101. Article — ir konkretizējams kopsakarā ar Eiropas vietējo

pašvaldību hartu (turpmāk - Harta). Arī saskaņā ar Hartas 3. panta pirmo daļu vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 5. panta pirmā daļa noteic deputāta darbības principus, bet 9. panta otrā daļa noteic, ka deputāts savas tiesības īsteno bez īpaša pilnvarojuma. Atbilstoši šā likuma normām pašvaldības domes deputāts ir konkrētās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju priekšstāvis. Ikvienam pašvaldības deputātam ir pienākums pārstāvēt pašvaldības iedzīvotāju intereses. No pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvības pienākuma izriet deputāta pienākums līdzdarboties domes darbā (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 20. punktu). Tātad, lai pašvaldības deputāts varētu līdzdarboties domes darbā un pārstāvēt iedzīvotāju intereses, viņam jābūt iespējai pilnvērtīgi īstenot visas savas amata tiesības un pienākumus. 20.2. Drošības līdzeklis - apcietinājums - ir viens no Kriminālprocesa likumā paredzētajiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem un tiek uzskatīts par bargāko un tiesības visvairāk ierobežojošo drošības līdzekli. Proti, apcietinājums ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu Kriminālprocesa likumā paredzētajos gadījumos var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā. Apcietinājumu piemēro personām, attiecībā uz kurām ir vislielākais risks, ka tās mēģinās traucēt kriminālprocesa gaitu. Apcietinājuma piemērošana ir saistīta ar dažādiem ierobežojumiem, kuri pēc sava rakstura ir objektīvi un reizē arī neizbēgami. Pretējā gadījumā nebūtu nozīmes piemērot apcietinājumu, jo netiktu sasniegts tā mērķis. Apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība tiek izvērtēta individuāli, jo jākonstatē tā piemērošanas pamats. Apcietinājums ir terminēts, un apcietinātai personai ir tiesības lūgt apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu vai turpmākas tā piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu (sk. Kriminālprocesa likuma 277. un 281. pantu). Tādējādi arī no apcietinājuma būtības izrietoši tiesību ierobežojumi, tostarp liegums izmantot personisko datortehniku ar pieeju internetam, tiek piemēroti tikai noteiktu laiku, kamēr pastāv likumā noteiktais apcietinājuma piemērošanas pamats vai beidzas tā piemērošanas maksimālais termiņš. 20.3. Apcietinājums tiek izpildīts izmeklēšanas cietumā. Izmeklēšanas cietums ir slēgta specifiska vide, kurā vienlaikus var atrasties vairāki simti apcietināto (sk. lietas materiālu 2. sēj. 41. lp.). Apcietinājumā turēšanas kārtības likums reglamentē apcietinātā tiesības un pienākumus, tostarp apcietinātā pienākumu ievērot izmeklēšanas cietumā noteikto dienas kārtību. Dienas kārtība ietver darba laiku un laiku izglītības, audzināšanas un režīma pasākumiem, ēdienreizes, skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru. Turklāt apcietinātās personas izmeklēšanas cietumā tiek izvietotas kamerās un kameras ietvaros personas tiek vestas pastaigā, ēdienreize tiek nodrošināta visām kamerā ievietotajām personām vienā laikā, tāpat arī skaitliskās pārbaudes notiek vienā laikā. Apcietinātā pārvietošana uz ārpuskameras aktivitātēm, piemēram, pastaigu, tiek nodrošināta tikai ar izmeklēšanas cietuma darbinieku klātbūtni (sk. Noteikumu Nr. 800 24. un 25. punktu). Saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu apcietinātajam ir tiesības sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma rakstveidā, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā izmantot izmeklēšanas cietuma tālruni. Tāpat apcietinātai personai ir tiesības ar izmeklēšanas priekšnieka atļauju uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar citām personām ne retāk kā reizi mēnesī sociāli lietderīgu kontaktu saglabāšanai un veicināšanai (sk. Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu un 13.1 panta ceturto daļu). No pieteikuma saprotams, ka Pieteikuma iesniedzējs Rīgas Centrālcietuma priekšniekam lūdzis atļauju katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00 izmantot personisko datortehniku ar pieeju internetam, lai attālināti piedalītos pašvaldības domes un tās komiteju sēdēs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 3.-4. lp.). Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir virkne tiesību, tostarp tiesības būt klāt valsts pārvaldes iestādēs, kad tās izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses, kā arī domes vai tās institūciju uzdevumā pārbaudīt pašvaldības kapitālsabiedrību un iestāžu darbu, rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem (sk. Deputāta statusa likuma 9. panta pirmo daļu). Tāpat deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums piedalīties attiecīgās domes lēmumu izpildes kontrolēšanā, izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, kā arī ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu (sk. Deputāta statusa likuma 10. pantu). Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 34. panta otrās daļas otrajā teikumā noteiktajam deputāts, neatrodoties sēdes norises vietā, nevar piedalīties balsojumos par pašvaldības domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka, izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja vietnieka amatiem izvirzītajām kandidatūrām. Tādējādi var secināt, ka laiks, kas Pieteikuma iesniedzējam būtu nepieciešams darbam ar datortehniku, izmantojot pieeju internetam, nav savienojams ar drošības līdzekļa - apcietinājuma - izpildi. Proti, atrašanās apcietinājumā izmeklēšanas cietumā nozīmē to, ka personai obligātā kārtā vienlīdzīgi ar citiem apcietinātajiem ir jāievēro izmeklēšanas cietumā noteiktā dienas kārtība un saziņas tiesību ierobežojumi, bet ne pašvaldības domes noteiktā kārtība vai darba laiks. Apcietinājuma izpildes kārtības ievērošana ir būtisks priekšnosacījums apcietinājuma mērķa sasniegšanai un tiesiskas vides nodrošināšanai izmeklēšanas cietumā. 20.4. No apcietinājuma būtības izrietošie tiesību ierobežojumi, tostarp liegums izmantot personisko datortehniku ar pieeju internetam, nodrošina efektīvu kriminālprocesa norisi, kārtību un drošību apcietinājuma vietā, kā arī aizsargā cietušo un liecinieku tiesības. Šāds tiesību ierobežojums veicina objektīva, uz taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu vērsta nolēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā gan to, ka tiklab apcietinājums, kā arī no tā izrietošie citu tiesību ierobežojumi ir terminēti un to piemērošanas nepieciešamība tiek regulāri pārskatīta, gan arī to, ka pašvaldības deputāts, atrodoties apcietinājumā, nevar pilnvērtīgi īstenot visas savas tiesības un pienākumus, Satversmes tiesa secina, ka nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Tādējādi apstrīdētās normas atbilst Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punktu un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" 4. pielikuma 10. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš