18. Article

Pieteikuma iesniedzēji arī uzskata, ka līdz ar valsts amatpersonas statusa noteikšanu administratoriem tiek uzlikti tādi jauni ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi, kas viņiem traucē veikt savu profesionālo darbību kā nodokļu (finanšu) konsultantiem vai ieņemt amatu kapitālsabiedrības valdē. Pieteikumā it īpaši uzsvērts, ka valsts amatpersonai noteiktais pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, norādot tajā Interešu konflikta novēršanas likumā noteikto informāciju, esot pretrunā ar nodokļu (finanšu) konsultanta neatkarības principu un pienākumu ievērot konfidencialitāti klienta lietās. Turpretī Saeima un Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētās normas nedz tieši, nedz netieši uz Pieteikuma iesniedzējiem neattiecina tādus jaunus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus, kas liegtu viņiem pienācīgi veikt nodokļu (finanšu) konsultanta darbu vai ieņemt amatu kapitālsabiedrības valdē. 18.1. Nodokļu konsultanta amats ir ietverts Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 461) ietvertajā Profesiju klasifikatorā. Saskaņā ar Noteikumos Nr. 461 ietverto Profesiju klasifikatoru nodokļu konsultanta amats (kods 2412 05) ietilpst atsevišķā grupā "2412 finanšu un investīciju konsultanti". Finanšu un investīciju konsultantu grupā iekļauto profesiju pamatuzdevums ir analizēt, izvērtēt kapitāla izlietojumu; plānot kapitāla palielināšanu un finansēšanas avotus; veikt finanšu plānošanu un prognozēšanu; kontrolēt finanšu sadali un izlietojumu; sagatavot investīciju projektus; veikt zinātniskās pētniecības darbu finanšu ekonomikā; pētīt un organizēt ar saimnieciskās darbības organizēšanu un vadīšanu saistītus finanšu aspektus; pētīt un skaidrot iekšējo ekonomiku un saimniekošanas iespējas, informēt par šiem jautājumiem un konsultēt; konsultēt klientus par iepirkumu organizēšanas jautājumiem; konsultēt klientus par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļiem; organizēt saimniecisko darbību klienta vārdā atbilstoši normatīvo aktu prasībām ar nodokļiem saistītajos jautājumos; piedalīties strīdu izšķiršanā un tiesas sēdēs; apzināt ar komercdarbību saistītās problēmas, piedāvājot iespējamo problēmrisinājumu; piedalīties ar komercdarbības vidi saistīto projektu plānošanā; sagatavot, analizēt un sniegt ar komercdarbības vidi saistīto informāciju valsts un pašvaldību institūcijām. Uzvedības standartus, kas nodokļu konsultantam jāievēro, veicot profesionālo darbību, noteic Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas ētikas kodekss (turpmāk - Ētikas kodekss), kuru šī biedrība 2005. gada 19. oktobrī apstiprināja savā kopsapulcē. Saskaņā ar Ētikas kodeksa 3. punktu nodokļu konsultants savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs klienta interešu pārstāvis. Konflikta situācijās nodokļu konsultants rīkojas objektīvi, izvērtējot argumentus un mēģinot rast konflikta risinājumu. Tāpat nodokļu konsultantam ir pienākums ievērot konfidencialitāti. Proti, nodokļu konsultants gādā par tās profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti, kas attiecas uz klientu vai tā darba devēju, viņam uzticēto lietu, aktu un dokumentu glabāšanas slepenību un drošību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts amatpersonai noteiktais pienākums deklarācijā ietvert normatīvajos tiesību aktos prasīto informāciju par noslēgtajiem uzņēmuma un pilnvarojuma līgumiem un šo līgumu pusēm, kā arī ienākumiem un to gūšanas avotu var nonākt pretrunā ar advokāta darbības konfidencialitātes principu. Proti, var būt tādas situācijas, kad konfidencialitātes princips liedz pieprasīt ziņas ne tikai par advokāta sniegtās juridiskās palīdzības saturu, bet arī par to, kādām konkrētām personām tā sniegta (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 21.2.2. punktu). No Ētikas kodeksā ietvertā regulējuma izriet, ka konfidencialitātes princips aizsargā tikai nodokļu konsultanta profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā iegūtās informācijas saturu. Šāda rakstura informāciju Interešu konflikta novēršanas likums neliek valsts amatpersonai ietvert valsts amatpersonas deklarācijā. Proti, valsts amatpersonai noteiktais pienākums deklarācijā ietvert normatīvajos tiesību aktos prasīto informāciju, citastarp norādot ziņas par veiktajiem darījumiem un kientiem, neattiecas uz tāda veida informāciju, kuru nodokļu (finanšu) konsultants uzzinājis profesionālo pakalpojumu sniegšanas laikā. Spriedumā lietā Nr. 2015-03-01 Satversmes tiesa arī atzina, ka advokātu konfidencialitāte un neatkarība ir svarīga, lai nodrošinātu ar Satversmes 92. pantu aizsargātās personu tiesības uz taisnīgu tiesu (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 21.2.2. punktu). Advokātiem kā tiesu sistēmai piederīgām personām ir atšķirīga rakstura pilnvaras un īpaši nosacījumi attiecībā uz klientu pārstāvību nekā nodokļu (finanšu) konsultantiem. Nodokļu (finanšu) konsultantu darbības pamatprincipi nav reglamentēti ar likumu, bet ietverti profesionālās ētikas normās. Pieaicinātā persona J. Pastille norāda: ja arī apstrīdētās normas un Ētikas kodekss būtu savstarpējā pretrunā, tas neradītu Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, jo nodokļu konsultantu darbība nav regulēta ar atsevišķu likumu un viņu attiecības ar klientiem nav privileģētas, kā tas ir advokātu gadījumā (sk. lietas materiālu 5. sēj. 115. lpp.). 18.2. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka administratoriem noteiktais valsts amatpersonas statuss viņiem traucē turpmāk veikt kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumus. Komerclikuma 209. pantā ir noteiktas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārvaldes institūcijas: dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Saskaņā ar Komerclikuma 266. pantu akciju sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde. Atbilstoši Komerclikuma 221. panta pirmajai daļai un 301. panta pirmajai daļai valde ir kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Sabiedrības vadīšana ir uz sabiedrības darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu īstenošana tās iekšienē, proti, saimnieciskā un organizatoriskā vadīšana, kas vērsta uz sabiedrības mērķu sasniegšanu. Savukārt pārstāvība ir sabiedrības reprezentēšana ārpusē, proti, visas lietas, kurās sabiedrība stājas attiecībās ar trešo personu, attiecas uz pārstāvību (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 8. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-04-03 14. punktu). Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuram uzticēta svešas mantas, t.i., sabiedrības kā atsevišķa tiesību subjekta mantas pārvaldīšana (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 14.2.2. punktu). Apstrīdētajās normās nav noteikti tādi valsts amatpersonai saistoši ierobežojumi, aizliegumi vai pienākumi, kas neļautu vai traucētu Pieteikuma iesniedzējiem vienlaikus darboties gan kā administratoram, gan ieņemt kapitālsabiedrībā valdes locekļa amatu. Arī no pieteikumā paustajiem apsvērumiem nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma iesniedzējiem kā kapitālsabiedrības valdes locekļiem būtu jāveic tādas funkcijas, kas liegtu viņiem vienlaikus pildīt administratora pienākumus kā valsts amatpersonai un saglabāt valdes locekļa amatu. Papildus norādāms, ka saskaņā ar Interešu konflikta likuma 4. panta pirmās daļas 19. punktu publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis ir valsts amatpersona. Norma par to, ka publiskas personas kapitālsabiedrības valdes loceklis ir valsts amatpersona, Interešu konflikta novēršanas likumā ir ietverta jau kopš šā likuma pieņemšanas 2002. gada 25. aprīlī. Tāpat šā likuma 4. panta pirmās daļas 19.1 punktā minētajos gadījumos valsts amatpersona ir kapitālsabiedrības valdes loceklis. Var secināt, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana nebūtu uzskatāma par šķērsli kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu pildīšanai. 18.3. Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības ierobežo Interešu konflikta novēršanas likumā valsts amatpersonai noteiktais aizliegums nodarboties ar reklāmu. Interešu konflikta novēršanas likuma 17. pants aizliedz valsts amatpersonai nodarboties ar jebkāda veida reklāmu, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos. Maksātnespējas likums administratoriem nenosaka tādus amata pienākumus, kas būtu saistīti ar reklāmu. Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantu reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Izvērtējot to, vai apstrīdētās normas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, rada Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojumu, Satversmes tiesa uzsvēra, ka saskaņā ar Advokatūras likuma 113. pantu advokātam ir tiesības reklamēt savu profesionālo darbību. Satversmes tiesa atzina, ka administratoriem, kuri vienlaikus darbojas arī kā advokāti, Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktais aizliegums nodarboties ar reklāmu negatīvi ietekmē advokāta sniegtās juridiskās palīdzības pieejamību, sašaurina iespējas piedāvāt savus pakalpojumus un tādējādi ierobežo viņu tiesības saglabāt pašu izvēlēto nodarbošanos. Objektīva iespēja saņemt juridisko palīdzību no advokāta nodrošina personai Satversmes 92. pantā nostiprinātās pamattiesības uz taisnīgu tiesu (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 21.3. punktu). Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktais aizliegums nodarboties ar reklāmu var ietekmēt trešo personu iespējas būt informētām par nodokļu (finanšu) konsultanta pakalpojumiem. Taču amata pienākumu ziņā nodokļu (finanšu) konsultanti atšķiras no advokātiem, kuru tiesības reklamēt savu profesionālo darbību īpaši minētas likumā un kuru darbības popularizēšana nepieciešama personām Satversmes 92. pantā noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai. Turpretī nodokļu (finanšu) konsultanta gadījumā Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktais aizliegums nodarboties ar reklāmu nav uzskatāms par tādu ierobežojumu, kas ietekmētu personas tiesības saglabāt esošo nodarbošanās, t.i., darboties gan kā administratoram, gan nodokļu (finanšu) konsultantam. Arī no pieteikuma un lietas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka Interešu konflikta novēršanas likumā valsts amatpersonai noteiktais aizliegums nodarboties ar reklāmu varētu negatīvi ietekmēt Pieteikuma iesniedzēju darbību nodokļu (finanšu) konsultanta amatā. Kapitālsabiedrības valdes locekļa amata pienākumi izriet no Komerclikumā noteiktās valdes kompetences. Valdes locekļa darbība ir vērsta uz sabiedrības mērķu sasniegšanu, nevis savas profesionālās darbības popularizēšanu. Apstrīdētās normas neliedz kapitālsabiedrībai kā patstāvīgam tiesību subjektam reklamēt savas preces vai pakalpojumus. Tātad Interešu konflikta novēršanas likumā valsts amatpersonai noteiktais aizliegums nodarboties ar reklāmu neierobežo kapitālsabiedrības valdes locekļiem pamattiesības, kas nostiprinātas Satversmes 106. panta pirmajā teikumā. 18.4. Satversmes tiesa atzīst, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana administratoriem neierobežo Pieteikuma iesniedzēju iegūtās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos. Ar apstrīdētajām normām administratoriem noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi neliedz Pieteikuma iesniedzējiem darboties kā administratoram un vienlaikus veikt savu profesionālo darbību kā nodokļu (finanšu) konsultantam vai ieņemt amatu kapitālsabiedrības valdē. Tātad ar apstrīdētajām normām netiek ierobežotas Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos.