33. Article — ): bērni ar invaliditāti, veselība un veselības aprūpes

pakalpojumi; pusaudžu veselība; narkotiku un apreibinošo vielu lietošanas apkarošana; dzīves līmenis; 7) izglītība, brīvais laiks un kultūras aktivitātes (CRC 28., 29., 30. un 31.punkts): izglītība, tostarp arodapmācības un konsultēšana; atpūta, brīvais laiks, izklaides, kultūras un mākslinieciskās aktivitātes; 8) īpašie aizsardzības pasākumi (CRC 22., 30., 32.-33., 35. -36.pants, 37.panta b) -d) punkts, 38., 39. un 40.pants): patvēruma meklētāji un bēgļu bērni; tiesvedības nepilngadīgo lietās pārvaldība; bērni, kas ir upuri un noziegumu liecinieki; 9) tirdzniecības ar bērniem, bērna prostitūcijas un bērna pornogrāfijas novēršana (OPSC 9.panta 1. un 2.paragrāfs): pasākumi, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus, kas aizliegti Papildu protokolā; bērnu seksa tūrisma novēršana; 10) tirdzniecības ar bērniem, bērna pornogrāfijas, bērna prostitūcijas un līdzīgu darbību aizliegums (OPSC 3.pants, 4.panta 2. un 3.paragrāfs, 5.pants, 6.pants un 7.pants): esošie likumi un noteikumi krimināltiesībās; nesodāmība; ekstrateritoriāla jurisdikcija un izdošana; 11) cietušo bērnu tiesību aizsardzība (OPSC 8.pants un 9.panta 3. un 4.paragrāfs): pasākumi tādu bērnu tiesību un interešu aizsardzībai, kas cietuši no Papildu protokolā iekļautajiem noziedzīgajiem nodarījumiem; krimināltiesību sistēmas aizsardzības pasākumi; upuru atlabšana un reintegrācija; 12) OPAC: izplatīšana un izpratnes veicināšana; apmācība; dati; militārā izglītība; cilvēktiesību un miera izglītība; aizliegums un ar to saistītie jautājumi (spēkā esošie likumi un noteikumi krimināltiesībās; ekstrateritoriālā jurisdikcija un izdošana); aizsardzība, atveseļošana un reintegrācija (cietušo bērnu tiesību aizsardzībai pieņemtie pasākumi); starptautiskā palīdzība un sadarbība; 13) CRC Papildu protokola par komunikāciju procedūru ratifikācija, kā arī citu starptautisko cilvēktiesību instrumentu ratifikācija, sadarbība ar reģionālajām iestādēm. Vienlaikus, analizējot Komitejas Latvijai izteiktajos noslēguma apsvērumos sniegtās rekomendācijas, konstatēts, ka 43 rekomendētie pasākumi ir tikuši pilnībā un 6 - daļēji īstenoti. 56 rekomendācijas patlaban ir ieviešanas procesā. 13 rekomendācijas nav izpildītas un to izpilde vēl nav uzsākta. Savukārt pārējās 5 rekomendācijas nav plānots īstenot laika posmā līdz 2021.gadam (ieviešana šādā termiņā nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ). Laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim, par kuru Komiteja izvērtēja Latvijas situāciju, notikušas nozīmīgas pārmaiņas daudzos ar bērnu tiesību aizsardzību saistītos jautājumos, ietekmējot arī rekomendāciju ieviešanas procesus. Lai nodrošinātu, ka Komitejai, sniedzot jaunās rekomendācijas Latvijai, ir iespējams vairāk pievērsties vēl neatrisinātajiem politikas izaicinājumiem (kuri jau neatrodas izpildes procesā vai jau ir izpildīti rekomendācijas sniegšanas brīdī), gatavojot nākamo nacionālo ziņojumu par CRC, OPSC un OPAC izpildi, tajā būtu pēc iespējas jānodrošina aktuālo Latvijas bērnu tiesību aizsardzības izaicinājumu atspoguļošana. Tāpat būtu jānodrošina, ka nacionālais ziņojums Komitejai tiek iesniegts noteiktajā termiņā (līdz 2021.gada 12.maijam). Plānā iekļauti 8 pasākumi, ar kuriem plānots sniegt ieguldījumu kopumā 7 rekomendāciju ieviešanā. Nepieciešamie pasākumi pārējo rekomendāciju, kuru ieviešanai nepieciešama turpmāka rīcība (un kuras netiek ieviestas saskaņā ar konkrētu pasākumu, kas noteikts citā plānošanas dokumentā), ieviešanai, tiks iekļauti nākamajā plānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes nodrošināšanai laika posmā no 2019.-2021.gadam. Plānā nav iekļauti pasākumi tādu rekomendāciju ieviešanai, kuras tiek ieviestas vai kuras paredzēts ieviest citu spēkā esošu politikas plānošanas dokumentu ietvaros. Minētie pasākumi nav iekļauti, lai novērstu to dublēšanu. Tajā pašā laikā ir arī rekomendācijas, kur kompetento valsts institūciju redzējums atšķiras no Komitejas nostājas vai arī faktiskā situācija atšķiras no Komitejas norādītās. Saskaņā ar rekomendāciju par OPAC 13.punktu Latvija tiek mudināta veikt pasākumus, lai aizliegtu ar militāro ieroču izmantošanu saistītās militārās apmācības bērniem vecumā līdz 18 gadiem vispār, un jo īpaši kustībā "Jaunsardze", un izveidot regulāru "Jaunsardzes" programmas uzraudzību, lai nodrošinātu to, ka mācību programma un mācību personāls ievēro OPAC. Jānorāda, ka kustības "Jaunsardze" ietvaros bērni un jaunieši apgūst interešu izglītības programmu, pie tam tā atbilstoši Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumam neparedz militāru ieroču izmantošanu nepilngadīgo jaunsargu apmācībā. Interešu izglītību reglamentē Izglītības likums, un Jaunsardzes interešu izglītības programma atbilst šī likuma prasībām, kā arī programmas īstenošanā AIM padotībā esošais Jaunsardzes un informācijas centrs cieši sadarbojas ar pašvaldībām, kas atbilstoši Izglītības likumam ir atbildīgas par interešu izglītības nodrošināšanu to teritorijā. Saskaņā ar rekomendāciju par CRC 45.punkta (d) apakšpunktu Komiteja rosinājusi veikt pasākumus, lai neļautu izmantot "glābējsilītes". Latvijas ieskatā "glābējsilīšu" izmantošana ir jāatbalsta, jo tādējādi tiek nodrošināta iespēja pasargāt bērnu no pamešanas bezpalīdzīgā stāvokli, novēršot apdraudējumu jaundzimušā veselībai un dzīvībai. Kopš iniciatīvas uzsākšanas 2009.gadā vairāk kā 40 mazuļu ir tikuši pamesti, atstājot tos kādā no Latvijā izveidotajām glābējsilītēm. Savukārt attiecībā uz rekomendācijas par OPSC 26.punktā rosināto atcelt abpusējās sodāmības prasību izdošanai par OPSC iekļautajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav saprotams un izpildāms Komitejas norādījums. Latvijas nacionālie tiesību akti, kas regulē krimināltiesisko sadarbību, tai skaitā izdošanas pamatu un nosacījumus, pilnībā atbilst starptautiskajām saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies. Saņemti arī nevalstisko organizāciju komentāri. Latvijas biedrība "Glābiet Bērnus" īpaši uzsver, ka politikas plānošanas dokumentos iztrūkst rekomendācijās norādītās aktivitātes bērnu attīstības un veselības jomā. Tāpat biedrība norāda, ka problēma, kas minēta rekomendācijas par CRC 27.punkta (c) apakšpunktā, par bērnu, kuri ir lesbietes, geji vai transpersonas, un biseksuālu un interseksuālu bērnu diskrimināciju ir aktuāla arī Latvijā. Biedrības apkopotajā II Bērnu ziņojumā ANO ir arī atsauce uz Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studentu aptauju, kas norāda, ka šī problēma pastāv. Tāpat ir citas biedrības rīcībā esošas ziņas, kas saņemtas biedrības Uzticības tālrunī, par ko informācija iekļauta Konsolidētajā 3.-5. NVO Bērnu tiesību tīkla ziņojumā ANO. Līdz ar to biedrības ieskatā atbilstoši Komitejas ieteikumam valsts līmeņa pētījums būtu nepieciešams par bērnu, kuri ir lesbietes, geji vai transpersonas, un biseksuālu un interseksuālu bērnu diskrimināciju. Diemžēl ierobežoto valsts budžeta resursu dēļ šādu rekomendācijas par CRC 27.punkta (c) apakšpunktā minēto pētījumu nebūs iespējams iekļaut šajā Plānā. Taču jautājums par pētījuma veikšanu tiks atkārtoti aktualizēts, veidojot plānu Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes nodrošināšanai laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam, vienlaikus vērtējot arī citus bērniem īpaši aktuālus diskriminācijas gadījumus (diskriminācija saistībā ar bērna, viņa vecāku vai aizbildņu rasi, ādas krāsu, dzimumu, valodu, reliģisko piederību, politisko vai citu pārliecību, nacionālo, etnisko vai sociālo izcelsmi, mantisko stāvokli, veselības stāvokli un dzimšanas apstākļiem vai jebkādiem citiem apstākļiem). Biedrība "Asociācija Ģimene" aicina neieviest rekomendāciju par glābējsilīšu likvidēšanu, jo šāda prakse palielinās zīdaiņu vardarbīgas nāves statistiku (rekomendāciju par CRC 45.punkta (d) apakšpunktu). Netiek atbalstīta rekomendācija attiecībā uz iespēju izvēlēties konfidenciālas dzemdības slimnīcā (rekomendāciju par CRC 45.punkta (d) apakšpunktu). Biedrība arī pauž noraidošu attieksmi pret seksuālās un reproduktīvās veselības politikas apstiprināšanu pusaudžiem (rekomendāciju par CRC 51.punkts), kā arī pret to, ka tiktu pētīts jautājums par bērnu, kuri ir lesbietes, geji vai transpersonas, un biseksuālu un interseksuālu bērnu diskrimināciju (rekomendāciju par CRC 27.punkta (c) apakšpunkts). Biedrības ieskatā Komitejas rekomendācijas ļoti selektīvi apskata izcelsmes (bioloģiskās) ģimenes nozīmes jautājumu, lielākoties tā ir minēta represiju gadījumā, kad noticis kāds pārkāpums pret bērnu. Biedrības ieskatā primāri ir jānodrošina bioloģisko vecāku sadzīves pratība, jo stiprinot un izglītojot vecākus, valstij nebūs jānodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpe, un būtiski uzlabosies bērnu psihoemocionālais stāvoklis, rezultātā samazinoties bērnu noziedzības un deviantas uzvedības riskiem. Citas nevalstiskās organizācijas, kuras bija iesaistījušās rekomendāciju apspriešanā, kopumā atbalstījušas rekomendāciju ieviešanas nepieciešamību, nav paudušas iebildumus. Vienlaikus jānorāda, ka pasākumi attiecībā uz minētajām rekomendācijām Plānā nav tikuši iekļauti, jo tiek risināti citu politikas plānošanas dokumentu ietvaros vai arī tiks aktualizēti plānošanas periodā no 2019. līdz 2021.gadam. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija pauž viedokli, ka šobrīd sagatavošanas stadijā ir vairākas likumdošanas iniciatīvas, kas paredz veidot sadarbības grupas ar bērnu tiesībām saistītos starpinstitucionālās sadarbības jautājumos. Līdz ar to veidojas situācija, kad pašvaldībās bērnu tiesību aizsardzības jomā būs obligāti jāveido vairākas sadarbības grupas, kuras nodarbosies ar dažādām lietu kategorijām, tām būs dažāds izveidošanas pamats, tās finansēs no dažādiem finanšu avotiem (valsts budžets un pašvaldības) un citas atšķirības. Asociācijas ieskatā šāda situācija ir nepieļaujama, jo veidos vairāk neskaidrību un problēmu, nevis radīs skaidru sadarbības mehānismu. Asociācija aicina atbildīgās ministrijas apvienot savas iniciatīvas vienotā sadarbības mehānismā bērnu tiesību aizsardzības jomā. Labklājības ministrija pilnībā piekrīt asociācijas viedoklim, ka nebūtu lietderīgi veidot vairākas dublējošas sadarbības grupas bērnu tiesību aizsardzības jautājumu izskatīšanai. Tomēr jānorāda, ka ne plānā, ne arī asociācijas minētajās likumdošanas iniciatīvās netiek plānotas paralēlas sadarbības platformas vienādu vai līdzīgu jautājumu izskatīšanai. Piemēram, Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra noteikumu Nr.545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā" 18.punktā noteikts, ka, ja pašvaldībā jau ir sadarbības grupa, tai nav jāveido vēl viena sadarbības grupa, tā pilnveido esošo sadarbības grupu atbilstoši šo noteikumu prasībām. Plānā sadarbības uzlabošanai īpaši ir veltīts 5.rīcības virziena 1.pasākums, kas paredz sadarbību lietās, kur bērnam konstatējama antisociālā uzvedība vai pastāv šādas uzvedības risks. Savukārt Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra noteikumi Nr.545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā" ir šobrīd spēkā esošais risinājums, kā reglamentēt vienotus starpinstitucionālās sadarbības principus, kamēr nav noslēgusies attiecīgo likumdošanas iniciatīvu izstrāde. Tā kā asociācijas minētās likumdošanas iniciatīvas patlaban ir izstrādes stadijā, tad līdzīgi kā līdz šim arī turpmākajā to izstrādes procesā asociācija, kā arī pārējie šo iniciatīvu izstrādē iesaistītie eksperti tiks aicināti piedalīties likumdošanas iniciatīvu pilnveidē un savstarpējas saskaņotības nodrošināšanā. Plāns ir izstrādāts, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 89., 91. un 110.pantā noteikto. Plāns ir izstrādātas, ievērojot Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto uzdevumu 46.1.apakšpunktu. Plāns ir izstrādāts saskaņā ar šādiem ANO, ES, EP un citiem Latvijai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem: - 1989.gada ANO Bērnu tiesību konvencija;1 - 1989.gada ANO Bērnu tiesību konvencijas 2000.gada papildu protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju;2 - 1989.gada ANO Bērnu tiesību konvencijas 2000.gada papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos;3 - 2013.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs nr.17 (2013) par bērnu tiesībām uz atpūtu un brīvo laiku, tiesībām piedalīties spēlēs un izklaides pasākumos, kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu (31.pants);4 - 2007.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs nr.10 (2007) par bērnu tiesībām nepilngadīgo tiesvedības sistēmā;5 - 2006.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs nr.9 (2006) par bērnu ar invaliditāti tiesībām;6 - 2013.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs Nr.14 (2013) par bērnu tiesībām uz to, lai primārais apsvērums būtu viņu intereses (3.panta 1.punkts);7 - 2003.gada ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējais komentārs nr.5(2003) "Konvencijas par bērnu tiesībām vispārējie īstenošanas pasākumi" (4. un 42.pants un 44.panta 6.punkts);8 - 2010.gada rezolūcija, ko pieņēmusi ANO Ģenerālā asambleja [par Trešās komitejas ziņojumu (A/64/434)] 64/142. Pamatnostādnes par bērnu alternatīvo aprūpi;9 - 1959.gada ANO Bērnu tiesību deklarācija;10 - 2012.gada ES Pamattiesību harta;11 - 2011.gada Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES plāns par bērnu tiesībām";12 - 2016.gada EP stratēģija bērnu tiesību jomā (2016.-2021.gads);13 - 2007.gada EP Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību;14 - 2005.gada EP Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību;15 - 2010.gada EP Ministru komitejas Pamatnostādnes par bērniem - piemērotu tieslietu sistēmu;16 - 2005.gada EP Ministru komitejas ieteikums dalībvalstīm Nr. Rec(2005)5 par to bērnu tiesībām, kuri dzīvo bērnu aprūpes iestādēs;17 - 2006.gada EP Ministru komitejas ieteikums Rec(2006)19 dalībvalstīm par politiku, kuras mērķis ir atbalstīt vecāku labi veiktu aprūpi;18 - 2009.gada EP Ministru komitejas ieteikums Rec(2009)10 dalībvalstīm par integrētām valsts stratēģijām bērnu aizsardzībai pret vardarbību;19 - 2011.gada EP Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm Rec(2011)12 par bērnu tiesībām un bērniem un ģimenēm piemērotiem sociālajiem pakalpojumiem;20 - 2011.gada EP Bērniem piemērotas veselības aprūpes pamatnostādnes;21 - 2010.gada EP Ministru komitejas ieteikums Rec(2010)2 dalībvalstīm par bērnu ar invaliditāti aprūpes ārpus bērnu aprūpes iestādes veicināšanu un dzīvi sabiedrībā;22 - 2012.gada EP Ministru komitejas ieteikums Rec(2012)2 dalībvalstīm par bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam līdzdalību;23 - 2013.gada EP Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm Rec(2013)2 par bērnu un jauniešu ar invaliditāti pilnīgas iekļaušanas sabiedrībā nodrošināšanu;24 Tāpat jāatzīmē, ka Plāns ir saistīts ar vairākiem citiem politikas plānošanas dokumentiem, kuru ietvaros arī tiek nodrošināta konkrētu rekomendāciju ieviešana. Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.-2019.gadam (MK 2013.gada 21.augusta rīkojums Nr.392)25 paredz samazināt bērnu noziedzību, novērst noziedzīgu uzvedību veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot tos no veselības un dzīvības apdraudējuma. Pamatnostādņu rīcības virzieni: bērnu noziedzīgo nodarījumu prevencija un bērnu aizsardzība pret noziedzīgajiem nodarījumiem. Pamatnostādnēs iekļauti uzdevumi, lai: uzlabotu informācijas apstrādi un sekmētu starpinstitūciju sadarbību; izglītotu dažādu jomu speciālistus par vardarbības pret bērnu atklāšanu (pamatnostādņu 1., 2., 8., 13., 14., 15., 16., 17., 36., 37., 38., 39., 42. un 43.uzdevums un rekomendāciju par CRC 17., 37. (a), 39. (a), 43. (c) punkts; rekomendāciju par OPSC 14., 30. (a), (b) un 32.punkts). Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam26 (apstiprinātas ar MK 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542). Pamatnostādņu virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata - latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas - saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai. Plāns saistīts ar pamatnostādņu 1.rīcības virzienu - pilsonisko sabiedrību un integrāciju, lai veicinātu sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju, kā arī lai stiprinātu tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas. Pamatnostādnēs paredzēti uzdevumi romu integrācijai, izglītības un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, kā arī veselības un sociālās aprūpes un mājokļu pakalpojumu pieejamības jomā (rekomendācijas par CRC 27. (a) punkts un pamatnostādņu 1.3.6.1., 1.3.6.2.apakšpunkts). Pamatnostādnēs arī iekļauts uzdevums, lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt pilsoņu īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību (pamatnostādņu 1.2.2.apakšpunkts un rekomendāciju par CRC 35.punkts). Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"27 (apstiprinātas ar MK 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401). Pamatnostādņu virsmērķis ir: Latvija - zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Pamatnostādnēs ietverti uzdevumi, lai nodrošinātu daudzveidīgu kultūrizglītības pakalpojumu pieejamību un kultūras pasākumu auditorijas paplašināšanu (rekomendāciju par CRC 59.punkts un pamatnostādņu 5.2.6.prioritātes 1.rīcības virziena "Personību attīstoša mūžizglītība, īpaši radošuma attīstīšana bērnu un jauniešu vispārējā formālajā izglītībā un neformālajā izglītībā" 1.1.apakšounkts; 5.1.6.prioritātes 2.rīcības virziena "Rīcības virziens: Kultūras institūciju un mediju iesaiste auditorijas paplašināšanā, veicinot sabiedrības ieinteresētību un līdzdalību kultūras procesos" 2.2.apakšpunkts). Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam28 (atbalstītas ar MK 2014.gada 21.janvāra rīkojumu Nr.29). Pamatnostādņu mērķis ir veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēku tirdzniecību un nodrošināt cilvēku tirdzniecības upuru atbalstu, kā arī panākt cilvēku tirdzniecības latentuma samazināšanos un attīstīt tiesībaizsardzības iestāžu un kompetento partneru kapacitāti cilvēku tirdzniecības gadījumu apkarošanai. Ar pamatnostādnēm paredzēts pilnveidot nacionālo cilvēku tirdzniecības novēršanas politikas īstenošanas ekspertu līmeņa koordinācijas mehānismu (starpinstitucionālo darba grupu) un tās darbību, dažāda līmeņa sadarbības platformu veidošanu, kā arī paredzēta pētījumu veikšana par cilvēku tirdzniecības problemātiku (3.rīcības virziena "Sadarbības koordinācija un informācijas apkopošana" 30., 31., 32.punkts un rekomendāciju par OPSC 12.punkts; rekomendāciju par OPSC 18. (c) punkts un 3.rīcības virziena 33.punkts). Attiecībā uz bērnu aizsardzību pret narkotiskajām un psihotropajām vielām jānorāda, ka IEM ir uzsākusi Narkomānijas un narkotiku izplatības ierobežošanas plāna izstrādi laika periodam no 2018. līdz 2020.gadam; plāna projekta izstrādes ietvaros tiks izvērtēta nepieciešamā turpmākā rīcība rekomendāciju ieviešanas nodrošināšanai, lai aizsargātu bērnus no narkomānijas un narkotiskajām vielām (rekomendāciju par CRC 53. (a), (b) punkts). Savukārt attiecībā uz rekomendācijām, lai aizsargātu bērnus no seksuālās vardarbības, jānorāda, ka TM ir uzsākusi jauna Rīcības plāna projekta izstrādi nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2018.-2021.gadam (uzdevums izstrādāt rīcības plānu noteikts Noziedzības novēršanas padomes 2016.gada 22.jūnijā, protokols Nr.2, 1.paragrāfa 2.punkts); minētā rīcības plāna izstrādes ietvaros arī tiek izvērtēta nepieciešamā turpmākā rīcība saistībā ar rekomendāciju ieviešanu (rekomendācijas par CRC 39. (a), (b), (c), 51. (a) punktu u.c.). Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā (apstiprināts ar MK 2015.gada 2.decembra rīkojumu Nr.759). Rīcības plāna mērķis ir Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas izveide patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālekonomiskai iekļaušanai. Saskaņā ar rīcības plānu (rīcības plāna 2.rīcības virziena "Patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana" 2.2., 2.7.apakšpunkts; rīcības plāna 3.rīcības virziena "Sociālekonomiskā iekļaušana" 3.1.-3.32.apakšpunkts; rekomendācijas par CRC 61.punkts). Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā). Izglītības attīstības politikas virsmērķis - kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Savukārt pamatnostādņu apakšmērķi ir: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru; veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē; uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību. Pamatnostādnēs iekļauti uzdevumi, lai pilnveidotu izglītības saturu, izstrādātu jaunus mācību līdzekļus, kas veicinātu iekļaujošu izglītību. Paredzēta cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde: cilvēkdrošības mācību kursa materiālu sagatavošana, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimumu līdztiesības, gatavošanos ģimenes dzīvei un morāles jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā), kā arī atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanos un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā). Paredzēta finansējuma nodrošināšana mācību līdzekļu iegādei, profesionālās izglītības paraugprogrammu izstrāde, atbalsts praktiskajām mācībām un mācību praksēm profesionālajā izglītībā, atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai un vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai; iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana (skolotāja palīgu un pedagoga palīgu nodrošināšana, jauniešu ar speciālām vajadzībām integrācijas pasākumi izglītības iestādē; preventīvu pasākumu īstenošana izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas mazināšanai; sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iesaiste neformālās izglītības programmās; ārpus formālās izglītības iespēju bērniem un jauniešiem paplašināšana; izglītības iestāžu tīkla sakārtošana (pamatnostādņu 1.1.rīcības virziena 1., 4., 5., 7., 8., 9.uzdevums; pamatnostādņu 1.2.rīcības virziena 5.uzdevums; pamatnostādņu 1.3. rīcības virziena 1.uzdevums, 1.4.rīcības virziena 1., 2., 3., 6.uzdevums, 2.2.rīcības virziena 1., 2., 3., 4., 5., 6.uzdevums, 2.3.rīcības virziena 1., 2., 3., 4., 5. un 14.uzdevums; 3.3.rīcības virziena 1.uzdevums; rekomendācijas par CRC 21. (b), 27. (b), 45. (b), (e), 47. (b), 51. (a), 53. (a), 57. un 59.punkts). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.−2020.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.589). Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Pamatnostādņu ietvaros paredzēts veikt vispārizglītojošo skolu, profesionālo skolu un arodskolu pedagogu apmācību par veselības izglītības jautājumiem, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci un nodrošinātu pēctecīgu veselības jautājumu apguvi vispārējā un profesionālajā izglītībā; pamatnostādņu ietvaros: tiek popularizēti veselīga uztura jautājumi; tiek veikti pasākumi atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības samazināšanai sabiedrībā, īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām; tiek īstenoti pasākumi garīgās veselības veicināšanai sabiedrībā; tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu seksuālo un reproduktīvo veselību. Paredzēts definēt nepieciešamos pasākumus, lai veselības aprūpes speciālisti tiktu regulāri apmācīti par vardarbības jautājumiem, kā arī apzināt starpinstitucionālās sadarbības problēmas un definēt pasākumus problēmu novēršanai vardarbības jomā. Paredzēts veicināt sadarbību ģimenes ārstiem ar sociālajiem dienestiem, lai uzlabotu bērnu vakcināciju riska ģimenēs. Plānots izstrādāt veselības aprūpes tīklu vadlīnijas prioritārajās veselības aprūpes jomās veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visos veselības aprūpes līmeņos, īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām. Plānots pilnveidot pacientu plūsmu dažādos veselības aprūpes līmeņos un mazināt gaidīšanas laikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Paredzēts nodrošināt pēctecīgu narkoloģiskās ārstēšanas pieejamību (atklāšana, motivācija, specializēta ārstēšana, rehabilitācija) (pamatnostādņu 1.rīcības virziena 1.6.uzdevums, 2.rīcības virziena 2.1., 2.16. un 2.27.uzdevums, 3.rīcības virziena 3.1. un 3.9. uzdevums, 4.rīcības virziena 4.13. un 4.14.uzdevums, 5.rīcības virziena 5.7.uzdevums, 6.rīcības virziena 6.1.4., 6.1.10. un 6.1.18.uzdevums; korespondējošās rekomendācijas par CRC 27. (b), 31. (a), 39. (a), (c), 49., 51., 53.punkts). Izvērsta informācija par līdzšinējiem rekomendāciju īstenošanas rezultātiem sniegta informatīvajā ziņojumā "Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2016.gadā" (izskatīts MK 2017.gada 24.oktobrī, protokols Nr.52 35.§, TA-2106). Šāds speciāls informatīvais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 62.panta pirmās daļas 7.punktu un MK 2016.gada 2.augusta sēdē (protokols Nr.38, 36.paragrāfs, 3.2.punkts) doto uzdevumu. PLĀNA MĒRĶIS Nodrošināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildi Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Politikas rezultāts: Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai izteiktās rekomendācijas ir tikušas izpildītas Politikas rezultatīvie rādītāji 2018.gadā: 1. Pieaug bērnu skaits, ar kuriem iestādes strādā, starpinstitucionālai saziņai izmantojot NPAIS (NPAIS reģistrētie bērni: 2016.gadā - 6 123 bērni; 2018.gada prognoze - 7112 bērni). 2. Samazinājies obligātā izglītības vecuma izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits (izņemot tos, kuri ir izbraukuši uz ārvalstīm un izglītību iegūst tur) (2016.gadā - 1 345 bērni29; 2018.gada prognoze - 500 bērni). 3. Samazinājies to ilgstoši slimojošu bērnu un bērnu ar invaliditāti skaits 7 līdz 18 gadu vecumā, kuri neapmeklē izglītības iestādi (ilgstoši slimojoši bērni: 2006.gadā - 8 bērni; 2018.gada prognoze - 1; bērni ar invaliditāti: 2016.gadā - 13; 2018.gada prognoze - 6). 4. Samazinājies bērnu skaits, kuriem piemērots brīvības atņemšanas sods (2016.gads - 20 bērniem piemērots brīvības atņemšanas sods; 2018.gada prognoze - 10 bērniem piemērots brīvības atņemšanas sods). 1. RĪCĪBAS VIRZIENS Vispārīgie CRC īstenošanas pasākumi (CRC 4.pants, 42.pants un 44.panta 6.punkts) Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1. Izstrādāt visaptverošu informācijas sistēmu, kas aptver visas CRC jomas, kā arī stiprināt valsts datu operatoru kapacitāti laicīgai un pareizai datu ievadīšanai dažādās informācijas sistēmās (CRC 17.rekomendācija) Nodrošināta NPAIS sistēmas tvēruma paplašināšana un datu apmaiņas risinājuma pilnveide bērnu tiesību aizsardzības un ārpusģimenes aprūpes jomā: 1) informācija par VBTAI Konsultatīvās nodaļas uzskaitē esošajiem bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām; 2) informācija par bērniem, kuri ievietoti bērnu aprūpes iestādē Izstrādāti un ieviesti tehniskie pilnveidojumi NPAIS LM (VBTAI) IEM IC, LPS, bāriņtiesas, sociālie dienesti, NVO 2018.gada 2.pusgads ES struktūrfondi 2. RĪCĪBAS VIRZIENS Pilsoniskās tiesības un brīvības (CRC 7., 8. un 13.-17.pants) Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1. Nodrošināt pēc iespējas mazāku to Latvijā dzimušo bērnu skaitu, kas tiek reģistrēti kā nepilsoņi, jo nākuši pasaulē vecākiem ar nepilsoņu statusu vai vecākiem, kuri nevar savu pilsonību nodot bērniem, izvērtējot, vai ir nepieciešams pārskatīt Pilsonības likumu. (CRC 35.rekomendācija). Sniegta atbilstoša un pieejama informācija par pilsonības reģistrēšanas kārtību un krities reģistrēto jaundzimušo nepilsoņu skaits. Palielinājies to jaundzimušo skaits, kuri reģistrēti kā Latvijas pilsoņi vecākiem ar nepilsoņu statusu vai vecākiem, kuri nevar savu pilsonību nodot bērniem. Paziņojumi plašsaziņas līdzekļos. Informācija PMLP mājas lapā http://www.pmlp.gov.lv/ un informatīvie pasākumi. Apmācības pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem. IEM - 2018.gada 2.pusgads Esošā finansējuma ietvaros 3. RĪCĪBAS VIRZIENS Izglītība, brīvais laiks un kultūras aktivitātes (CRC 28., 29., 30. un 31.punkts) Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1. Nodrošināt, ka visi skolas vecuma bērni apmeklē skolu, īpašu uzmanību pievēršot bērniem lauku apvidos, uzlabojot pašvaldību darbu saistībā ar obligātā izglītības vecuma izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu atrašanās vietas un izglītības iestādes neapmeklēšanas iemesla noskaidrošanu (CRC, 57. (a) rekomendācija) Izvērtēt cēloņus, kādēļ pašvaldībām trūkst pilnīgas informācijas par obligātā izglītības vecuma izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu atrašanās vietu un izglītības iestādes neapmeklēšanas iemesliem 1.1. Sagatavots izvērtējums un priekšlikumi nepieciešamajiem uzlabojumiem; minētais izvērtējums un priekšlikumi iesniegti MK 1.2. Nepieciešamības gadījumā izstrādāti un iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos VARAM IZM, pašvaldības 2018.gada 2.pusgads Esošā finansējuma ietvaros 2. Izveidot mehānismu, kā pašvaldību un kompetento valsts institūciju sadarbībā nodrošināt bērniem ar invaliditāti un ilgstoši slimojošiem obligātā izglītības vecuma bērniem, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, izglītības ieguvi vismaz minimālā līmenī (CRC 57. (a) rekomendācija) Sagatavoti priekšlikumi mehānismam, kā pašvaldību un kompetento valsts institūciju sadarbībā nodrošināt bērniem ar invaliditāti un ilgstoši slimojošiem obligātā izglītības vecuma bērniem, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, izglītības ieguvi vismaz minimālā līmenī 1.1. Sagatavotie priekšlikumi iesniegti MK 1.2. Nepieciešamības gadījumā izstrādāti un iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos VARAM IKVD, pašvaldības, NVO 2018.gada 2.pusgads Esošā finansējuma ietvaros Skaidrojums: Lai gan pašvaldību veiktais darbs izglītības iestādēs nereģistrētu bērnu atrašanās vietas noskaidrošanā ir uzlabojies, tomēr, piemēram, 2016.gadā bija 702 bērni 5 līdz 18 gadu vecumā, par kuriem pašvaldībām nav informācijas, 333 bērni, kuriem pašvaldība nav norādījusi statusu, un 310 bērni, par kuriem pašvaldības norādījušas statusu "pašvaldība noskaidro situāciju". Līdz ar to var secināt, ka pašvaldību rīcībā 2016.gadā nebija pilnīgas informācijas par iemesliem, kādēļ 1345 bērni nav reģistrēti izglītības iestādēs. Apkopojot informāciju par izglītības iestādēs nereģistrētiem bērniem, katru gadu tiek identificēti atsevišķi ilgstoši slimojoši bērni un bērni ar invaliditāti, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Tas nozīmē, ka šie bērni neiegūst savām individuālajām vajadzībām, spējām un veselībai atbilstošu izglītību. Piemēram, pēc 2016.gada datiem Latvijā bija 20 bērni ar invaliditāti un 12 ilgstoši slimojoši obligātā izglītības vecuma bērni (5-18 gadi), kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. 4. RĪCĪBAS VIRZIENS Īpašie aizsardzības pasākumi (CRC 22., 30., 32..-33., 35.-36.pants, 37.panta (b) - (d) punkts, 38., 39. un 40.pants) Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1. Uzlabot sadarbību starp juridiskajiem un sociālajiem dienestiem, lai pilnībā aizsargātu cietušo bērnu tiesības (CRC, 65. (a) rekomendācija) Izstrādāt likumprojektu "Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likums", kas paredz ciešāku starpinstitucionālo sadarbību bērnu tiesību aizsardzības jomā attiecībā uz bērniem, kuriem konstatēts antisociālās uzvedības risks Likumprojekts iesniegts MK TM - 2018.gada 1.pusgads Papildus nepieciešamais finansējums būs nepieciešams, kas tiks aprēķināts, izstrādājot likumprojektu 2. Palielināt kompensāciju cietušajiem bērniem, tostarp izmantojot Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību (CRC 65. (c) rekomendācija) Izstrādāti grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"", iesniegts MK TM (JPA) - 2018.gada 2.pusgads Pasākuma īstenošana paredzētajā laikā tiks uzsākta, ja tiks saņemts papildu finansējums 2019.gadam un turpmākajiem gadiem. 5. RĪCĪBAS VIRZIENS Trešā papildu protokola par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru ratifikācija Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1. ANO Bērnu tiesību konvencijas Trešā papildu protokola par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru ratificēšana (CRC 66.rekomendācija). Izvērtēt ANO Bērnu tiesību konvencijas Trešā papildu protokola par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru parakstīšanas un ratificēšanas iespējas Izvērtējums par iespējām parakstīt un ratificēt ANO Bērnu tiesību konvencijas Trešo papildu protokolu par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru iesniegts MK ĀM LM 2018.gada 2.pusgads Esošā finansējuma ietvaros Izvērtējot iespēju pievienoties ANO Bērnu tiesību konvencijas Trešajam papildu protokolam par individuālo sūdzību izskatīšanas procedūru un tādējādi atzīstot Komitejas kompetenci izskatīt sūdzības pret Latviju, būtu jāņem vērā vairāki savstarpēji saistītie aspekti. Pirmkārt, būtu jānosaka atbildīgā institūcija, kura pārstāvētu Latviju Komitejas ierosinātās individuālās sūdzības izskatīšanas procedūras ietvaros. Valsts pārstāvība šajos gadījumos parasti ietver apsvērumu sniegšanu par Komitejā iesniegtās sūdzības pieņemamību un būtību, saziņa ar Komitejas sekretariātu, Komitejas darbības metožu izpēte, u.c., un šīs funkcijas izpildei atbildīgajai institūcijai nepieciešami pienācīgi resursi. Lai gūtu priekšstatu par Komitejas darbību un par resursiem, kas nepieciešami valsts interešu pārstāvībai, būtu ieteicams apzināt citu Trešā papildu protokola dalībvalstu pieredzi attiecībā uz vidējo lietu skaitu, par kurām valstij jāsniedz apsvērumi. Papildus, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi darbā ar ANO cilvēktiesību konvenciju uzraugošiem mehānismiem, jāpievērš uzmanība tam, ka starptautisko cilvēktiesību aizsardzības standarti un to interpretācija ANO ietvaros (ANO Bērnu tiesību konvencijas tvērums), var atšķirties no reģionālajā cilvēktiesību instrumentā (Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija) ietvertā tiesību tvēruma un interpretācijas. Tas savukārt var novest pie atšķirīgas pieejas un atšķirīgiem secinājumiem divu mehānismu praksē pret valsti iesniegto sūdzību kontekstā. 6. RĪCĪBAS VIRZIENS Aizliegums bērnu iesaistīšanai bruņotā konfliktā un ar to saistītie jautājumi Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Finansējuma avots 1. Noteikt kriminālatbildību par bērnu vecumā līdz 18 gadiem vervēšanu no bruņoto spēku vai nevalstisku bruņotu grupējumu puses un par bērnu izmantošanu, iesaistīšanu un līdzdalību karadarbībā (OPAC 17.rekomendācija) Izvērtēt tiesisko regulējumu, kas saistīts ar kriminālatbildību par bērnu vecumā līdz 18 gadiem vervēšanu no bruņoto spēku vai nevalstisku bruņotu grupējumu puses un par bērnu izmantošanu, iesaistīšanu un līdzdalību karadarbībā Jautājums tiks izskatīts Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā TM IEM, AIM 2018.gada 2.pusgads Esošā finansējuma ietvaros III. Teritoriālā perspektīva Plānotie uzdevumi un pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā. IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu euro Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2018.(n gads) 2019. (n + 1) 2020. (n + 2) 2019. (n + 1) 2020. (n + 2) 2021. (n + 3) turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) Finansējums plāna realizācijai kopā 110 813 0 0 0 0 0 0 tajā skaitā 18. Labklājības ministrija 41 313 0 0 0 0 0 0 Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 62.07.00 " Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" 41 313 2018. Iekšlietu ministrija 0 0 0 0 0 0 0 2018. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 62.07.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)" 69 500 0 0 0 0 0 0 0 2018. Pašvaldību budžets 0 0 0 0 0 0 0 0 - 1. rīcības virziens "Vispārīgie CRC īstenošanas pasākumi" 110 813 0 0 0 0 0 0 0 2018. 1. pasākums "Izstrādāt visaptverošu informācijas sistēmu, kas aptver visas CRC jomas, kā arī stiprināt valsts datu operatoru kapacitāti laicīgai un pareizai datu ievadīšanai dažādās informācijas sistēmās" 110 813 0 0 0 0 0 0 0 2018. Iekšlietu ministrija 62.07.00 " Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)" 69 500 0 0 0 0 0 0 0 2018. 18. Labklājības ministrija 62.07.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)" 41 313 0 0 0 0 0 0 0 2018. Pašvaldību budžets 0 0 0 0 0 0 0 0 Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini. 1. rīcības virziens "Vispārīgie CRC īstenošanas pasākumi" 1. pasākums "Izstrādāt visaptverošu informācijas sistēmu, kas aptver visas CRC jomas, kā arī stiprināt valsts datu operatoru kapacitāti laicīgai un pareizai datu ievadīšanai dažādās informācijas sistēmās" Labklājības ministrijas aprēķini un skaidrojums: Tiek veikti pilnveidojumus NPAIS, kas ļaus: bērnu aprūpes iestādei, sociālajam dienestam un bāriņtiesai apmainīties ar informāciju par bērna, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē, aktuālo situāciju (reizi 3 vai 6 mēnešos). Kopējais ES struktūrfondu finansējums ir 110 813 EUR: LM īstenotajam ERAF projektam Nr.2.2.1.1/16/I/003 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1.kārta)": a. IEM saskaņā ar likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam" 2018.gadā plānotais finansējums (69 500 euro apmērā) projekta "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1.kārta)" (Nr.2.2.1.1/16/I/003) ieviešanai (valsts pamatbudžeta iestāžu saņemtie transferti no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem); b. LM pilnveidojumu izstrādei datu apmaiņas risinājumam pašvaldību lietojumprogrammā SOPA (SOPA funkcionalitātes pilnveidošana un datu apmaiņa ar NPAIS), ko lieto sociālie dienesti (41 313 euro apmērā). 1 https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150. 2 https://likumi.lv/doc.php?id=127665. 3 https://likumi.lv/doc.php?id=118415. 4 www.lm.gov.lv/upload/starptautiskie_tiesibu_akti/general_comment_no._17.doc. 5 www.lm.gov.lv/upload/starptautiskie_tiesibu_akti/general_comment_no._10_x2007x_childrens_rights_in_juvenile_justice-1.doc. 6 www.lm.gov.lv/upload/starptautiskie_tiesibu_akti/general_comment_no._9_x2006x._the_rights_of_children_with_disabilities.doc. 7 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/lv_general_comment14.pdf. 8 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/general_comment_no_5_x2003x__general_measures_of_implementation_ for_the__convention_on_the_rights_of_the_child_3.pdf. 9 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/guidelines.pdf. 10 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/bernu_tiesibu_deklaracija.pdf. 11 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:12012P/TXT. 12 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52011DC0060. 13 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/strategy_for_the_rights_of_the_child_2016.pdf. 14 https://likumi.lv/doc.php?id=267200. 15 https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1597. 16 http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates2/lv_guidlines_on_child_friendly_justice_pabeigts.pdf. 17 www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/rec20055.doc. 18 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/vecaku_labi_veikta_aprupe.pdf. 19 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/cmrecx2009x10.pdf. 20 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/cm_recx2011x12.pdf. 21 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/appendix_12_guidelines_on_child-friendly_health_care.pdf. 22 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/cm_recx2010x2.pdf. 23 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/akti/lv_rec_cmrec20122_on_the_particip_of_children_pabeigts.pdf. 24 http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/cmrecx2013x2.pdf. 25 polsis.mk.gov.lv/api/file/file60637.doc. 26 polsis.mk.gov.lv/api/file/file24306.docx. 27 polsis.mk.gov.lv/api/file/file41041.doc. 28 polsis.mk.gov.lv/api/file/file5907.doc. 29 Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2017.gada 26.janvāra sagatavoto pārskatu "Par obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā (2016./2017.m.g.)" rādītājā iekļautas šādas bērnu kategorijas: pašvaldībai nav informācijas; pašvaldība nav norādījusi statusu; pašvaldība noskaidro situāciju. Labklājības ministrs Jānis Reirs