161. Article — ir interpretējams tādējādi, ka ar dividendi

vispārēji tiek saprasta sabiedrības tīrās peļņas daļa. Ja sabiedrībai nav peļņas vienā pārskata gadā, Komerclikums tieši neparedz priekšrocību akciju dividenžu uzkrāšanu nākamajiem gadiem. Komerclikuma 232.panta trešajā daļā noteikts - "ja akcionāram ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes saņemšanu par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, nākamā gadā akcionārs iegūst balsstiesības proporcionāli priekšrocību akciju nominālvērtību summai". Dividenžu ienākuma aizturēšana uz diviem gadiem ir ilgs termiņš, un atbilstoši praksei finanšu grūtību gadījumā investori pretendētu uz savlaicīgāku iejaukšanos. ĀIPL ieskatā investoru tiesību aizsardzību varētu panākt ar konvertējamām obligācijām, tomēr arī šī instrumenta gadījumā Komerclikumā pastāv šķēršļi investoru tiesību īstenošanā. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, paredzot priekšrocību akciju dividenžu uzkrāšanu nākamajiem gadiem. Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz priekšrocību akciju dividenžu uzkrāšanu nākamajiem gadiem. TM 01.07.2017 3.4.5. Akciju konversijas iespēju atvieglošana, paredzot vienkāršāku mehānismu vienas akciju kategorijas akciju apmaiņai pret akcijām citā sabiedrības akciju kategorijā Papildus iepriekš norādītajam, ĀIPL ieskātā būtu nepieciešams Komerclikumā ieviest regulējumu, kas paredzētu mehānismu kā apmainīt (konvertēt) vienas akciju kategorijas akcijas pret akcijām citā sabiedrības akciju kategorijā. Saskaņā ar šī brīža Komerclikuma regulējumu, ja akcionārs vēlas savas vienas akciju kategorijas akcijas apmainīt (konvertēt) pret citas kategorijas akcijām, lai, piemēram, iegūtu kādas citas ekonomiskām tiesībām, priekšrocības un/vai ierobežojumus, būtu jāpieņem akcionāru sapulces lēmums par pamatkapitāla samazināšana dzēšot konkrētās akciju kategorijas akcijas, un pēc tam jāpieņem atsevišķs akcionāru sapulces lēmums par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu izlaižot jaunas otras kategorijas akcijas, uz kurām pieteikties (parakstīties) konkrētajam akcionāram, kas vēlas apmainīt (konvertēt) savas akcijas. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, ieviešot regulējumu, kas paredz mehānismu kā apmainīt (konvertēt) vienas akciju kategorijas akcijas pret akcijām citā sabiedrības akciju kategorijā. Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz atvieglotu akciju konversijas iespēju TM 01.07.2017 3.4.6. UR e-pakalpojuma izstrāde, nodrošinot iespēju UR mājaslapā pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības Šobrīd publiski ticamu informāciju par juridiskās personas UR ierakstīto pārstāvju pārstāvības tiesībām iespējams iegūt, pieprasot maksas izziņu no UR. Uzņēmējdarbības veicējiem tas rada administratīvo un finansiālo slogu, jo ar šādām situācijām, kad nepieciešama minētā informācija, nākas saskarties samērā bieži - gan informācijas iegūšanai par darījumu partneriem, gan apliecinājuma sniegšanai/ uzrādīšanai par pārstāvības tiesībām savā uzņēmumā. Neskatoties uz to, ka normatīvie akti valsts pārvaldei paredz pienākumu citu valsts iestāžu rīcībā esošo informāciju iegūt no attiecīgās iestādes, nevis klienta, praksē joprojām uzņēmējiem nereti tiek pieprasīts iesniegt UR izziņu, piemēram, valsts un pašvaldību iepirkumos. Apliecinājums par pārstāvības tiesībām tiek pieprasīts arī noteiktu pakalpojumu saņemšanai, piemēram, saņemot juridiskai personai adresētu pasta sūtījumu u.c. Lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem un veicinātu uzņēmējdarbības vides drošību, nepieciešams atvieglot informācijas pieejamību par juridisko personu pārstāvju pārstāvības tiesībām. Samērojot datu pieejamību ar personas datu aizsardzību, atbilstošākais risinājums būtu speciāla servisa (e-pakalpojuma) izstrāde izvietošanai UR mājaslapā, kas nodrošinātu iespēju informācijas pieprasītājam, norādot personas kodu un juridisko personu identificējošas ziņas, bez maksas saņemt atbildi par to, vai persona ar šādu personas kodu ir vai nav tiesīga pārstāvēt attiecīgo juridisko personu, kā arī informāciju par pārstāvības tiesību apjomu (atsevišķi vai kopīgi). Šāda pakalpojuma izstrāde paredzēta pasta politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam. Vienlaikus ir svarīgi, lai UR e-pakalpojumam tiek laika gaitā izstrādāta un uz Valsts informācijas sistēmu savietotāja infrastruktūras izvietota apkalpe (serviss), un kā perspektīvā UR e-pakalpojums tiktu izvietots portālā Latvija.lv. Šobrīd izstrādātais risinājums UR pakalpojumam paredz savietošanu ar citām sistēmām, vienlaikus jāņem vērā, ka tā pilnīgai integrācijai Valsts informācijas sistēmu savietotāja infrastruktūrā nepieciešami papildus budžeta līdzekļi, kas šobrīd nav pieejami. 1. UR, sadarbībā ar VRAA un VARAM, vienojas par minētās tīmekļa pakalpes izstrādi un izvietošanu Valsts informācijas sistēmu savietotāja infrastruktūrā 2. Izstrādāts e-pakalpojums, nodrošinot iespēju UR mājaslapā bez maksas pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju pārstāvības tiesības. Uzlabots e-pakalpojums UR VRAA, VARAM 1. 01.01.2018. 2. 01.07.2018. Rīcības virziens 3.5. Grāmatvedība un nodokļi Politikas mērķis un rezultatīvie rādītāji No 15.vietas 2017.gada reitingā uz 12.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā arī samazināts nodokļu deklarēšanai nepieciešamais dienu skaits par 38 dienām (no 168 līdz 130 dienām), samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru veikšanai no 13% 2014.gadā uz 11% 2018.gadā. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.5.1. 0% UIN reinvestētās peļņas modeļa ieviešana Latvijā Nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest 0% UIN reinvestētās peļņas modeļa ieviešanu Latvijā līdzīgi Igaunijas praksei, ar mērķi radīt mērķtiecīgus nodokļu stimulus tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai un attīstībai ilgtermiņā, tādējādi radot līdzvērtīgus apstākļus reģionālajai uzņēmējdarbības attīstībai. Izvērtēta iespēja ieviest 0% UIN reinvestētās peļņas modeļa ieviešanu Latvijā un pozitīva lēmuma gadījumā izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru veikšanai Veicināta uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīga nodokļu sistēma EM FM, VARAM 01.01.2018 3.5.2. 0% birokrātijas modeļa noteikšana nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē Nepieciešams uzsākt darbu pie 0% birokrātijas modeļa noteikšanas uzņēmēju nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē (piemēram, uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazās saimnieciskās darbības veicējiem) un viena (uzņēmējam piederoša saimnieciskās darbības bankas kontu) konta principa ieviešana nodokļu maksājumos. Izvērtēta 0% birokrātijas modeļa ieviešana uzņēmēju nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē (piemēram, uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazās saimnieciskās darbības veicējiem) un viena (uzņēmējam piederoša saimnieciskās darbības bankas kontu) konta principa ieviešana nodokļu maksājumos, attiecīgi izstrādāti un MK iesniegti grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz minētā 0% birokrātijas modeļa ieviešanu. VID IT sistēmās paredzēti minētajam modelim atbilstoši tehnoloģiskie risinājumi. Samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru veikšanai Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID 1. FM, VID 1.EM 1. 01.01.2018. 3.5.3. VID konsultatīvo pakalpojumu darbības uzlabošana, nodrošinot profesionālu ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu apkalpošanu un saziņu angļu valodā Nepieciešams: 1) pārskatīt un, ja nepieciešams, uzlabot VID konsultāciju mehānismu ārvalstu uzņēmumu apkalpošanā, nodrošinot to profesionālu apkalpošanu angļu valodā, lai ne tikai veidotu par Latviju kā investīcijām atvērtu valsts pārvaldi, bet arī veicinātu lielāku izpratni par esošajām nodokļu prasībām uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Latvijā; 2) ieviest VID maksas pakalpojumu par VID audita kopsavilkumu saņemšana angļu valodā. Ņemot vērā, ka uzņēmumos, kuros īpašnieki (investori) ir ārvalstu pārstāvji un tiem ir būtiski pārzināt VID lēmumus, kas skar uzņēmuma saimniecisko darbību un nodokļu nomaksu, īpaši gadījumos, kad ir konstatēti pārkāpumi par uzņēmumā notiekošo, nepieciešams nodrošināt VID konsultācijas mehānismu - jaunu pakalpojumu, kurā nepastarpināti pēc uzņēmuma īpašnieka pieprasījuma tiek sagatavoti VID audita kopsavilkumi angļu valodā. Ņemot vērā, ka tas skar VID kapacitāti, nepieciešams lemt par šāda pakalpojuma samērīgas maksas noteikšanu. Jāatzīmē, ka šobrīd no 220 899 Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 29028 uzņēmumam ir ārvalstu piederības pamatkapitāls, uz kopējā Latvijas fona, šis skaitlis ir vērtējams kā būtisks un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Latvijā šobrīd ir 583 uzņēmumi kuros ārvalstu kapitāls pārsniedz 1 milj. euro. 1. Izvērtēta iespēja ieviest VID specializētu konsultatīvu nodaļu ārvalstu uzņēmumu apkalpošanā; 2. Ieviests VID maksas pakalpojums par VID audita kopsavilkumu saņemšana angļu valodā Uzlaboti 2 VID pakalpojumi VID FM 01.01.2018. 3.5.4. Grāmatvedības vešana angļu valodā un citu valūtu lietošana grāmatojumos Uzņēmumi, īpaši ārvalstu uzņēmumi identificējuši problēmu, ka prasība vest grāmatvedību nacionālajā valūtā, ja darījumi tiek veikti ārvalstu valūtā rada administratīvo slogu un liekas izmaksas ikdienas saimnieciskajā darbībā. Tāpat ārvalstu uzņēmumi ir identificējuši, ka to ikdienas darbībā ērtāka un mazāk administratīvo slogu radoši būtu kārtot grāmatvedību angļu valodā. Attiecīgi nepieciešams izvērtēt minētā pasākuma iespēju, ņemot vērā, ka Latvija ir ES dalībvalsts un angļu valoda ir viena no tās oficiālajām valodām. 1. Izvērtēta iespēja atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un veikt konvertāciju pēc vidējā kursa uz deklarācijas iesniegšanas brīdi, un, pozitīva lēmuma gadījumā, izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un veikt konvertāciju pēc vidējā kursa uz deklarācijas iesniegšanas brīdi. 2. Izvērtēta iespēja atļaut vest grāmatvedību angļu valodā un, pozitīva lēmuma gadījumā, izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz grāmatvedības kārtošanu angļu valodā. Mazināts laiks grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID EM TM, FM 01.07.2017 3.5.5. Nodokļu deklarācijās un citos pārskatos norādāmās informācijas pārklāšanās novēršana - tajos ietverto datu sinhornizācija. VK pasūtītajā un 20.07.2015. SIA "Pricewaterhouse Coopers" sagatavotajā ziņojumā "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām" konstatēts, ka noteiktos pārskatos ir vērojama informācijas pieprasīšanas dublēšanās, piemēram: 1) VID iesniedzamā gada pārskata informācijas pārklāšanās ar CSP veidlapu Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20___.gadā" un veidlapu Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20___.gadā"; 2) VID iesniedzamā deklarācijā par PVN informācijas pārklāšanās CSP veidlapā "Pārskats par apgrozījumu" 1-apgrozījums; 3) VID iesniedzamā Ziņojuma par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī pārskata informācijas pārklāšanās ar Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām (neattiecas uz CSP, atbildīgie VID, FM); 4) dabas resursu nodokļu pārskatos, ja darbības, par kurām jāaprēķina nodoklis, ir bijušas vienreizējas (neattiecas uz CSP, atbildīgie FM, VARAM); 5) CSP veidlapā Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20___.gadā" norādītās informācijas pārklāšanās ar uzņēmumu sniegto informāciju, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam; 6) CSP veidlapā "Ievedums-Intrastat-1A "Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm"" pārskata informācijas pārklāšanās ar VID PVN deklarācijas PVN 1II un PVN 2 daļās sniegto informāciju; 7) VID iesniedzamā gada pārskatā un CSP veidlapā Nr.1-F "Pārskats par finansiālo stāvokli"; 8) VID iesniedzamā gada pārskata informācijā un CSP veidlapā Nr.6-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumiem" 9) CSP veidlapā Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20___.gadā" un VID iesniedzamo gada pārskatu bilances aktīvu un bilances pasīvu daļu 10) CSP ieguldījumu kustību pārskatu (1-ieguldījumi un 5-ieguldījumi) atsevišķās sadaļās - nepieciešams pārskatīt šo informāciju iegūt no VID iesniegtajiem gada pārskatiem. Attiecīgi nepieciešams veikt minēto pārskatu atkārtotu izvērtējumu un lemt par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības. Vienlaikus Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par administratīvo datu izmantošanu Centrālajā statistikas pārvaldē, problēmām un iespējamajiem risinājumiem" (VSS-982), kurā tiek plānots EM resorā izveidot darba grupu priekšlikumu izstrādei administratīvo datu avotu pilnveidošanai, lai nodrošinātu pilnīgāku administratīvo datu avotu izmantošanu oficiālās statistikas nodrošināšanā, kurā tiktu iekļauti FM un citu administratīvo datu turētāju pārstāvji. Tāpat plānots, ka EM darba grupas izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK līdz 01.01.2018. Ņemot vērā, ka abi jautājumi - pārskatos dublējošās informācijas konstatācija un plānotā rīcība par administratīvo datu izmantošanu CSP iespējamajiem risinājumiem - pēc būtības skar identisku jautājumu loku, nepieciešams minētos uzdevumus skatīt vienkopus. 1. Veikts identificēto pārskatu atkārtotu izvērtējums un lemt par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības. 2. Ņemot vērā 1.punktā veiktos secinājumus, izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas atceļ dublējošas informācijas pieprasījumu vai, ja nepieciešams, rasts risinājums par informācijas apmaiņu starp citu administratīvo datu turētājiem, iesniedzot MK informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK. Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID un CSP EM, CSP Par 3) FM, VID Par 4) FM, VARAM FM, VID, VARAM, LM 01.01.2018 3.5.6. Atvieglotas kārtības noteikšana rezidenta apliecības - iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi" nosaka, ka nodokli no izmaksām nerezidentam var neieturēt vai piemērot samazināto likmi tikai tad, ja maksājumu saņēmējs līdz dienai, kad iesniedzama UIN deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, iesniedz izmaksātājam aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību - iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai (turpmāk - atvieglojumu apliecība), kur maksājumu saņēmēja rezidences valsts kompetentā iestāde ir apliecinājusi rezidences statusu attiecīgajā valstī un kuru maksājumu izmaksātājs iesniedz apstiprināšanai VID. Ja izmaksātājs ir piemērojis nodokļu līgumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, bet maksājumu saņēmējs nav bijis tiesīgs tos izmantot (maksājumu saņēmējs nav iesniedzis izmaksātājam apstiprinātu atvieglojumu apliecību vai VID to nav apstiprinājis), nodokli no maksājumiem, kuru nosaka kā starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot Latvijas Republikas likumos noteiktās nodokļu likmes, un nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot attiecīgajā nodokļu līgumā noteiktās likmes, samaksā izmaksātājs. Limita noteikšana, no kura jāsniedz atvieglojuma apliecība vienkāršotu nodokļu konvencijās noteikto atvieglojumu piemērošanu līdz ar to, atvieglotu komersantu uzņēmējdarbību. Tiktu samazināts laiks, kas tiek patērēts atvieglojumu apliecības saņemšanai no maksājumu saņēmējiem un tās saskaņošanai (apstiprinājuma saņemšanai) ar VID. Attiecīgā būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā. Tiktu mazinātas birokrātiskās procedūras un samazināsies informācijas apjoms, kuru nodokļu maksātājs sniedz VID. Pienākums sniegt informāciju par maksājumiem nerezidentiem iesniedzot atsevišķus pārskatus jau ir noteikts likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumā par "Iedzīvotāju ienākuma nodokli". Minētā pasākuma izpildei ir nepieciešams noteikt, ka maksājumu izmaksātāja rīcībā ir maksājumu saņēmēja rezidences valsts kompetentās iestādes apliecinājums par rezidences statusu attiecīgajā valstī un/vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija un darījuma summa nepārsniedz 5000 eiro un ne vairāk kā 10 000 eiro gadā. Šāda kārtība atvieglotu komersantu uzņēmējdarbību, kuriem ir vairāki nelieli vienreizēji darījumi ar dažādiem darījumu partneriem tādu valstu rezidentiem ar kuriem ir spēkā nodokļu konvencijas. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi", kas nosaka limitu, no kura jāsniedz atvieglojuma apliecība Ieviesta jauna kārtība nodokļu atvieglojumu piemērošanai Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID FM VID 01.07.2017 3.5.7. VID EDS attīstības pasākumu īstenošana Lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu pārskatu un deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu VID - samazinātu nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiku, nepieciešami šādi EDS uzlabojumi: 1. darba devējiem nodrošināts pārskats par slēgtajām un anulētajām darba nespējas lapām (informācija tiks saņemta no NVD e-veselības sistēmas); 2. Uzņēmumu gada pārskatam ieviests strukturēts pielikums; 3. Iespēja EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi; 4. paredzēt iespēju EDS, ka "tiesību pārvaldnieks" kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS, var sistēmā piešķirt tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja profila. Uzņēmēji norāda, ka ieejot EDS jebkurš lietotājs (ar pieejas tiesībām konkrētam uzņēmumam) var redzēt nodokļu parādu un to struktūru - tas izlec kā sarkans lauciņš ekrāna augšgalā. Redz arī pārmaksu. Vienlaikus, lai iepazītos ar principā to pašu, tikai mazliet detalizētāku informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli budžetā (ieiet NMDS) ir nepieciešama speciāla uzņēmuma vadības parakstīta pilnvara. Tātad sagatavot atskaiti var, bet paskatīties, kas rezultātā iznācis - nevar. Katram uzņēmumam ir tā saucamais "tiesību pārvaldnieks", kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS. Būtu tikai normāli, ja tas varētu turpat EDS piešķirt šis tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja profila. Tādas "atzīmes" ir jau tagad. Šobrīd ir vajadzīga vēl viena pilnvara tieši darbiniekam, kuram ir nepieciešams strādāt ar nodokļu uzraudzību, vai arī "tiesību pārvaldniekam "jābūt pilnvarai ar pārpilnvarojuma tiesībām". 5. nodrošināt EDS interneta vietni arī angļu valodā. Pilnveidota VID EDS, atbilstoši uzskaitītajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem: 1. darba devējiem nodrošināts pārskats par slēgtajām un anulētajām darba nespējas lapām (informācija tiks saņemta no NVD e-veselības sistēmas); 2. Uzņēmumu gada pārskatam ieviests strukturēts pielikums; 3. Iespēja EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi; 4. paredzēt iespēju EDS, ka "tiesību pārvaldnieks" kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS, var sistēmā piešķirt tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja profila; 5. nodrošināt EDS interneta vietni (saskarni) arī angļu valodā. Uzlaboti 4 e-pakalpojumi Mazināts laiks grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID Uzlabota EDS funkcionalitāte FM VID 01.07.2017. 3.5.8. Papīra veida VID izsniegto izziņu aizstāšana ar elektroniski izsniegtajām izziņām, izmantojot tiešsaistes sistēmu naftas produktu limitu uzskaites nodrošināšanai MK 2007.gada 31.jūlija noteikumi Nr.525 "Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa" paredz papīra veida izziņu izsniegšanu personām, kas vēlas saņemt naftas produktus, piemērojot atbrīvojumu vai atvieglojumu no akcīzes nodokļa, jo praktiski vienīgais kontroles mehānisms, lai degvielas piegādātāji nepārkāptu pieļaujamos piegādes limitus, ir papīra veida izziņas otrā pusē manuāli aizpildāma tabula pēc katras faktiskās preču piegādes. Izvērtējot pozitīvo piemēru ar lauksaimniecības degvielas realizācijas un līdz ar to arī pieļaujamo apjomu kontroli, ir uzsākts darbs pie atļauju reģistrēšanas un kontroles mehānisma izstrādes iespēju izvērtēšanas, izmantojot elektronisko datu bāzi, ko šobrīd administrē Lauku atbalsta dienests. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK noteikumu projekts par atļauju reģistrēšanas un kontroles mehānismu, kas paredz papīra veida VID izsniegto izziņu aizstāšanu ar elektroniski izsniegtajām izziņām, izmantojot tiešsaistes sistēmu naftas produktu limitu uzskaites nodrošināšanai. Uzlabots VID e-pakalpojums FM VID, Lauku atbalsta dienests 01.07.2017 Rīcības virziens 3.6. Pārrobežu tirdzniecība - muita Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji No 25.vietas uz 15.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem). Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.6.1. SKLOIS ieviešana SKLOIS projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS uzdevums ir nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts robežsardzi, PVD un Krasta apsardzes dienestu. Projekta ietvaros ir izstrādāta SKLOIS, kas izvietota NBS Krasta apsardzes dienesta telpās. Iegādāta un uzstādīta attiecīgā aparatūra. SKLOIS ir ieviesta darbībā. Pirmajos SKLOIS darbības mēnešus, lietotājiem iespējama datu ievade arī vecajā formātā - pievienojot datu failus, taču vēlāk tiks atļauta datu ievade tikai elektroniski digitālā formā. SKLOIS informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā SM sadarbojas ar NBS Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestu. Saskaņā ar parakstīto starpresoru vienošanos, Krasta apsardzes dienests nodrošina SKLOIS tehnisko darbību un lietotāju atbalstu, kā arī sadarbojoties ar SM nodrošina SKLOIS darbības uzraudzību un attīstību. SKLOIS praktiskā ieviešana sadarbībai ar citām institūcijām norit pakāpeniski, dodot iespēju komersantiem izveidot saskarnes ar SKLOIS sistēmu un nodrošinot datu apmaiņu starp sistēmām XML formātā. Pašlaik tiek plānota SKLOIS 2.kārta, kuras realizēšanai jāizstrādā un jāapstiprina MK projekta apraksts. SKLOIS sistēmas 1.kārtas izstrāde ir pabeigta 30.11.2015. 27.11.2015. veikti grozījumi MK 04.08.2009. noteikumos Nr.857 "Kārtība, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros", kas paredz SKLOIS kā valsts informācijas sistēmas savietotāju, nodrošinot elektroniskās informācijas un dokumentācijas apriti starp VID Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, Valsts robežsardzes informācijas sistēmu REIS, Latvijas dzelzceļa informācijas sistēmu KPS (Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēmu), VRAA pārziņā esošo informācijas sistēmu "Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls" (www.latvija.lv), kā arī ostu un komercsabiedrību, kas sniedz pakalpojumus ostās, informācijas sistēmām. Pirms plānot SKLOIS 2.kārtu, tās realizēšanai jāizstrādā un jāapstiprina MK projekta apraksts. 1. Izstrādāts projekta apraksts par SKLOIS 2.kārtu. Izstrādāts un apstiprināts MK projekta apraksts par SKLOIS 2.kārtu. SM 01.01.2018 Rīcības virziens 3.7. Līgumsaistību izpilde Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji No 23.vietas uz 16.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā arī samazināts dienu skaits no 469 līdz 400 dienām. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.7.1. Nozīmēto tiesas sēžu monitoringa uzlabošana TA ierosina izstrādāt jaunu e-pakalpojuma pieejamību juridisku personu pārstāvjiem, lai nodrošinātu atgādinājumu saņemšanu uz lietotāja reģistrēto e-pasta adresi par nozīmētajām tiesas sēdēm lietās, kurās pārstāvamā juridiskā persona Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrēta kā lietas dalībnieks. Atgādinājumā plānots norādīt tiesas nosaukumu, lietas numuru, tiesas sēdes vietu un laiku. Pakalpojumu plānots nodrošināt kā TA maksas pakalpojumu ar iespēju veikt pakalpojuma pieslēgšanas priekšapmaksu portālā manas.tiesas.lv, izmantojot latvija.lv maksājumu moduli. Pakalpojums vērsts uz juridiskām personām, kuras vienlaikus iesaistītas vairāku tiesvedības procesu norisē. Nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība un sasaiste ar maksājumu moduli, pakalpojuma apmaksas veikšanai. Uzlabots e-pakalpojums TA 01.07.2017 3.7.2. Tiesvedības datu monitoringa ieviešana, elektroniski saņemot paziņojumus par izmaiņām tiesvedības datos Ieviests e-pakalpojums "Tiesvedības datu monitorings, elektroniski saņemot paziņojumus par izmaiņām tiesvedības datos", lai lietas dalībnieks iegūtu informāciju par izmaiņām lietas tiesvedības datos. Informācija tiks nosūtīta uz lietotāja reģistrēto e-pasta adresi. Sistēma elektronisko paziņojumu sagatavos par informācijas izmaiņas faktu, norādot tā aplūkošanas iespējas portālā manas.tiesas.lv. Papildus plānots ieviest papildinājumus, kas nodrošinās iespēju lietotājiem veikt pakalpojuma saņemšanas priekšapmaksu portālā manas.tiesas.lv, izmantojot latvija.lv maksājumu moduli. Nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība un sasaiste ar maksājumu moduli, pakalpojuma apmaksas veikšanai. Uzlabots e-pakalpojums TA 01.07.2017 Rīcības virziens 3.8. Elektrības pieslēgums Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji No 42.vietas uz 33.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā arī samazināts dienu skaits no 107 līdz 90 dienām. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.8.1. Portāla e-st. elektronisko dokumentu aprites izstrāde Izveidotā AS "Sadales tīkls" e-st. portāla darbības pilnveidošanai jāparedz papildus funkcionalitāte: - pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu; - tehnisko noteikumu izsniegšana; - vienošanās par projektēšanu noslēgšanu; - pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta puses); - rēķina izsniegšanu un apmaksu; - pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu. Nepieciešams izstrādāt portāla e-st. elektronisko dokumentu apriti, paredzot augstāk minētās iespējas. Izstrādāta portāla e-st. elektronisko dokumentu aprite, paredzot: - pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu; - tehnisko noteikumu izsniegšana; - vienošanās par projektēšanu noslēgšanu; - pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta puses); - rēķina izsniegšanu un apmaksu; - pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu. Nodrošināta portāla e-st. elektronisko dokumentu aprite Samazināts dienu skaits elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā AS "Sadales tīkls" 01.07.2017. 3.8.2. Kompensācijas mehānisma pārskatīšana elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā Attiecībā uz kompensācijām klientiem par elektroenerģijas pārrāvumiem Latvijā nav paredzēts mehānisms, kas nosaka kompensāciju klientiem par elektroenerģijas. Zaudējumi tiek kompensēti tikai par jau notikušu mantas samazinājumu (piemēram, bojātu sadzīves elektrotehniku), nevis par sagaidāmās peļņas atrāvumu. Pašlaik SPRK apsver iespēju ieviest kompensācijas mehānismu, taču tas varētu notikt tikai gadījumā, ja komisija ievieš speciālus kvalitātes rādītājus un paredz kompensācijas mehānismam paredzētos līdzekļus iekļaut nākošajā elektroenerģijas cenu aprēķinā. Ir izstrādāti 21.01.2014. MK noteikumi Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kuru 92. punkts nosaka, ka sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt atbilstošu sistēmas pakalpojumu kvalitāti, un paredz elektroenerģijas maksas atlaidi. Veikts izvērtējums, kādā normatīvajā aktā nosakāma kompensācijas mehānisma piemērošanas kārtība elektroenerģijas piegādes pārrāvuma gadījumā un vai ir nepieciešamas izmaiņas jau spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā. Izvērtējuma rezultātā, atbilstoši izvēlētajam risinājumam, veiktas nepieciešamās darbības izmaiņu ieviešanai praksē. Pilnveidots kompensācijas mehānisms elektroenerģijas pārrāvumu gadījumā SPRK AS "Sadales tīkls", EM 01.07.2017 3.8.3. Zemes īpašnieku brīdināšanas laika par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu mazināšana no 30 dienām uz 15 dienām Enerģētikas likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas. Nepieciešams Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK grozījums Enerģētikas likuma 19.panta trešajā daļā, kas nosaka, ka energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 15 dienas pirms darbu uzsākšanas Samazināts dienu skaits elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā par 15 dienām EM 01.07.2017 Rīcības virziens 3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji No 44.vietas uz 34.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), nodrošinot atgūstamā īpašuma vērtību vismaz 60% apmērā.1 Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.9.1. Datu analizēšana, kas ļautu izdarīt secinājumus par maksātnespējas sistēmas efektivitāti kopumā un izvirzīt priekšlikumus turpmākajām reformām Lai veicinātu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības kvalitātes paaugstināšanos ir jāveic vismaz šādu galveno darbības rādītāju apkopošana: - maksātnespējas procesu (ierosināto un pasludināto lietu) skaits, ilgums un izmaksas; - prasījumu atgūšanas apmērs gan nodrošinātajiem, gan nenodrošinātajiem kreditoriem; - vidējais parādsaistību apmērs maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī; - tiesiskās aizsardzības procesu skaits; - tiesiskās aizsardzības ierosināto procesu un pasludināto procesu skaits; - katram maksātnespējas administratoram: vidējais procesa ilgums/izmaksas/apmierināto prasījumu apjoms/izmaksātā atlīdzība/vidējais procesu skaits gadā; - statistika par "tukšajiem" uzņēmumiem, kuriem ir pasludināts maksātnespējas process un uzņēmumiem, kuriem ir aktīvi; Jānorāda, ka iepriekš minēto datu publiskas pieejamības aktualitāte ir pamatojama gan ar nepieciešamību komunikācijai ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, OECD vai Pasaules Banku, gan ar faktu, ka šobrīd pieejamā norādīto datu informācija par tendencēm maksātnespējas jomā nav caurskatāma, skaidra un pieejama sabiedrībai, līdz ar to sabiedrībā, t.sk., ārvalstu investoru lokā, rodas negatīvs priekšstats gan par procesa norisi kopumā, gan par valsts pārvaldes darbības efektivitāti un tās pieņemtajiem lēmumu argumentāciju. ĀIPL sadarbībā ar Deloitte Latvia, ir veikusi pētījumu par maksātnespējas sistēmas efektivitāti, kā arī maksātnespējas ļaunprātīgas izmantošanas apjomu un ietekmi uz ekonomiku Latvijā. Pētījumā tika analizēti dati par 9512 uzņēmumiem, kas, laikā no 2008. līdz 2014.gadam, tika atzīti par maksātnespējīgiem. Galvenie informācijas avoti ietver Uzņēmumu reģistru, MNA, VID, Valsts kontroli, Centrālās statistikas pārvaldi, finanšu institūcijas, privātos un valsts uzņēmumus un publiski pieejamus pētījumus. Ir secināms, ka valstī nepastāv sistēma, kas ļautu novērtēt, vai pēdējo gadu maksātnespējas likumu reformas ir novedušas pie likumdevēja un iesaistīto pušu mērķu sasniegšanas, un kur ir nepieciešami citi uzlabojumi. Saskaņā ar Doing Business pētījumu Latvija ir ieguvusi 12 punktus par tās maksātnespējas regulējuma atbilstību starptautiskajai labajai praksei, kas ir gandrīz tikpat cik vidējais OECD valstu ar augstu ienākumu līmeni rādītājs: 12,5. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, secināms, ka Latvijas Maksātnespējas likumā kopumā ir ieviesta labākā starptautiskā prakse. Taču, saskaņā ar Doing Business ir ievērojama atšķirība starp nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas proporciju Latvijā (49,1%) un vidējiem atgūšanas rādītājiem OECD valstīs ar augstu ienākumu līmeni (73%). Kā redzams ĀIPL veiktajā pētījumā, šī atšķirība ir vēl lielāka - vidējie prasījumu atgūšanas rādītāji nodrošinātajiem kreditoriem Latvijā bija 42% pēdējo 3 gadu laikā. Vidējie prasījumu atgūšanas rādītāji nenodrošinātajiem kreditoriem (tai skaitā, VID) pēdējo 8 gadu laikā bija mazāki nekā 1%. Atšķirība Latvijas maksātnespējas efektivitātes rādītājos un OECD rādītājos ir skaidrojama ar neatbilstošu un neattīstītu likuma piemērošanas praksi, nevis nepilnībām pašā Maksātnespējas likumā. Likuma piemērošanas problēmas apstiprina Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktā aptauja. 80% uzņēmēju uzskata, ka maksātnespējas procesi netiek veikti caurskatāmi un godīgi, 56% paši ir saskarušies ar maksātnespējas ļaunprātīgu izmantošanu, 75% no tiem, kas ir cietuši no maksātnespējas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas, ziņoja, ka pārkāpējiem nebija nekādu negatīvu seku. Būtiska problēma ir arī lielais skaits novēloto maksātnespējas procesu, kas lielā mērā ietekmē kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājus. Vismaz 36% no visiem maksātnespējas procesiem, kas uzsākti laikā no 2008. līdz 2014.gadam bija novēloti. 2016.gadā ir pabeigta maksātnespējas procesu administratoru uzraudzības elektroniskās sistēmas (turpmāk - sistēma) izstrāde. 30.04.2016. spēkā stājušies MK 19.04.2016. noteikumi Nr.247 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību", kas paredz maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību. Sistēma ļaus iegūt datus par rādītājiem, kas radīs priekšstatu par maksātnespējas sistēmas efektivitāti kopumā Ņemot vērā to, ka šāda sistēma ir izstrādāta, ir ļoti būtiski nodrošināt nepieciešamo datu ievākšanu, taču vēl jo vairāk ir uzsverama nepieciešamība ievākto datu analīze un izmantošana turpmāku reformu īstenošanā. 1. Nodrošināta iespēja iegūt informāciju par zemāk minētajiem rādītājiem no Maksātnespējas reģistra, kā arī administratoru uzraudzības elektroniskās sistēmas par šādiem datiem: - maksātnespējas procesu (ierosināto un pasludināto lietu) skaits, ilgums un izmaksas; - prasījumu atgūšanas apmērs gan nodrošinātajiem, gan nenodrošinātajiem kreditoriem; - vidējais parādsaistību apmērs maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī; - tiesiskās aizsardzības procesu skaits; - tiesiskās aizsardzības ierosināto procesu un pasludināto procesu skaits; - katram maksātnespējas administratoram: vidējais procesa ilgums/izmaksas/apmierināto prasījumu apjoms/izmaksātā atlīdzība/vidējais procesu skaits gadā; - statistika par "tukšajiem" uzņēmumiem, kuriem ir pasludināts maksātnespējas process un uzņēmumiem, kuriem ir aktīvi; 2. Sistemātiski (reizi gadā) veikta ievākto datu analīze un attiecīgās analīzes dati tiek apkopoti un publicēti, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju pārliecināties par jomas attīstības tendencēm. 3. Izvērtēta iespēja ieviest publisku agregēto datu datubāzi un, ja nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums uzdevuma īstenošanai, virzīt jautājumu ar priekšlikumiem turpmākajai rīcībai izlemšanai MK. Veikta sistemātiska datu ievākšana, kas ļauj novērtēt maksātnespējas sistēmu kopumā MNA TM 1. 01.07.2017. 2. 01.01.2018. 3. 01.07.2017. Rīcības virziens 3.10. Darbinieku nodarbināšana Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji Stiprināt elastības principu darbinieku nodarbināšanas jautājumos. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.10.1. Darba likuma normu pārskatīšanu nodrošinot lielāku elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās ĀIPL 2015.gadā sniedza rekomendācijas par nepieciešamību pārskatīt Darba likuma normas, kas saistītas ar tādiem jautājumiem kā : 1) darba devēja apmācību izdevumu atlīdzināšanu; 2) ierobežojumu noteikšanu uz blakus darba veikšanu darba tiesisko attiecību ietvaros; 3) konfidencialitātes pienākuma saglabāšana pēc darba līguma izbeigšanas; 4) atlīdzības par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ierobežošanu ar periodu, par kuru nav noilgusi tiesība uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu; 5) konsultēšanās pienākuma ar arodbiedrībām sliekšņa noteikšanu; 6) maksimālā termiņa pagarinājumu darbinieka atstādināšanai no darba, u.c. Ņemot vērā ĀIPL 2015.gada rekomendācijas, nepieciešams ar iesaistītajām pusēm rast risinājumus par Darba likumā veicamajiem grozījumiem un virzīt par atbalstītajiem vai kompromisa rezultātā apstiprinātajiem priekšlikumiem 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Darba likumā par atbalstītajiem vai kompromisa rezultātā starp iesaistītajām pusēm rastajiem risinājumiem. Stiprināta elastība darba tiesiskajās attiecībās, ņemot vērā ĀIPL 2016.gada rekomendācijas LM EM, TM, FM 01.07.2017. Rīcības virziens 3.11. Lietpratīga valsts pārvalde un tās e-pakalpojumi Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji Samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru veikšanai no 13% 2014.gadā uz 11% 2018.gadā, ieviesti vismaz papildus 20 tiešsaistes e-pakalpojumi, kā arī paaugstināta eID kartē esošā e-paraksta izmantošanas par 25%. Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 3.11.1. Konsultē vispirms principa ieviešana valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo institūciju darbībā Šobrīd īpaši vērojams, ka sabiedrībā arvien vairāk rodas neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzas ar soda piemērošanu likuma normu nezināšanas dēļ. Konsultē vispirms princips paredz valsts pārvaldes uzraugošajās institūcijās pirmreizēju normu/prasību skaidrošanu, īpaši, ja acīm redzami tiek konstatēts pirmreizējs pārkāpums, dodot termiņu nepilnību novēršanai. Lai gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā šobrīd ir paredzēta arī brīdinājumu sistēma par administratīvo prasību neizpildi, tas neatspoguļo konsultē vispirms principa būtību - secināms, ka: 1) brīdinājumu sistēma arī ir administratīvs sods; 2) Administratīvo pārkāpumu kodeksā pastāv sodi, kas neparedz brīdinājumu izteikšanu; 2) Administratīvo pārkāpumu kodekss un nozari regulējošie normatīvie akti pēc savas būtības neparedz skaidrojošo/ konsultatīvo procesu, kas būtu jāievēro institūcijām gadījumos, kad uzņēmējiem nav skaidra izpratne par tam piemērojamajām administratīvajām prasībām (tai skaitā, konstatējami sīki nebūtiski pārkāpumi). Lai veidotu lietpratīgu valsts pārvaldi nepieciešams ieviest konsultē vispirms principa ieviešanu kā horizontālu darbības nosacījumu valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošajās institūcijās. Konsultē vispirms principa piemērošana atrunājama ne tikai vispārīgi, bet arī katras iestādes iekšējā dokumentā - vadlīnijās, metodiskajos norādījumos, par principa piemērošanu iestādes darbā. Konsultē vispirms principa idejas būtība - valsts nav represīvs uzraudzības mehānisms, bet tiesiskas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Principa piemērošanā ir pieļaujami izņēmumi gadījumos, kad pārkāpumi ir nozīmīgi un rada būtisku kaitējumu sabiedrībai, vai apdraud personu veselību vai dzīvību. - Konsultē vispirms principu nepieciešams ieviest ne tikai nozaru ministrijās, bet arī tādās uzņēmumu darbību uzraugošajās iestādēs kā Būvniecības valsts kontroles birojs, Dabas aizsardzības pārvalde, PVD, Valsts darba inspekcija, VID, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts vides dienests, VAAD, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Būvvaldes, Datu valsts inspekcija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, Valsts meža dienests, Valsts valodas centrs, VI, Zāļu valsts aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde, Nacionālais veselības dienests u.c; Nepieciešams: 1. izstrādāt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz ieviest konsultē vispirms principu 2. veikt grozījumus iekšējos kārtības noteikumos, kas paredz konsultē vispirms principa integrēšanu pasākumā uzskaitītajās institūcijās; ieviest kontroles mehānismu, kas paredz uzraudzīt minētā principa īstenošanai, piemēram, Ministru prezidenta rezolūcijas sagatavošana ar atskaiti reizi gadā. 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz ieviest konsultē vispirms principu. 2. Izstrādātas kopējas vadlīnijas (algoritms) konsultē vispirms principa ieviešanai praksē. 3. Sadarbībā ar valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo institūcijām izskatīti šo iestāžu priekšlikumi konsultē vispirms principa integrēšanai to darbībā. 4. Veikt grozījumus iekšējos kārtības noteikumos, kas paredz konsultē vispirms principa integrēšanu. 5. Pārskatīti Administratīvajā pārkāpumu kodeksā vai saistītajos nozaru normatīvajos aktos noteiktie sodi, kuriem nav iespējams izteikt brīdinājumu. 6. Ņemot vērā šā pasākuma 5.punktā secināto, ja nepieciešams - noteiktā kārtībā izstrādāti un iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz ne tikai brīdinājuma sistēmu, bet arī konsultē vispirms principa iespējas nodrošināšanu. 7. Reizi gadā sagatavot valsts pārvaldes darbības novērtējumu, kurā vērtēta, konsultē vispirms principa ieviešana. 8. Sagatavots izvērtējums konsultē vispirms principa piemērošanā un vismaz ik pēc trim gadiem sagatavoti ieteikumi tā darbības efektivizācijai Ieviests konsultē vispirms princips valsts pārvaldes institūciju darbībā 1.VK 2. EM 3. EM 4. Nozaru ministrijas un padotības iestādes 5. EM 6. Nozaru ministrijas un padotības iestādes 7. VK 8. EM 1.EM 2. Nozaru ministrijas un padotības iestādes 3. Nozaru ministrijas un padotības iestādes 4. Nozaru ministrijas un padotības iestādes 5. Nozaru ministrijas un padotības iestādes 7. PKC, EM 8. VK, PKC 1. 01.07.2017. 2. 31.03.2017. 3. 01.07.2017. 4. 01.01.2018. 5. 01.07.2017. 6. 01.01.2018. 7. 01.07.2018., 01.07.2019. 01.07.2020. 3.11.2. E-risinājumu stiprināšana publiskajā pārvaldē uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk., uzņēmēju pārrobežu darbībā un ārvalstu eID izmantošana Latvijas e-pakalpojumos Lai vienkāršotu un veicinātu tiešsaistes un pārrobežu darījumus, un nodrošinātu pārrobežu elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu, šobrīd noris darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" (turpmāk - eIDAS regula) pieņemšanas. Šīs regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības efektivitāti ES. Lai nodrošinātu minētās regulas ieviešanu nacionālajā līmenī tiek plānotas šādas aktivitātes: 1) izveidot un darbināt Latvijas nacionālo eIDAS mezgla punktu (vārteju, "eIDAS node") un papildināt universālās pieteikšanās servisu, tādējādi tehniski nodrošinot piekļuves iespējas Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem ar citu dalībvalstu paziņotajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem; 2) saskaņā ar eIDAS regulas prasībām pieteikt Latvijas nacionālo elektroniskās identifikācijas shēmu, kas balstīta uz eID karti, tādējādi radot iespēju Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem autentificēties citu ES dalībvalstu elektroniskajiem pakalpojumiem ar Latvijas eID karti. 1. Nodrošināta Eiropas Komisijas izstrādātās atvērtās koda programmas (DSS) rīka implementācija dokumentu parakstīšanās un pārbaudes rīkos un iespēja pārbaudīt citu ES dalībvalstu dokumentos elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot DSS. Portālā www.latvija.lv nodrošināta dokumentu pārbaudes iespēja un DSS pakalpojums aprakstīts Publisko pakalpojumu katalogā. 2. Nodrošināti nepieciešamie pasākumi eIDAS regulas pārņemšanai: izveidots un darbināts Latvijas nacionālais eIDAS mezgla punkts (vārteja) un papildināts universālās pieteikšanās serviss, tādējādi tehniski nodrošinot piekļuves iespējas Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem ar citu ES dalībvalstu paziņotajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. 3. Saskaņā ar eIDAS regulas prasībām pieteikta Latvijas nacionālā elektroniskās identifikācijas shēma, kas balstīta uz eID karti, tādējādi radot iespēju Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem autentificēties citu ES dalībvalstu elektroniskajiem pakalpojumiem ar Latvijas eID karti. 4. Uzņēmējiem paredzētie e-pakalpojumi pielāgoti eIDAS regulas prasībām, izmantojot VRAA nodrošināto vienotās pieteikšanās risinājumu un eIDAS nacionālo vārteju, nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību personām, kuras izmanto citu ES dalībvalstu paziņotus elektroniskās identifikācijas risinājumus Uzlabots e-pakalpojums Ieviestas nepieciešamās izmaiņas, lai Latvijas e-pakalpojumiem varētu izmantot ārvalstu eID Citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem (uzņēmējiem) pieejami eIDAS regulas prasībām atbilstoši e-pakalpojumi 1. LVRTC 2. VRAA 3. AIM 4. Nozaru ministrijas 1. VARAM PMLP, VRAA 3. PMLP, LVRTC 1. 01.01.2017 2. 01.07.2018. 3. 01.07.2018. 4. 01.10.2018. 3.11.3. Portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas pilnveidošana ar informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām prasībām pēc "ceļa kartes" principa Šobrīd informācija par visām uzņēmējdarbībai nepieciešamajām atļaujām un licencēm ir apkopota portālā www.latvja.lv, kur ir apkopota informācija par administratīvajām procedūrām, kuras jāveic, lai iegūtu attiecīgo licenci vai atļauju. Jāatzīmē, ka portālā nav strukturēti pieejama visa minētā informācija. Tādēļ uzņēmējiem informācija ir jāmeklē vairākās vietnēs un jāliek kopā, kas ne visās situācijās ir skaidri un pašsaprotami izdarāms. Portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas pilnveidošanas mērķis ir nodrošināt visaptverošu, skaidri strukturētu, aktuālu, viegli pieejamu informāciju par visiem uzņēmējdarbības dzīves cikla posmiem, nodrošinot iespēju, ka visas procedūras un pakalpojumi uzņēmējiem būtu pieejami elektroniski tiešsaistes režīmā, neatkarīgi no atbildīgo institūciju lokācijas. EM vairākkārt tiekoties ar VARAM un VRAA pārstāvjiem, izstrādāja struktūru, kā būtu jāizskatās portāla latvija.lv esošajai uzņēmējdarbības sadaļai, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un uzņēmumu jautājumus par izrietošajām administratīvajām prasībām (struktūra veidota pēc pieejas: 1) uzņēmējdarbības uzsākšana; 2) uzņēmējdarbības veikšana; 3) uzņēmējdarbības izbeigšana. - EM ir organizējis tikšanos ar kontrolējošo institūciju pārstāvjiem, lai pārrunātu šo institūciju noteiktās prasības uzņēmējiem, kā arī lai identificētu kontrolējošo institūciju izstrādātos materiālus un citus līdz šim veiktos pasākumus noteikto prasību izskaidrošanā uzņēmējiem. Kontrolējošās institūcijas ir iesniegušas informācijas apkopojumu par savu jomu pārraudzībā esošajām prasībām uzņēmējiem. - EM ir izveidota starpinstitūciju darba grupa portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas uzlabošanai. Darba grupas locekļiem ir uzdots uzdevums atbilstoši savas nozares specifikai pārskatīt un nepieciešamības gadījumā iesniegt papildinātu uz uzņēmējdarbību attiecināmo valsts un pašvaldību institūciju pakalpojumu sarakstu, lai konkrētos pakalpojumus varētu aprakstīt un integrēt vienotā valsts un pašvaldību portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā. Šobrīd notiek informācijas apkopošana - Uz doto brīdi EM ir sagatavojusi: Uzņēmējdarbības sadaļai uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas sadaļas. Tās plānots saskaņots darba grupas ietvaros un iesniegt VARAM. Tāpat EM ir sagatavojusi sadarbībā ar TSP Mikro un mazo uzņēmumu komiteju un nozaru ministrijām 3 ceļa kartes, kuras ir publicētas EM lapā. Nepieciešams: 1. izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK informatīvais ziņojums par www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas satura izveidošanas gaitu; 2. sagatavota, regulāri aktualizēta informācija un ievietota www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā pēc struktūras: 1) uzņēmējdarbības uzsākšana; 2) uzņēmējdarbības veikšana; 3) uzņēmējdarbības izbeigšana. 3. ievietot 2.punktā minēto informāciju www.latvija.lv; 4. izstrādāt normatīvo aktu projektu, kas paredz noteikt katras nozaru institūcijas atbildību par www.latvija.lv atspoguļojamās informācijas aktualitāti. Izveidots atļauju, licenču un apliecību saraksts atbilstoši NACE 2 klasifikācijai un nodrošināta saraksta pieejamība portālā www.latvija.lv, tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu. 5. Izstrādāt moduli (algoritmu), kas paredz atbildīgajām institūcijām ievietot informāciju latvija.lv portālā, bez EM kā uzņēmējdarbības sadaļas sākotnējās struktūras izveidotāja starpniecības. 6. Izvērtēta iespēja veikt iepirkumu portāla www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot. 1. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas satura izveidošanas gaitu. 2. Sagatavota struktūra un pirmreizējā informācija www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā pēc struktūras: 1) uzņēmējdarbības uzsākšana; 2) uzņēmējdarbības veikšana; 3) uzņēmējdarbības izbeigšana. 3. No 2.punktā īstenotā, ievietota minētā informācija www.latvija.lv. EM īsteno nazaru ministriju koordinēšanu, lai nodrošinātu regulāru informācijas aktualitāti portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļā. 4. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK normatīvā akta projekts par portālu www.latvija.lv, kas noteic, ka katra iestāde ir atbildīga par tās kompetencē esošā satura aktualitāti portālā www.latvija.lv. 5. Izveidots atļauju, licenču un apileicību saraksts atbilstoši NACE 2 klasifikācijai un nodrošināta saraksta pieejamība portālā www.latvija.lv, tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu. 6. Izvērtēta iespēja veikt iepirkumu portāla www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot. (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 8.5.pasākums precizētā redakcijā) Sakārtota portāla www.latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļa 1. EM 2. EM 3. EM 4. VARAM 5. Nozaru ministrijas 6. VARAM 1. Nozaru ministrijas 2. VRAA, nozaru ministrijas 3. Nozaru ministrijas, VRAA 4. EM, VRAA, VARAM 6. VRAA 1. 01.03.2017 2. 01.01.2018 3. 01.01.2018 4. 01.01.2017 5. 01.07.2018 6. 01.07.2017 3.11.4. Valsts pārvaldes institūciju tiešsaistes pakalpojumu ieviešana portālā www.latvija.lv Šobrīd (02.09.2016.) portālā www.latvija.lv pieejami 123 tiešsaistes pakalpojumi. Lai aktīvāk veicinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgu valsts pārvaldi un tās pakalpojumus, nepieciešams portālā www.latvija.lv ievietot papildus 20 e-pakalpojumus, ko sniedz valsts pārvaldes institūcijas. Tāpat nepieciešams turpināt īstenot pasākumus, kas paredz eID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai. Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu veicināta e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. Nepieciešams: 1. Nozarēs izvērtēt, kuri valsts pārvaldes pakalpojumi ir jāelektronizē (tiešsaistes pakalpojumi) un jādara pieejami ar portāla www.latvija.lv starpniecību, lai veicinātu uzņēmējdarbībai pieejamus un atbilstošus mūsdienu vajadzībām valsts pārvaldes e-pakalpojumus. 2. Jānodrošina pieejamība vismaz papildus 20 tiešsaistes e-pakalpojumiem portālā www.latvija.lv līdz 2017.gada beigām. 3. Nodrošināt e-ID kartē automātisku paraksta aktivizēšanu, izņemot bērnus līdz 14 gadiem, tās izsniegšanas brīdī (bez vaicājuma, vai funkcija ir pieslēdzama) un nodrošināt eID kartē neierobežotu bezmaksas paraksta reižu skaitu. 1. Sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām veikts izvertējums, kuri valsts pārvaldes 20 pakalpojumi ir jāelektronizē (tiešsaistes pakalpojumi) un jādara pieejami ar portāla www.latvija.lv starpniecību. 2. Ņemot vērā šā pasākuma 1.punktā secināto, nodrošināta pieejamība vismaz papildus 20 tiešsaistes e-pakalpojumiem, kuros izmanto arī eID kartē esošo e-parakstu, portālā www.latvija.lv. 3. Nodrošināt e-ID kartē automātisku paraksta aktivizēšanu tās izsniegšanas brīdī, izņemot bērnus līdz 14 gadiem, (bez vaicājuma, vai funkcija ir pieslēdzama) un nodrošināt eID kartē neierobežotu bezmaksas paraksta reižu skaitu, ņemot vērā VARAM informatīvajā ziņojumā par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (eID) un to, kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai. Ieviesti vismaz papildus 20 tiešsaistes e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv kuros izmanto arī eID kartē esošo e-parakstu 1. EM 2. Nozaru ministrijas 3. IEM, PMLP 1. Nozaru ministrijas 2. EM, VARAM 3. VARAM, IEM 1.01.07.2017. 2. 01.07.2020. 2.01.01.2019. 3.01.01.2019. 3.11.5. E-izziņas sistēmas izmantošanas paplašināšana iepirkumos Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā ir uzskaitīta virkne nosacījumu, kas ir pamatā kandidātu vai pretendentu izslēgšanai no iepirkuma procedūras, vienlaikus ziņas, kuras ir katra attiecīgā izslēgšanas nosacījuma pamatā, ir izvietotas dažādās datu bāzēs un šobrīd nav vienotas vietnes, kurā sabiedrisko pakalpojuma sniedzēji un pasūtītāji var vienlaikus iegūt visu noteiktai pārbaudei nepieciešamo informāciju. Kandidātam vai pretendentam, lai apliecinātu savu neesamību izslēgšanas nosacījumiem iesniedz kompetento iestāžu izziņas par neatbilstību izslēgšanas nosacījumiem. Līdz ar to, lai samazinātu administratīvo slogu Latvijas piegādātājiem attiecībā uz izziņu iegūšanu un iesniegšanu, ir nepieciešams veikt grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, paredzot, ka Publisko iepirkumu likumā paredzētās e-izziņas var izmantot arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma subjekti piegādātāju izslēgšanas nosacījumu pārbaudei. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, kas nosaka Elektroniskā iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamo e-izziņu izmantošanu iepirkumos Nodrošinātas normatīvā regulējuma izmaiņas e-pakalpojuma izmantošanai FM VRAA, VARAM, IUB 01.07.2017 3.11.6. Iepirkumu elektroniskas norises sistēmas ieviešana Šobrīd pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana publiskajos iepirkumus lielākoties notiek papīra veidā. Tas rada gan izdevumus pieteikumu un piedāvājumu kopiju veidošanai, gan pieteikumu un piedāvājumu nogādāšanai uz to iesniegšanas vietu. Piegādātāju patērēto resursu apjomu pieteikumu un piedāvājumu sagatavošanai varētu samazināt paredzot piedāvājumu iesniegšanu un pieņemšanu elektroniskā veidā. Minēto atbalsta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk - Direktīva 2014/24/ES), kuras preambulas 52.apsvērumā ir norādīts, ka "elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu elektroniska pieejamība un pilnībā elektroniska saziņa, proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska iesniegšana)". Direktīva 2014/24/ES dod iespēju dalībvalstīm elektronisko saziņu pilnībā ieviest līdz 2018.gada 18.oktobrim, taču, ņemot vērā to, ka VRAA projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/009/005 "Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu un e-izsoļu funkcionalitātes attīstība" ietvaros jau ir izveidojusi publisko iepirkumu norisi atbalstošu valsts informācijas sistēmu, kur būs iespējams iepirkumu procedūras veikt elektroniskā vidē, pāreja uz iepirkumu elektronisku norisi attiecībā uz noteiktām iepirkumu procedūrām būtu iespējama jau pirms Direktīvas 2014/24/ES noteiktā termiņa. Līdz ar to, lai ieviestu efektīvu iepirkumu elektronisko norisi, nepieciešams paredzēt attiecīgu regulējumu Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un izstrādāt attiecīgus MK noteikumus, lai pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izmantot VRAA izveidoto sistēmu. Likumprojektā "Publisko iepirkumu likums" un likumprojektā "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums" ir paredzēts, ka elektronisku piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanu obligāti izmanto attiecībā uz: 1) centralizētu iepirkumu institūciju veiktajām iepirkuma procedūrām, kur paredzamā līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no 18.04.2017.; 2) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kur paredzamā līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no 01.10.2018.; 3) attiecībā uz "mazajiem iepirkumiem" un sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumiem no 01.01.2019. Minētie termiņi noteikti saskaņā ar VRAA iespējām nodrošināt elektronisko piedāvājumu un pieteikumu pieņemšanas elektroniskās informācijas sistēmas darbību un atbalsta pakalpojumus, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 26.02.2014. Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk - Direktīva 2014/24/ES) un Eiropas Parlamenta un Padomes 26.02.2014. Direktīvā 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (turpmāk - Direktīva 2014/25/ES) noteiktajiem attiecīgās prasības transponēšanas termiņiem. Vēršam uzmanību, ka arī šobrīd saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu ir iespējama elektroniska piedāvājumu un pieteikumu pieņemšana. Nepieciešams: 1. Nodrošināt iepirkumu elektroniskās sistēmas ieviešanu. Nodrošināta iepirkumu elektroniskas norises sistēmas ieviešana. Ieviesta iepirkumu elektroniskās norises sistēma VARAM VRAA, FM, IUB 01.01.2019. 3.11.7. Klusēšanas-piekrišanas principa ieviešana tiesu ekspertu sertifikācijā un resertifikācijā Tiesu ekspertu likuma 5.pants nosaka pienākumu personai, kas vēlas veikt tiesu ekspertīzi, saņemt eksperta sertifikātu. Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" noteiktajai kārtībai tiesu eksperta kandidāts iesniedz noteiktus dokumentus pārbaudījuma kārtošanai, lai iegūtu tiesu eksperta sertifikātu vai veiktu resertifikāciju. Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē kandidātu, vai viņš ir pielaists pārbaudījuma kārtošanai. Kandidāts kārto pārbaudījumu, pēc kura Tiesu ekspertu padome pieņem lēmumu par tiesu eksperta kvalifikācijas piešķiršanu kandidātam, pamatojoties uz pārbaudījuma vērtējumu. Ja lēmums ir pozitīvs, Tiesu ekspertu padome izsniedz sertifikātu. Tiesu ekspertu reģistrs ir pieejams arī TA mājaslapā www.ta.gov.lv. 15.03.2016. stājās spēkā jaunais Tiesu ekspertu likums, kura Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka MK 10.06.2008. noteikumi Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" ir spēkā ne ilgāk kā līdz 31.07.2016., proti, līdz ar jaunā Tiesu eksperta likuma spēkā stāšanos ir jāizdod arī MK noteikumi, tajā skaitā par tiesu ekspertu sertifikāciju un resertifikāciju. Nepieciešams: 1. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā - Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu, un tiesu ekspertu resertificēšanā, ja resertifikācijas dokumenti novērtēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts pietiekams punktu skaits, nosakot, ka mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas izsniedz sertifikātu. 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 10.07.2008. noteikumos Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu: 1) tiesu ekspertu sertificēšanas procesā - Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu; (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 9.1.pasākums precizētā redakcijā) 2) tiesu ekspertu resertifikācijā (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 9.2.pasākums precizētā redakcijā) Ieviests klusēšanas-piekrišanas princips 2 tieslietu jomas pakalpojumos: 1) tiesu ekspertu sertifikācijā; 2) tiesu ekspertu resertifikācijā. 1. TM 01.07.2017 3.11.8. Klusēšanas-piekrišanas principa ieviešana sugu un biotopu aizsardzības jomā MK 16.03.2010. noteikumi Nr.267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība" nosaka, ka sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanu veic DAP. DAP lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, atkārtotu izsniegšanu, anulēšanu vai atteikumu piešķirt sertifikātu pieņem, konsultējoties ar nozares institūcijām, profesionālajām asociācijām, biedrībām, nodibinājumiem, izglītības vai zinātniskajām iestādēm vai sertificētiem ekspertiem. DAP lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu pretendentam izsniedz rakstiski, kā arī pretendentam rakstiski izsniedz sertifikātu. DAP pieņem lēmumu par sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt, norādot atteikuma pamatojumu, un par to rakstiski paziņo pretendentam. DAP izveido un uztur sertificēto ekspertu reģistru un ievieto attiecīgu informāciju tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv. Nepieciešams: 1. izstrādāt grozījumus MK 16.03.2010. noteikumos Nr. 267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai, izvietojot informāciju par sertifikāta derīguma termiņu vai derīguma termiņa pagarināšanu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv, bez pienākuma izsniegt ekspertam rakstveida sertifikātu un par to informēt rakstveidā Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 16.03.2010. noteikumos Nr.267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai, izvietojot informāciju par sertifikāta derīguma termiņu vai derīguma termiņa pagarināšanu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv, bez pienākuma izsniegt ekspertam rakstveida sertifikātu un par to informēt rakstveidā. (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 9.4.pasākums precizētā redakcijā) Ieviests klusēšanas-piekrišanas princips sugu un biotopu aizsardzības jomā - eksperta sertifikāta izsniegšanai. VARAM 01.07.2017 3.11.9. Klusēšanas-piekrišanas principa ieviešana ar lauksaimniecisko darbību saistītos pakalpojumos MK 17.02.2009. noteikumi Nr.152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", MK 29.06.2010. noteikumi Nr.592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", MK 14.08.2012. noteikumi Nr.554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", MK 13.04.2010. noteikumi Nr.352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" nosaka, ka, lai persona reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā. Tāpat MK 22.11.2011. noteikumi Nr.899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai" nosaka, ka persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus atļaujas saņemšanai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un 12 mēnešu laikā pēc noteikumos noteiktā iesnieguma iesniegšanas datuma, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc visu sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju un par to informē iesniedzēju Nepieciešams: 1. izstrādāt grozījumus attiecīgajos MK normatīvajos aktos, kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu: 1) personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību; ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību; ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību; ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību; 2) atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 17.02.2009. noteikumos Nr.152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību. 2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 29.06.2010. noteikumos Nr.592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību. 3. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību. 4. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 13.04.2010. noteikumos Nr.352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību. 5 Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 22.11.2011. noteikumos Nr.899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai. (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna 2014.-2015.gadam 9.11., 9.12., 9.13., 9.14., 9.15., 9.16.pasākums precizētā redakcijā) Ieviests klusēšanas-piekrišanas princips 5 ar lauksaimniecisko darbību saistītajos pakalpojumos: 1) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību. 2) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību; 3) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību 4) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību 5) atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai. ZM 01.01.2018 3.11.10. Uz uzņēmējdarbības attīstību vērstas politikas veidošana valsts pārvaldē. Plānveidīgi attīstīt katra valsts pārvaldes darbinieka speciālās un vispārējās kompetences uzņēmējdarbības veicinošu faktoru un regulējošo normatīvo aktu izpratnei un spējai tos attiecināt uz reālu uzņēmumu situāciju, nodrošinot uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Lai to īstenotu, šobrīd Valsts administrācijas skolā uzsākts Eiropas sociālā fonda projekts Nr.3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā". Projekta mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātie, kuriem ir ietekme uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, sakārtošanu un administratīvā sloga mazināšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mācībās plānots organizēt e-mācību, klātienes mācību un citu pasākumus (pieredzes apmaiņas braucieni u.c.). Mācību tematika: 1. Uzņēmējdarbība un ekonomika; 2. Tiesiskais regulējums; 3 .Normatīvisma mazināšana; 4. Valsts un privātā sektora sadarbība; 5. Publiskais pakalpojums; 6. Konkurētspējas veicināšana; 7. Igtspējīga uzņēmējdarbība, kā arī specializētās mācības. Plānotie ieguvumi sabiedrībai: - klientorientēta pārvalde; - valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri izprot, atbalsta un veido uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi; - vienkāršotas administratīvās procedūras mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; - vairāk labu un kvalitatīvu publisko pakalpojumu. Organizētas apmācības valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, lai attīstītu kompetences uzņēmējdarbību veicinošu faktoru un normatīvo aktu izpratnei un spējai tos attiecināt uz reālu uzņēmuma situāciju, nodrošinot komercdarbības vides sakārtošanu Labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu jomā apmācīti valsts pārvaldē nodarbinātie, izsniedzot kopskaitā 9835 sertifikātus, tai skaitā 2494 sertifikātus par dalību un pārbaudījuma nokārtošanu profesionālās kompetences pilnveidē Valsts administrācijas skola VK 01.07.2022. 3.11.11. Atbalsts IKT zināšanu kapacitātes paaugstināšanai MVU, veicinot izaugsmi un inovācijas Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2014.-2020.gadam INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmas projekta "Atbalsts IKT zināšanu kapacitātes paaugstināšanai MVU, veicinot izaugsmi un inovācijas" (SKILLS+) ietvaros tiks uzlabota valsts politika reģionālo MVU informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk - IKT) prasmju veicināšanai, optimizējot politikas instrumentus un palīdzot MVU pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz vienotais Eiropas digitālais tirgus un digitālā ekonomika. Nepieciešams: 1. izvērtēt MVU IKT prasmju veicināšanas politikas situāciju reģionos un izstrādāt pasākumus turpmākai rīcībai, iekļaujot tos Uzņēmējdarbības plānā. Izvērtēta MVU IKT prasmju veicināšanas politikas situācija reģionos un izstrādāti pasākumi turpmākai rīcībai, iekļaujot tos Uzņēmējdarbības plānā Uzlabota (optimizēta) valsts politika MVU IKT prasmju veicināšanai un kapacitātes paaugstināšanai reģionos VARAM 01.01.2019. 1 Saistīts arī ar Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam ietverto uzdevumu īstenošanu Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens