101. Article — piešķir ikvienam Latvijas pilsonim likumā
paredzētajā veidā piedalīties valsts darbībā. Kā atzinusi
Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes
tiesa) attiecībā uz Likuma 5. panta 6. punktu,
Satversmes 101. pants ir tulkojums sasaistē ar Satversmes
9. pantu - "veidam, kādā tiek nodrošinātas
personas tiesības piedalīties Saeimas darbībā gadījumos, kad
persona tiecas kļūt par Saeimas deputātu, jāatbilst Satversmes 9.
pantā noteiktajam, proti, ka "Saeimā var ievēlēt katru
pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks
par divdesmit vienu gadu"" (sk., piemēram,
Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedumu
lietā Nr. 2000-03-01, 1. punktu). Līdz ar to Centrālā
vēlēšanu komisija norāda, ka, pirmkārt, Satversmes
101. panta tekstā ietvertie vārdi "likumā
paredzētajā veidā" uzliek par pienākumu šo veidu noteikt
atbilstoši "pilntiesīga Latvijas pilsoņa"
kritērijam, otrkārt, Satversmes 9. pants pēc formas pilnvaro
Saeimu precizēt jēdziena "pilntiesīgs pilsonis"
saturu Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī, treškārt, tiesību
piemērotājam ikvienā gadījumā šī jēdziena nozīme jākonkretizē
kopsakarā ar likumos noteiktajiem ierobežojumiem.
2. Pilsoņa tiesībām kandidēt un piedalīties likumdevēja darbā
ir izšķiroša nozīme tiesiskas, efektīvas un jēgpilnas
demokrātiskas sabiedrības darbībā. Tomēr šīs tiesības nav un
nevar būt absolūtas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi,
ka, nosakot kritērijus tiesībām kandidēt vēlēšanās, valstis bauda
ievērojamu rīcības brīvību. Tiesa uzsver, ka "šie
kritēriji atšķiras katrai valstij raksturīgo vēsturisko un
politisko faktoru ziņā." Līdz ar to arī "jebkura
vēlēšanu likumdošana ir izvērtējama attiecīgās valsts politiskās
evolūcijas gaismā" (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas
2006. gada 16. marta spriedumu lietā "Ždanoka pret
Latviju", pieteikums Nr. 58278/00,
106. punkts).
3. Liekot vērā Latvijas valsts vēsturisko un politisko
situāciju, Latvijas likumdevējs pieņēma Likumu, kas satur
jēdziena "pilntiesīgs pilsonis" satura
precizējumu, un noteica personas tiesību ierobežojumu kandidēt
Saeimas vēlēšanās. Likuma 5. panta 6. punkta
interpretējošos tiesu spriedumos atzīts, ka ierobežojums attiecas
tikai uz tādām personām, kuras "ar aktīvu rīcību
mēģinājušas graut demokrātisko valsts iekārtu un līdz ar to
vērsušās pret Satversmes 1. pantu" (sk. Satversmes
tiesas 2000. gada 30. augusta spriedumu lietā
Nr. 2000-03-01, 4. un 6. punktu). Līdz ar to Likuma
5. panta 6. punktā ietvertais jēdziens
"darboties" nozīmē tādu rīcību, kas ir pretēja
konkrētās tiesību normas mērķim - Latvijas valsts
neatkarībai, kā arī no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas
izrietošo un Satversmē ietverto Latvijas kā demokrātiskas
tiesiskas valsts principu aizsardzībai no personām, kuras,
darbojoties konstitucionālos orgānos un drošības iestādēs, tos
apdraud (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija
spriedumu lietā Nr. 2017-25-01, 13.3. punkts). Secīgi -
likumdevējs ir saistījis ierobežojumu tiesībām kandidēt Saeimas
vēlēšanās ar katras personas individuālās atbildības pakāpi šo
organizācijas mērķu un programmas realizēšanā, tādējādi arī
ierobežojums kandidēt un tikt ievēlētam Saeimā ir saistīts ar
konkrētās personas darbību attiecīgajās sabiedriski politiskajās
organizācijās.
4. Nav strīda par to, ka Tatjana Ždanoka pēc 1991. gada
13. janvāra darbojās Latvijas Komunistiskajā partijā. To
apliecina Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas
1999. gada 15. decembra spriedums lietā Nr. PAC-628. Šajā
lietā tiesa noraidīja Tatjanas Ždanokas argumentu, ka viņa bijusi
Latvijas Komunistiskās partijas biedre tikai formāli. Tiesa
analizēja T.Ždanokas darbību likumā norādītajā laika posmā un
izvērtēja viņas rīcību atbilstoši Likuma 5. panta
6. punktā jēdzienam "darboties". Šis spriedums ir
stājies spēkā, un tā rezolutīvajā daļā noteiktās tiesiskās sekas
ir saistošas.
5. Tādējādi secināms, ka pirmais priekšnoteikums - ar
tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība kādā no
Likuma 5. panta 6. punktā minētajām
organizācijām - ir izpildījies.
6. Attiecībā uz otro priekšnoteikumu - persona ar savu
rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un
demokrātiskas tiesiskas valsts principus - Centrālā vēlēšanu
komisija norāda uz sekojošo.
7. Vērtējot konkrētas personas darbību, jāliek vērā Latvijas
sabiedrību šobrīd raksturojošie apstākļi. "Latvijas
situācijā jāņem vērā gan demokrātiskās iekārtas atjaunošana pēc
nedemokrātiska (totalitāra) režīma, gan valsts, kura bija
okupēta, atjaunošanas aspekts" (sk. Eiropas
Cilvēktiesību tiesas tiesneša E. Levita atsevišķās domas par
Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004. gada 7. jūnija spriedumu lietā
"Ždanoka pret Latviju", pieteikums Nr. 58278/00).
Piecdesmit gadus ilgā okupācija ir atstājusi tādas tālejošas
sekas Latvijas sabiedrībā, ka tās ietekmē demokrātijas ilgtspēju
arī šobrīd - Latvijas sabiedrībā joprojām nav noslēdzies
totalitārā režīma politikas un okupācijas seku izvērtēšanas
process. Šis process, kā apliecina līdzīga citu valstu pieredze,
ir ilgstošs (sk. Satversmes tiesas 2018. gada
29. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-25-01, 13.3.
punktu).
8. Šajā kontekstā vērtējot T.Ždanokas darbību, secināms, ka
viņas rīcība sabiedrībai un valstij izšķirīgos brīžos ļauj pamatu
izdarīt skaidru un viennozīmīgu secinājumu. Tā Tatjanas Ždanokas
publiski paustais atbalsts Krimas aneksijai Ukrainā, kā arī
piedalīšanās anektētās Krimas vēlēšanās novērotājas statusā
apdraud demokrātijas ilgtspēju, valsts neatkarību un citus
demokrātiskas tiesiskas valsts principus (sk. Drošības policijas
2014. gada publisko pārskatu, 15. lpp). Šāda publiska
atbalsta paušana ir klaji pretēja gan Latvijas starptautiskajām
interesēm, gan apdraud Latvijas nacionālo drošību, sniedzot
saprātīgu pamatu apšaubīt personas nolūkus, kā arī spēju veicināt
Latvijas kā demokrātiskas rietumu valsts ilgtspēju, sekmīgu
attīstību un Eiropai raksturīgo vērtību īstenošanu.
9. Tatjana Ždanoka ir Krievijas īstenotās tā sauktās
tautiešu politikas aktīviste. Ar šīs politikas
instrumentiem Krievija cenšas panākt Latvijas, kā arī citu
kaimiņvalstu nonākšanu Krievijas politiskajā un ekonomiskajā
ietekmē, lai nodrošinātu, ka tās darbojas atbilstīgi Krievijas
interesēm. Ar katru gadu tautiešu politikas loma turpina
pieaugt, radot aizvien lielākus draudus Latvijas valsts
konstitucionālās iekārtas drošībai (sk. Drošības policijas
2014. gada publisko pārskatu, 10. lpp). Krievijas īstenotās
tautiešu politikas aktīvisti Latvijā ir centušies iegūt
plašāku atbalstu Latvijas mazākumtautību vidū, manipulējot ar
izglītības un nepilsoņu jautājumiem kontekstā ar Ukrainas
militārā konflikta tēmu (sk. Drošības policijas 2014. gada
publisko pārskatu, 10. lpp). Secīgi - Krievijas īstenotās
tautiešu politikas rezultātā tiek šķelta Latvijas tauta,
mākslīgi polarizētas iedzīvotāju grupas un saasināta Latvijas
sabiedrības savstarpējā etniskā spriedze, kā arī destabilizēta
pastāvošā kārtība.
10. Tatjana Ždanoka vairākkārt ir apmeklējusi Krievijas
prettiesiski anektēto Krimu, savukārt viņas vadītā partija
Latvijas Krievu savienība rīkoja 2014. gada Odesas traģēdijas
upuru piemiņai veltītu pasākumu Rīgā. Abos pasākumos dominēja
Krievijas ideologu radītie un tai vēlamie vēstījumi gan par
vēsturiskiem, gan aktuāliem politiskiem notikumiem (sk. Drošības
policijas 2015. gada publisko pārskatu, 14. lpp). Ne tikai
minētajos pasākumos, bet arī atsevišķos Krievijas televīzijas
radījumos Tatjana Ždanoka ir līdzdarbojusies propagandas
veidošanā, kā arī paudusi ar Krievijas ārpolitiskajām interesēm
labvēlīgu, savukārt Latvijas nacionālajām drošības interesēm
pretēju viedokli par nacionāla un starptautiska rakstura
notikumiem un procesiem (sk. Drošības policijas 2014. gada
publisko pārskatu, 15. lpp). Papildus tam Krievijas tautiešu
aktīvisti izplatīja nepatiesu informāciju par NATO sabiedroto
militārā kontingenta aktivitātēm Baltijas valstīs un diskreditēja
Latvijas valsts kopējo tēlu (sk. Drošības policijas
2016. gada publisko pārskatu, 16. lpp). Tā rezultātā, kā
norāda Drošības policija, tika sekmēta Krievijas klātbūtnes
nostiprināšana Latvijā. Turklāt Tatjana Ždanoka, apgalvojot, ka
Latvijā tiek plānota krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu
asimilācija, polarizēja un mēģināja šķelt Latvijas sabiedrību
(sk. Drošības policijas 2017. gada publisko pārskatu, 18.
lpp).
11. Lēmuma 8., 9. un 10. punktā uzskaitītās un arī citas
publiskajā telpā izskanējušās Tatjanas Ždanokas aktivitātes un
paustie uzskati norāda uz faktu, ka Tatjana Ždanoka turpina
rīkoties pretēji Latvijas Republikas interesēm, kā arī rada
apdraudējumu Latvijas valsts neatkarībai un demokrātiskas
tiesiskas valsts principiem.
12. Satversmes tiesa atzinusi: "lai arī Latvija ir
Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Padomes, Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācijas un citu organizāciju dalībvalsts,
tomēr šis apstāklis pats par sevi vēl neizslēdz iespējamos
Latvijas valsts apdraudējumus. I. Ījabs uzsver, ka Latvijas
integrācija Eiropas Savienībā var tikt uzskatīta par svarīgu
netiešu apliecinājumu Latvijas demokrātijas stabilitātei, bet
tiešā veidā nebūt to neapliecina. Arī laiks, kas pagājis kopš
Latvijas neatkarības atjaunošanas, neesot vienīgais un
nozīmīgākais demokrātisko režīmu stabilizējošais
faktors" (sk. Satversmes tiesas 2018. gada
29. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-25-01, 23. punktu).
13. Atbilstoši Satversmes tiesas 2000. gada
30. augusta spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 noteiktajam
"demokrātiska valsts iekārta ir jāaizsargā no cilvēkiem,
kuri ētiskajā ziņā nav kvalificēti kļūt par demokrātiskas valsts
pārstāvjiem politiskajā vai pārvaldes līmenī un kuri ar savu
darbību ir pierādījuši, ka nav bijuši lojāli pret demokrātisko
valsts iekārtu", kā arī joprojām turpina rīkoties tādā
veidā, kas norāda uz tādu darbību raksturu, kas apdraud
demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanu.
14. Šādi rīkojoties, Likuma 5. panta 6. punktā
minētie subjekti, arī Tatjana Ždanoka, pauž "dziļi
pretvalstisko un antidemokrātisko pārliecību, viņu nelojalitāti
pret Latvijas valsti un demokrātiju" (sk. Egila Levita
2018. gada 19. aprīļa atzinumu Satversmes tiesas lietā
Nr. 2017-25-01, 17. lpp).
III.
Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar Saeimas vēlēšanu
likuma 5. panta 6. punktu, 13. panta otrās daļas 1. punkta
"a" apakšpunktu un trešās daļas 6. punktu Centrālā
vēlēšanu komisija
nolemj:
svītrot Tatjanu Ždanoku no "Latvijas Krievu
savienības" deputātu kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu
apgabalā.
Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var
pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā,
LV - 1007.
Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētājs A. Cimdars
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs
R. Eglājs
asbalance-sheetjoint-stocklegislationsaeimatax-authorityvid
References
- Saeimas vēlēšanu likums, 13. Article
- Saeimas vēlēšanu likums, 5. Article
- Par Centrālo vēlēšanu komisiju, 11. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 1. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 101. Article
- Latvijas Republikas Satversme, 9. Article
- Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam, 24. Article
- Saeimas vēlēšanu likums
- Par Centrālo vēlēšanu komisiju
- Latvijas Republikas Satversme
- Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam