3. Article

Par pieņemto lēmumu informēt Eiropas Komisiju un Francijas mediju regulatoru - "Conseil Supérieur de l'Audiovisuel (CSA)". Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Padome nolemj, ka šī lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta izriet, ka Padome attiecīgajā panta daļā noteiktajos izņēmuma gadījumos var ierobežot programmu retranslāciju no citām valstīm. Savā būtībā šāda programmas retranslācijas ierobežošana ir līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta otrajā daļā paredzētajai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšanai. Līdzīgi šie juridiskie instrumenti ir tāpēc, ka ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programma tiek retranslēta Latvijā, darbību padome nevar apturēt, jo tas atrodas ārvalstī un ir pakļauts nevis Padomes, bet ārvalsts uzraugošajai institūcijai. Tomēr, kā izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta 3.3 daļas, tā vietā Padome var ierobežot ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas retranslāciju Latvijā. Rezultāts abos gadījumos faktiski ir identisks, proti, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotā programma nenonāk līdz iespējamajai šīs programmas auditorijai Latvijā. Tā kā retranslācijas ierobežošana savā būtībā ir līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.panta otrajā daļā paredzētajam juridiskam instrumentam, kura mērķis ir ietekmēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, t.i., motivēt elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu un veidot savu programmu atbilstoši likuma prasībām, tad arī retranslācijas ierobežošanai ir tāds pats mērķis - motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk veidot savu programmu atbilstoši Latvijas likumam, tajā skaitā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai. Tā kā minēto apsvērumu dēļ retranslācijas ierobežošanai ir jākalpo kā elektronisko plašsaziņas līdzekli motivējošam instrumentam, tad šāda juridiskā instrumenta piemērošanas gadījumā retranslācijas ierobežošanai būtu jāsāk darboties nekavējoties un tai būtu jādarbojas neatkarīgi no tā, vai lēmums par retranslācijas ierobežošanu tiek pārsūdzēts. Tikai tādā gadījumā tiks panākts mērķis, ka retranslācijas ierobežošana motivē ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu. Pretējā gadījumā, t.i., ja lēmuma par retranslācijas ierobežošanu darbība tiktu apturēta lēmuma pārsūdzēšanas rezultātā, lēmums par retranslācijas ierobežošanu faktiski vairs nespētu pildīt savu uzdevumu motivēt likumu pārkāpušo elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Savukārt pēc, iespējams, vairākiem gadiem, kad beigtos tiesvedība strīdā par lēmumu, ar kuru būtu ierobežota retranslācija, apstākļi varētu būt mainījušies, un tāpēc lēmums par retranslācijas ierobežošanu faktiski varētu vairs nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli ieverot Latvijas likumu. Padome uzsver, ka šādā gadījumā, kad retranslācijas ierobežošanas mērķis jeb šāda lēmuma uzdevums ir motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu, ir svarīgi, ka retranslācijas ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas iestājas pēc iespējas ātrāk pēc likuma neievērošanas gadījumiem. Tikai šādā gadījumā retranslācijas ierobežošanai varētu būt vislielākā motivējošā ietekme uz ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli. Turpretim gadījumā, ja retranslācijas ierobežošana stātos spēkā tikai pēc vairākiem gadiem, kad varētu beigties tiesvedībā jautājumā par retranslācijas ierobežošanas tiesiskumu, retranslācijas ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas laika ziņā būtu attālinātas no likuma neievērošanas notikuma. Padome uzskata, ka tādā gadījumā retranslācijas ierobežošana faktiski varētu nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Turklāt, Padome uzskata, ka lēmumā konstatētie pārkāpumi ir tik smagi, ka pārsūdzība nedrīkstētu apturēt retranslāciju ierobežojošā lēmuma darbību, jo pārkāpumu smaguma dēļ, ir svarīgi, ka ārvalsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas ātrāk un lielākā mērā kļūtu motivēts turpmāk ievērot Latvijas likumu. Ievērojot minēto, Padome nosaka, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 2.punktu šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 1 Krimināllikuma komentāri otrā daļa (IX - XVII nodaļa),73.lpp, Tiesu namu aģentūra, 2018 2 Kriminālatbildība par publisko aicinājumu veikt prettiesiskās darbības. Pieejams: www.trels.lv 3 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa Cilvēka pamattiesības, 2011, 775.lpp. 4 Pieejams: https://rsf.org/en/ranking?fbclid=IwAR2LXYd5WhbwsSENfoF6B3xNpntSPRKnDhEGltfD9p7rrfb6JZJhAoWIuxg 5 Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem. Pieejams: https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/Pētījums_par_Latvijas_iedzīvotāju_medijpratību_un_mediju_satura_lietošanas_paradumiem_2021.pdf 6 Eiropas Parlamenta 2015.gada 10.jūnija rezolūcija par ES un Krievijas attiecībām. O.punkts un 12.-14. punkts (2015/2001(INI)) 7 Eiropas Parlamenta 2018.gada 8.februāra rezolūcija par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās (2018/2158 (INI)) I punkts. 8 Satversmes tiesas spriedums. 2000‒03‒01. 30.08.2000. Secinājumu daļas 7.punkts. 9 Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem. Pieejams: https://www.neplpadome.lv/lv/assets/documents/Petijumi/Pētījums_par_Latvijas_iedzīvotāju_medijpratību_un_mediju_satura_lietošanas_paradumiem_2021.pdf Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš
  1. 1)) raidījumiem, kuros konstatēti
  2. 2)) pārkāpumu būtību;
  3. 3)) to, uz kādu periodu paredzēts elektroniskā plašsaziņas
In plain words
Par pieņemto lēmumu informēt Eiropas Komisiju un Francijas mediju regulatoru "Conseil Supérieur de l'Audiovisuel (CSA)". Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Padome nolemj, ka lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.1 panta izriet, ka Padome panta daļā noteiktajos izņēmuma gadījumos var ierobežot programmu retranslāciju no citām valstīm. Pēc būtības šāda retranslācijas ierobežošana ir līdzīga elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšanai, kas paredzēta likuma 21. panta otrajā daļā. Abi instrumenti ir līdzīgi tāpēc, ka ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību Padome nevar apturēt — tas atrodas ārvalstī un ir pakļauts attiecīgās valsts, nevis Padomes uzraudzībai. Tā vietā Padome saskaņā ar 21.1 panta 3.3 daļu var ierobežot retranslāciju Latvijā. Rezultāts abos gadījumos ir vienāds: programma nesasniedz auditoriju Latvijā. Tā kā retranslācijas ierobežošana pēc būtības ir līdzīga 21. panta otrās daļas instrumentam, kura mērķis ir motivēt elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu un veidot programmu atbilstoši tā prasībām, arī retranslācijas ierobežošanai ir tāds pats mērķis — motivēt ārvalsts plašsaziņas līdzekli ievērot Latvijas likumu, tostarp Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Lai retranslācijas ierobežošana darbotos kā motivējošs instruments, tai jāstājas spēkā nekavējoties un jādarbojas neatkarīgi no tā, vai lēmumu pārsūdz. Tikai tad tiek panākts mērķis — motivēt ārvalsts plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu. Ja pārsūdzība apturētu lēmuma darbību, lēmums faktiski vairs nespētu pildīt savu uzdevumu. Pēc, iespējams, vairākiem gadiem, kad beigtos tiesvedība, apstākļi var būt mainījušies, un lēmums varētu zaudēt jēgu. Padome uzsver: lai retranslācijas ierobežošana visefektīvāk motivētu ārvalsts plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu, tai kā likuma neievērošanas negatīvajām sekām ir jāiestājas pēc iespējas ātrāk pēc pārkāpuma. Ja tā stātos spēkā tikai pēc vairākiem gadiem, sekas būtu laika ziņā attālinātas no pārkāpuma un motivējošā ietekme būtu vāja. Turklāt šajā gadījumā konstatētie pārkāpumi ir tik smagi, ka pārsūdzība nedrīkst apturēt lēmuma darbību — pārkāpumu smaguma dēļ ir svarīgi, ka ārvalsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas ātrāk un lielākā mērā tiek motivēts ievērot Latvijas likumu. Ievērojot minēto, Padome nosaka, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Atsauces: 1 Krimināllikuma komentāri, otrā daļa (IX–XVII nodaļa), 73. lpp., Tiesu namu aģentūra, 2018. 2 Kriminālatbildība par publisko aicinājumu veikt prettiesiskās darbības. Pieejams: www.trels.lv 3 Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa "Cilvēka pamattiesības", 2011, 775. lpp. 4 https://rsf.org/en/ranking 5 Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem. Pieejams: neplpadome.lv 6 Eiropas Parlamenta 2015. gada 10. jūnija rezolūcija par ES un Krievijas attiecībām, O. punkts un 12.–14. punkts (2015/2001(INI)). 7 Eiropas Parlamenta 2018. gada 8. februāra rezolūcija par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās (2018/2158(INI)), I punkts. 8 Satversmes tiesas spriedums 2000-03-01 (30.08.2000.), secinājumu daļas 7. punkts. 9 Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem. Pieejams: neplpadome.lv Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš
asjoint-stocktax-authorityvid

References