6. Article — , ne [pers.A] minētie ECT spriedumi negarantē

personas absolūtas tiesības klusēt konkurences lietās, t.i. nesniegt paskaidrojumus un informāciju par faktiem kompetentajām iestādēm, tām izmeklējot konkurences lietas. 41 KP ieskatā, [pers.A] savos Paskaidrojumos nepamatoti plaši interpretē ECT atziņas Menarini15 lietā attiecībā uz konkurences tiesību pielīdzināšanu krimināltiesībām. KP skaidro, ka Menarini lietā ECT secināja, ka piemērotajiem sodiem konkurences tiesībās ir krimināltiesisks raksturs. Šajā sakarā būtiskākais ir tas, vai pastāv iespēja pilnībā pārsūdzēt konkurences iestādes pieņemto lēmumu tādā neatkarīgā un objektīvā tiesā, kura var izvērtēt visus lēmumā minētos faktiskos un juridiskos apstākļus. Attiecīgi konkurences tiesību "krimināltiesiskais" raksturs no ECT prakses ir interpretējams kā valsts pienākums paredzēt tiesības pārsūdzēt neatkarīgā un objektīvā tiesā konkurences iestādes uzlikto sodu. Taču no šī pienākuma neizriet administratīvā procesa konkurences iestādē sapludināšana ar kriminālprocesu. Izmeklējot pārkāpuma lietu, KP nerīkojas kriminālprocesa ietvaros, bet gan veic izmeklēšanu un noteic tiesisko atbildību par pārkāpumiem administratīvā procesa ietvaros.16 42 KP norāda, ka Paskaidrojumos minētās ECT Funke lietas apstākļi konkrētajā gadījumā nav konstatējami. Tajā lietā nodokļu administrācija centās piespiest personu izsniegt dokumentus, par kuru esamību un pastāvēšanu iestāde nebija pārliecināta. Konkrētajā lietā KP lūdza ierasties iestādē paskaidrojumu sniegšanai par iestādē uzrādāmiem pierādījumiem un līdz ar to par iepriekš jau noskaidrotiem faktiem. 43 Lai gan EST ir norādījusi, ka uzņēmumiem nevar tikt pieprasīts sniegt atbildes uz tādiem jautājumiem, kas ietvertu atzīšanos pārkāpuma izdarīšanā17, vienlaikus jāņem vērā, ka EST ir atzinusi uzņēmumu pienākumu aktīvi sadarboties ar Komisiju, sniedzot atbildes uz jautājumiem par faktiem, kā arī izsniedzot dokumentus, kas ietver informāciju par faktiem, pat ja tos var izmantot konkurences tiesību pārkāpuma pierādīšanai.18 Līdz ar to [pers.A] savos Paskaidrojumos nepamatoti no EST spriedumu kopējā konteksta izceļ atsevišķus EST secinājumus, kuri nemaina personas KL paredzētā pienākuma sniegt paskaidrojumus nozīmi un tvērumu. 44 Pirms procesuālo darbību uzsākšanas [pers.A] tika izskaidrots procesuālo darbību mērķis un priekšmets, izskaidrota lietas būtība un procesuālo darbību tvērums.19 Darbību tvēruma norādīšana paredzēta, lai persona spētu saprast tās pienākuma sadarboties apjomu. 45 Tādējādi secināms, ka pienākums sniegt paskaidrojumus un atbildes uz jautājumiem par faktiem, kā arī dokumentus, kas ietver informāciju par faktiem, ir saderīgs ar ikvienas personas pamattiesībām, vēl jo vairāk, ja konkrētajā lietā [pers.A] nevar būt konkurences materiālo tiesību pārkāpuma subjekts. 46 Līdz ar to personai no likuma neizriet tiesības atteikties sniegt informāciju un paskaidrojumus KP norādītajā veidā administratīvā procesa ietvarā. Šādas atteikšanās tiesības neizriet arī no ECT un EST prakses. Sekojot [pers.A] piedāvātajai tiesību interpretācija, KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkta piemērošana praksē kļūtu neefektīva. [pers.A] atteicās KP telpās sniegt paskaidrojumus pilnībā, pat nesagaidot KP jautājumus, kā arī pēc atkārtota KP uzaicinājuma neieradās sniegt paskaidrojumus. Līdz ar to [pers.A] atteikšanās pilnībā sniegt paskaidrojumus, neierašanās KP pēc tās uzaicinājuma nav uzskatāma par attaisnojamu un aizsargājamu tiesību izmantošanu. [pers.A] darbības kavē KP pienākuma noskaidrot Lietā pilnīgu un patiesu informāciju par faktiem un apstākļiem izpildi, līdz ar to kavē Lietas izpētes mērķu un KL piemērošanas mērķu sasniegšanu. 47 Jāņem arī vērā, ka KNAB konkrētā kriminālprocesa izmeklēšanas priekšmets ir Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā, 323. panta otrajā daļā un 196. panta otrajā daļā paredzētie iespējamie noziedzīgie nodarījumi, savukārt KP ir ierosinājusi KL 11.panta pirmajā daļā paredzētā aizliegtas karteļa vienošanās pārkāpuma lietu par vairāku būvniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tirgus dalībnieku rīcību. Tādējādi atšķiras abu iestāžu izmeklējamie iespējamie pārkāpumi, personas, kuru pieļautie iespējami pārkāpumi tiek izmeklēti un līdz ar to šajās lietās noskaidrojamie faktiskie un tiesiskie apstākļi. Šī iemesla dēļ kā nepamatots ir noraidāms [pers.A] sniegtais pamatojums nesniegt paskaidrojumus, jo kriminālprocesā tiek vērtēti faktiski tie paši lietas apstākļi, par ko uzsākta KP administratīvā Lieta. 48 KP uzsver, ka divu dažādu, bet temporāli vienlaicīgu procesu norise (administratīvā un kriminālprocesa) neizraisa to faktisku vai juridisku saplūšanu vienā, kā tas tiek norādīts Paskaidrojumos. Papildus norādāms, ka [pers.A] tiesību un pienākumu apjoms, kas izriet no KL, nemainās no tā fakta, ka ir personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statuss kriminālprocesā. Turklāt [pers.A], neatkarīgi no sniegtajiem paskaidrojumiem KP, netiek ietekmētas tiesības neliecināt pret sevi jebkurā kriminālprocesā, neatkarīgi par kādiem apstākļiem tas ir uzsākts. Arī paskaidrojumu sniegšana KP nenozīmē to, ka tie var tikt izmantoti kā pierādījumi kriminālprocesā, bez to attiecīgas fiksēšanas atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām un principiem. 49 KP norāda, ka tas, ka atbilstoši KPL 133. pantam vai 135. panta pirmajai daļai kriminālprocesā var tikt tieši vai netieši izmantoti pierādīšanā [pers.A] sniegtie paskaidrojumi KP, neietekmē KL noteikto personas pienākumu sniegt paskaidrojumus KP atbilstoši KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punktam par iespējamo KL 11. panta pārkāpumu. Apstāklis, vai personas citā procesā sniegtie paskaidrojumi (tiešā veidā vai ietverti institūcijas atzinumā vai izziņā) ir izmantojami kriminālprocesā kā pierādījumi, kuru iegūšana ievēro personas tiesības neliecināt pret sevi un līdz ar to nav atzīstami par tādiem, kas pārkāpj personas tiesības uz aizstāvību, vienmēr vērtējams attiecīgā kriminālprocesa ietvaros un to dara vispārējās jurisdikcijas tiesa.20 50 [pers.A] nav arī KP ierosinātās Lietas subjekts, t.i. privātpersona, pret kuru ierosināta Lieta un attiecībā uz kuru var tikt izdots nelabvēlīgs KP lēmums par konkurences tiesību materiālo normu pārkāpumu. KP izmantoja KL paredzētās tiesības no [pers.A] pieprasīt paskaidrojumus kā no personas, kuras rīcībā var būt informācija par Lietas dalībnieku iespējamo pārkāpumu. Ņemot vērā minēto, nav pamatota [pers.A] atsauce uz APL 164. pantu, jo tā piemērošana ir paredzēta atšķirīgos faktiskos apstākļos. KP ieskatā, Administratīvā tiesa objektīvās izmeklēšanas principa ietvaros nebūtu kavēta iegūt informāciju liecības formā no personas Lietai līdzīgos apstākļos. 51 Tāpat KP norāda, ka personai nav tiesību izvēlēties sniegt paskaidrojumus rakstveidā, ja KP ir pieprasījusi tos sniegt mutvārdos. KP norāda, ka KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkts ļauj noteikt lietas izpētes apstākļiem piemērotāko veidu, kādā Lietas ietvaros iestādei nepieciešams saņemt paskaidrojumus un informāciju no konkrētas personas. KP ir jāizmanto iespējami efektīvākie pierādījumu iegūšanas līdzekļi. Turklāt arī tiesu praksē nostiprinājusies atziņa21, ka procesuālo darbību laikā uz vietas iegūtiem pierādījumiem ir lielāka ticamība, nekā vēlāk iegūtiem, jo tad ir ierobežotas iespējas saskaņot viedokļus par faktiem vai šādu iespēju nav vispār. Tādējādi, ja paskaidrojumu sniegšanas pienākums tiktu padarīts atkarīgs no jautājumu, uz kuriem nepieciešams saņemt paskaidrojumus, iepriekšējas nosūtīšanas, izmeklēšanas efektivitāte tiktu apdraudēta. Turklāt paskaidrojumi sniedzami par Lietā esošiem pierādījumiem, kuri, ievērojot KL 26. panta sesto daļu, to izpētes laikā uzrādāmi personai uz vietas KP telpās, nevis, sekojot [pers.A] vēlmei, nosūtāmi pa pastu. 52 Ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, KP secina, ka [pers.A], KP telpās 04.09.2019. atsakoties sniegt paskaidrojumus pēc KP pieprasījuma un pēc atkārtota uzaicinājuma neierodoties KP 06.08.2020. sniegt paskaidrojumus, ir pārkāpis no KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkta izrietošo pienākumu sniegt paskaidrojumus atbilstoši KP amatpersonu likumīgajām prasībām, par ko paredzēta atbildība KL 9.4 panta pirmās daļas 1. un 5. punktā. Atbildība 53 Atbilstoši KL 9.4 panta pirmās daļas 1. un 5. punktam KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu, ja konstatē, ka persona, kura nav tirgus dalībnieks vai tirgus dalībnieka apvienība, nesniedz informāciju lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc KP pieprasījuma, kā arī atsakās pildīt KP amatpersonu likumīgās prasības. 54 Saskaņā ar KL 9.4 panta otro daļu par šā panta pirmās daļas pārkāpumu, kas izpaudies 1. un 5. punktā noteiktajā veidā, KP ir tiesīga personai, kura nav tirgus dalībnieks vai tirgus dalībnieku apvienība, uzlikt naudas sodu no 50 līdz 1400 euro apmērā. 55 Nosakot naudas soda apmēru, KP ņem vērā procesuālā pārkāpuma apstākļus, smagumu un ilgumu. 56 Attiecībā uz procesuālā pārkāpuma smagumu, KP ņem vērā, ka procesuālais pārkāpums izpaudies kā KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punktā noteiktā pienākuma sniegt paskaidrojumus par Lietā noskaidrojamiem faktiem atbilstoši KP amatpersonu likumīgajām prasībām nepildīšana. [pers.A] izdarīja procesuālo pārkāpumu Lietā, kas ierosināta par karteļa vienošanās aizlieguma iespējamo pārkāpumu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.17922 14. punktu karteļa vienošanās ir sevišķi smags pārkāpums. Sava slēptā rakstura dēļ karteļa vienošanās ir grūti atklājams un pierādāms pārkāpums, kur sevišķi būtiska nozīme ir uz vietas saņemtiem paskaidrojumiem, kurus sniegšanas laikā tādējādi mazinātas iespējas paskaidrojumus sagrozīt vai pasniegt neatbilstoši faktiskiem apstākļiem. Tādēļ karteļa vienošanās pārkāpuma pierādīšanai izmantojami un uz likuma pamata ir nodrošināti iespējami efektīvākie pierādījumu iegūšanas līdzekļi, t.sk. pieprasot personai, kuras rīcībā var būt lietas izpētei nozīmīga informācija ierasties KP telpās un sniegt paskaidrojumus par iestādē uzrādāmiem pierādījumiem un noskaidrojamiem jautājumiem. 57 Personas, kuras rīcībā var būt informācija, kurai var būt nozīme izmeklējamā lietā, sadarbības pienākumam ir būtiska ietekme uz KP lietā veikto izpētes darbību efektivitāti un KL 2. pantā noteiktā mērķa sasniegšanu, nodrošinot objektīvu un likumā noteiktajā termiņā izpētes lietas apstākļu savlaicīgu noskaidrošanu. Savukārt, ja persona paskaidrojumus nesniedz, tas kavē lietas izpētes mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā minēto [pers.A] rīcība kavē izpētes mērķu sasniegšanu Lietā, kas ierosināta par sevišķi smaga iespējamā pārkāpuma izdarīšanu. 58 Lietas apstākļi norāda, ka [pers.A] zināja savu darbību raksturu un juridisko novērtējumu, ir bijis informēts par KP izpētes Lietas priekšmetu, sapratis KP norādīto KL normu, kas nosaka personu pienākumu sniegt paskaidrojumus KP pēc pieprasījuma, saturu, taču, neskatoties uz KP atkārtoto uzaicinājumu, turpinājis izvairīties no savu pienākumu izpildes. 59 Šādos apstākļos [pers.A] pieļautais pārkāpums ir vērtējams kā smags KP veiktā Lietas izpētes procesa pārkāpums. 60 Attiecībā uz procesuālā pārkāpuma ilgumu KP secina, ka pārkāpuma ilguma ņemšanas vērā, nosakot naudas sodu, mērķis ir motivēt pārkāpēju izbeigt pārkāpumu pēc iespējas ātrāk. KP konstatē, ka [pers.A] pienākums sniegt paskaidrojumus radās 03.09.2019., kuru [pers.A] atteicās izpildīt 04.09.2019. un vēlreiz atteicās izpildīt 06.08.2020. Pārkāpums nav pārtraukts arī uz šī lēmuma pieņemšanas brīdi. 61 Izvērtējot naudas soda apmēru KP ņem vērā arī [pers.A] mantisko stāvokli procesuālā pārkāpuma izdarīšanas periodā23. 62 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, KP uzskata par pamatotu saskaņā ar KL 9.4 panta otro daļu uzlikt [pers.A] naudas sodu 1 200 euro apmērā. Tiesiskais pienākums 63 Saskaņā ar KL 8. panta pirmās daļas 3. punktu KP var pieņemt lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu. 64 Atbilstoši lēmumā konstatētajam [pers.A] līdz lēmuma pieņemšanas brīdim KP pieprasītos paskaidrojumus Lietā nav sniedzis. Ar lēmumu konstatētais procesuālais pārkāpums un uzliktais naudas sods neatbrīvo [pers.A] no KL noteiktā pienākuma sniegt pieprasītos paskaidrojumus KP telpās. Tādējādi, lai nodrošinātu Lietas efektīvu izpēti likumā noteiktos termiņos, pārtrauktu pārkāpumu un novērstu tā turpināšanu, sasniedzot KL 2. pantā noteikto mērķi aizsargāt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs, ņemot vērā KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punktu [pers.A] nepieciešams uzlikt tiesisko pienākumu KP amatpersonu norādītāja laikā ierasties KP un sniegt paskaidrojumus Lietā. Tiesiskā pienākuma labprātīgai izpildei ir nosakāms samērīgs laika termiņš. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu un 9.4 panta pirmās daļas 1. un 5. punktu, otro daļu un Administratīvā procesa likuma 13. pantu, 66. panta pirmo daļu, 67. panta devīto daļu un 361. panta pirmo daļu, Konkurences padome nolēma: 1. Konstatēt Konkurences likuma 9.4 panta pirmās daļas 1. un 5. punkta pārkāpumu [pers.A], personas kods: [..], darbībās. 2. Uzlikt [pers.A], personas kods: [..], naudas sodu 1 200 euro (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā. Uzlikto naudas sodu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē, reģ. Nr. 90000050138, kontā LV78TREL1060001019900, kods TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un datumu, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences padomei. 3. Uzlikt [pers.A], personas kods: [..], tiesisko pienākumu līdz 21.09.2020. Konkurences padomes amatpersonu norādītajā laikā ierasties Konkurences padomē un sniegt paskaidrojumus lietā Nr. KL\2.2-3\19\18 "Par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu". Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. Brīdinājums par tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi Ja ar šo lēmumu uzliktais tiesiskais pienākums netiek izpildīts labprātīgi līdz 21.09.2020., Konkurences padome ar 22.09.2020. uzsāks tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi atbilstoši Konkurences likuma 8.1 pantam un Administratīvā procesa likuma 370. pantam, izdodot izpildrīkojumu un piemērojot piespiedu naudu. Piespiedu izpilde tiks veikta uz izpildrīkojuma adresāta rēķina. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.1 panta otro daļu brīdinājums nav pārsūdzams. 1 KP 03.09.2019. darbību protokols ar [pers.A] uz 7 lapām. 2 Satversmes tiesas 05.03.2002. sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājuma daļas 2. punkts un 09.05.2008. sprieduma lietā Nr. 2007-24-01 8. punkts. 3 Satversmes tiesas 08.11.2008. sprieduma lietā Nr. 2008-04-01 8.2. punkts un 17.05.2010. sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 8.3. punkts. 4 ECT spriedums lietā 10828/84, Funk v. France. 5 ECT spriedums lietā 19187/91, Sounders v. United Kingdom, 68. punkts. 6 ECT spriedums lietā 19187/91, Sounders v. United Kingdom, 68. - 69. punkts. 7 https://www.knab.gov.lv/lv/press/547072-knab_un_konkurences_padome_kopigi_veic_procesualas_darbibas.html 8 ECT spriedums lietā 5100/71, 5101/71, 5102/71, 5354/72, 5370/72 Engel and Others v. the Netherlands, 82. punkts. 9 ECT 27.09.2011. spriedums lietā Menarini pret Itāliju, pieteikums Nr. 43509/08, 59. punkts. 10 EFTA tiesas 19.04.2012. spriedums lietā E-15/10, Posten Norge v ESA, 88. punkts un tam piekrīt arī Lielbritānijas un Francijas tiesas (sk. Slater D., Thomas S., Waelbroeck D. Competition law proceedings before the European Commission and the right to a fair trial: no need for reform? The Global Competition Law Centre Working Papers Series, GCLC Working Paper 04/08, p.18. 11 Vācijas Federatīvās Republikas Likums par sabiedrībās kārtības pārkāpumiem (Gesetz gegen Wettbewerbsbeschrnkungen, GWB), 46. un 67. pants. 12 EST 20.02.2001. spriedums lietā T-112/98, Mannesmannrohren-Werke AG v Commission of the European Communities, Eiropas Tiesas ziņojumi 2001, II-00729. lpp, 77. punkts. 13 Turpat, para. 271, 273; EST 15.10.2002. spriedums apvienotajās lietās C-238/99 P, C-244/99 P, C-245/99 P, C-247/99 P, C-250/99 P to C-252/99 P un C-254/99 P, Limburgse Vinyl Maatschappij NV and others v Commission of the European Communities. Eiropas Tiesas ziņojumi 2002, I-08375.lpp., para 274-276, 405.; EST 29.06.2006. spriedums lietā C-301/049, Eiropas Kopienu Komisija pret SGL Carbon AG, Eiropas Tiesas ziņojumi 2006, I-05915. lpp, 43. - 48. punkts. 14 Saskaņā ar KL 9.3 panta otrās daļas 2. punktu personai ir tiesības paskaidrojumu sniegšanas sākumu atlikt uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu, ja ir nepieciešams sagaidīt advokātu vai citu juridiskās palīdzības sniedzēju. 15 Lietā prasību ECT cēla Itālijas uzņēmums Menarini Diagnostics S.R.L. pret Itālijas konkurences iestādi AGCM (Autorita Garante della Concorrenza a del Mercato) par to, ka AGCM attiecībā pret Menarini Diagnostics S.R.L. administratīvā procesa ietvaros pieņēma lēmumu, ar kuru iepriekšminēto uzņēmumu sodīja 6 000 000 euro apmērā par aizliegtu vienošanos ar citiem uzņēmumiem, kuras mērķis bija fiksēt cenas un sadalīt diabēta diagnostisko testu tirgu. Uzņēmums nesekmīgi pārsūdzēja trijās tiesu instancēs AGCM pieņemto lēmumu, kā rezultātā vērsās ECT ar lūgumu izvērtēt procesa atbilstību Konvencijas 6. panta 1. punktam. 16 Senāta 14.09.2016. spriedums SKA-461/2016 Latvijas Gāze, 11. punkts. 17 EST 18.10.1989. spriedums lietā 374/87 Orkem, 34. - 35. punkts. 18 EST 20.02.2001. spriedums lietā T-112/98 Mannesmannrohren-Werke, 65. - 66. punkts, 78. punkts, EST 29.06.2006. spriedums lietā C-301/04P SGL Carbon AG, 43. - 48. punkts. 19 KP 03.09.2019. darbību protokols ar [pers.A] 3. lapa. 20 Sk. Senāta 22.08.2018. spriedums lietā SKK-297/2018, [fiziska persona], 6.6. apakšpunkts 21 Senāta 26.01.2009. spriedums lietā SKA-45/2009, [fiziska persona], 15. punkts 22 Ministru kabineta 2903.2016. noteikumi Nr.179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" 23 Valsts ieņēmumu dienesta Datu noliktavas sistēmas 13.08.2020. izdruka par [pers.A]. Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. J. Račko