2. Article

Šā punkta pirmajā daļā minēto atkāpi piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) Iepriekšējo 12 mēnešu laikā mediju pakalpojumu sniedzējs ir vismaz divreiz jau veicis vienu vai vairākas pirmajā daļā aprakstītās rīcības; b) attiecīgā dalībvalsts rakstiski ir paziņojusi mediju pakalpojumu sniedzējam, dalībvalstij, kuras jurisdikcijā ir minētais pakalpojumu sniedzējs, un Komisijai par varbūtējo pārkāpumu un par samērīgiem pasākumiem, ko tā nodomājusi veikt, ja jebkāds šāds pārkāpums atkārtotos; c) attiecīgā dalībvalsts ir ievērojusi mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību un jo īpaši - devusi minētajam pakalpojumu sniedzējam iespēju paust savus uzskatus par varbūtējiem pārkāpumiem; un d) apspriešanās ar dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir pakalpojumu sniedzējs, un Komisiju nav noslēgušās ar izlīgumu viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija saņēmusi b) apakšpunktā minēto paziņojumu." Padomes veiktie pasākumi procedūras laikā 1. 2020. gada 18. augusts - Padome informē Eiropas Komisiju, Zviedrijas mediju regulatoru (The Swedish broadcasting authority) un programmas "Rossija RTR" pārstāvjus ( Federal State Unitary Enterprise - The Russian Television and Radio Broadcasting Company (VGTRK) par to, ka Padome programmas "Rossija RTR" 2020. gada 10. jūlija raidījumā "60 minūtes" ir konstatējusi naida kurināšanas pazīmes, kas atbilst Direktīvas 6. panta kritērijiem. 2. 2020. gada 5. oktobris - saņemta atbilde no "Swedish Press and Broadcasting Authority", kurā norādīts, ka konkrētajā gadījumā "Swedish Press and Broadcasting Authority" nav tiesību izskatīt šādas lietas un informācija tiks nodota policijai. 3. 2020. gada 19. oktobris - saņemta e-pasta vēstule no Eiropas Komisijas pārstāvjiem par iespējamu tikšanos saistībā ar Padomes konstatēto pārkāpumu programmā. 4. 2020. gada 20. novembris - tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem. 5. 2020. gada 17. decembris - saņemta vēstule no "Swedish Press and Broadcasting Authority", kurā sniegta informācija, ka saistībā ar Padomes konstatēto pārkāpumu programmā Zviedrijas policija lietu ir izbeigusi. 6. 2021. gada 13. janvāris - Padome informē Eiropas Komisiju, Zviedrijas mediju regulatoru (The Swedish broadcasting authority) un programmas "Rossija RTR" pārstāvjus (Federal State Unitary Enterprise - The Russian Television and Radio Broadcasting Company (VGTRK) par to, ka Padome programmas "Rossija RTR" 2020. gada 10. jūlija raidījumā "60 minūtes", 2020. gada 17. septembra raidījumā "60 minūtes" un 2020. gada 21. oktobra raidījumā "60 minūtes" ir konstatējusi naida kurināšanas pazīmes, kas atbilst Direktīvas 6. panta kritērijiem (naida kurināšana valstspiederības dēļ, šī jēdziena plašākajā nozīmē), kā arī aicinājumus uz militāru konfliktu izraisīšanu. Vienlaikus Padome informēja par iespēju rast pusēm pieņemamu risinājumu, kā arī informēja puses par nodomu ierobežot programmas "Rossija RTR" retranslāciju Latvijas teritorijā. 7. 2021. gada 27. janvāris - Padome saņēmusi programmas "Rossija RTR" paskaidrojumus par Padomes konstatētajiem pārkāpumiem. Paskaidrojumos programmas pārstāvji norāda, ka augstu vērtē vārda brīvību un neuzskata, ka konkrētajā gadījumā būtu pamats ierobežot personu tiesības izteikties. 8. 2021. gada 28. janvāris - Padomes tikšanās ar programmas "Rossija RTR" pārstāvjiem, kuras laikā programmas pārstāvjiem sev saprotamā valodā nodrošināta iespēja izteikties, sniegt argumentus un uzdot jautājumus par konstatētajiem pārkāpumiem. 9. 2021. gada 2. februāris - Padomes tikšanās ar "Swedish Press and Broadcasting Authority" un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar Padomes konstatētajiem pārkāpumiem programmā "Rossija RTR". Pieņemot lēmumu, Padome ir ņēmusi vērā "Swedish Press and Broadcasting Authority" rakstiski un arī tikšanās laikā sniegto informāciju par rīcību saistībā ar Padomes konstatētajiem pārkāpumiem. Rakstiskajās vēstulēs norādīts, ka šādu pārkāpumu izskatīšana nav "Swedish Press and Broadcasting Authority" kompetencē, tādējādi secināms, ka nav iespējama aktīva darbība no atbildīgā regulatora konstatēto pārkāpumu turpmākai novēršanai. Tikšanās laikā "Swedish Press and Broadcasting Authority" pārstāve norādīja, ka 2020. gada nogalē tikusi izveidota jauna struktūra, kura turpmāk nodarbosies ar šādu un līdzīgu jautājumu izskatīšanu, taču pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā, ka struktūra ir jauna un tā nekad nav izskatījusi līdzīga satura jautājumus, šobrīd vispār nav prognozējams laika posms, kādā šis jautājums varētu tikt izskatīts. Arī vairākkārtīgi apspriežoties ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un sniedzot atbildes uz jautājumiem, netika rasts risinājums konstatēto pārkāpumu turpmākai novēršanai. Tāpat Padome ir rūpīgi izvērtējusi arī Federal State Unitary Enterprise - The Russian Television and Radio Broadcasting Company (VGTRK) gan rakstiski, gan tikšanās laikā sniegtos paskaidrojumus. Padomes ieskatā, VGTRK sniegtajiem izvirzītajiem argumentiem nav izšķirošanas nozīmes, jo arī gadījumos, kad naida kurināšana vai aicinājuma uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu epizodes ir konstatētas diskusiju raidījumos, raidorganizācija nes atbildību par šādu viedokļu paušanas neierobežošanu. Proti, gadījumā, ja diskusiju formātā piešķirtās tiesības tās dalībniekiem brīvi paust savu viedokli tiek izmantots negodprātīgi jeb tādā veidā, kas ir atbilstošs plašsaziņas līdzekļa redakcionālajai politikai, Padomes ieskatā, vārda brīvības izmantošana nolūkā raisīt naidīgu attieksmi vai paust aicinājumu uz karu nav pieļaujama vārda brīvības izpausme, jo tā neatbilst vispārējiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķiem - informēt, izglītot un izklaidēt sabiedrību, kā arī ir pretēji demokrātijas pamatprincipiem. Ņemot vērā visu minēto, Padome secina, ka ir veikusi visus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Direktīvā noteiktos pienākumus, informējot elektronisko plašsaziņas līdzekli, valsti, kuras jurisdikcijā ir pakalpojuma sniedzējs un Eiropas Komisiju par konstatētajiem pārkāpumiem programmā, kā arī ievērojusi mediju pakalpojumu sniedzēja tiesības uz aizstāvību un jo īpaši - devusi minētajam pakalpojumu sniedzējam iespēju paust savus uzskatus par varbūtējiem pārkāpumiem gan rakstveidā, gan mutiski Padomes sēdes laikā. Tāpat Padome ir izvērtējusi rakstiski sniegtos komentārus un veikusi apspriešanos ar "Swedish Press and Broadcasting Authority", kuras jurisdikcijā ir programma "Rossija RTR", kā arī apspriedusies ar Eiropas Komisiju, mēģinot panākt pusēm pieņemamu risinājumu. Padome secina, ka, veicot visas Direktīvā noteiktās darbības, nav izdevies panākt, lai turpmāki pārkāpumu programmā netiktu pieļauti, kā arī Padomes ieskatā, ņemot vērā VGTRK pausto nostāju, nav sagaidāms, ka nākotnē elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbība varētu krasi mainīties. Padome ņem vērā, ka šī nav pirmā reize, kad programmā "Rossija RTR" konstatēti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un Direktīvas pārkāpumi - iepriekš programmas "Rossija RTR" izplatīšana Latvijas Republikā tika ierobežota 2019. gadā. Padome uzskata, ka ir nepieļaujama situācija, ka elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos Latvijas teritorijā tiek izplatīti nacionālo naidu kurinoši izteikumi, kas ietekmē dažādu tautu mierīgu līdzāspastāvēšanu, kā arī aicinājumi uz karu un militāra konflikta izraisīšanu, kas apdraud Latvijas Republikas un citu valstu suverenitāti un neatkarību. Padome uzsver, ka kaitīgās sekas sabiedrībai radušās jau šo raidījumu demonstrēšanas brīdī un nav iespējams izmērīt, cik liels kaitējums sabiedrībai jau nodarīts, tādēļ nav šaubu, ka ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, lai pasargātu auditoriju Latvijā un līdzīgi gadījumi neatkārtotos. Ņemot vērā visus minētos apstākļus, kā arī rūpīgi vērtējot Padomei rakstiski un mutiski sniegto informāciju no VGTRK, "Swedish Press and Broadcasting Authority" un Eiropas Komisijas, Padome secina, ka pusēm nav izdevies vienoties par pieņemamu situācijas risinājumu. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta pirmo daļu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolemj: Aizliegt retranslēt (tajā skaitā izplatīt) programmu "Rossija RTR" Latvijas teritorijā 12 (divpadsmit) mēnešus no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Padome nolemj, ka šī lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta pirmās daļas izriet, ka Padome attiecīgajā panta daļā noteiktajos izņēmuma gadījumos var ierobežot programmu retranslāciju no citām valstīm. Savā būtībā šāda programmas retranslācijas ierobežošana ir līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta otrajā daļā paredzētajai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšanai. Līdzīgi šie juridiskie instrumenti ir tāpēc, ka ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programma tiek retranslēta Latvijā, darbību padome nevar apturēt, jo tas atrodas ārvalstī un ir pakļauts nevis Padomes, bet ārvalsts uzraugošajai institūcijai. Tomēr, kā izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta pirmās daļas, tā vietā Padome var ierobežot ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas retranslāciju Latvijā. Rezultāts abos gadījumos faktiski ir identisks, proti, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotā programma nenonāk līdz iespējamajai šīs programmas auditorijai Latvijā. Tā kā retranslācijas ierobežošana savā būtībā ir līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta otrajā daļā paredzētajam juridiskam instrumentam, kura mērķis ir ietekmēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, t.i., motivēt elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu un veidot savu programmu atbilstoši likuma prasībām, tad arī retranslācijas ierobežošanai ir tāds pats mērķis - motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk veidot savu programmu atbilstoši Latvijas likumam, tajā skaitā Direktīvai. Tā kā minēto apsvērumu dēļ retranslācijas ierobežošanai ir jākalpo kā elektronisko plašsaziņas līdzekli motivējošam instrumentam, tad šāda juridiskā instrumenta piemērošanas gadījumā retranslācijas ierobežošanai būtu jāsāk darboties nekavējoties un tai būtu jādarbojas neatkarīgi no tā, vai lēmums par retranslācijas ierobežošanu tiek pārsūdzēts. Tikai tādā gadījumā tiks panākts mērķis, ka retranslācijas ierobežošana motivē ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu. Pretējā gadījumā, t.i., ja lēmuma par retranslācijas ierobežošanu darbība tiktu apturēta lēmuma pārsūdzēšanas rezultātā, lēmums par retranslācijas ierobežošanu faktiski vairs nespētu pildīt savu uzdevumu motivēt likumu pārkāpušo elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Savukārt pēc, iespējams, vairākiem gadiem, kad beigtos tiesvedība strīdā par lēmumu, ar kuru būtu ierobežota retranslācija, apstākļi varētu būt mainījušies, un tāpēc lēmums par retranslācijas ierobežošanu faktiski varētu vairs nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli ieverot Latvijas likumu. Padome arī uzsver, ka šādā gadījumā, kad retranslācijas ierobežošanas mērķis jeb šāda lēmuma uzdevums ir motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu, ir svarīgi, ka retranslācijas ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas iestājas pēc iespējas ātrāk pēc likuma neievērošanas gadījumiem. Tikai šādā gadījumā retranslācijas ierobežošanai varētu būt vislielākā motivējošā ietekme uz ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli. Turpretim gadījumā, ja retranslācijas ierobežošana stātos spēkā tikai pēc vairākiem gadiem, kad varētu beigties tiesvedībā jautājumā par retranslācijas ierobežošanas tiesiskumu, retranslācijas ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas laika ziņā būtu attālinātas no likuma neievērošanas notikuma. Padome uzskata, ka tādā gadījumā retranslācijas ierobežošana faktiski varētu nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Turklāt, Padome uzskata, ka lēmumā konstatētie pārkāpumi ir tik smagi, ka pārsūdzība nedrīkstētu apturēt retranslāciju ierobežojošā lēmuma darbību, jo pārkāpumu smaguma dēļ, ir svarīgi, ka ārvalsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas ātrāk un lielākā mērā kļūtu motivēts turpmāk ievērot Latvijas likumu. Ievērojot minēto, Padome nosaka, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 1 Recommendation No.R (97) 20 of the Committee of Ministers to Member States on "Hate Speech". Pieejams: https://rm.coe.int/1680505d5b 2 Pasaules Veselības Organizācija. Violence: a public health priority. Ženēva (Šveice): Pasaules Veselības Organizācija, 1996. 3 Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca. http://vesture.eu/Terorisms (skatīts 2020. gada 14. decembrī). 4 Interneta vārdnīca Tezaurs. https://tezaurs.lv/#/sv/terorisms (skatīts 2020. gada 14. decembrī). 5 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019D1341&from=en#d1e32-17-1 (skatīts 2020. gada 14. decembrī). 6 Pieejams: https://rsf.org/en/ranking?fbclid=IwAR2LXYd5WhbwsSENfoF6B3xNpntSPRKnDhEGltfD9p7rrfb6JZJhAoWIuxg 7 Pētījums "Latvijas iedzīvotāju medijpratība", Latvijas Fakti, 2020 Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/medijpratibas_petijums_latvijas_dati_2020.pdf 8 Eiropas Parlamenta 2015. gada 10. jūnija rezolūcija par ES un Krievijas attiecībām. O. punkts un 12.-14. punkts (2015/2001(INI)). 9 Eiropas Parlamenta 2018. gada 8. februāra rezolūcija par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās (2018/2158 (INI)) I punkts. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš