16. Article — nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē

Ministru kabineta apstiprināts nolikums, kurā norāda 1) iestādes nosaukumu; 2) Ministru kabineta locekli, kura padotībā iestāde atrodas; 3) iestādes funkcijas, uzdevumus un kompetenci; 4) kārtību, kādā sniedzami pārskati par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu; 5) iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu; 6) iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību; 7) citus jautājumus, kurus Ministru kabinets uzskata par svarīgiem. 10) 2019.gada 28.maijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopsēdē prezentēto inovācijas un pētniecības atbalsta pārvaldības un institucionālo modeli, kuru kopīgi sagatavoja EM un IZM. II. Esošās situācijas apraksts 2.1. Latvijas zinātnes nozares ekosistēmas attīstība Laika posmā no 2014.-2021.gadam IZM ir īstenojusi un turpina īstenot Latvijas zinātnes nozares ekosistēmas pilnveidi ar mērķi stiprināt pētniecības kapacitāti, stimulēt virzību uz izcilību un sadarbību ar industriju. Zinātnes finansēšanas un pārvaldības strukturālās reformas var nosacīti iedalīt trīs posmos (1.att.). 1.attēls Zinātnes nozares ekosistēmas attīstības posmi Pirmajā posmā 2013./2014.gadā IZM sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu nodrošināja Latvijas zinātnes starptautisku izvērtējumu16 (turpmāk - izvērtējums). Izvērtējuma mērķis bija nodrošināt objektīvu Latvijas zinātnes situācijas analīzi Eiropas Pētniecības telpas (European Research Area) un sadarbības pētniecības kontekstā atbilstoši Baltijas jūras reģiona valstu un Ziemeļvalstu sadarbības interesēm. Izvērtējuma ietvaros īstenoti šādi uzdevumi: 1) izvērtēta zinātnisko institūciju darbība, tajā skaitā pētījumu kvalitāte un zinātnisko institūciju kapacitāte; 2) sniegti detalizēti ieteikumi un pamatojums zinātnisko institūciju konsolidācijai, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, sekmējot sadarbību Baltijas jūras reģionā un Latvijas zinātnes internacionalizāciju Eiropas mērogā; 3) izstrādāti ieteikumi zinātnisko institūciju un attiecīgo tautsaimniecības nozaru komersantu sadarbībai un saskaņotai rīcībai, kā arī definēta nozaru profesionālo organizāciju loma šādas sadarbības veicināšanā; 4) sniegti ieteikumi zinātnes un inovāciju sistēmas uzlabošanai un tās efektīvai pārvaldībai; 5) sniegti priekšlikumi zinātnisko institūciju finansēšanas uzlabošanai. Izvērtējumā kopumā tika vērtētas 150 Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas (turpmāk - zinātniskās institūcijas), kā arī augstskolu struktūrvienības. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu Latvijas zinātnes struktūra bija fragmentēta un Latvijas zinātnes kvalitātes, vadības un zinātniskās infrastruktūras līmenis nebija apmierinošs. Viena no rekomendācijām bija nepieciešamība īstenot pasākumus fragmentācijas mazināšanai. Pilns rekomendāciju saraksts pieejams informatīvajā ziņojumā "Par zinātnes starptautisko izvērtējumu"17. Līdz ar to IZM kopīgi ar zinātniskajām institūcijām izstrādāja pasākumu plānu strukturālām reformām zinātnes fragmentācijas novēršanai, ko pamatā īstenoja 2014.-2015.gadā18. Strukturālo reformu īstenošanai IZM izstrādāja atbilstošus atbalsta pasākumus, tostarp, pilnveidoja normatīvo regulējumu, kas sekmēja atsevišķu valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu konsolidāciju, pilnveidoja zinātnisko institūciju un augstskolu finansēšanas kārtību, piešķirot finansējumu spēcīgākām zinātniskajām institūcijām, kā arī piesaistīja ES struktūrfondu investīcijas plānošanas perioda 2007.-2013.gadam un izveidoja investīciju programmas zinātnisko institūciju pārvaldības un institucionālās attīstības atbalstam, un pētniecības infrastruktūras attīstībai. Minēto pasākumu rezultātā Latvijas publiskā sektora zinātnes kapacitāte koncentrēta 22 spēcīgās zinātniskajās institūcijās, kam valsts piešķir zinātnes bāzes (institucionālo) finansējumu,19 un kopējais sniegums kopš 2015.gada (palielinājies zinātnisko publikāciju skaits, kas publicēti starptautiskajās datubāzes un to īpatsvars no ES-28 kopējā publikāciju skaita, palielinājies ES Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" (2014-2020) (turpmāk - programma Apvārsnis 2020) piesaistītais finansējums20). Taču līdz šim Latvijas zinātnes kapacitātes pilnvērtīga izmantošana Viedās specializācijas stratēģijā plānotās tautsaimniecības transformācijas uz augstāku pievienotu vērtību ir kavējušas kritiski zemas investīcijas P&A, un P&A iesaistītais cilvēkkapitāls. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam21 īstenošanai noteiktā mērķa par ieguldījumu pētniecībā un attīstībā 1,5 procentu apmērā reālās investīcijas 2016.gadā bija 0,44 procenti, bet 2017.gadā 0,51 procents. Otrā posma strukturālās reformas 2016.-2018.gadā ietvēra konkursa kārtībā finansējuma piešķiršanas principu pārskatīšana zinātnisko projektu īstenošanai. Galvenie no tiem ir: 1) projektu ekspertīzi nodrošina Eiropas Komisijas datubāzē esošie starptautiskie eksperti, kas nodrošina augstas kvalitātes un neatkarīgu projektu izvērtēšanu (peer review) atbilstoši projekta specifikai; 2) ES Pētniecības un tehnoloģiju attīstības ietvarprogrammu principu pielāgošana, vērtējot projektu zinātnisko kvalitāti, rezultātu ietekmi un projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājumu; 3) ievērojot starptautisko ekspertu grupas rekomendācijas, no 2018.gada Zinātniskās darbības likums dod mandātu visām nozaru ministrijām veidot un finansēt valsts pētījumu programmas savās pārraudzības nozarēs un jomās; 4) ieviests projektu kvalitātes slieksnis, kas nosaka minimālo kvalitātes kritēriju sasniegšanu, lai projekts varētu pretendēt uz finansējumu; 5) samazināts administratīvais slogs projektu iesniedzējiem u.c. Strukturālo reformu trešajā posmā no 2019.gada paredzēts konsolidēt zinātnes politikas ieviešanā iesaistītās institūcijas vai to struktūrvienības vienā institūcijā, lai nodrošinātu vienotu un nacionālā līmenī koncentrētu zinātnes politikas ieviešanu. 2.2. Latvijas zinātnes finansēšana un iesaistītās institūcijas Latvijā zinātnes politikas ieviešanā pamatā piedalās IZM un tās padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes (2.att.). Daļu no zinātnes programmām administrē Finanšu ministrijas padotībā esošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā ES struktūrfondu sadarbības iestāde. 2.attēls Zinātnes politikas īstenošanā iesaistītās iestādes Lielāko IZM zinātnes programmu kopējais finansējums 2019.gadā apkopots 1.tabulā. Četru IZM ES struktūrfondu programmu ieviešana tiek īstenota ar FM padotībā esošās CFLA starpniecību. 1.tabula atspoguļo tiešās pārvaldes iestāžu iesaisti zinātnes programmu ieviešanas posmos. 1.tabula IZM zinātnes programmu pārvaldībā iesaistītās tiešās pārvaldes iestādes Programmas Finansējums 2019.g. (milj. euro) Īstenošanas politikas izstrāde Programmu projektu ekspertīze/audits Administrēšana un uzraudzība (t.sk. pēcuzraudzība) Valsts budžets Zinātnes bāzes finansējums 27,8 IZM IZM IZM Valsts pētījumu programmas (IZM un EM) 4,1 IZM, EM LZP LZP/SZA Fundamentālie un lietišķie pētījumi 9,5 IZM LZP LZP/SZA Dalība starptautiskās (ieskaitot Apvārsnis 2020) sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā 4,1 IZM - VIAA22 Bilaterālās sadarbības programmu projekti (Latvija-Francija, Latvija-Lietuva-Taivāna, Latvija-Ukraina, Latvija-Baltkrievija) 0,3 IZM LZP VIAA ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētās zinātnes programmas (kopējais finansējums 2014.-2020.gada plānošanas periodam) Praktiskas ievirzes pētījumi 86,1 IZM CFLA CFLA Pēcdoktorantūras pētniecības programma 64,0 IZM VIAA CFLA un VIAA Inovāciju granti studentiem 34,0 IZM CFLA CFLA Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem 32,5 IZM CFLA CFLA, VIAA P&A infrastruktūras programma 120,0 IZM CFLA CFLA EEZ/NO Pētniecības un izglītības programma 17,0 IZM VIAA/LZP VIAA Baltic Bonus 0,1 IZM VIAA VIAA Latvijas P&A pētniecības programmu pārvaldībā iesaistītās tiešās pārvaldes iestādes: Latvijas Zinātnes padome ir koleģiāla zinātnieku institūcija un ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās darbības mērķis ir sekmēt zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas īstenošanu un koordināciju, kā arī nodrošināt zinātnisko pētījumu projektu un programmu pieteikumu un rezultātu izvērtēšanas organizēšanu. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 14.pantu LZP sastāvu apstiprina Ministru kabinets. LZP kompetence ir noteikta Zinātniskās darbības likuma 16.pantā, bet uzdevumi LZP nolikumā23. Studiju un zinātnes administrācija ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras nodrošina no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu administratīvu un finansiālu uzraudzību. SZA kompetence ir noteikta Zinātniskās darbības likuma 18.¹ pantā un funkcijas un uzdevumi - SZA nolikumā.24 SZA ir arī noteikta kompetence koordinēt un nodrošināt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir IZM pakļautībā esošā tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetence ir noteikta tās nolikumā.25 Tās darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā un nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošo valsts, ES un ārvalstu finanšu instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. Funkciju izpildi attiecībās uz P&A pētniecības programmām nodrošina VIAA Zinātnes un pētniecības politikas atbalsta departaments (turpmāk - VIAA Zinātnes departaments), kas sastāv no četrām struktūrvienībām: Pētniecības starptautisko programmu nodaļa, Pētniecības un inovāciju politikas atbalsta nodaļa, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas programmu nodaļa, kā arī programmas Apvārsnis 2020 26 Nacionālais kontaktpunkts. Nacionālā kontaktpunkta galvenais uzdevums ir koordinēt programmas aktivitātes Latvijā, nodrošināt informācijas apriti un veicināt Latvijas dalībnieku (zinātniskās institūcijas, augstskolas, komersanti u.c.) iesaisti programmas aktivitātēs. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto līdzekļu administrēšanu, īstenojot sadarbības iestādes funkciju atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumam,27 ievērojot tās nolikumu.28 ES struktūrfondu 2014.-2020.gada periodā ir būtiski pieaugusi CFLA loma P&A programmu administrēšanā, jo tās pārraudzībā ir virkne IZM un EM P&A programmu (sk. 1.tabulu). CFLA struktūrā P&A programmas pamatā administrē Izglītības un zinātnes attīstības, kā arī Uzņēmējdarbības un inovāciju departaments, kā arī projektu atlasi un ekspertīzi organizē Izglītības, zinātnes un cilvēkresursu attīstības projektu atlases nodaļa. Papildus minētajām tiešās pārvaldes iestādēm, Latvijas zinātnes nozares pārvaldībā piedalās arī Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome, kuras mērķis atbilstoši tās nolikumam29 ir nodrošināt saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, kā arī viedās specializācijas stratēģijas ieviešanai un uzraudzībai, tādējādi nodrošinot inovācijas kapacitātes veidošanu, pētniecības un industrijas integrāciju un sabiedrības izpratni par pētniecību kā sabiedriskās vērtības radošu darbību, kas veicina Latvijas attīstību un konkurētspēju. Šobrīd zinātnes politikas ieviešana ir sadrumstalota un sadalīta starp vairākām tiešās pārvaldes iestādēm, līdz ar to nepieciešama esošo resursu konsolidācija vienotā zinātnes politikas iestādē, kuras uzdevums būs nodrošināt efektīvu zinātnes politikas ieviešanu valsts un starptautiskā finansējuma ieguldījumiem jaunu zināšanu radīšanā un radīto zināšanu, pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanā tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un eksportu. Esošā situācija kavē IZM atbildībā esošās zinātnes politikas ieviešanā nepieciešamās administratīvās kapacitātes veidošanu un stratēģisko zināšanu uzkrāšanu, un to visaptverošu izmantošanu. 2.3. Citu valstu pieredze P&A programmu pārvaldībā Igaunijā galvenā pētniecību finansējošā organizācija ir Igaunijas Pētniecības padome (turpmāk - IPP)30. IPP administrē un finansē galvenokārt valsts budžeta finansētās pētniecības programmas. Savukārt ES struktūrfondu finansētās pētniecības un izglītības programmas īsteno fonds "Archimedes"31 sadarbībā ar IPP. IPP tika izveidota 2012.gadā, konsolidējot dažādu aģentūru funkcijas vienotā aģentūrā. Izveidojot vienotu aģentūru, Igaunijas galvenais mērķis bija samazināt pētniecības finansēšanas fragmentāciju un vienkāršot pētniecības projektu administrēšanu un uzraudzību. IPP, saskaņā ar publiski pieejamiem datiem32, sastāv no administrācijas un 6 departamentiem, kur kopumā nodarbināti 63 darbinieki, tādējādi, radot atbilstošu administratīvo kapacitāti visu pētniecības programmu īstenošanai. Igaunijas pētniecībai valsts piešķirtais finansējums 2019.gadā sastāda 40 milj. euro, ko pārvalda IPP.33 IPP mērķis ir finansēt fundamentālo un lietišķo pētniecību, novērtēt tās efektivitāti un ietekmi, kā arī organizēt Igaunijas zinātnieku dalību starptautiskās pētniecības programmās. IPP arī atrodas nacionālais programmas Apvārsnis 2020 kontaktpunkts. Fonds "Enterprise Estonia" 34 darbojas kā uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra. Lietuvas Pētniecības padome (turpmāk - LiePP) tika izveidota 1991.gadā un reorganizēta 2007.gadā35, kad tā kļuva par galveno pētniecības finansēšanas aģentūru Lietuvā. LiePP īsteno trīs galvenās funkcijas - izstrādā pētniecības programmas, nodrošina zinātnisko ekspertīzi un finansē pētniecību gan valsts budžeta finansētās pētniecības programmās, gan ES struktūrfondu finansētās programmas. LiePP pētniecības atbalstam īsteno vairāk kā 30 finanšu instrumentus un tās 2018.gada budžets sastāda ap 18 milj. euro.36 No 2008.gada būtiski ir palielinājies arī LiePP darbinieku skaits, no 18 2008.gadā līdz 98 2019.gadā. LiePP arī atrodas nacionālais programmas Apvārsnis 2020 kontaktpunkts. Būtiski uzsvērt, ka abu valstu pētniecības padomēs ir izveidots pētniecības atašejs Briselē37, tādējādi, nodrošinot efektīvāku šo abu valstu pētnieku interešu pārstāvniecību ES finansētājās pētniecības programmās. Inovāciju politikas ieviešanā vadošā institūcija ir Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūra (MITA)38. Slovēnijā galvenā pētniecību finansējošā organizācija ir Slovēnijas Zinātnes aģentūra39 (turpmāk - SloZA), kas sastāv no 6 departamentiem un aptuveni 47 pilna laika darbiniekiem. SloZA sastāv no trīs galvenajām aģentūras struktūrām - valdes, zinātniskās padomes un aģentūras direktora.40 Valde vada un pārrauga aģentūras darbu, tās sastāvā ietilpst 7 pārstāvji no dažādām Slovēnijas institūcijām. Zinātniskā padome ir augstākā profesionālā padome ar padomdevējfunkcijām. Zinātniskā padome sastāv no 7 pārstāvjiem sešās dažādās zinātnes nozarēm. Savukārt aģentūras direktors organizē un vada aģentūras ikdienas darbu un par savu darbu atskaitās aģentūras valdei. Saskaņā ar 2019.gada datiem SloZA pārvalda valsts budžeta finansētās programmas 148,2 milj. euro apmērā, no kuriem aptuveni 2,6 milj. tiek izmantoti administratīvajām vajadzībām. SloZA finansē gan fundamentālo, gan lietišķo pētniecību, atbalsta dažādas ar infrastruktūru izmantošanu saistītas pētniecības programmas un organizē dalību starptautiskajās pētniecības programmās. Savukārt Slovēnijas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija administrē visas ES struktūrfondu īstenotās pētniecības programmas. Inovāciju politiku pamatā īsteno aģentūra SPIRIT Slovenia.41 Slovākijas pētniecības un attīstības aģentūra (turpmāk - SPAA) ir galvenā pētniecības programmu īstenotājā valstī. Tā ir izveidota 2005.gadā un tās kompetencē ir pētniecības finansēšana visās zinātnes nozarēs, ieskaitot starptautiskās sadarbības projektu finansēšana.42 Saskaņā ar SPAA statūtiem viens no aģentūras uzdevumiem ir atbalstīt pētniecību, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, veicināt sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi un izstrādāt pētniecības atbalsta programmas.43 SPAA budžets 2017.gadā sastādīja 36,5 milj. euro, no kuriem aptuveni 1,3 milj. euro tika izmantoti aģentūras un pētniecības projektu administrācijai. SPAA sastāv no četriem departamentiem, kuros kopā strādā aptuveni 48 darbinieki.44 2017.gadā aģentūra administrēja 861 pētniecības projektus. Inovāciju politiku pamatā īsteno Slovākijas inovāciju un enerģētikas aģentūra.45 Somijā kopš 2018.gada ir izveidota jauna inovācijas finansējoša iestāde "Business Finland", kuras izveide ir veikta, apvienojot divas iepriekš inovācijas finansējošās iestādes Tekes un FinPro46. Līdz ar to šobrīd Somijā, līdzīgi kā iepriekš minētajos gadījumos, pastāv tā saucamā divu pīlāru sistēma, kurā zinātnes un inovāciju sistēma ir nodalīta starp 2 iestādēm - zinātnes jomā finansēšana notiek caur Somijas Zinātņu akadēmiju47 (pēc funkcijām līdzīgi Latvijas Zinātnes padomei) un inovāciju joma tiek finansēta caur Business Finland iestādi. 2.tabula IPP, LiePP, SloZA un SPAA salīdzinājums Igaunijas Pētniecības padome (IPP) Lietuvas Pētniecības padome (LiePP) Slovēnijas Zinātnes aģentūra (SloZA) Slovākijas pētniecības un attīstības aģentūra (SPAA) Ikgadējais finansējums, milj. euro 40 18 185 36,5 Darbinieku skaits 63 98 47 48 P&A programmu finansējuma avots Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu finansētās P&A programmas Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu finansētās P&A programmas Īsteno valsts budžeta finansētās P&A programmas (Izglītības, zinātnes un sporta ministrija īsteno ES struktūrfondu finansētās P&A programmas Īsteno valsts budžeta un ES struktūrfondu finansētās P&A programmas Latvijas piemērā starp IZM un EM ir arī skaidri nodalītas atbildības jomas zinātnes un inovāciju finansēšanā. IZM pārziņā ir zinātnes finansēšanas programmas no fundamentālās zinātnes līdz tehnoloģiju demonstrēšanai un prototipēšanai, kamēr EM pārziņā ir inovāciju attīstības finansēšanas programmas no prototipēšanas līdz komercializācijai. Izveidojot Latvijas Zinātnes padomi, tiktu stiprināts zinātnes politikas ieviešanas "pīlārs", līdzīgi kā augstāk minētajos piemēros šīs funkcijas koncentrējot vienā spēcīgākā institūcijā. 2.4. Efektīva P&A pārvaldība Atbilstoši P&A politikas īstenošanas teorijai priekšnosacījumi efektīvai P&A pārvaldei ir stratēģiska pētniecība un inovāciju politika, kvalitatīva administratīvā politikas koordinācija izpildvaras vidējā līmeņa struktūrās, inovāciju sistēmas institucionālā ietvara spējas adaptēties, kā arī sabiedrības uzticība pārvaldības sistēmai un atbildība pret sabiedrību un stratēģisko lēmumu pieņēmējiem48. Pārvaldības sistēmas racionalizācija sekmē visu šo priekšnosacījumu izpildi. Vienota pētniecības finansēšanas institūcija uzlabos zinātnes pārvaldes sistēmas efektivitāti, nodrošinot kvalitatīvāku zinātnes plānošanas dokumentu sasaisti ar rīcībpolitiku. Institūcija, kas nodrošinās Latvijas zinātnes pārvaldību, sekmēs valsts politikas funkciju īstenotāju fokusa maiņu no administratīvas pārvaldes uz stratēģiski virzītu pētniecības programmu projektu administrēšanu (proactive management approach), uzraudzīšanu un līdz ar to zinātnes politikas īstenošanu. Sagaidāma kvalitatīvāka administratīvā zinātnes politikas koordinācija izpildvaras vidējā līmeņa struktūrās, stiprinot vertikālos un horizontālos sadarbības mehānismus un palielinot politikas īstenotāju aktivitāšu papildinātību un sinerģijas. Vienota pētniecības finansēšanas institūcija spēs efektīvāk konkrētām mērķu grupām nodot informāciju par uz tām orientētiem pasākumiem - kā finansējuma piesaistes, tā arī projektu īstenošanas (administrēšanas) jautājumos. Zinātnes nozares funkciju konsolidācija ļaus arī īstenot labo praksi pierādījumos balstītas politikas veidošanā, sekmējot visaptverošākus un ilgstošākus rīcībpolitku izvērtējumus (policy impact evaluations)49. Visbeidzot, vienota P&A programmu pārvaldības institūcija arī veicinās mērķa grupas (zinātnisko institūciju) un sabiedrības uzticību, padarot saprotamākas šādas institūcijas veicamās funkcijas, un padarīs klientiem draudzīgākus pakalpojumus, tai skaitā nodrošinot labāku koordināciju starp dažādām investīciju programmām, projektu konkursiem, prasībām, nodrošinot efektīvāku informācijas apmaiņu, klientam prognozējamāku projektu finansēšanas un administrācijas sistēmu, un samazinot gadījumus, kad klienti informācijas iegūšanai tiek novirzīti uz citu organizāciju. Vienlaikus Latvija demonstrēs tās apņemšanos un spēju nodrošināt starptautisko organizāciju (EK, OECD u.c.) rekomendāciju ieviešanā, tostarp arī labās prakses ieviešanu zinātnes pārvaldībā un savstarpējo uzticēšanos starptautiskajā līmenī. Lietderīgas atziņas var iegūt arī salīdzinoši apskatot dažādu valstu pārvaldības fragmentāciju. Izmantojot COBRA tīkla padotības iestādes (aģentūras) definīciju, pēc EUPACK datiem, Latvijā kopumā ir salīdzinoši augsts pakļautības iestāžu skaits (139), salīdzinot ar citām ES-28 valstīm (Lietuvā - 77, Igaunijā - 34)50. Zinātnes sistēmas pārvaldības modelim ir jābūt piemērotam konkrētās valsts izmēram. Kamēr lielās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, atbilstoši tās izmēram, iedzīvotāju skaitam un pieejamiem finanšu resursiem efektīvi darbojās fragmentēts zinātnes pārvaldības modelis ar daudzām iestādēm, mazākām valstīm ir piemērotāki koncentrētāki zinātnes padotības iestāžu pārvaldības modeļi51. III. Risinājums Konceptuālais ziņojums paredz vienkāršot un padarīt efektīvāku Latvijas zinātnes procesu pārvaldību. Piedāvātās izmaiņas mazinās administratīvo slogu zinātniskajām institūcijām un ļaus valsts institūcijām labāk izsekot Latvijas zinātnes sniegumam. Sistēmas racionalizācija ļaus zinātnes pārvaldības procesus nākotnē īstenot atbilstoši labajai starptautiskajai praksei. Risinājums paredz pārveidot Latvijas Zinātnes padomi no koleģiālas institūcijas par tiešās pārvaldes iestādi, balstoties uz starptautisko institūciju, Eiropas Komisijas un OECD rekomendācijām, labāko attīstīto valstu praksi, kā arī IZM identificētās nepilnības zinātnes politikas ieviešanā un uzkrāto pieredzi un zināšanas, izstrādājot un organizējot zinātnes politiku Latvijā. Latvijas Zinātnes padome būs arī kompetentā valsts iestāde Latvijas zinātniskās ekspertīzes pakalpojumu nodrošināšanā, tādējādi veidojot spēcīgu, uzticamu un profesionālu zinātniskās ekspertīzes sistēmu. Latvijas Zinātnes padomes atbildībā būs: valsts, ES struktūrfondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un citu ārvalstu finanšu instrumentu (piemēram, EEZ/NO) finansēto zinātnes programmu ieviešana, kā arī ES struktūrfondu 2014.-2020.gada Pēcdoktorantūras pētniecības programmas52 un Starptautiskās sadarbības programmas53 īstenošana. Savukārt VIAA turpinās savu darbību kā izglītības programmu ieviešanas iestāde, pārņemot SZA funkcijas studiju kreditēšanas nodrošināšanā54 no valsts budžeta līdzekļiem un līdz 2020.gada 1.aprīlim no kredītiestāžu izsniegtiem kredītiem ar valsts galvojumu. Tas ir saistīts ar to, ka SZA Studiju kreditēšanas daļas funkcijas jānodrošina vēl aptuveni 15 gadus, lai administrētu valsts galvoto kredītu portfeli par līgumiem, kas tiks noslēgti līdz 2020.gada 1.aprīlim (skat. konceptuālo ziņojumu "Par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu modeļa maiņu"55). Līdz ar to šīs daļas funkcijas, uzdevumi un finansējums, kā arī daļa no SZA finansējuma atbalsta funkcijām (piemēram, juridiskā daļa) tiks nodoti VIAA. ES struktūrfondu plānošanas perioda 2007.-2013.g. zinātnes projektu pēcuzraudzību nodrošinās VIAA vai to pārņems IZM. Pārējās SZA funkcijas, uzdevumi un finansējums tiks nodots Latvijas Zinātnes padomei. Līdz ar to LZP, SZA un VIAA tiks reorganizētas. 3.1. Latvijas zinātnes politikas ieviešanas institūcijas juridiskā statusa alternatīvas Izvērtējot izveidojamās Latvijas Zinātnes padomes iespējamo juridisko statusu, tika izskatītas šādas iespējas: 1) valsts aģentūra atbilstoši Publisko aģentūru likumam56, kur par aģentūru var būt tikai pašfinansējoša iestāde, kurai ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem ir nodota kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā. Institūcija, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, neatbilstu Publisko aģentūru likuma prasībām, jo tai ir jānodrošina valsts pārvaldes funkcijas, kuras finansē no valsts budžeta dotācijām un kuras nav saistītas ar pakalpojumu sniegšanu. Ievērojot minēto, institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, galvenais uzdevums nav publisko maksas pakalpojumu sniegšana, tādējādi Publisko aģentūru likumā noteikto prasību, ka lielāko daļu no aģentūras budžeta veido ieņēmumi no publisko maksas pakalpojumu sniegšanas, minēta institūcija nevar izpildīt; 2) fonds atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam57, kur publisks nodibinājums jeb fonds ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura un publisko nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi likumi. Praksē redzams, ka fondi, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Uzturlīdzekļu garantijas fonds, ir veidoti sabiedrības un sociālo interešu aizsardzībai, kultūras veicināšanai, un šie mērķi tiek sasniegti, piesaistot, uzkrājot un sadalot finanšu līdzekļus, kas saņemti kā ziedojumi un valsts budžeta programmu ietvaros. Institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, uzdevums nav administrēt finanšu līdzekļus, tos sadalot citām fiziskām vai juridiskām personām, bet gan pētniecības programmu īstenošana, administrēšana, uzraudzība; 3) valsts kapitālsabiedrība atbilstoši Komerclikumam58, kas nosaka, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Lai īstenotu Latvijas zinātnes pārvaldības sistēmas racionalizāciju un zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas funkcijas ietvaros īstenojamo valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, darbībai nebūs pastāvīgs un patstāvīgs saimniecisks raksturs ar mērķi gūt atlīdzību, kā arī neīstenojas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta59 pirmajā daļā noteiktie nosacījumi, pie kuriem publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību; 4) institūcijas, kas nodrošinātu Latvijas zinātnes pārvaldību, funkciju deleģēšana nevalstiskai organizācijai nav atbalstāma, jo IZM ieskatā Latvijā nav šādas organizācijas ar nepieciešamo kompetenci, pieredzi, resursiem, personāla kvalifikāciju un reputāciju, kura varētu attiecīgos valsts pārvaldes uzdevumus veikt efektīvāk. Latvijas zinātnes pārvaldība pēc būtības ir tāda valsts pārvaldes funkcija, kuru drīkstētu veikt tikai iestādes. Latvijas Zinātnes padome būtu tiešās pārvaldes iestāde, kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirot finanšu līdzekļus tās darbības īstenošanai, un tai ir savs personāls.60 Pārraudzības forma dod IZM tiesības pārbaudīt LZP lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Savukārt, pakļautības forma dod IZM tiesības dot rīkojumu iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt iestādes vai amatpersonas lēmumu,61 kas attiecas uz administratīvo tiesību jomu. Latvijas Zinātnes padomes pieņemto lēmumu vai rīcības tiesiskuma pārbaudi var veikt IZM, vienlaikus paredzot, ka LZP pieņemtos lēmumus par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu konkursa kārtībā uzvarējušajiem P&A programmu projektiem pārsūdz tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, parējos gadījumos Latvijas Zinātnes padomes apstrīdētos lēmumus IZM izskatītu triju mēnešu laikā. 3.2. Latvijas Zinātnes padomes izveide un tās funkcijas Lai novērstu Latvijas zinātnes politikas ieviešanas fragmentāciju, centralizētu un racionalizētu, IZM piedāvā veidot Latvijas Zinātnes padomi kā tiešās pārvaldes iestādi, reorganizējot LZP, SZA62 Zinātnes projektu daļu un VIAA Zinātnes departamentu, kuras rezultātā LZP tiku konsolidētas tās zinātnes politikas īstenošanas funkcijas un kompetences (uzdevumus, kas IZM padotības iestādēm - VIAA, SZA un LZP. Latvijas Zinātnes padome ieviestu valsts budžeta un citu ārvalstu finanšu instrumentu zinātnes programmas. Tās loma un pienākumi integrējami arī ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmā. IZM vai Latvijas Zinātnes padome nepieciešamības gadījumā var veidot zinātnieku konsultatīvu padomi, kas darbotos ar padomdevēja tiesībām un kuras darbības mērķis būtu konsultēt ministriju un LZP, sniedzot priekšlikumus zinātnes politikas plānošanai, veidošanai un īstenošanai, tostarp arī normatīvo aktu pilnveidei un veicināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu zinātniskās darbības nodrošināšanu. Latvijas Zinātnes padomi vada direktors, izpildot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā, atlases komisijā piesaistot zinātniekus no LZP ekspertu komisiju vidus vai no citām zinātni pārstāvošām organizācijām. Direktors ir starptautiski atzīts zinātnieks ar augstākā līmeņa vadītāja pieredzi. Direktors ir valsts amatpersona. Direktoram var būt vietnieki un to kompetenci nosaka direktors. Latvijas Zinātnes padome savu funkciju izpildei var veidot struktūrvienības, lai nodrošinātu zinātnisko ekspertīzi, projektu īstenošanu un uzraudzību, nodrošinātu analītisko kapacitāti, starptautisko sadarbību, ieskaitot nacionālo kontaktpunktu, kā arī zinātnes stratēģisko komunikāciju un Latvijas zinātnes pozicionēšanu ārvalstīs. Latvijas Zinātnes padomes struktūrā ir ekspertu komisijas, kuras izveido un darbojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.63 Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumu Nr.320 "Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība" 40.punktu komisijas locekļi par darbu komisijā atlīdzību nesaņem. Latvijas Zinātnes padomes administratīvās atbalsta funkcijas, piemēram, personālvadība, grāmatvedība, iepirkumi, audits plānots nodrošināt sadarbībā ar IZM saskaņā ar esošiem un plānotiem centralizācijas risinājumiem, izvēloties optimālāko risinājumu. Administratīvās funkcijas nodrošināšanai finansējums plānots arī zinātnes programmu un piesaistīto projektu ietvaros. Latvijas Zinātnes padomes konceptuālā struktūra veidota tādā veidā, lai nodrošinātu visas funkcijas, kuras šobrīd nodrošina LZP, SZA (Zinātnes projektu daļa) un VIAA Zinātnes departaments tostarp arī Nacionālais kontaktpunkts (3.att.). Papildus Latvijas Zinātnes padomē tiks nodrošināta nepieciešamā kapacitāte COFUND64 (no Apvāršņa 2020) projektu un cita ārējā finansējuma piesaistei. Latvijas Zinātnes padomei plānoti pienākumi arī ES struktūrfondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā - gan sniedzot ieguldījumu programmu plānošanā, projektu vērtēšanā un uzraudzībā, gan nodrošinot integrēto P&A programmu ieviešanu. 3.attēls LZP pārvaldāmās zinātnes programmas65 un kompetences 3.3. Latvijas Zinātnes padomes funkcijas un uzdevumi Latvijas Zinātnes s padomes funkcijas un uzdevumi apkopoti 3.tabulā. 3.tabula Latvijas Zinātnes padomes funkcijas un uzdevumi Funkcijas Uzdevumi 1) Nodrošināt stratēģisku zinātnes politikas ieviešanu ar proaktīvu vadības pieeju (proactive management approach) pētniecības programmu izveidē, īstenošanā 1) sagatavot priekšlikumus par valsts zinātnes politikas prioritātēm zinātniskās darbības attīstībā, un zinātnes attīstības politikā; 2) veidot, attīstīt un īstenot pētniecības projektu programmas; 3) izvērtēt priekšlikumus un ieteikumus par zinātnisko darbību regulējošo normatīvo aktu sistēmu, kā arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem zinātnisko darbību regulējošo normatīvo aktu sistēmā; 4) veikt sistemātisku datu uzkrāšanu un apkopošanu visās LZP kompetencēs; 5) nodrošināt analītikā balstītu secinājumu, prognožu modeļu, rekomendāciju, iniciatīvu izstrādi un nepieciešamo komunikāciju, kā arī turpmāko lēmumu pieņemšanu; 6) finansējuma piesaiste COFUND shēmu un citu starptautisko iniciatīvu ietvaros, ieskaitot zinātnisko institūciju kapacitātes stiprināšana P&A projektu piesaistei; 7) sniegt priekšlikumus nacionālās un Eiropas nozīmes zinātniskās infrastruktūras objektu noteikšanai, izveidošanai, uzturēšanai un racionālai izmantošanai, izstrādāt nacionālo infrastruktūras ceļa karti; 8) nodrošināt fundamentālo un lietišķo pētījumu, valsts pētījumu programmu projektu un tirgus orientēto pētījumu projektu izvērtēšanu un finansējuma administrēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 9) nodrošināt ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda Pēcdoktorantūras pētniecības programmas projekta66 un Starptautiskās sadarbības atbalsta projekta67 īstenošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tostarp nodrošināt Pēcdoktorantūras pētniecības programmas pieteikumu izvērtēšanu un finansējuma administrēšanu; 10) izvērtēt un apkopot publiskā finansējuma ietvaros finansēto zinātnisko pētījumu zinātniskos rezultātus un nodrošināt publisku pieejamību šiem rezultātiem; 11) veikt pasākumus Eiropas zinātnieku ētikas hartā nostiprināto principu iedzīvināšanai sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju; 12) nodrošināt neatkarīgu rīcībpolitikas instrumentu (P&A programmu) ietekmes izvērtējumu; 13) īstenot zinātnes stratēģisko komunikāciju; 14) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus 2) Nodrošināt zinātnisko ekspertīzi publiskā un privātā sektora vajadzībām68 1) piešķirt Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības un uzturēt, šo ekspertu datubāzi; 2) izveidot Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju un noteikt to kompetences; 3) apstiprināt augstskolu doktorantūras studiju programmu īstenošanā iesaistīto Latvijas Zinātnes padomes ekspertus; 4) sniegt atzinumu par licencēšanai vai akreditēšanai iesniegtajām doktora studiju programmām; 5) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus 3) Starptautiskās sadarbības zinātnē veicināšana, koordinēšana 1) nodrošināt EEZ/NO programmu un projektu apsaimniekošanu; 2) nodrošināt starptautiskās sadarbības projektu un ES politikas iniciatīvu īstenošanu Latvijā zinātnes politikas jomā; 3) nodrošināt starptautisko pētījumu īstenošanu zinātnes politikas jomā; 4) nodrošināt ES kārtējās Ietvara programmas Nacionālā kontaktpunkta funkciju īstenošanu; 5) nodrošināt Latvijas dalību Apvārsnis Eiropa partnerībās, kā arī Eiropas Savienības COST, ERA-NET COFUND u.c. projektos; 6) nodrošināt starptautisko sadarbības programmu projektu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā vērtēšanu, administrēšanu un uzraudzību; 7) veikt citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus 3.4. Latvijas Zinātnes padomes budžets Latvijas Zinātnes padomes budžetu veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumi, ziedojumi un dāvinājumi, ārvalstu finanšu palīdzība. Latvijas Zinātnes padomei paredzēts uzņemties arī pavisam jaunas funkcijas un uzdevumus, kurus iepriekš fragmentācijas un resursu trūkuma dēļ nav bijis iespējams īstenot. Starp šīm jaunajām funkcijām ir analītika un stratēģiskās komunikācija, kā arī ārējā finansējuma piesaiste. Finanšu un materiālo resursu apvienošanas rezultātā jaunās funkcijas būs iespējams uzņemties, vidējā termiņā neparedzot papildu budžetu jaunās iestādes darbībai. 4.tabula Latvijas Zinātnes padomes indikatīvi plānotais budžets un amata vietu skaits69 2020.gads (no 01.07) 2021.gads 2022.gads KOPĀ Izdevumi 13 257 777 25 271 841 15 448 017 Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 800 556 1 588 150 858 654 Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 284 957 580 835 288 619 Novirzāmais finansējums projektiem 12 172 264 23 102 856 14 300 744 Amata vietas70 50,0 49,0 26 Tai skaitā 05.01.00 Zinātniskās darbības nodrošināšana 4 983 228 9 966 456 9 966 456 Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 187 736 375 472 375 472 Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 76 490 152 980 152 980 Novirzāmais finansējums projektiem 4 719 002 9 438 004 9 438 004 Amata vietas 0,7 0,7 0,7 05.12.00 Valsts pētījumu programmas 1 676 304 2 122 250 2 122 250 Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 48 909 54 676 54 676 Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 12 760 17 520 17 520 Novirzāmais finansējums projektiem 1 614 636 2 050 054 2 050 054 Amata vietas 0 0 0 42.xx.00 (jauna apakšprogramma) LZP darbības nodrošināšana (pārdalot finansējumu no 05.15.00 LZP, 42.05.00 VIAA, 42.08.00 SZA) 263 759 538 543 538 543 Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 204 700 420 424 420 424 Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 59 059 118 119 118 119 Novirzāmais finansējums projektiem 0 0 0 Amata vietas 24,5 24,5 24,5 62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2014-2020) (projekts "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai", projekts "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai")71 4 703 748 9 407 496 Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 318 585 637 169 Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 75 068 150 136 Novirzāmais finansējums projektiem 4 310 096 8 620 191 Amata vietas 22,3 22,3 70.06.00 Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās 1 555 667 3 086 953 2 820 768 Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 20 078 59 309 8 082 Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 14 040 47 000 0 Novirzāmais finansējums projektiem 1 521 549 2 980 644 2 812 686 Amata vietas 1,5 0,5 0,5 71.06.00 Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētās programmas īstenošana 75 072 150 143 0 Administratīvās izmaksas (atlīdzība) 20 550 41 100 0 Pārējie izdevumi (preces, pakalpojumi, kapitāliegādes) 47 540 95 080 0 Novirzāmais finansējums projektiem 6 982 13 963 0 Amata vietas 0,5 0,5 0 IV. Risinājuma ietekmes izvērtējums Valsts kontroles 2017.gada izvērtējuma secinājumi liecina, ka LZP un SZA darbības efektivitāte nav pietiekama, pieejamie līdzekļi ir nepietiekoši un funkcijas fragmentētas, lai eksistētu kā patstāvīgas iestādes. 5.tabulā ir apkopoti galvenie Valsts kontroles secinājumi par LZP un SZA darbības efektivitāti. 5.tabula Valsts kontroles secinājumi par LZP un SZA darbības efektivitāti72 LZP SZA LZP nav spēkā esošas iestādes darbības stratēģijas un iestādes darba plāna SZA nav spēkā esošas iestādes darbības stratēģijas Daži Zinātniskās darbības likumā noteiktie mērķi ir vispārīga rakstura un netiek raksturoti ar izmērāmiem sasnieguma kritērijiem, kā arī daži no LZP noteiktajiem uzdevumi un funkcijām netiek saistīti ar konkrētiem izpildes termiņiem, tādējādi iestādes darbības efektivitāti nav iespējams izvērtēt Definētie rādītāji sasniegti daļēji, tādējādi iestādes darbība nav uzskatāma par efektīvu LZP darbības neveicina zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstību, jo tā darbojas pastarpināti SZA darbības un noteiktie rezultatīvie radītāji tikai daļēji raksturo mērķi, jo studiju un studējošo kredītu administrēšana pēc būtības neveicina augstākās izglītības pieejamību Lai gan iestāde sniedz pakalpojumus sabiedrībai, sabiedrības viedoklis par pakalpojumu kvalitāti netiek apkopots. Kopš iestādes izveides nav vērtēta iestādes darbības efektivizēšanas/ optimizēšanas iespēja un pamatfunkciju turpmākas nodrošināšanas nepieciešamība Lai gan iestāde sniedz pakalpojumus sabiedrībai, sabiedrības viedoklis par pakalpojumu kvalitāti netiek apkopots. Kopš iestādes izveides nav vērtēta pamatfunkciju turpmākas nodrošināšanas nepieciešamība LZP pieejamie resursi neļauj uzņemties papildu iniciatīvas savu mērķu sasniegšanā un kapacitātes palielināšanā, nenodrošina iespēju kvalitatīvi veikt projektu izvērtēšanu, piesaistot ārvalstu ekspertus Vērtējot piedāvātā risinājuma ieguvumus un riskus, būtiskākais ieguvums ir iespēja veidot uz mūsdienīgiem principiem un standartiem balstītu vienotu zinātnes politikas ieviešanas un pētniecības finansēšanas iestādi, bet lielākais risks administratīvais slogs un kompetentu speciālistu nodrošinājums jaunas aģentūras izveidei. 6.tabula Piedāvātā risinājuma identificētie riski un ieguvumi Ieguvumi Riski Latvijas Zinātnes padome kā vienota zinātnes politikas ieviešanas un pētniecības finansēšanas iestāde - vienotas un efektīvas zinātnes politikas ieviešanas iestādes izveidošana; - zinātniskās ekspertīzes centralizēšana vienā kompetentā iestādē - nepieciešamā kapacitāte, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pētniecības projektu zinātniskā ekspertīzi, administrēšanu un uzraudzību; - pētniecības programmu īstenošanā nodrošināta proaktīva vadības pieeja; - "Vienas pieturas aģentūra", nodrošinot pilna spektra konsultācijas pētniecības projektu piesaistē un īstenošanā, tostarp nostiprinot Apvārsnis Eiropa Nacionālā kontaktpunkta kapacitāti. - liels normatīvo aktu un noslēgto līgumu (tajā skaitā starptautisko, īstenoto un uzraudzīto programmu un projektu pārņemšanā) grozījumu slogs - pieredzējušo darbinieku maiņa, kompetento speciālistu nodrošinājums 4.1. Riski, ja situācija nemainās Nemainoties situācijai, Latvijas zinātnes politikas ieviešanā turpināsies tās fragmentācija starp esošajām politikas ieviešanā iesaistītajām iestādēm (2.2.nodaļa). Tas nozīmē, ka turpinās pastāvēt vairākas tiešās pārvaldes iestādes, kā LZP un SZA, zinātnes programmu finansēšanu īstenos arī VIAA un CFLA, tādējādi turpinot. Pastāvot esošajai zinātnes politikas ieviešanai, tiks apgrūtināta Latvijas mazās zinātnes nozares ekosistēmas resursu koncentrācija, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību starp iesaistītajām pusēm valsts, reģionālajā un starptautiskajā līmenī. Bez atbilstošas kritiskās masas un analītiskās kapacitātes paredzams, ka netiks efektīvi kāpināts piesaistītais investīciju, finansējuma un zināšanu (know-how) apjoms, tādējādi, nenodrošinot maksimālu atdeves efektivitāti un savstarpējo sinerģiju. Vienlaikus, eksistējot sadrumstalotai zinātnes politikas ieviešanai, arī palielinoties zinātnes finansējuma apjomam, tiks aizkavēta valsts prioritāro mērķu sasniegšana zinātnes politikā, kas vērsti uz radīto zināšanu, pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanu sekmīgai tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību. Fragmentētai zinātnes politikas ieviešanas sistēmai nav iespējams nodrošināt sinerģiju starp ES struktūrfondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda, citu finanšu instrumentu (piem. EEZ/NO finansējums) un valsts budžeta investīcijām zinātnē (zinātnes bāzes finansējums, valsts pētījumu programmas, fundamentālo un lietišķo pētījumu programma), kā arī atbalstu (nacionālais Apvārsnis 2020 kontaktpunkts) sekmīgai dalībai topošajai ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa" (2021-2027), tostarp COFUND aktivitātēs u.c. Līdz ar to tiktu apgrūtināta vai pat ierobežota lielāka finansējuma piesaiste programmā "Apvārsnis Eiropa" un pastāvētu publiskā finansējuma pārklāšanās riski. 4.2. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā Lai nodrošinātu Latvijas Zinātnes padomes darbību, juridisko statusu un darbinieku atlīdzības apmēru atbilstoši darba specifikai, IZM ir izvērtējusi, ka Spēku zaudēs: 1) 17.08.2004. MK noteikumi Nr.719 "Studiju un zinātnes administrācijas nolikums"; 2) 16.08.2016. MK rīkojums Nr.452 "Par Latvijas Zinātnes padomes sastāvu"; 3) 09.05.2006. MK noteikumi Nr.383 "Latvijas Zinātnes padomes nolikums" ar jauna padomes nolikuma apstiprināšanu. Jauna regulējuma izstrāde: MK noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes nolikumu. Grozījumu veikšana: 4) Zinātniskās darbības likumā; 5) 16.09.2003. MK noteikumi Nr.528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" - svītrot administrāciju no ministrijas padotības iestādēm; 6) 18.12.2012. MK noteikumi Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" (svītros zinātnes politikas īstenošanas uzdevumus un papildinās ar studiju/studējošo kreditēšanas uzdevuma īstenošanu); 7) 12.12.2017. MK noteikumi Nr.725 "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība" - padome pārņem administrācijas kompetenci; 8) 04.09.2018. MK noteikumi Nr.560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" - padome pārņem administrācijas kompetenci; 9) 26.05.2015. MK noteikumi Nr.259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā" - padome pārņem aģentūras kompetenci; 10) 19.01.2016. MK noteikumi Nr.50 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" īstenošanas noteikumi" - aģentūras uzdevumus zinātnes politikas īstenošanā veiks padome; 11) 06.06.2017. MK noteikumi Nr.315 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" - aģentūras uzdevumus zinātnes politikas īstenošanā veiks padome; 12) 23.10.2001. MK noteikumi Nr.445 "Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts" - administrācijas uzdevumus studiju/studējošo kreditēšanā veiks aģentūra; 13) 29.05.2001. MK noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem" - administrācijas uzdevumus studiju/studējošo kreditēšanā veiks aģentūra; 14) 29.05.2001. MK noteikumi Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" -administrācijas uzdevumus studiju/studējošo kreditēšanā veiks aģentūra. V. Piedāvātā risinājuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu IZM piedāvāto risinājumu paredz iestādes administrēšanai paredz īstenot resorā esošā budžeta līdzekļu ietvaros, piemērojot resorā pieejamos centralizācijas pakalpojumus. Ziņojumā iekļautais aprēķins ir indikatīvs un tiks precizēts, sagatavojot normatīvos aktus par LZP izveidi (rīkojumā par iestāžu reorganizāciju), tai skaitā ņemot vērā visas līdz reorganizācijas brīdim veiktās izmaiņas 2020.gada budžetā, (tai skaitā, gan likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" sagatavošanas procesā piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, gan veiktās izmaiņas budžeta likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā (ja tādas būs), gan citas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktās pārdales). 7.tabula Piedāvātā risinājuma ietekme uz budžetu Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) 2020 2021 2022 2020 (no 1.07.) 2021 2022 Turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā, euro. Konceptuālā ziņojumā paredzētās Latvijas Zinātnes padomes izveide 1 KOPĀ, tai skaitā 40,682,250 34,466,926 18,106,822 0 0 0 0 0 05.01.00 Zinātniskās darbības nodrošināšana 11,521,033 11,521,033 11,521,033 0 0 0 0 0 Studiju un zinātnes administrācija 9,479,699 9,479,699 9,479,699 -4,739,850 -9,479,699 -9,479,699 -9,479,699 Valsts izglītības attīstības aģentūra 441,258 441,258 441,258 -220,629 -441,258 -441,258 -441,258 Latvijas Zinātnes padomes 45,499 45,499 45,499 -22,750 -45,499 -45,499 -45,499 Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 4,983,228 9,966,456 9,966,456 9,966,456 05.12.00 Valsts pētījumu programmas 3,631,581 2,137,550 2,137,550 0 0 0 0 0 Studiju un zinātnes administrācija 3,341,701 2,112,430 2,112,430 -1,670,851 -2,112,430 -2,112,430 -2,112,430 Latvijas Zinātnes padomes 10,907 9,820 9,820 -5,454 -9,820 -9,820 -9,820 Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 1,676,304 2,122,250 2,122,250 2,122,250 05.15.00 Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana / 42.xx.00 (Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana 99,894 99,894 99,894 0 0 0 0 0 (šobrīd esošā)Latvijas Zinātnes padomes 99,894 99,894 99,894 -49,947 -99,894 -99,894 -99,894 (plānotā iestāde)Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 49,947 99,894 99,894 99,894 42.05.00 Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana / 42.xx.00 (Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana 987,796 987,796 987,796 0 0 0 0 0 Valsts izglītības attīstības aģentūra 187,692 187,692 187,692 -88,333 -187,692 -187,692 -187,692 Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 88,333 187,692 187,692 187,692 42.08.00 Studiju un zinātnes administrācijas darbības nodrošināšana / 42.xx.00 (Jauna apakšprogramma) Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana 359,251 359,251 359,251 0 0 0 0 0 Studiju un zinātnes administrācija 250,957 250,957 250,957 -125,479 -250,957 -250,957 -250,957 Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 125,479 250,957 250,957 250,957 62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2014-2020) (projekts "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai", projekts "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai")* 20,476,889 15,856,799 0 0 0 0 0 0 Valsts izglītības attīstības aģentūra 9,407,496 9,407,496 0 -4,703,748 -9,407,496 0 0 Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 4,703,748 9,407,496 0 0 70.06.00 Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās 3,368,686 3,267,483 3,001,298 0 0 0 0 0 Valsts izglītības attīstības aģentūra 3,188,156 3,086,953 2,820,768 -1,555,667 -3,086,953 -2,820,768 Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 1,555,667 3,086,953 2,820,768 71.06.00 Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētās programmas īstenošana 237,120 237,120 0 0 0 0 0 0 Valsts izglītības attīstības aģentūra 150,143 150,143 0 -75,072 -150,143 0 Latvijas Zinātnes padome 0 0 0 75,072 150,143 0 *-Apakšprogrammā 62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2014-2020) (projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"; projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai") finansējums norādīts tikai indikatīvi (2019.gada budžetā plānotajā līmenī). Tas precizēsies atbilstoši projektā paredzētajam. VI. Turpmākās rīcības indikatīvais plāns Nr. p.k. Veicamais uzdevums Laika grafiks 1. Zinātniskās darbības likuma (ZDL) grozījumu iesniegšana Ministru kabinetā (izskatīšanai kopā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam") 2019.gada 1.oktobris73 2. Saeima pieņem grozījumus Zinātniskās darbības likumā 2019.gada novembris/decembris 3. MK rīkojuma par LZP, SZA un VIAA reorganizāciju, kā arī LZP nolikuma (jauni MK noteikumi) un VIAA nolikumu (grozījumi MK noteikumos) projektu iesniegšana Ministru kabinetā ar grozījumu ZDL pieņemšanu Saeimā un izsludināšanu noteikta kārtībā 2019.gada novembris/decembris 4. Valsts kanceleja nodrošina LZP direktora atlasi konkursa kārtībā, ja ir pieņemti ZDL grozījumi un ar MK noteikumiem ir noteikts LZP nolikums 2019.gada novembris -2020.gada janvāris 5. IZM izveido LZP, SZA un VIAA reorganizācijas komisiju līdz 2019.gada 2.decembrim 6. Konceptuālā ziņojuma 4.2. apakšpunktā minēto tiesību aktu projektu, izņemot šīs tabulas 2. un 3.punktā minēto, iesniegšana Ministru kabinetā līdz 2020.gada 1.septembrim 7. LZP uzsāk darbību ar 2020.gada 1.jūliju 8. Šīs tabulas 3.punktā minētajā MK rīkojumā par reorganizāciju iekļauj projekta Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"; Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai", kā arī Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansētās programmas "Pētniecība un izglītība" nodošanu LZP. līdz 2022. gada 1.jūlijam 1 https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0 2 https://mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf 3 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr.210 4 https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0 5 Turpat, 20.lpp. 6 Turpat, 21.-22.lpp 7 Apstiprināts ar uz Ministru kabineta 2017.gada 24.novembra rīkojumu Nr.701 8 Izvērtējums par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību (http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2016/2.4.1-38_2016/loti-mazo-un-mazo-iestazu-izvertejums_starpzinojums.pdf ) 9 Turpat 10 https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf 11 https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/library/specific-support-latvia-final-report-%E2%80%93-latvian-research-funding-system-0; 42.lpp. 12 Pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/economics/oecd-economic-surveys-latvia_25222988 13 OECD Ekonomikas departamenta 2019.gada OECD Ekonomikas pārskats par Latviju, 100.lpp 14 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 10.daļa. 15 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta pirmā daļa. 16 Ministru kabineta 2012.gada 15.maija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.27 12.§) 2.punkts http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/ saraksts/protokols/?protokols=2012-05-15 17 https://www.izm.gov.lv/images/zinatne/ZISI/IZMzino_160114_Zizvertejums.pdf Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra sēdes protokollēmums (prot.Nr.3 42.§) http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40311924&mode=mk&date=2014-01-21 18 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40324956 19 Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" 20 https://www.izm.gov.lv/images/zinatne/RIS3_pirmais-monitoringa-ziojums_2018.pdf Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings" - Ministru kabineta 2018.gada 27.februāra sēdes protokollēmums (prot.Nr.13 44.§) http://tap.mk.gov.lv/lv/ mk/tap/?pid=40427624 21 https://likumi.lv/doc.php?id=253919 22 Saskaņā ar 26.05.2015. MK noteikumiem Nr.259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā", VIAA administrē un uzrauga programmas "Apvārsnis 2020" projektus, Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. un 187.panta izrietošās ietvaros īstenojamās kopējās programmas un kopīgās tehnoloģiju ierosmes, kā arī ES COST aktivitātes, ERA-NET un ERA-NET+ projektu aktivitātes. 23 Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumi Nr.383 "Latvijas Zinātnes padomes nolikums" 24 Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumi Nr.719 "Studiju un zinātnes administrācijas nolikums" 25 Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" 26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulai (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.-2020.gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2012.gada 20.decembris, Nr. L 347) 27 https://likumi.lv/doc.php?id=267471 28 Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.745 "Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums" 29 Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumi Nr.553 "Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes nolikums" 30 http://researchinestonia.eu/funding/ 31 http://archimedes.ee/en/sihtasutus/about-us/ 32 https://www.etag.ee/en/estonian-research-council/contacts/ 33 https://www.etag.ee/wp-content/uploads/2019/04/Estonian_Research_2019_veeb.pdf 34 https://www.eas.ee/eas/?lang=en 35 https://www.lmt.lt/data/public/uploads/2016/09/d2_organisational-evaluation-of-the-research-council-of-lithuania_final_180714.pdf 36 https://www.lmt.lt/lt/doclib/ikqo3kg8wtyp1zpbwwvfbuvx5hu57wck 37 Šobrīd Briselē strādā tikai Izglītības un zinātnes ministrijas zinātnes nozares padomnieks 38 Agency for Science, Innovation and Technology, https://mita.lrv.lt/en/about-mita/who-we-are 39 http://www.arrs.si/en/agencija/naloge.asp 40 https://www.arrs.si/sl/analize/publ/inc/ESH-OrgEvalRepSRA-Dec2011.pdf 41 https://www.spiritslovenia.si/en 42 https://www.apvv.sk/agentura.html?lang=en 43 https://www.apvv.sk/buxus/docs/agentura/predpisy-externe/statute-srda.pdf 44 https://www.apvv.sk/buxus/docs/agentura/vyrocne-spravy/apvv-vs-2017-en.pdf 45 Slovak Innovation and Energy Agency, http://www.siea.sk 46 https://www.businessfinland.fi/en/for-finnish-customers/about-us/in-brief/ 47 https://minedu.fi/en/science-and-research 48 https://smartech.gatech.edu/handle/1853/39803 49 https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/1467-9299.00292 50 https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/3e89d981-48fc-11e8-be1d-01aa75ed71a1/language-en 51 https://tietokayttoon.fi/documents/1927382/3099869/Kuuden+maan+tutkimus-+ja+innovaatiopoliittinen+vertailu/e68b7a35-465d-4183-b7be-914efff95f62 52 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros īstenotais projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai" 53 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" ietvaros īstenotais projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai" 54 Studiju un zinātnes administrācijas nolikums 2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 punktos minēto funkciju pārņemšana (https://likumi.lv/ doc.php?id=92542) 55 Atbalstīts ar Ministru kabineta 2019.gada 17.jūlija rīkojumu Nr.382 56 https://likumi.lv/ta/id/202272-publisko-agenturu-likums 57 https://likumi.lv/doc.php?id=81050 58 https://likumi.lv/doc.php?id=5490 59 https://likumi.lv/ta/id/63545#p88 60 Valsts pārvaldes iekārtas likums. 1.panta 3.punkts, https://likumi.lv/ta/id/63545#p1 61 Valsts pārvaldes iekārtas likums. 7.panta ceturtā un piektā daļa, https://likumi.lv/ta/id/63545#p7 62 Vienlaikus SZA studiju un studējošo kreditēšanas joma tiks nodota VIAA 63 Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumi Nr.320"Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība" 64 https://ec.europa.eu/research/mariecurieactions/actions/co-funding-programmes_en, COFUND ir EK Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās programmas līdzfinansējums nacionālo un starptautisko programmu īstenošanai, nodrošinot papildus finansējumu doktorantūras programmu, PhD pretendentu, kā arī pieredzējušo zinātnieku grantiem. 65 Zinātnes bāzes finansējuma programma tiks nodota LZP pēc iestādes izveides 66 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros īstenotais projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai" 67 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.5.pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" ietvaros īstenotais projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai" 68 Atbilstoši apstiprinātajam cenrādim 69 Latvijas Zinātnes padomes indikatīvi plānotais budžets un amata vietu skaits, faktiski pārdalāmais finansējuma apjoms un amata vietu skaits tiks precizēts sagatavojot normatīvos aktus par LZP izveidi. Ziņojumā iekļautais aprēķins ir indikatīvs un tiks precizēts, sagatavojot normatīvos aktus par LZP izveidi (rīkojumā par iestāžu reorganizāciju), tai skaitā ņemot vērā visas līdz reorganizācijas brīdim veiktās izmaiņas 2020.gada budžetā, (tai skaitā, gan likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" sagatavošanas procesā piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, gan veiktās izmaiņas budžeta likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā (ja tādas būs), gan citas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktās pārdales). 70 Amata vietu skaits, ņemot vērā, ka daļa no tām ir izveidotas uz programmu ieviešanas periodu. Amata vietu skaits būs atkarīgs no īstenojamo programmu un piesaistīto projektu skaita 71 Apakšprogrammā 62.08.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2014-2020) (projekts Nr.1.1.1.2/16/I/001 "Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai"; projekts Nr.1.1.1.5/17/I/001 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai") finansējums norādīts tikai indikatīvi (2019.gada budžetā plānotajā līmenī). Tas precizēsies atbilstoši projektā paredzētajam 72 Valsts kontroles ziņojums "Izvērtējums par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību" 73 Turpmākās rīcības uzdevumi un to izpildes termiņi veicami, kad apstiprināti minētie likumu grozījumi Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska