12. Article

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma prettiesiski pieļauj apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607, kas atrodas kāpu aizsargjoslā. Turklāt, pieņemot šo normu, Jūrmalas dome neesot ņēmusi vērā to, ka zemes gabalu lielā platībā aizņem mežs. Jūrmalas dome atbildes rakstā nepamatoti apgalvojot, ka meža platība aizņem nelielu minētā zemes gabala daļu. Tomēr atbilstoši Pieteikuma iesniedzēju rīcībā esošajai Valsts meža dienesta sniegtajai informācijai meža zemes platība šajā zemes gabalā esot 0,64 hektāri (sk. lietas materiālu 6. sēj. 112.-144. lp.). 12.1. Atbilstoši 2016. gada teritorijas plānojuma grafiskajai daļai zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu aizsargjoslā ar funkcionālo zonējumu "Dabas un apstādījumu teritorija (DA5)" (sk. 2016. gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums" un "Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4. sēj.). Saskaņā ar Apbūves noteikumu 4.9.5. apakšnodaļu dabas un apstādījumu teritorija (DA5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u. tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. Teritorijas galvenais izmantošanas veids ir labiekārtota publiskā ārtelpa. Papildu atļauto izmantošanu - tādu kūrorta objektu būvniecību, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu, - zemes gabalam Bulduri 1607 noteiktā apjomā paredz tieši apstrīdētā norma. 12.2. No lietas materiāliem izriet, ka zemes gabalam Bulduri 1607 ir vairākkārt izgatavoti zemes robežu plāni, kā arī veikta meža inventarizācija. Zemes gabalā Bulduri 1607 2004. gadā reģistrētā meža zemes platība ir 0,7 hektāri, bet 2005. gadā - 0,1 hektārs. Valsts meža dienests ir atzinis par prettiesisku 2005. gadā veikto meža zemes inventarizāciju un 2008. gada 27. maijā, veicot pārbaudi dabā, konstatējis, ka meža zemes platība zemes gabalā Bulduri 1607 ir 0,58 hektāri (sk. lietas materiālu 3. sēj. 85. lp.). Savukārt 2016. gadā zemes gabalā Bulduri 1607 veikta vēl viena meža zemes inventarizācija un noteikts, ka meža platība ir 0,1 hektārs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 128.-134. lp.). Tomēr ar Valsts meža dienesta 2017. gada 10. janvāra lēmumu atcelta minēto meža inventarizācijas datu pievienošana Meža valsts reģistram (sk. lietas materiālu 3. sēj. 127. lp.). Tādējādi informācija par meža platību zemes gabalā Bulduri 1607 ir vairākkārt mainījusies. 12.3. No meža nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem izriet, ka meža zeme un dati par tās platību tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Savukārt Meža valsts reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm. Saskaņā ar Meža likuma 29. panta pirmo daļu meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu inventarizāciju. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka par meža inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs attiecīgās inventarizācijas veicējs. Lai pašvaldība varētu iegūt tās funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju par mežu tās administratīvajā teritorijā vai kādā tās daļā, atbildīgajām institūcijām ir savlaicīgi jāaktualizē valsts informācijas sistēmās esošā informācija. Tādējādi konkrētas meža platības noteikšana, kā arī attiecīgo datu aktualizēšana un reģistrēšana ir valsts pārvaldes iestāžu, nevis pašvaldības kompetencē. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldībai, izstrādājot teritorijas plānojumu, ir pienākums izmantot pilnīgu un aktuālu informāciju (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 14. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2010-62-03 10. punktu). Tomēr šis pienākums ir aplūkojams citstarp arī atbilstoši konkrētā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta mērogam. Apstrīdētā norma ir iekļauta pašvaldības teritorijas plānojumā, kas salīdzinājumā ar lokālplānojumu vai detālplānojumu ir mazāk detalizēts plānošanas dokuments. Pašvaldībai no normatīvajiem aktiem neizriet pienākums jau teritorijas plānojuma izstrādes laikā apzināt precīzu meža platību katrā tās administratīvajā teritorijā esošajā zemes gabalā. 12.4. Kāpu aizsargjoslā esošo teritoriju un tajās esošā meža aizsardzības prasības ir noteiktas galvenokārt Aizsargjoslu likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos tiesību aktos. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Savukārt Aizsargjoslu likuma 36. pants paredz būtiskus kāpu aizsargjoslā esošā īpašuma lietošanas aprobežojumus, un minētie aprobežojumi ir interpretējami kopsakarā ar šā likuma 6. pantu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.4. punktu). Satversmes tiesa jau vairākkārt uzsvērusi, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste ir nozīmīga dabas vērtība (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05 16.1. punktu). Kāpu aizsargjoslai ir liela nozīme bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšanā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 14. punktu). 12.5. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 3. punkts noteic, ka kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta pašvaldības teritorijas plānojumā, notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. Papildus tam Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.1 daļa noteic īpašas prasības būvniecības veikšanai, bet šā paša panta ceturtās daļas 1. un 2. punkts - prasības kāpu aizsargjoslā esošā meža aizsardzībai. Tādēļ, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, ir jānošķir ar apstrīdēto normu pieļautā iespējamā būvniecība zemes gabalā Bulduri 1607 no būvniecības ieceres realizācijas dabā. Satversmes tiesa savas kompetences ietvaros izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā ietvertās normas atbilstību Satversmei, nevis konkrētas būvniecības ieceres realizācijas tiesiskumu. Apstrīdētā norma pieļauj noteikta apjoma apbūvi teritorijā, kas atrodas kāpu aizsargjoslā. Likumdevējs ar Aizsargjoslu likuma 36. pantu citstarp ir piešķīris pašvaldībai rīcības brīvību paredzēt pašvaldības teritorijas plānojumā jaunu apbūvi pilsētas teritorijā. Pašvaldības rīcības brīvību lemt par būvniecības pieļaujamību kāpu aizsargjoslā ierobežo šīs aizsargjoslas noteikšanas mērķis. Ciktāl pašvaldība ņem vērā gan šo mērķi, gan vietējo apstākļu specifiku, tai dotās tiesības izlemt citādi nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu dabas vērtību saglabāšanas un attīstības intereses (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.4. punktu). Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētās normas izstrādāšanas laikā Jūrmalas dome ir izvērtējusi dažādus iespējamos zemes gabala Bulduri 1607 turpmākās izmantošanas veidus. Tāpat Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā ir paredzējusi, ka teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, pirms jaunas būvniecības uzsākšanas ir izstrādājams detālplānojums. Savukārt īpašas prasības būvniecības ieceres realizācijai dabā un būvdarbiem šādā teritorijā nosaka jau minētās Aizsargjoslu likuma, kā arī citu normatīvo aktu normas un nepieciešamības gadījumā tās būs tiesīgas noteikt arī atbildīgās valsts iestādes, piemēram, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde. Proti, pašreiz spēkā esošais uz zemes gabalu Bulduri 1607 attiecināmais tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai saglabātu kāpu aizsargjoslā esošās dabas vērtības, tomēr tas pilnībā neaizliedz arī šīs teritorijas turpmāko attīstību. No minētā izriet, ka pašvaldība, ievērojot kāpu aizsargjoslai un tajā esošajam mežam vides tiesību normās noteiktās aizsardzības prasības, ir tiesīga teritorijas plānojumā ietvert normas, kas par atļauto (plānoto) teritorijas izmantošanu nosaka apbūvi arī tādā zemes gabalā, kurš atrodas kāpu aizsargjoslā un kuru daļēji aizņem mežs. Tādējādi Jūrmalas dome, pieņemot apstrīdēto normu, ir rīkojusies tai likumdevēja piešķirtās rīcības brīvības ietvaros. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 115. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu" 2361. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Ziemele