14. Article

Pilnvarojuma apjoms nozīmē to jautājumu loku, kurus Ministru kabinets ir tiesīgs noregulēt. Noskaidrojot likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu, jāņem vērā arī tās konkrētās nozares specifika, kuru likumdevējs uzdevis reglamentēt Ministru kabinetam (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4. punktu). Valsts tiešā atbalsta piešķiršanas kārtībā izšķiroša nozīme ir spējai operatīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem elektroenerģijas tirgū, periodiski pilnveidojot izveidoto valsts atbalsta sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 17. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-42-0103 13. punktu). Lai iespēju robežās mazinātu nelabvēlīgās sekas, ko rada OIK pieaugums, izšķiroša nozīme ir tam, cik ātri Ministru kabinets spēj reaģēt uz izmaiņām elektroenerģijas tirgū. Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas Saeimā notika diskusijas par likumprojektu "Atjaunojamās enerģijas likums", ar kuru bija plānots izveidot jaunu valsts atbalsta mehānismu. Tomēr likumdevējs likumprojekta "Atjaunojamās enerģijas likums" izstrādi neturpināja (sk. lietas materiālu 1. sēj. 71.-72. lpp.). Lai aizsargātu sabiedrības labklājību, nepieļaujot nesamērīgu elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, Ministru kabinetam bija nepieciešams ātri reaģēt uz izmaiņām un līdz brīdim, kad likumdevējs izšķiras par jaunu atbalsta mehānismu, ierobežot obligātā elektroenerģijas iepirkuma piemērošanu. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija uzskata, ka elektroenerģijas cenas pieaugumu radot nevis OIK pieaugums, bet gan tas, ka pēdējo trīs gadu laikā ir vairākkārt mainīta pievienotās vērtības nodokļa likme (sk. lietas materiālu 2. sēj. 66. lpp.). Nav šaubu, ka nodokļa likmes palielinājums arī ietekmē elektroenerģijas kopējo cenu, tomēr Satversmes tiesas uzdevums nav pārvērtēt, cik lielā mērā šo kopējo cenu paaugstina dažādi faktori. Satversmes tiesa secina, ka likumdevēja dotais pilnvarojums ļāva Ministru kabinetam elektroenerģijas kopējās cenas nesamērīga pieauguma novēršanas labad uz noteiktu laiku apturēt tiesību piešķiršanu ražotājiem kvalificēties saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros. Tomēr tas nenozīmē, ka Ministru kabinets būtu pilnvarots neierobežoti pagarināt apstrīdētajā normā noteikto termiņu. Vienlaikus Saeimai saglabājas pienākums lemt par ražotāju tiesībām kvalificēties saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros. Ievērojot visu iepriekš minēto, secināms, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, nav pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, bet rīkojies tā ietvaros. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš