7. Article

Ja lieta ierosināta uz konstitucionālās sūdzības pamata, tad par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā var liecināt tas, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē. Grozījumu izdarīšana normatīvajā aktā, kuras rezultātā apstrīdētā norma zaudē spēku, var nebūt pietiekama, lai novērstu visas negatīvās sekas, kas personai radās sakarā ar apstrīdēto normu. Satversmes tiesas spriedums var būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var turpināt savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Apstrīdētā norma noteica, ka elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim sava apraides atļauja ir jāpārreģistrē līdz 2015. gada 31. decembrim, lai, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, radio programma ir valsts valodā. No lietas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar apstrīdēto normu līdz 2015. gada 31. decembrim būtu pārreģistrējusi tai izsniegtās radio programmas apraides atļaujas. Sakarā ar apstrīdēto normu Pieteikuma iesniedzējai nav radušās tādas sekas, kuras būtu nepieciešams grozīt, ja apstrīdētā norma ar Satversmes tiesas spriedumu tiktu atzīta par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē. Pieteikuma iesniedzēja nav lūgusi atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas, spēkā stāšanās vai kāda cita pagātnes brīža. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja pati lūgusi izbeigt tiesvedību lietā. Tādējādi nepastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība šajā lietā būtu turpināma. Līdz ar to tiesvedība lietā ir izbeidzama. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2015-15-01 "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 100. panta pirmajam teikumam un 105. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš