10. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma jau ir zaudējusi spēku, Satversmes tiesai šajā spriedumā nav jālemj par tās spēka zaudēšanas brīdi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 14. janvāra sprieduma lietā Nr. 2003-19-0103 11. punktu). Tomēr, izskatot uz tiesas pieteikuma pamata ierosinātu lietu, Satversmes tiesai vienmēr ir jāizvērtē, kāda ietekme uz attiecīgo lietu būs tās spriedumam (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 25. punktu). Vienlaikus Satversmes tiesai jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 14. punktu). Par vienu no šādām interesēm atzīstama sabiedrības labklājības aizsardzība, kas ir sasaistīta ar pašvaldības budžeta stabilitāti. Pieteikuma iesniedzēja attiecībā uz pieteicēju tās izskatīšanā esošajā administratīvajā lietā lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. Tas esot nepieciešams, lai izspriestu minēto administratīvo lietu. Tāpat Satversmes tiesā saņemta informācija par vairākām lietām, kurās administratīvā tiesa nolēmusi apturēt tiesvedību, jo tiesas procesā piemērojama apstrīdētā norma (sk. lietas materiālu 1. sēj. 132.-141. lp. un 3. sēj. 25.-31. lp.). Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu ar atpakaļejošu spēku ir vienīgā iespēja aizsargāt attiecīgo personu pamattiesības. Tomēr nav izslēdzama varbūtība, ka ne visām juridiskajām personām apstrīdētās normas piemērošana radījusi, pēc to ieskata, būtisku tiesību aizskārumu. Gadījumos, kad pati persona nav uzskatījusi savu tiesību aizsardzību par tik nepieciešamu, lai izmantotu vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, prevalētu pašvaldības interese saglabāt sava budžeta stabilitāti. Tādējādi apstrīdētā norma ir atzīstama par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās dienas attiecībā uz tām personām, kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" 11. punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam un attiecībā uz tām personām, kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās dienas. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja S. Osipova