5. Article

Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo nepastāv Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums. Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam vairs nevar tikt piemērota, jo viņam izsniegtā administratora sertifikāta darbība ir izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu, proti, Pieteikuma iesniedzējs pats ir izvēlējies neturpināt administratora nodarbošanos un nav pieteicies atkārtotai sertificēšanai. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī pamattiesību aizskārums viņam jau bija radies un tas joprojām turpinās. Ja ir norādīti argumenti, kas pamato tiesvedības izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai tie jāizvērtē visupirms (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu). Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa nosaka: "Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai." Tādējādi atbilstoši Satversmes tiesas likuma regulējumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības. Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa visupirms izvērtēs, vai apstrīdētā norma skar tādas tiesības, kas ietilpst Satversmes 106. panta pirmā teikuma tvērumā, un vai tieši apstrīdētā norma aizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības.