116. Article — , kurā kā aizsargājamas intereses, cita starpā,

norādītas citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošība un labklājība. Papildus tam, piemēram, Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 2.pantā ietverts neizsmeļošs uzskaitījums tām interesēm, kas attaisno nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts aizsardzība, vides aizsardzība, veselības aizsardzība u.c. Pašreiz likums "Par zemes dzīlēm" tikai noteic (6.panta pirmā daļa), ka zemes dzīles izmantojamas sabiedrības, ne tikai īpašnieka interesēs. Likuma 2.pantā konkretizēts, ka tā mērķis ir kompleksa, racionāla, vidi saudzējoša un ilgtspējīga zemes dzīļu izmantošana. Tajā pašā laikā citās valstīs likumos, kas reglamentē zemes dzīļu izmantošanu, tiek īpaši uzsvērta ekonomiski efektīva zemes dzīļu izmantošana kā viens no attiecīgo likumu mērķiem, kā arī tiek izcelti tādi aspekti, kā valsts ekonomiskā attīstība un derīgo izrakteņu izmantošana eksportspējīgu preču ražošanā. Tādējādi tiek īpaši uzsvērtas sabiedrības labklājības intereses, un likuma regulējums ir skatāms tieši šo interešu kontekstā. Vērtējot saudzējošāka līdzekļa esamību personas tiesību uz īpašumu ierobežošanai, jāpatur prātā, ka saudzējošāks ir nevis jebkurš alternatīvs līdzeklis, bet tikai tāds, kas tikpat lielā mērā nodrošina leģitīmā mērķa sasniegšanu.61 Šajā situācijā nav saskatāmi citi risinājumi, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi tikpat efektīvi, izņemot gadījumu, ja nekustamais īpašums vai tā daļa tiek atsavināta. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka viens no saudzējošiem instrumentiem ir tas, ka valsts plāno paredzēt pietiekami ilgu pārejas periodu, piemēram, 10 gadus, kurā zemes īpašniekam ir tiesības veikt (organizēt) zem savas zemes esošo zemes dzīļu izpēti. Savukārt tiem zemes īpašniekiem, kas nebūs sākuši veikt zemes dzīļu izpēti un ieguvi, nebūs tiesiski aizsargājamas intereses. Tomēr zemes dzīļu ieguves rezultātā zemes īpašnieki saņems maksājumus (kompensācijas) par zemes dzīļu ieguvi, neatkarīgi no viņi piekrišanas vai nepiekrišanas licences izsniegšanai zem savas zemes esošo dzīļu izpētei vai ieguvei. Jautājumā par sabiedrības iegūtā labuma un privātpersonai nodarītā zaudējuma proporciju nav pilnīgi precīzi nosakāma raksturojoša rādītāja. Šādā izpratnē likumdevējam, izvērtējot visu pieejamo informāciju kopsakarā, ir pietiekami liela rīcības brīvība nodefinēt attiecīgās sabiedrības intereses un ieguvumus un izlemt, vai un cik lielā mērā tās attaisno privātpersonas tiesību uz īpašumu ierobežošanu. Zemes dzīles pašas par sevi nav īpašuma priekšmets, tāpat kā īpašuma priekšmets nav tajos esošie derīgie izrakteņi vai ģeoloģiskās struktūras ar derīgām īpašībām līdz brīdim, kad tie tiek atdalīti no zemes (izrakti) vai - ģeoloģisko struktūru ar derīgām īpašībām gadījumā - padarītas par izmantošanai derīgām. Likuma "Par zemes dzīlēm" 6.panta otrajā daļā uzsvērts, ka "zemes dzīļu vērtība netiek ietverta īpašuma kadastrālajā vērtībā, un par zemes dzīlēm nav jāmaksā īpašuma nodoklis". Jāsecina, ka valsts ieskatā zemes dzīlēm pašām par sevi nav vērtības - vērtība varētu būt tajās esošajiem derīgajiem izrakteņiem, bet tikai pēc tam, kad tie ir atdalīti no zemes dzīlēm, kā arī naudā varētu novērtēt zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu. Attiecīgi bez pienācīgas izpētes un piemērotu apstākļu radīšanas derīgo izrakteņu ieguvei un zemes dzīļu ekonomiski pamatotai izmantošanai to vērtība ir nenosakāma, un tā nekādā veidā pati par sevi nevar ietekmēt attiecīgo zemes īpašumu vērtību. Vienlaikus, risinājuma varianti paredz zemes īpašniekam tiesiskus pamatus prasīt ar īpašuma tiesību ierobežojumu radīto zaudējumu atlīdzību vai kompensāciju. Tātad šādas reformas leģitīmais mērķis ir sabiedrības interesēm atbilstoša, ekonomiski efektīva un ilgtspējīga zemes dzīļu izmantošana. Tādējādi, atkarībā no izvēlētā risinājuma ir izvērtējams arī grozījumu leģitīmais mērķis, to samērīgums un atbilstība normatīvajiem aktiem, kas būtu vērtējams attiecīgā normatīvā akta projektā, taču, ierobežojot zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu, šāds ierobežojums būs leģitīms. Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas Saeima 2015.gada 5.martā ir pieņēmusi un Valsts prezidents 19.martā izsludinājis likumu "Grozījumi Civillikumā" (Saeimas reģ.Nr.17/Lp12, likumprojekta teksts un tā anotācija pieejami Latvijas Republikas Saeimas tīmekļa vietnē www.saeima.lv sadaļā "Likumdošanas datu bāze"), kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī. Minētais likums paredz papildināt Civillikuma trešo daļu "Lietu tiesības" ar jaunu Trešo A nodaļu "Apbūves tiesība". Saskaņā ar Civillikuma 1129.1 panta pirmo daļu apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Kā norādīts likuma anotācijā, tad likums paredz noteikt jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesība, kura nodrošinās regulējumu situācijās, kad nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves tiks būvētas uz citai personai piederošas zemes. Minētais likums nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību līdzšinējā dalītā īpašuma veidā. Likums ir vērsts uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesības, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos. Vienlaikus likuma anotācijā norādīts, ka attiecībā uz dzīvojamām ēkām dalīto īpašumu veidošana nākotnē ir aizliegta. Dzīvojamo māju būvēšana brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā nav attaisnojama. Šī pieeja būtu piemērojama, lai veicinātu zemes dzīļu izmantošanu. 9. Risinājumu varianti62 Lai veicinātu zemes dzīļu izmantošanu, tiek piedāvāti šādi risinājuma varianti: A variants. Normatīvais regulējums netiek pārskatīts un mainīts. Ja zemes dzīļu izmantošanu regulējošais normatīvais regulējums netiek pārskatīts un mainīts, zemes dzīļu izmantošanā saglabāsies esošā situācija. Netiks veidota prognozējama un investīcijām pievilcīga vide. Nozares loma tautsaimniecībā saglabāsies pašreizējā līmenī, attīstība nav paredzama, zināšanu potenciāls saglabāsies nemainīgā līmenī bez attīstības iespējām. Pie šāda regulējuma, ja nav iespējams panākt vienošanos ar zemes īpašnieku, nav iespējams veikt valsts ģeoloģisko kartēšanu, derīgo izrakteņu meklēšanu, ģeoloģisko izpēti, zemes dzīļu monitoringu, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, piesārņojuma izpēti, ierobežošanu un likvidāciju. Pašlaik valsts nevar izsniegt zemes dzīļu izmantošanas licenci ģeoloģiskajiem darbiem lielās teritorijās, jo ir neiespējami noslēgt līgumus ar daudzajiem zemes īpašniekiem. Būtiski uzsvērt, ka ģeoloģisko kartēšanu, derīgo izrakteņu meklēšanu, ģeoloģisko izpēti un citus darbus nav iespējams veikt tikai kādos atsevišķos zemes gabalos. Tāpat zemes dzīļu monitorings bieži jāveic uz cita īpašnieka zemes. Lai gan zemes īpašniekiem būtu jābūt ieinteresētiem iegūt ziņas par savu zemes dzīļu stāvokli, nereti ir gadījumi, kad ar zemes īpašnieku vienoties nav iespējams. A varianta stiprā puse: - esošā sistēma netiek mainīta, zemes dzīles pieder zemes īpašniekam; A varianta vājās puses: - netiek veidota prognozējama un investīcijām pievilcīga vide; - ģeoloģisko kartēšanu un plašus ģeoloģiskās izpētes darbus veikt nav iespējams. A varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Turpmākie trīs gadi (tūkst.eiro) 2016.gads 2017.gads 2018.gads Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.: Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos Projekts šo jomu neskar Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos Projekts šo jomu neskar Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: Projekts šo jomu neskar Izmaiņas valsts budžeta izdevumos Projekts šo jomu neskar Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos Projekts šo jomu neskar Kopējā finansiālā ietekme: Projekts šo jomu neskar Finansiālā ietekme uz valsts budžetu Projekts šo jomu neskar Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu Projekts šo jomu neskar Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins Projekts šo jomu neskar Cita informācija Nav Nav Nav Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7 gadiem Projekts šo jomu neskar B variants: Tiek pilnveidots spēkā esošais normatīvais regulējums, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai. Esošā situācija. Jau tagad normatīvie akti nosaka, ka zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu var noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības vai iegūt pazemes ūdeņus. Par katru zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu un zemes dzīļu vai to īpašību izmantošanas gadījumu Ministru kabinets lemj atsevišķi. Zemes īpašnieks, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, nedrīkst ierobežot vai traucēt ģeoloģisko izpēti. Ministru kabinets noteicis kārtību, kādā zemes īpašniekam aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par īpašuma tiesību aprobežojumu. Par atlīdzības apmēru, kas maksājams par īpašuma tiesību aprobežojumu, noslēdzama rakstveida vienošanās. Noteikumi nosaka, ka vienreizēju atlīdzību par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos aprēķina piecu procentu apmērā no zemes platības kadastrālās vērtības, kāda tā bijusi valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala noteikšanas brīdī. Atlīdzību par zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumu zemes īpašniekam maksā tikai par to platību, zem kuras zemes dzīļu izmantošana ir aprobežota. Īstenojot B variantu, tiesiskais regulējums papildināms nosakot zemes dzīļu īpašuma tiesību vai lietošanas tiesību aprobežojumus, lai varētu veikt zemes dzīļu izpēti: - zemes īpašnieks nedrīkst aizliegt valsts finansētus, pasūtītus vai atbalstītus (caur licences laukuma noteikšanas un licences izsniegšanas procedūru) pētījumus; - ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanai sabiedrības un valsts interesēs nav nepieciešams līgums ar zemes īpašnieku, izņemot gadījumus, kad ierīko urbumus; - zemes īpašnieks nedrīkst aizliegt zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidošanu, ja vien tā būtiski neierobežo saimniecisko darbību. Zemes īpašniekam pienākas atlīdzība par izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), par atlīdzības lielumu izpētes veicējs vienojas ar zemes īpašnieku. Izpētes kompānija visu izpētes licences darbības laiku maksā zemes īpašniekam nomas maksu 20 euro/ha. Ja licences laukumā, ko normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noteikusi valsts, zemes īpašnieks nepiekrīt meklēšanas vai izpētes darbu veikšanai, bet konkrētā zemes platība ir nozīmīga izpētes veikšanai, darbi tiek veikti bez piekrišanas, izmaksājot atlīdzību un nomas maksu. Tāpat tiesiskais regulējums papildināms ar iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu minerālresursu meklēšanai, izpētei un ieguvei, kā arī ar nosacījumiem un zemes īpašuma aprobežojumiem. Izmantojot iepriekšējās izpētes rezultātus, zinātniskās atziņas vai resursa sabiedrisko nozīmību, valsts noteiks zemes dzīļu nogabalus arī minerālresursu izmantošanai. Pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas izpētes veicējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē zemes īpašnieku par izpētes rezultātiem. Ja tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, zemes īpašniekam pienākas kompensācija, kuras apmērs, piesaistīts pārdoto derīgo izrakteņu apjomam. Kompensācijas apmērs - 30euro/ha gadā un 0,15%-2% no iegūtā derīgā izrakteņa vērtības. Kompensāciju maksā komersants, kurš iegūst derīgos izrakteņus. Ieviešot jauno regulējumu, būs nepieciešams izstrādāt kārtību, kā zemes dzīļu izmantotājs vienojas ar zemes īpašnieku par tā zemes dzīļu izmantošanu (urbuma vai šahtas ierīkošanu), kā nosakāma zemes nomas maksa ģeoloģiskās izpētes laikā (ja nomas maksa netiek noteikta ar normatīvo aktu), kā rīkoties gadījumos, ja uz zemesgabala, kas noteikti nepieciešams zemes dzīļu izmantošanai, ir apbūve. Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala noteikšanas gadījumā risinājums ir teritoriāli piesaistīts. Ja valstij vai komersantam ir interese par minerālresursu izpēti, tiek risināts katrs atsevišķais gadījums, nosakot valsts zemes dzīļu nogabalu (neregulāras vai regulāras formas nogabalu, kas sākas noteiktā dziļumā) un vienojoties ar katru zemes īpašnieku par meklēšanas un izpētes darbu veikšanu ar kontaktmetodēm konkrētā īpašumā. B varianta stiprās puses: 1) esošā sistēma netiek mainīta kardināli, zemes dzīles pieder zemes īpašniekam; 2) zemes īpašnieki būs vairāk ieinteresēti atļaut izpētes darbus. 3) tiek veicināta ģeoloģisko izpētes darbu veikšana. B varianta vājās puses: 1) paredzētie normatīvā regulējuma pilnveidojumi attiecas tikai uz ģeoloģisko izpēti un nerisina citas koncepcijā minētās problēmas; 2) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu noteikšanas gadījumā risinājums ir "teritoriāli piesaistīts", jo tiek risināts katrs atsevišķais gadījums; 3) lai noteiktu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, nepieciešami izpētes dati jeb ģeoloģiskā informācija. Minerālresursu jeb Latvijai netradicionālu derīgo izrakteņu gadījumā valsts institūciju rīcībā esošā informācija par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām konkrētā teritorijā var nebūt pietiekama, lai pamatotu nogabala noteikšanu un zemes īpašnieku tiesību ierobežošanu. 4) liels administratīvais slogs, slēdzot lielu skaitu līgumu ar zemes īpašniekiem. B varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Turpmākie trīs gadi (tūkst.eiro) 2016.gads 2017.gads 2018.gads Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.: Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos Ieņēmumi varētu pieaugt - maksas par licencēm, nodokļu maksājumu pieaugums, ievērojot, ka radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos Ieņēmumi var pieaugt no nodokļiem, ko radīs jaunas darba vietas Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: Projekts šo jomu neskar Izmaiņas valsts budžeta izdevumos Projekts šo jomu neskar Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos Projekts šo jomu neskar Kopējā finansiālā ietekme: Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Finansiālā ietekme uz valsts budžetu Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Cita informācija Nav Nav Nav Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7 gadiem Projekts šo jomu neskar Šī varianta īstenošanai jāgroza likums "Par zemes dzīlēm", kā arī jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi. C variants: Valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma. Privātpersonām ir tiesības izmantot zemi, augsni, iegūt derīgos izrakteņus, kas atrodas līdz 100 metru dziļumam (virszemes tiesības). Tiesības uz minerāliem jeb minerālresursu tiesības gan zemes īpašniekam, gan trešajai personai, saņemot valsts institūcijas izsniegtu licenci, atļauj pētīt un iegūt minerālresursus, kas atrodas dziļāk par 100 metriem no zemes virsmas. Valstij ir ekskluzīvas tiesības lemt par derīgo izrakteņu izmantošanu. Tālāk raksturots pilnīgi jauns regulējums, kas nepieciešams C varianta īstenošanai. Tiesības uz minerāliem (mineral rights, minerāltiesības, minerālresursu tiesības) atdalītas no tiesībām uz zemes virskārtu. Tiesības uz minerāliem jeb minerālresursu tiesības ir tiesības pētīt un iegūt minerālus, kas atrodas zināmā zemes dziļumā. Virszemes tiesības (surface rights) ir tiesības izmantot zemi, augsni, iegūt derīgos izrakteņus, kas atrodas zem augsnes, līdz noteiktam dziļumam. Tiesību objektus nodala, novelkot nosacītu robežlīniju zemes dzīlēs, no kuras minerālresursu tiesības" uz minerālresursu izmantošanu pieder valstij. Šī līnija tiek noteikta 100 metru dziļumā, kas faktiski neietekmē īpašnieka tiesības un iespējas izmantot "zemes virsmu" un gūt visus labumus no tās izmantošanas. Latvijā karjeru dziļumu pašlaik plāno līdz 50 metriem, tātad, var uzskatīt, ka tas ir dziļums, līdz kuram Latvijai tradicionālo derīgo izrakteņu ieguve ar karjera metodi pašlaik ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga. Ņemot vērā, ka derīgo izrakteņu ieguves tehnoloģijas attīstās, noteikts 100 m dziļums. Zemes īpašniekam pienākas atlīdzība par meklēšanas un izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), kā arī kompensācija par zemes dzīlēm, informāciju par kompensācijām sk. 11.nodaļā. Komersants, kam valsts izsniegusi licenci attiecībā uz konkrētu teritoriju, ir tiesīgs veikt izpēti bez konkrētā īpašnieka piekrišanas un atļaujas. Komersanta pienākumi: - ievērot licences nosacījumus; - pēc meklēšanas un izpētes darbiem atlīdzināt zemes īpašniekam par izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), par atlīdzības lielumu izpētes veicējs vienojas ar zemes īpašnieku; - sakārtot teritoriju, lai tā būtu derīga izmantošanai paredzētajām vajadzībām; - derīgo izrakteņu ieguves gadījumā maksāt nomas maksu un kompensāciju; - pēc ieguves darbu pabeigšanas veikt rekultivāciju. Pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas izpētes veicējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē zemes īpašnieku par izpētes rezultātiem. Komersants valstij maksā nodokļus, tajā skaitā, par derīgo izrakteni (dabas resursu nodoklis). Tāpat komersantam jāveic iemaksas garantijas fondā, nodrošinot, to, ka tas finansiāli būs spējīgs veikt rekultivāciju. Ja komersants noteiktajā laikā vai apjomā rekultivāciju neveic, valsts, izmantojot garantijas fondu, organizē rekultivācijas veikšanu. C varianta stiprās puses: 1) risinājums neskar jau strādājošos, pašlaik Latvijai raksturīgo derīgo izrakteņu ieguves komersantus; 2) izstrādāti nosacījumi, kas attiecas uz visu valsts teritoriju, ieviešot jaunu tiesību jēdzienu "tiesības uz minerāliem" jeb "minerālresursu tiesības"; 3) administratīvi vienkāršāka derīgo izrakteņu meklēšana un izpēte; 4) administratīvi vienkāršāka pārraudzība no valsts puses; 5) valsts pienācīgi regulē šo nozari un novērst šķēršļus zemes īpašnieku iracionālai rīcībai, kas neatbilst sabiedrības vajadzībām un kavē funkcionējoša tirgus izveidi šajā nozarē; 6) par derīgo izrakteņu ieguvi, kas atrodas dziļāk par likumā noteikto robežlīniju, zemes īpašnieks saņem kompensāciju, kuras apmērs piesaistīts iegūto (vai pārdoto) derīgo izrakteņu apjomam, tādējādi nodrošinot, ka arī nākotnē atklātie derīgie izrakteņi nodrošinātu īpašnieka tiesību ievērošanu. C varianta vājās puses: 1) esošā sistēma tiek mainīta kardināli, kas prasa pilnīgi jauna normatīvā regulējuma izstrādi, kura izstrāde un pieņemšana būtu salīdzinoši ilga; 2) atsevišķos gadījumus, kad zemes īpašnieks veic vai finansē izpētes un meklēšanas darbus ir apgrūtināti administrēt un uzraudzīt; 3) zemes īpašnieku iebildumi pret īpašumtiesību transformāciju. C varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Turpmākie trīs gadi (tūkst.eiro) 2016.gads 2017.gads 2018.gads Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.: Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos Ieņēmumi varētu pieaugt - maksas par licencēm, nodokļu maksājumu pieaugums, ievērojot, ka radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos Ieņēmumi var pieaugt no nodokļiem, ko radīs jaunas darba vietas Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: Projekts šo jomu neskar Izmaiņas valsts budžeta izdevumos Projekts šo jomu neskar Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos Projekts šo jomu neskar Kopējā finansiālā ietekme: Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Finansiālā ietekme uz valsts budžetu Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Cita informācija Nav Nav Nav Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7 gadiem Projekts šo jomu neskar Šī varianta īstenošanai jāveic grozījumi Civillikumā, jāpieņem jauns likums "Par zemes dzīlēm", kas, cita starpā nosaka valsts, komersanta un zemes īpašnieka attiecības, visu pušu tiesības un pienākumus. D variants: Valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti. D variants paredz Civillikuma 1042.panta grozīšanu, nosakot, ka zemes dzīlēs atrodošos derīgo izrakteņu īpašumtiesības tiek regulētas ar speciālu likumu. Speciālais likums (likums "Par zemes dzīlēm") nosaka, ka valstij ir ekskluzīvas tiesības lemt par nākotnē potenciāli iegūstamo derīgie izrakteņi (metālu rūdas un dimanti) izmantošanu. Valsts normatīvajos aktos noteiktā kārtībā piešķir tiesības šajā apakšpunktā minēto derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei. 1.pielikumā sniegts kristāliskā pamatklintāja iežu krāsaino, reto un izkliedēto metālu litoķīmisko anomāliju raksturojums63. Agrāk veikto pētījumu gaitā dažos urbumos konstatēts dažu metālu mazliet paaugstināts saturs, kā arī izdalīti laukumi, kuri var būt perspektīvi dimantu meklēšanai. Zemes īpašniekam pienākas atlīdzība par meklēšanas un izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), kā arī kompensācija par zemes dzīlēm, informāciju par kompensācijām sk. 11.nodaļā. Pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas izpētes veicējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē zemes īpašnieku par izpētes rezultātiem. Tas, ka valstij ir ekskluzīvas tiesības uz minētajiem derīgajiem izrakteņiem, ļaus valstij lemt par to, vai derīgo izrakteņu ieguve konkrētajā vietā ir atļaujama, vai tā atbilst sabiedrības interesēm, nenodara būtisku kaitējumu videi. Komersants valsts uzdevumā realizē iegūtos derīgos izrakteņus. Zemes īpašnieks saņem 11.nodaļā minētos maksājumus, savukārt valsts ieguvums būs jaunas tautsaimniecības nozares attīstība, kā arī komersanta samaksātie nodokļi. D varianta stiprā puses: 1) tiek veicināta Latvijas zemes dzīļu izpēte; 2) noteikti skaidri zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi; 3) valsts pienācīgi regulē nozari, novēršot zemes īpašnieku iracionālu rīcību, kas neatbilst sabiedrības vajadzībām un kavē funkcionējoša tirgus izveidi; 4) izstrādāti nosacījumi, kas attiecas uz visu valsts teritoriju. D varianta vājās puses: 1) esošā sistēma tiek mainīta kardināli, kas prasa jauna normatīvā regulējuma izstrādi, kura izstrāde un pieņemšana būs salīdzinoši ilga, t.sk. jāgroza Civillikums; 2) zemes īpašnieku iebildumi. D varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Turpmākie trīs gadi (tūkst.eiro) 2016.gads 2017.gads 2018.gads Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.: Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos Ieņēmumi varētu pieaugt - maksas par licencēm, nodokļu maksājumu pieaugums, ievērojot, ka radīti labvēlīgi apstākļi investīcijām Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos Ieņēmumi var pieaugt no nodokļiem, ko radīs jaunas darba vietas Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: Projekts šo jomu neskar Izmaiņas valsts budžeta izdevumos Projekts šo jomu neskar Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos Projekts šo jomu neskar Kopējā finansiālā ietekme: Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Finansiālā ietekme uz valsts budžetu Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Nav precīzi aprēķināms Cita informācija Nav Nav Nav Izmaiņas budžeta izdevumos no N+4 līdz N+7 gadiem Projekts šo jomu neskar 10. Vispārīgie nosacījumi B, C un D variantu ieviešanai Valsts un vietējā pašvaldība nosaka nosacījumus, kur drīkst veikt meklēšanas un izpētes darbus, atkarībā no darbu veida un metodēm (ģeofizikālā izpēte no gaisa, ģeofizikālā izpēte uz zemes, urbumu veikšana u.c.) un ierobežojumus, kur tos nedrīkst veikt vai drīkst veikt, saskaņojot ar zemes vai objekta īpašnieku. Minētie darbi nav pieļaujami arheoloģisko vai kultūrvēsturisko pieminekļu teritorijās vai to tuvumā, apdzīvotās vietās vai zināmā attālumā no tām, pie infrastruktūras objektiem vai arī nepieciešams objektu īpašnieku saskaņojums. Normatīvajos aktos nosakāms pārejas periods - desmit gadi, kurā zemes īpašnieks var veikt darbības, lai rosinātu, finansētu vai pats uzsāktu minerālresursu meklēšanu un izpēti. Ja šāda izpēte normatīvos aktos noteiktā kārtībā un apjomā netiek veikta, valstij to interesējošās teritorijās Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs tiesības noteikt licences laukumus, kuros veikt derīgo izrakteņu meklēšanu un ģeoloģisko izpēti atļauts komersantam, kurš atbilst valsts izvirzītajiem kritērijiem un kuram ir attiecīgas zināšanas, finansiālās un tehniskās iespējas. Valsts komersantiem - licences pretendentiem izvirza vienotas un atklātas prasības (atlases kritērijus) attiecībā uz pieredzi, finanšu un tehniskajiem resursiem ieceru īstenošanai, reputāciju. Izsniedzot attiecīgo licenci, komersantam izvirza prasības attiecībā uz veicamo darbu apjomu vai meklēšanas un izpētes procesam izlietotā finansējuma daudzumu noteiktā laika posmā. Komersanta pienākumi: - nodot valstij iegūto ģeoloģisko informāciju; - maksāt valstī noteiktos nodokļus un nodevas; - savlaicīgi informēt zemes īpašnieku par plānotajiem meklēšanas vai izpētes darbiem - to veidu, apjomu, laika grafiku; - maksāt atlīdzību par izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai; - maksāt par minerālresursu (royalty payment), - maksāt 11.nodaļā minēto kompensāciju; - veikt iemaksas garantijas fondā; - veikt derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju. Derīgo izrakteņu izpētes licences turētājam tiek piešķirta priekšroka, pretendējot uz derīgo izrakteņu ieguvi tā atklātajās atradnēs. Tādējādi tiek kompensēti ieguldījumi izpētes darbu veikšanā. Izpētes veicējs šīs tiesības pēc savas izvēles var pret atlīdzību nodot trešajai personai, kas nodarbojas tieši ar derīgo izrakteņu ieguvi, noslēdzot par to attiecīgu civiltiesisku līgumu. Izpētes veicējs nedrīkst ilgstoši kavēties ar atklāto atradņu apgūšanu. Jānosaka termiņš, kurā izpētes veicējam ir tiesības pašam atrast piemērotu derīgo izrakteņu ieguvēju. Ja tas netiek izdarīts, tad šīs tiesības pārņem valsts, ieguvējam izsniedzamajā licencē paredzot apmēru un kārtību saskaņā ar iepriekš izstrādātu metodiku, kādā tas kompensē izpētes veicēja ieguldījumu attiecīgās atradnes izpētē. Pretējā gadījumā netiktu sasniegts tiesiskā regulējuma reformas leģitīmais mērķis, jo zemes īpašnieku, kuri kavē zemes dzīļu apguvi, vietā faktiski iestātos izpētes licenču turētāji. Lai ieviestu jauno tiesisko regulējumu, nosakāms samērīgs pārejas periods, piemēram, 10 gadi, lai nodrošinātu privātpersonas un sabiedrības interešu saprātīgu līdzsvarošanu un novērstu tiesiskās paļāvības principa pārkāpšanu.64 Zemes dzīļu izmantošanas (derīgo izrakteņu izpētes vai ieguves) licences pieprasītājam valsts izvirza noteiktas prasības: - atbilstošai pieredzei attiecīgo darbu veikšanā, - pietiekami finanšu un tehniskie resursi ieceru īstenošanai, - reputācija. Licences nav izsniedzamas pretendentiem, kas sistemātiski pārkāpuši nozares normatīvos aktus. Tāpat arī ar likumu jānosaka, ka licencē paredzēto darbu uzsākšanas termiņi nav pagarināmi. Pretējā gadījumā varētu veidoties situācija, ka pārejas perioda laikā licences iegūst personas bez patiesa un īstenojama nolūka uzsākt derīgo izrakteņu izpētes un iegūšanas darbus.65 Šādā gadījumā būtu apgrūtināta zemes dzīļu tiesiskā regulējuma reformas mērķu sasniegšana. 11. Kompensācijas B, C un D variantu ieviešanai Zemes īpašniekam pienākas atlīdzība par meklēšanas un izpētes darbu gaitā nodarītajiem zaudējumiem zemes virsmai (piemēram, kaitējums sējumiem vai mežaudzei), par atlīdzības lielumu izpētes veicējs vienojas ar zemes īpašnieku. Papildus zaudējumu kompensācijai tiek noteikta nomas maksa, ko izpētes kompānija visu licences darbības laiku maksā zemes īpašniekam - 20 euro/ha gadā. Ja licences laukumā, ko normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noteikusi valsts, zemes īpašnieks nepiekrīt meklēšanas vai izpētes darbu veikšanai, bet konkrētais zemes īpašums ir nozīmīgs izpētes veikšanai, darbi tiek veikti bez piekrišanas, izmaksājot iepriekšminēto atlīdzību un nomas maksu. Ja tiek izmantotas zemes dzīles (veikta derīgo izrakteņu ieguve) zemes īpašniekam pienākas kompensācija, kuras apmērs, piesaistīts pārdoto derīgo izrakteņu apjomam. Kompensācijas apmērs - 30euro/ha gadā un 0,15%-2% no iegūtā derīgā izrakteņa vērtības. Kompensāciju maksā komersants, kurš iegūst derīgos izrakteņus. Ja zemes dzīļu izmantotājs un zemes īpašnieks nevar vienoties par atlīdzību vai zemes īpašnieks mēneša laikā no aprēķina saņemšanas nav devis tam piekrišanu, zemes dzīļu izmantotājs vai zemes īpašnieks var celt prasību tiesā, prasot līguma noslēgšanu. Derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas gadījumā komersants ar zemes īpašnieku var vienoties arī par zemes un, ja nepieciešams, arī ēku atpirkšanu. Ja attiecīgajā īpašumā ir zemes īpašnieka dzīves vieta vai uzņēmējdarbība, pirkuma maksai jābūt tādai, kas nodrošina līdzvērtīga īpašuma iegādi citā vietā. Ja ar zemes īpašnieku nav iespējams vienoties, bet zemes gabals ir nozīmīgs ieguvei, iespējama arī zemes piespiedu atsavināšana, izmaksājot kompensāciju. Ieviešot jauno regulējumu, būs nepieciešams izstrādāt kārtību, kā zemes dzīļu izmantotājs vienojas ar zemes īpašnieku par tā zemes dzīļu izmantošanu (urbuma vai šahtas ierīkošanu), kā nosakāma zemes nomas maksa ģeoloģiskās izpētes laikā (ja nomas maksa netiek noteikta ar normatīvo aktu), kā rīkoties gadījumos, ja uz zemesgabala, kas noteikti nepieciešams zemes dzīļu izmantošanai, ir apbūve. Šajā nodaļā minēto nomas maksu un kompensāciju apjoms noteikts, vadoties pēc Somijas pieredzes. Somijā nomas maksa un kompensācijas noteiktas Kalnrūpniecības likumā (Mining Act)66. 12. Turpmākās rīcības plānojums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai turpināt darbu pie koncepcijā ietvertā risinājumu B varianta pilnveidošanas līdz 2016.gada 1.jūlijam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2015.gada 1.oktobrim izveidot darba grupu, iekļaujot tajā Valsts kancelejas, Pārresoru koordinācijas centra, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas augstākās amatpersonas, kā arī nozares komersantu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. A variants. Normatīvais regulējums netiek pārskatīts un mainīts. Laika plānojuma nav, pēc nepieciešamības tiek veikti grozījumi zemes dzīļu izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos. B variants: Tiek pilnveidots spēkā esošais normatīvais regulējums, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai. Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. C variants: Valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma. Grozījumi Civillikumā, kas virzāmi vienlaikus ar jaunu likumu "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā - Tieslietu ministrija. Jauns likums "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. D variants: Valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti. Grozījumi Civilllikumā, kas virzāmi vienlaikus ar jaunu likumu "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, līdzatbildīgā - Tieslietu ministrija. Jauns likums "Par zemes dzīlēm" - 2017.gada 31.decembris. Atbildīgā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Plānotais normatīvo aktu saturs sniegts 4.pielikumā. 13. Pārskatu iesniegšanas kārtība Lai nodrošinātu koncepcijā ietvertā risinājuma regulāru kontroli un uzraudzību VARAM, sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām līdz 2017.gada 1.maijam sagatavo informāciju par paveikto, ko izsniedz Ministru kabinetā kopā ar Informatīvo ziņojumu par Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam izpildi. 1 Zvērinātu advokātu biroja "Raidla, Lejiņš & Norcous" ziņojums par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei pieejams tīmekļa vietnē http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_vide/?doc=15514 2 http://ilgtspejigaattistiba.saeima.lv/ 3 Latvijas zemes dzīļu resursi, V.Segliņa un A.J.Branguļa redakcijā. Rīga, Valsts ģeoloģijas dienests, 2001. 4 Grūtups A., Kalniņš E.Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 201.lpp. 5 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VII