2. Article

Atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai uzkrājumi iespējamajiem zaudējumiem no garantiju gadījuma iestāšanās tiek uzskaitīti kā vispārējās valdības sektora izdevumi uzkrājumu izveides gadā. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Lai īstenotu konceptuālajā ziņojumā aprakstītos atbalstāmos priekšlikumus, papildu finansējums no valsts un pašvaldību budžetiem nav nepieciešams. Kā iepriekš norādīts pie atbalstāmajiem risinājumiem, tad pēc priekšlikumu īstenošanas var veidoties neitrāla vai pat labvēlīga ietekme uz pašvaldību un valsts budžetiem. Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) 2018 2019 2020 2018 2019 2020 turpmākajā laika posmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta Finansējums konceptuālā ziņojuma priekšlikumu īstenošanai 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 A3 risinājums 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 B3 risinājums 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 D3 risinājums 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 E2 risinājums 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 t.sk. VARAM 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 pašvaldības 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Informācija par iespējamajiem risinājumiem saistībā ar pašvaldību potenciālo iesaisti lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību aktivizēšanā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā liela uzmanība ir pievērsta ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai un jaunu darba vietu radīšanai reģionos. VARAM pārziņā ir divi specifiskie atbalsta mērķi, kas ir vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu izveidi - 3.3.1. SAM "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk - 3.3.1. SAM) un 5.6.2. SAM "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" (turpmāk - 5.6.2. SAM). Pašvaldību projektu idejas uzņēmējdarbības jomā 3.3.1. SAM ietvaros paredz galvenokārt investīcijas mazo un vidējo komersantu uzņēmējdarbības infrastruktūrai, t.sk. komercdarbības teritoriju attīstīšanai, komercdarbībai nepieciešamo ēku izbūvei vai atjaunošanai, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju infrastruktūras sakārtošanai. Savukārt pašvaldību projektu idejas uzņēmējdarbības jomā 5.6.2. SAM ietvaros paredz galvenokārt investīcijas rūpniecībā izmantotās un piesārņotās zemes rehabilitācijai, t.sk. degradēto teritoriju atjaunošanai komercdarbības vajadzībām, komercdarbībai nepieciešamo ēku izbūvei vai atjaunošanai, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju infrastruktūras sakārtošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, VARAM sadarbībā ar ZM ir secinājusi, ka minēto specifisko atbalsta mērķu ietvaros arī lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības var pretendēt uz atbalsta saņemšanu. ZM informē, ka jau šobrīd minētajiem mērķiem ir pieejams atbalsts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (turpmāk - LAP) un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam (turpmāk - ZRP) ietvaros. LAP apakšpasākuma "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju" ietvaros tiek nodrošināts atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai, tajā skaitā, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperācijai, saskaņā ar 2015.gada 13.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.590 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība lauku attīstībai apakšpasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju"" (turpmāk - MK noteikumi Nr.590). Latvijā darbojas 35 vietējas rīcības grupas (turpmāk - VRG), kuras ir saņēmušas atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas (turpmāk - SVVA stratēģija) īstenošanai. VRG darbojas visā Latvijas lauku teritorijā un pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5000 līdz 15 000. 6 VRG, kuru teritorija robežojas ar Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrasti, SVVA īstenošanai piesaista publisko finansējumu gan no LAP, gan ZRP, turklāt ZRP ietvaros VRG darbības teritorijā ietilpst arī republikas nozīmes pilsētas, izņemot Rīgu. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas īstenošana dod iespēju sadarboties vietējiem iedzīvotājiem, organizācijām, uzņēmējiem, t.sk. kooperatīvām sabiedrībām, un vietējām pašvaldībām, pašiem identificēt savas teritorijas attīstības vajadzības un, pamatojoties uz tām, SVVA stratēģijā noteikt vietējās teritorijas attīstības mērķus un rīcības, piesaistot finansējumu no LAP, ZRP vai citiem finanšu avotiem. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.590 aktivitātē "Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas" lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība var saņemt atbalstu šādam darbībām, ja tās atbilst projekta īstenošanas teritorijā esošai SVVA stratēģijai: • jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšanai, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai; • lauksaimniecības produktu pārstrādei, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai; • vietējās produkcijas realizēšanai paredzētas vides radīšanai vai labiekārtošanai, kā arī jaunu realizācijas veidu ieviešanai un to atpazīstamības tēla veidošanai; • darbinieku produktivitātes kāpināšanai - darbinieku dalība mācībās. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.590 atbalstu var saņemt arī vietējā pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā infrastruktūras izveidei juridiskai personai, kas veic saimniecisku darbību. Pamata atbalsta intensitāte projektu īstenošanai aktivitātē ir līdz 70 procentiem, bet kopprojektiem, tostarp lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību projektiem un projektiem ar pašvaldību līdzdalību, - līdz 80 procentiem. Atbalsta apmērs saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās infrastruktūras projektiem ir līdz 100 000 euro, ja ieguldījumi būvniecībā infrastruktūras izveidei ir vismaz 70 procenti no projekta attiecināmo izmaksu summas, bet pārējiem projektiem līdz 50 000 euro. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.605 aktivitātē "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" atbalstu var saņemt šādām darbībām, ja tās paredzētas VRG SVVA stratēģijā: • pievienotās vērtības veidošanai un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes posmos; • darbību dažādošanai zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs; • vides resursu vairošanai vai izmantošanai, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanai; • zvejas vai jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšana. Pamata atbalsta intensitāte projektu īstenošanai pasākumā ir līdz 50 procentiem, bet kopprojektiem, tostarp projektiem ar pašvaldību līdzdalību, - līdz 80 procentiem. Atbalsta apmērs saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās infrastruktūras projektiem ir līdz 100 000 euro, ja ieguldījumi būvniecībā infrastruktūras izveidei ir vismaz 70 procenti no projekta attiecināmo izmaksu summas, bet pārējiem uzņēmējdarbības projektiem līdz 50 000 euro. Izvērtējot pašvaldību tiesības iesaistīties kooperācijā, secinām, ka pašvaldībām ir daudzas iespējas veicināt kooperāciju ar esošajiem instrumentiem, izmantojot ES fondus, valsts programmas un pašvaldības izveidotos uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus, piemēram, piesaistot ERAF investīcijas veidot uzņēmējiem labvēlīgu vidi un nosacījumus vietējās lauksaimniecības produkcijas uzglabāšanai, iepirkumos kā prioritāru prasību izvirzīt kopdarbību, veidojot zaļo iepirkumu, kooperācijas ideju iekļaut novadu attīstības stratēģijā, kas sekmētu novada saimniecisko darbību un darbaspēka attīstību kopumā, apzināt pieejamos resursus novadā un novada vīzijā iekļaut pašapgādes, pašapkalpošanas, pašorganizācijas un profesionālisma pieeju, izmantojot novada vietējos pieejamos resursus. Vienlaikus ZM rosina izvērtēt iespēju konceptuālajā ziņojumā ietverto priekšlikumu ieviešanā atbalstu paredzēt ne tikai komersantiem, bet arī lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām, jo saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 6.pantu šīs sabiedrības nav komersanti. Attīstot saimniecisko darbību pašvaldībās, šīm sabiedrībām arī varētu aktualizēties jautājums par pašvaldību īpašumā esošā nekustamā īpašumu nomu, un šī īpašuma pirmpirkuma tiesību saņemšanu, pašvaldību grantu saņemšanu, kā arī pašvaldību garantiju saņemšanu. Tādējādi arī Ministru kabineta rīkojums par konceptuālo ziņojumu ietver tālāko rīcību saskaņā ar ZM norādīto. Ņemot vērā pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības attīstības un kooperācijas intensificēšanas veicināšanai jau spēkā esošo likumu ietvaros, nepieciešams sagatavot grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā par pārejas noteikumu 24.punkta izslēgšanu, kas nosaka uzdevumu sagatavot likumprojektus par publiskās personas dalību kooperatīvajās sabiedrības. 1 Ziņojuma izstrādes procesā svītrots sākotnējais C priekšlikums; taču priekšlikumu numerācija II daļā netika mainīta - saglabāta numerācija D un E priekšlikumiem. 2 Partnerības līgums ES investīciju fondu 2014-2020 plānošanai 77.lpp. No kopējā apzinātā degradēto teritoriju skaita, pašvaldību īpašumā ir 15,6%. 3 Smart Property Group. (2015). Izmaksu kalkulatora rīku izstrādājis uzņēmums SIA "Smart Design and Architecture". Pieejams: http://www.smartproperty.lv/izmaksu-kalkulators 4 The Ministry of Economics of the Republic of Latvia. (2015). Access to finance. Ex ante assessment. Available: https://komitejas.esfondi.lv/Shared%20Documents/EM_Tirgus_nepilnibu_izvertejums_(MGA)_31032015.docx [1] Apstiprinātie projekti nozīmē projekti, kas ir apstiprināti, apstiprināti ar nosacījumiem, ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu. [2] Kohēzijas politikas fondu vadības informācija sistēma 2014.-2020.gadam (aktuālākie dati uz 15.01.2018.). [3] Kohēzijas politikas fondu vadības informācija sistēma 2014.-2020.gadam (aktuālākie dati uz 15.01.2018.). 5 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40438547&mode=mk&date=2017-10-10 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards