20. Article

Izvērtējot, vai pamattiesību ierobežojums atbilst tā leģitīmajam mērķim, Satversmes tiesa pārbauda, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma pieļauj tādas situācijas, kad papildlikmes maksātājs ir persona, kura nemaz nav atbildīga par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Arī tiesībsargs uzsver, ka tādējādi nodokļa maksātājs var tikt nostādīts netaisnīgā situācijā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 127. lp.). Tiesas pieteikuma gadījumā lietas izlemšanai nozīmīgi ir konkrētās lietas apstākļi (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-11-01 12.1. punktu). No administratīvās lietas materiāliem izriet, ka papildlikme personai piemērota tādēļ, ka tā jau ilgstoši, proti, 2010. un 2011. gadā, lauksaimniecībā izmantojamo zemi nav uzturējusi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, attiecīgā platība netika pļauta un jau bija aizaugusi ar krūmājiem. Tātad pieteicēja administratīvajā lietā nav pienācīgi pildījusi savus pienākumus attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu ne tikai konkrētajā taksācijas gadā, bet arī laikā pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas. Proti, šai personai jau pirms tam bijusi iespēja nodrošināt zemes apstrādāšanu un arī paredzēt papildlikmes maksāšanas pienākuma rašanos gadā, kad nekustamais īpašums tika atsavināts (sk. administratīvās lietas materiālu 5. un 46.-47. lp.). Tādējādi nodokļa maksātājs varēja savlaicīgi veikt darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu iespējamās negatīvās sekas, kas izriet no papildlikmes maksāšanas pienākuma. Kā secinājusi Satversmes tiesa, tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses un tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 20.2.2. punktu). Lauku atbalsta dienests, lai sistematizētu un nodrošinātu vienotu pieeju lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanai un klasificēšanai, ir izstrādājis Lauku atbalsta dienesta kārtību. Par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi citstarp tiek atzītas tādas zemes platības, kuras Lauku atbalsta dienests kvalificējis kā nekoptas vai aizaugušas. Atbilstoši Lauku atbalsta dienesta kārtības 8. punktam par nekoptu tiek uzskatīta zeme, kas jau vairāk kā gadu netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, kā arī platība, kas sāk aizaugt ar koku vai krūmu atvasēm. Savukārt par aizaugušu uzskatāma tāda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas ilgstoši nav apsaimniekota un ir sākusi apmežoties vai ir jau apmežojusies, vai arī ir aizaugusi ar krūmiem. Ikvienas personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē atbilst publisko personu pienākums rūpēties par vides saglabāšanu un uzlabošanu. Vide, kuru veido dažādi vides elementi un to savstarpējā mijiedarbība, ir sabiedrības eksistences pamats, no kā atkarīga sabiedrības un ikviena tās locekļa izdzīvošana un labklājība ilgtermiņā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.1. punktu). Valsts pienākumi tiesību uz labvēlīgu vidi nodrošināšanā ir konkretizēti vides tiesību normās. Par šādām normām atzīstamas ne vien tās, kuras tieši attiecas uz vidi, bet arī tās, kuras palīdz sasniegt valsts vides politikas mērķus - saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi. Pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir daudzējādā ziņā atkarīgas no valsts gatavības nodrošināt ilgtspējīgu attīstību (sal. ar Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.1.2. punktu un 2017. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 7. punktu). Satversmes ievada piektās rindkopas trešais teikums noteic: "Ikviens rūpējas par [..] vidi un dabu." Tas atspoguļo indivīda pienākumus Latvijas sabiedrībā jeb personas vietu un lomu saistībā ar to, citstarp pienākumu atbildīgi izturēties pret vidi un dabu. Atbildīga izturēšanās ir ne tikai atturēšanās no darbībām, kas varētu kaitēt apkārtējai videi, bet arī pozitīva rīcība, kas nepieciešama kaitējuma novēršanai (sk.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 132.-133. lpp.). Nekustamā īpašuma īpašniekam ir jārēķinās ar pienākumiem, kas var izrietēt no īpašuma tiesībām, tostarp pienākumiem attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Citstarp personai atbilstoši ilgtspējas principam ir jārūpējas par šādas zemes izmantošanu, apstrādāšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Ne tikai katra indivīda, bet visas sabiedrības interese ir atbildīga izturēšanās pret šo dabas resursu. Turklāt, pienācīgi apstrādājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tiek veicināta lauksaimniecības nozares ekonomiskā izaugsme un vienlaikus uzlabota nodarbinātība lauku teritorijās - arī tas atbilst visas sabiedrības interesēm. Likumdevējs, ievērojot ilgtspējas principu, ir izvirzījis paaugstinātas prasības arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējam. Piemēram, saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" pircējam ir novada domē rakstveidā jāapliecina, ka viņš pēc šādas zemes iegūšanas īpašumā uzsāks tās izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Savukārt par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā un par zemes privatizāciju regulējošos normatīvajos aktos noteiktā rakstveida apliecinājuma termiņa pārkāpšanu persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības. Privāttiesiskās autonomijas ietvaros lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekam ir jāapzinās savi pienākumi. Tādējādi īpašnieks var paredzēt papildlikmes piemērošanu, vienoties par tās maksāšanu un segt to privāttiesiskā kārtībā. Līdz ar to labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētās normas, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu un apstrīdētā norma atbilst samērīguma principam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešo daļu, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Ziemele