24. Article

Izvērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Proti, ir jānoskaidro lietā līdzsvarojamās intereses un tas, kurai no šīm interesēm būtu piešķirama prioritāte (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 15. punktu). 24.1. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs, jo ir ilgstošs. Turklāt likumdevējs neesot pārskatījis tā nepieciešamību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 4. lp.). Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums var pastāvēt tikai noteiktu laiku, tādēļ likumdevējam, periodiski izvērtējot politisko situāciju valstī, jālemj par šā ierobežojuma nepieciešamību un pamatotību (sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 7. punktu). Uz nepieciešamību pēc iespējas īsākā laikā izvērtēt šo ierobežojumu Satversmes tiesa norādījusi arī spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106 (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 18.8. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2006. gada 16. marta spriedumā lietā "Ždanoka pret Latviju" norādījusi, ka Latvijas parlamentam ir pastāvīgi jāpārskata apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums ar mērķi to drīzumā atcelt (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada 16. marta sprieduma lietā "Ždanoka pret Latviju", pieteikums Nr. 58278/00, 135. punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka, izvērtējot ierobežojuma samērīgumu, būtisks ir ierobežojuma termiņš un iespēja to pārskatīt (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2011. gada 6. janvāra sprieduma lietā "Paksas pret Lietuvu", pieteikums Nr. 34932/04, 109. punktu). Saeima norāda, ka minētajos spriedumos likumdevējam tika noteikts pienākums nevis ar noteiktu datumu atcelt apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu, bet gan regulāri izvērtēt šāda ierobežojuma nepieciešamību, ņemot vērā sabiedrības viedokli un politisko situāciju valstī. Likumdevējs šo pienākumu esot izpildījis (sk. lietas materiālu 1. sēj. 34.-35. lp.). Lietas sagatavošanas laikā iegūtā informācija apstiprina, ka likumdevējs līdz 2010. gadam ir vairākkārt pārskatījis apstrīdētās normas nepieciešamību. Proti, Saeima 2007. gada 26. aprīlī, izskatot likumprojektu Nr. 220/Lp9 "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" otrajā lasījumā, noraidīja deputāta V. Buzajeva priekšlikumu apstrīdēto normu izslēgt no likuma. Izskatot likumprojektu Nr. 566/Lp9 "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" otrajā lasījumā, Saeima 2009. gada 29. janvārī noraidīja deputāta