšanas un summēšanas metodi, tādējādi aprēķinot summēto grupas maksātspējas kapitāla prasību.
- 206.Šā likuma 197.panta otrās daļas 1.punktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šā likuma 197.panta otrās daļas 2.punktā minētās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, kas atbilst šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.pantā noteiktajam, ja ir saņemta Latvijas Bankas kā grupas uzraudzības iestādes atļauja.
- 207.(1) Ja grupas iekšējais modelis tiks izmantots ne tikai grupas konsolidētās maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam, bet arī vienas vai vairāku grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam, pieteikumu par atļauju izmantot grupas iekšējo modeli grupas uzraudzības iestādei iesniedz:
- 208.(1) Izvērtējot, vai konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla prasība pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, īpašu uzmanību pievērš visiem gadījumiem, kad grupas līmenī var rasties apstākļi, kas minēti šā likuma 46.panta pirmajā daļā, it īpaši, ja:
- 209.Ja grupas maksātspējas aprēķinam tiek izmantota atskaitīšanas un summēšanas metode un no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un tās saistītajām sabiedrībām vai no apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītajām sabiedrībām tiek saņemts kopīgs pieteikums atļaut aprēķināt grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, Latvijas Banka atļaujas izsniegšanai un uzraudzības procesam piemēro šā likuma 207.pantā noteikto.
- 210.(1) Izvērtējot, vai summētā grupas maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina saskaņā ar šā likuma 205.pantu, pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērš visiem specifiskajiem riskiem, kuri pastāv grupas līmenī un kurus nevarētu pietiekami segt, jo to apmērs ir grūti nosakāms.
- 211.(1) Šā likuma 214. un 215.pantu piemēro visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:
- 212.Šā likuma 214. un 215.panta prasības var piemērot, ja ir saņemta Latvijas Bankas atļauja. Lai saņemtu atļauju, mātes sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu pieteikumu.
- 213.(1) Kad saņemts pieteikums atļaujai piemērot šā likuma 214. un 215.panta prasības, Latvijas Banka un citas iesaistītās uzraudzības iestādes sadarbojas un apspriežas uzraugu kolēģijā, lai pieņemtu lēmumu par atļaujas izsniegšanu un, ja nepieciešams, izvirzītu citus noteikumus un nosacījumus, kas būtu jāattiecina uz šādu atļauju.
- 214.(1) Meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, ievērojot šā likuma 215.panta noteikumus un saskaņā ar šā panta otro, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.
- 215.(1) Ja tiek konstatēta meitas sabiedrības neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, ievērojot šā likuma 141.panta nosacījumus, Latvijas Banka, ja tā ir licencējusi meitas sabiedrību, nekavējoties nosūta uzraugu kolēģijai meitas sabiedrības iesniegto finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēta neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, panāktu, ka sabiedrība atjauno izmantojamā pašu kapitāla līmeni vai samazina savu riska profilu, lai nodrošinātu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.
- 216.(1) Saskaņā ar šā likuma 214. un 215.pantu noteiktās prasības izbeidz piemērot šādos gadījumos:
- 217.Šā likuma 211., 212., 213., 214., 215. un 216.panta prasības piemēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības.
Riska koncentrācija un grupas iekšējie darījumi
- 218.(1) Riska koncentrācijas uzraudzību grupas līmenī veic Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, saskaņā ar šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, šā likuma 69.pantā un XXXI un XXXII nodaļā noteikto.
- 219.(1) Grupas iekšējo darījumu uzraudzību veic Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, saskaņā ar šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, šā likuma 69.pantā un XXXI un XXXII nodaļā noteikto.
Riska pārvaldība un iekšējā kontrole
Pasākumi grupas uzraudzības atvieglošanai
- 221.Latvijas Banka veic apdrošināšanas grupas un pārapdrošināšanas grupas uzraudzību šādos gadījumos:
- 222.(1) Latvijas Banka, ņemot vērā iesaistīto uzraudzības iestāžu pieprasījumu un kopīgi vienojoties ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm, ir tiesīga atteikties no grupas uzraudzības atbilstoši šā likuma 221.panta prasībām un deleģēt grupas uzraudzību citai uzraudzības iestādei gadījumos, kad Latvijas Bankas veiktā grupas uzraudzība būtu neatbilstoša, ņemot vērā grupas struktūru un grupā ietilpstošo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību veikto darījumu nozīmību citās dalībvalstīs.
- 223.Ja šā likuma 222.pantā noteiktajā gadījumā iesaistītās uzraudzības iestādes šā likuma 222.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu par tās dalībvalsts uzraudzības iestādes izvēli, kurai tiks deleģēta grupas uzraudzība, grupas uzraudzību veic Latvijas Banka.
- 224.(1) Latvijas Banka, nodrošinot grupas uzraudzību, veic šādus pasākumus:
- 225.(1) Lai veicinātu uzraugu kolēģijā iesaistīto uzraudzības iestāžu lēmumu un darbību saskaņotību, Latvijas Banka, vadot uzraugu kolēģijas darbību, nodrošina savstarpēju sadarbību, informācijas apmaiņu un konsultāciju procesu šā likuma F sadaļā noteiktajos gadījumos.
- 226.(1) Uzraugu kolēģijas sastāvā ietilpst grupas uzraudzības iestāde, visu to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kuru teritorijā atrodas meitas sabiedrību galvenie biroji, un EAAPI. Nozīmīgu filiāļu un radniecīgu sabiedrību uzraudzības iestādes arī drīkst piedalīties kolēģijās, ierobežojot savu dalību ar efektīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanu. Termins "nozīmīga filiāle" tiek lietots ES Regulas Nr. 2015/35 izpratnē.
- 227.(1) Uzraugu kolēģijas izveidošana un darbība balstās uz vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp grupas uzraudzības iestādi un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.
- 228.Latvijas Banka ir tiesīga vērsties ar jautājumu EAAPI, ja uzraugu kolēģijā iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz vienošanos par sadarbību. Latvijas Bankai ir saistošs EAAPI pieņemtais lēmums par dalībvalsts uzraudzības iestādi, kura veiks grupas uzraudzību.
- 229.(Izslēgts ar 10.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)
- 230.Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, nosūta EAAPI informāciju par uzraugu kolēģiju darbību un ar uzraugu kolēgiju darbību saistītām grūtībām.
- 231.(1) Latvijas Banka nekavējoties informē citas grupas uzraudzības procesā iesaistītās uzraudzības iestādes, ja grupā ietilpstoša apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru licencējusi Latvijas Banka, ir nonākusi finansiālās grūtībās, kā rezultātā tā varētu neizpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.
- 232.Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, nekavējoties sasauc iesaistīto uzraudzības iestāžu sanāksmi, ja Latvijas Bankas veiktajā grupas uzraudzības procesā vai grupā ietilpstošas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ko ir licencējusi Latvijas Banka, uzraudzības procesā konstatēta šāda situācija:
- 233.(1) Latvijas Banka, ja tās lēmums ietekmē citas uzraudzības iestādes uzraudzības funkciju veikšanu, pirms lēmuma pieņemšanas konsultējas uzraugu kolēģijā ar iesaistītajām uzraudzības iestādēm par:
- 234.(1) Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, lai iegūtu informāciju grupas uzraudzības veikšanai, sadarbojas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas mātes sabiedrības galvenais birojs, bet kura neveic grupas uzraudzību.
- 235.(1) Grupas uzraudzībai pakļautajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, tās dalības sabiedrībām un saistītajām sabiedrībām, kā arī ar tām saistītajām fiziskajām personām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar informāciju, kas Latvijas Bankai vai dalībvalsts uzraudzības iestādei nepieciešama grupas uzraudzībai.
- 236.Latvijas Banka vai tās pilnvarotas personas var klātienē pārbaudīt grupas uzraudzībai iesniegtās informācijas patiesumu grupas uzraudzībai pakļautajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ar to saistītajā sabiedrībā, tās mātes sabiedrībā un ar mātes sabiedrību saistītajā sabiedrībā, un šīs komercsabiedrības nedrīkst atteikties sniegt informāciju, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.
- 237.(1) Ja grupas uzraudzības veikšanai ir jāpārbauda informācija par sabiedrību, kura atrodas citas dalībvalsts teritorijā, Latvijas Bankai ir tiesības pilnvarot pārbaudes veikšanai attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi.
- 238.(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība katru gadu publisko ziņojumu par grupas maksātspēju un finansiālo stāvokli. Ziņojumā uzrāda gan kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan iepriekšējos, pašreizējos un plānotos datus vai jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem informācijas avotiem.
- 239.(1) Latvijas Bankas veiktajam grupas uzraudzības procesam pakļautā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai pasākumu plānu ar norādītiem konkrētu pasākumu izpildes termiņiem šādos gadījumos:
- 240.(1) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām informāciju un dokumentus par to darbību.
Ārvalstu uzraudzības režīma līdzvērtības noteikšana(Nodaļas nosaukums grozīts ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.)
- 241.(1) Šā likuma 197.panta otrās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā Latvijas Banka pārbauda, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kuru mātes sabiedrība atrodas ārvalstī, uzraudzību veic ārvalsts uzraudzības iestāde, kuras uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam, lai grupas līmenī uzraudzītu šā likuma 197.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības.
- 242.Ja atbilstoši šā likuma 241.pantā noteiktajam tiek atzīts, ka ārvalsts uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam, Latvijas Banka, sadarbojoties ar ārvalsts uzraudzības iestādi, piemēro šā likuma XXXII nodaļas prasības.
- 243.(1) Ja saskaņā ar šā likuma 241.pantu Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu, ka ārvalsts uzraudzības režīms nav līdzvērtīgs šajā likumā noteiktajam grupas uzraudzības režīmam, vai ja šā likuma 242.panta prasības nav spēkā saskaņā ar šā likuma 241.panta ceturtajā daļā minēto izņēmuma gadījumu atzītās pagaidu līdzvērtības piemērošanā, Latvijas Banka veic grupas uzraudzību saskaņā ar šā likuma 203., 204., 205., 206., 207., 208., 209. un 210.panta un XXX, XXXI un XXXII nodaļas prasībām vai saskaņā ar vienu no metodēm, kas norādītas šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā.
- 244.(1) Ja šā likuma 241.panta pirmajā daļā noteiktā mātes sabiedrība ir ārvalsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai ārvalsts jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība, šā likuma 241.pantā noteikto līdzvērtības pārbaudi piemēro galējās mātes sabiedrības līmenī.
- 245.(1) Ja vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību mātes sabiedrība ir daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, Latvijas Banka īsteno to grupas iekšējo darījumu uzraudzību, kurus veic minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā arī tās saistītās sabiedrības.
Reorganizācijas pasākumi
- 246.(1) Šā likuma XXXIV, XXXV, XXXVI un XXXVII nodaļas normas piemēro:
- 247.(1) Lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumiem ir tiesīgas pieņemt tikai Latvijas Republikas kompetentas iestādes normatīvajos aktos tām noteiktās kompetences ietvaros.
- 248.Latvijas Banka nekavējoties informē citu dalībvalstu uzraudzības iestādes par lēmumiem vai darbībām, kas saistītas ar tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumiem, kurai ir kreditori vai filiāles attiecīgajās dalībvalstīs vai kura attiecīgajās dalībvalstīs sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli.
- 249.(1) Ja kompetenta iestāde pieņem lēmumu veikt tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumus, kurai ir no apdrošināšanas līgumiem izrietoši kreditori citā dalībvalstī vai kurai ir filiāle citā dalībvalstī, vai kura citā dalībvalstī sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli, administrators vai tā pilnvarota persona pēc šāda lēmuma spēkā stāšanās nekavējoties nosūta to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nekavējoties nosūta paziņojumu par pieņemto lēmumu un lēmuma lemjošās daļas izrakstu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".
Likvidācija
- 250.(1) Aizsargājot apdrošināto intereses, Latvijas Banka ir tiesīga:
- 251.(1) Apdrošināšanas sabiedrība divu mēnešu laikā pēc licenču anulēšanas visiem apdrošināšanas veidiem pieņem lēmumu par pārveidi par citu juridisko personu vai par likvidāciju. Par pieņemto lēmumu piecu dienu laikā no pieņemšanas dienas tā ar paziņojumu informē Latvijas Banku.
- 252.(1) Ja apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle nolēmusi izbeigt darbību, tā pirms likvidācijas procesa uzsākšanas informē par to Latvijas Banku, iesniedzot attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievienojamo informāciju nosaka Latvijas Banka.
- 253.(1) Likvidators mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai likvidācijas procesa plānu.
- 254.(1) Likvidatoram triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, ir pienākums, novērtējot apdrošināto intereses, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, nodot vai izbeigt apdrošināšanas līgumus šādā kārtībā:
- 255.(1) Uzsākot likvidāciju, apdrošināšanas sabiedrība sagatavo pārskatu, kas atspoguļo tās finansiālo stāvokli līdz likvidācijas uzsākšanas dienai. Pārskatam pievieno valdes un padomes ziņojumus par apdrošināšanas sabiedrības mantas un saistību stāvokli un prognozētajiem likvidācijas rezultātiem.
- 256.Latvijas Banka nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu kompetentas iestādes par lēmumu uzsākt likvidāciju, kā arī par iespējamo praktisko ietekmi, ko varētu izraisīt šāds process.
- 257.(1) No apdrošināšanas sabiedrības līdzekļiem, tajā skaitā no līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot apdrošināšanas sabiedrības mantu, vai no citiem apdrošināšanas sabiedrības finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot nodrošinātajiem kreditoriem pienākošos līdzekļus, vispirms pilnībā sedz likvidācijas izdevumus.
- 258.(1) Likvidators pēc likvidācijas uzsākšanas individuāli rakstveidā paziņo par to visiem zināmajiem kreditoriem neatkarīgi no šo kreditoru atrašanās vietas. Šādu paziņojumu nosūta arī apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem vai biedriem un darbiniekiem.
- 259.Ja apdrošinātāja likvidācijas gadījumā pastāv tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu saistības, tad šo saistību nodrošināšanai paredzētos apdrošinātāja aktīvus nedrīkst iekļaut apdrošinātāja — parādnieka — mantā, kura paredzēta likvidācijas izdevumu segšanai un apdrošināto un citu personu prasījumu apmierināšanai šā likuma 265.pantā noteiktajā kārtībā un apjomā.
Maksātnespējas process
- 260.(1) Latvijas Banka ir tiesīga iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja apdrošināšanas sabiedrība tās likvidācijas gadījumā nespēj pienācīgi izpildīt savas parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.
- 261.(1) Administrators ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par maksātnespējas procesa gaitu.
- 262.(1) Administratoram ir pienākums triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts nolēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, novērtējot apdrošināto intereses, nodot vai izbeigt apdrošināšanas līgumus šā likuma 254.pantā noteiktajā kārtībā.
- 263.(1) No apdrošināšanas sabiedrības līdzekļiem, tajā skaitā no līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot apdrošināšanas sabiedrības mantu, vai no citiem apdrošināšanas sabiedrības finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot nodrošinātajiem kreditoriem pienākošos līdzekļus, vispirms pilnībā sedz maksātnespējas procesa izmaksas.
- 264.(1) Apdrošinājuma ņēmējam (apdrošinātajam), ar kuru ir izbeigts apdrošināšanas līgums, nav jāiesniedz administratoram kreditora prasījums sev pienākošās apdrošināšanas prēmijas saņemšanai.
- 265.Pēc maksātnespējas procesa izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti apdrošināto un citu kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās grupās:
- 266.(1) Prioritārie prasījumi ir apdrošinājuma ņēmēju avansā samaksātās apdrošināšanas prēmijas un šā likuma 265.panta 1., 2. un 3.punktā noteiktie prasījumi.
- 267.(1) Ja apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesā atgūtā summa nav pietiekama, lai apmierinātu visus prasījumus, tā sadalāma starp kreditoriem šā likuma 265.pantā noteiktajā secībā.
- 268.(1) Latvijas Banka savā mājaslapā internetā nekavējoties publicē paziņojumu par apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu. Latvijas Banka nekavējoties nosūta šo paziņojumu Eiropas Savienības oficiālo publikāciju birojam publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".
- 269.(1) Naudas līdzekļus, attiecībā uz kuriem apdrošināšanas sabiedrības kreditori nepiesaka savus prasījumus un kurus neizņem šā likuma 265.pantā noteiktajā kārtībā, apdrošināšanas sabiedrības administrators, noslēdzot līgumu, nodod glabājumā paša izraudzītai kredītiestādei. Rakstveida paziņojumu par naudas līdzekļu nodošanu kredītiestādei glabājumā apdrošināšanas sabiedrības administrators nekavējoties nosūta katram kreditoram, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Reorganizācijas pasākumus un likvidāciju regulējošie kopīgie noteikumi
- 270.Reorganizācijas pasākumos un likvidācijā tiesiskās attiecības nosaka šādi normatīvie akti:
- 271.(1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšana neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz materiāliem vai nemateriāliem, kustamiem vai nekustamiem īpašumiem — gan noteiktiem, gan nenoteiktiem aktīvu kopumiem, kas pieder attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai un dienā, kad tiek uzsākta reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas īstenošana, atrodas kādā citā dalībvalstī.
- 272.(1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, kas pērk aktīvu, neietekmē pārdevēja tiesības, kuru pamatā ir īpašumtiesību saglabāšana, ja reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas laikā aktīvs atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.
- 273.(1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību neietekmē kreditoru tiesības prasīt izslēdzošā ieskaita piemērošanu, prasījumu un saistību dzēšanu vai citu tiesisko seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums, kas piemērojams attiecīgajiem prasījumiem.
- 274.Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kas pieder apdrošinātājam un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.
- 275.(1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darbībās ar finanšu instrumentiem sakarā ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu nosaka vienīgi tie normatīvie akti, kuri piemērojami regulētam tirgum.
- 276.Reorganizācijas pasākumos un likvidācijā nav tiesību pārsūdzēt darījumu, ja persona, kas guvusi labumu no kāda kreditora interesēm neizdevīga darījuma, pierāda, ka attiecīgais darījums veikts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un ka konkrētajā lietā šie tiesību akti neļauj pārsūdzēt minēto darījumu.
- 277.Ja pēc tam, kad pieņemts lēmums par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanu, tiek atsavināti aktīvi, tad tiek piemēroti šādi normatīvie akti:
- 278.Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošajām lietām regulē tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība.
- 279.(1) Dalībvalstu kompetentu iestāžu iecelta administratora vai likvidatora iecelšanu apliecina lēmuma par iecelšanu vai cita kompetentu iestāžu izsniegta lēmuma oriģināla apliecināta kopija. Kompetentām iestādēm ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā. Legalizācija vai cita tiesisko seku ziņā tai pielīdzināma darbība nav jāveic.
- 280.(1) Citā dalībvalstī ieceltam likvidatoram vai administratoram, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros.
- 281.Visas personas, kurām jāsaņem vai jāsniedz ziņas par procedūrām, kas noteiktas šā likuma 248., 256. un 282.pantā, nodrošina šo ziņu neizpaušanu, kā tas noteikts šā likuma 83.pantā.
- 282.(1) Ja ārvalsts apdrošinātājam pieder filiāles vairākās dalībvalstīs, saistībā ar šīs nodaļas piemērošanu katrai no tām piemēro individuālu režīmu.
Apdrošināto interešu aizsardzība
- 283.(1) Lai aizsargātu apdrošināto intereses apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, tiek izveidots Apdrošināto aizsardzības fonds.
- 284.(1) Apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek izmaksāta šā likuma 285. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā un Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā pēc tam, kad tiesa pasludinājusi apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas procesu.
- 285.(1) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus izlieto samaksai pārvaldītājam (ja saskaņā ar šā panta otro daļu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam) ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, kā arī apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, šādā apmērā:
- 286.No Apdrošināto aizsardzības fonda apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta:
- 287.(1) Apdrošināto aizsardzības fondu veido fonda dalībnieku atskaitījumi 0,1 procenta apmērā no to bruto apdrošināšanas prēmiju kopsummas, kuras saņemtas no fiziskajām personām par šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8., 9., 10., 13. un 18.punktā un otrās daļas 1., 2., 4., 5., 6. un 7.punktā minētajiem apdrošināšanas veidiem.
- 288.(1) Atsevišķi tiek uzkrāta un izlietota fonda daļa, kuru veido dzīvības apdrošināšanas fonda dalībnieku maksājumi, un fonda daļa, kuru veido pārējo apdrošināšanas veidu fonda dalībnieku maksājumi.
- 289.(1) Fonda dalībniekam ir pienākums aprēķināt un samaksāt nokavējuma naudu par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā. Šī nokavējuma nauda iemaksājama kontā Latvijas Bankā.
- 290.(1) Apdrošināšanas atlīdzību var izmaksāt no Apdrošināto aizsardzības fonda tikai tad, ja apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs atzīts par maksātnespējīgu un apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam nepietiek naudas līdzekļu, lai pilnībā segtu šā likuma 265.panta 1.punktā noteiktos apdrošinājuma ņēmēju (apdrošināto) prasījumus par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.