22. Article

Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro šajā lietā līdzsvarojamās intereses un jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu piešķirama prioritāte. Apstrīdētā norma ierobežo Pieteikumu iesniedzēju, t.i., pakārtoto saistību subjektu, īpašuma tiesības, tāpēc izskatāmajā lietā, vērtējot minētā ierobežojuma samērīgumu, jāņem vērā pakārtoto saistību raksturs. Procentu maksājumi, kas tiek saņemti no šādām pakārtotajām saistībām tiešā veidā, ir atkarīgi no komercsabiedrības sekmīgas darbības. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka īpašuma tiesības pašas par sevi negarantē tiesības būt pasargātam no komercdarbības riska (sk. Satversmes tiesas 2011.gada 30. marta sprieduma 2010-60-01 17.3. punktu). Tādējādi jau pēc attiecīgo saistību rakstura var spriest, ka Pieteikumu iesniedzēji līdz ar tām uzņēmušies ievērojamu komercdarbības risku, kas ietver arī potenciālu īpašuma tiesību ierobežojumu vai pat zudumu neveiksmīgas komercdarbības gadījumā. Pieteikumu iesniedzēji kā pakārtoto saistību subjekti ir pielīguši, ka tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa viņiem ir tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču pirms dalībnieku vai akcionāru prasījumu apmierināšanas. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējiem ir jāuzņemas līdzatbildība situācijā, kad komercsabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās. Turklāt apstrīdētā norma Pieteikumu iesniedzējiem saglabā prasījuma tiesības. Valstij, sniedzot atbalstu finansiālās grūtībās nonākušai komercsabiedrībai, ir jāņem vērā Satversmē un ES tiesību normās, tostarp EK lēmumā par valsts atbalstu noteiktās prasības un arī jākontrolē tas, kā ieguldītie finanšu līdzekļi tiek izlietoti un atgūti. Apstrīdētā norma ir uzskatāma par līdzekli, ar kuru valsts var panākt to, ka ieguldītie līdzekļi tiek pēc iespējas izlietoti sabiedrības interešu nodrošināšanai, kā arī to, lai pakārtoto saistību subjekti, kas paši uzņēmušies komercdarbības risku, negūst nepamatotu labumu no valsts sniegtā atbalsta. Lietderīga valsts budžeta līdzekļu izlietošana un iespējami ātrāka šo līdzekļu atgūšana ir visas sabiedrības interesēs. Tādējādi sabiedrības labums no apstrīdētās normas ir lielāks par Pieteikumu iesniedzēju tiesībām nodarīto kaitējumu. Apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš