1. Article — Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini: 1) augsne — virsējais irdenais zemes garozas slānis, kas veidojies atmosfēras un bioloģisko faktoru ietekmē un kam piemīt dabiska auglība; 2) bieži sastopamie derīgie izrakteņi — Latvijas teritorijā izplatīti un pietiekamā daudzumā esoši derīgie izrakteņi; 21) bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja - administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās un noteiktu laiku, ievērojot atļaujas noteikumus; 3) derīgie izrakteņi — neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru praktiska izmantošana tautsaimniecībā ir iespējama; 4) derīgo izrakteņu atradne — dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana tautsaimniecībā ir iespējama; 5) derīgo izrakteņu atradņu reģistrs — datu sakopojums par derīgo izrakteņu krājumiem atradnēs un to kvalitāti; 6) derīgo izrakteņu ieguve — darbu komplekss derīgo izrakteņu atdalīšanai no to dabiskās vides; 7) (izslēgts ar 03.04.2025. likumu); 8) derīgo izrakteņu krājumu bilance — datu sakopojums attiecībā uz noteiktu laika periodu par derīgo izrakteņu ieguves apjomiem, krājumu zudumiem un atlikušajiem derīgo izrakteņu krājumiem; 9) (izslēgts ar 03.04.2025. likumu); 10) grodu aka — ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai; 11) ģeoloģiskā informācija — dati par zemes dzīļu uzbūvi, īpašībām un resursiem; 12) ģeoloģiskā izpēte — visu veidu ģeoloģiskie darbi, tai skaitā derīgo izrakteņu meklēšana, ģeoloģiskā kartēšana un ģeoloģiskie pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot zemes dzīļu uzbūvi, sastāvu, īpašības, stāvokli, kā arī derīgo izrakteņu un zemes dzīļu derīgo īpašību izplatības un izvietojuma likumsakarības; 121) valsts nozīmes ģeoloģiskā izpēte — ģeoloģiskā izpēte, kuras mērķis ir iegūt svarīgu informāciju par teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, ģeoloģiskajiem procesiem un derīgajiem izrakteņiem (izņemot ogļūdeņražus), kam var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās; 122) ģeoekoloģiskā izpēte — izpēte, kuras mērķis ir iegūt informāciju par noteiktas teritorijas augsnes un zemes dzīļu, tai skaitā pazemes ūdeņu, piesārņojuma līmeni un izplatību; 123) ģeofizikālā izpēte — izpēte, kuras mērķis ir iegūt informāciju par noteiktas teritorijas zemes dzīļu uzbūvi, stāvokli un struktūru, izmantojot Zemes fizikālo parametru (piemēram, magnētiskais un gravitācijas lauks, elektriskā pretestība, dielektriskā caurlaidība) mērījumus un to interpretēšanu; 124) hidroģeoloģiskā izpēte — visu veidu pazemes ūdeņu izpētes darbi, kuru mērķis ir noskaidrot hidroģeoloģiskos apstākļus un raksturlielumus izpētes teritorijā un mijiedarbībā ar tuvāko apkārtni; 13) ūdens ieguves urbums — ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai; 14) licences laukums — konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā; 15) ogļūdeņraži — neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze un gāzes kondensāti; 151) pazemes būves — tuneļi, mākslīgās alas, šahtas, patvertnes, kā arī ogļūdeņražu un ogļskābās gāzes glabātavas ģeoloģiskajās struktūrās; 152) zemes dzīļu derīgās īpašības — iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā; 153) ogļūdeņražu meklēšana — teritorijas ģeofizikālā un ģeoķīmiskā izpēte un datu apstrāde, lai analizētu tās ģeoloģisko uzbūvi un novērtētu ogļūdeņražu iegulu potenciālo izplatību; 154) ogļūdeņražu izpēte — ogļūdeņražu ģeoloģiskā, ģeofizikālā un ģeoķīmiskā izpēte, urbuma ierīkošana, izpētes darbi urbumā, tai skaitā serdes pacelšana, ģeofizikālā izpēte, urbuma šķidruma (arī ogļūdeņražu) atsūknēšana, kvalitātes testēšana un citi darbi, lai novērtētu un izvēlētos ieguves tehnoloģijas un aprēķinātu ogļūdeņražu krājumus; 155) eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve — ogļūdeņražu izpētes laikā veikta to sūknēšana no urbuma, ogļūdeņražu sastāva un kvalitātes testēšana, lai noteiktu ogļūdeņražu iegulas lielumu, to sastāvu, kā arī efektīvāko piemērojamo tehnoloģiju ogļūdeņražu ieguvei; 156) (izslēgts ar 03.04.2025. likumu); 16) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu); 17) valsts nozīmes derīgie izrakteņi — ogļūdeņraži (neapstrādāta nafta (jēlnafta) un dabasgāze), pazemes ūdeņi (saldūdeņi, minerālūdeņi, termālie ūdeņi un rūpniecībā izmantojamie ūdeņi) un kristāliskā pamatklintāja ieži; 18) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne — Ministru kabineta noteikta atradne, kura atrodas Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras krājumi nodrošina valsts vai vairāku tās reģionu vajadzības pēc attiecīgā derīgā izrakteņa; 19) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals — Ministru kabineta noteikts zemes garozas iecirknis Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kurā zemes dzīļu uzbūvei vai īpašībām ir vai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās; 20) zemes dzīles — zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes, iekšzemes un jūras ūdeņiem līdz dziļumam, kurā tehniski ir iespējama tās izmantošana; 21) zemes dzīļu izmantošana — ģeoloģiskā izpēte, derīgo izrakteņu ieguve un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana; 22) zemes dzīļu izmantošanas licence — administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot licences noteikumus; 23) zemes garoza — zemes ārējā cietā daļa, kuras biezums Latvijā ir 40—64 km; 24) zemes dzīļu fonds — visas izmantojamās un neizmantojamās zemes dzīles Latvijas teritorijā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā neatkarīgi no to piederības (īpašnieka); 25) zemes dzīļu monitorings — zemes dzīļu stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma; 26) zemes dzīļu fonda valsts ģeoloģiskā pārraudzība — normatīvajos aktos noteikta pasākumu sistēma, kuras uzdevums ir raudzīties, kā tiek ievērota tiesību aktos, normatīvajos dokumentos un atļaujās vai licencēs noteiktā zemes dzīļu izmantošanas kārtība (derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes atbilstības programma un sasniegto rezultātu izvērtēšana, derīgo izrakteņu krājumu akcepts un uzskaite); 27) zemes īpašnieks — persona, kura atbilst Civillikumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam vai kura ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā īpašuma tiesiskais valdītājs, vai kura zemes reformas ietvaros ir ieguvusi nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā; 28) rekultivācija — darbību kopums, kas veicams pēc derīgo izrakteņu ieguves, lai sagatavotu derīgo izrakteņu ieguves vietu turpmākai zemes izmantošanai atbilstoši plānotajam zemes lietošanas mērķim. 2 (11.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004., 05.10.2006., 17.06.2010., 16.05.2013., 25.02.2021. un 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2025.)