90. Article — Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības

piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā un 92. pants. Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana. Norāda, ka no Valsts kontroles 2022. gada revīzijas ziņojuma5, kā arī citas esot tapis skaidrs, ka rūpība neesot komisijas stiprā puse. Tāpat Valsts kontrole jau pirms vēlēšanām esot apstiprinājusi, ka komisija neesot gatava šo vēlēšanu pienācīgai noorganizēšanai. Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere esot norādījusi, ka: "Līdz 14. Saeimas vēlēšanām š.g. 1. oktobrī palikuši vien 3 mēneši, bet - vai šoreiz tehniskā sagatavošanās vēlēšanām ritēs veiksmīgāk un būs novērstas iepriekš konstatētās nepilnības, plānojot budžetu, organizējot iepirkumus vēlēšanu tehniskai pavadīšanai un ieviešot vēlēšanu vadības sistēmu? Diemžēl, nē."6 [3.7] Iesniedzējs norāda, ka pašlaik komisijas darbinātā (SOAAR izstrādātā) digitālā e-vēlēšanu sistēma, pirmsšķietami, neatbilstot arī MK noteikumiem # 442/2015 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", jo tā nenodrošinot novērotājiem nepieciešamo informācijas pieejamību (5.1. p.), informācijas integritāti (5.2. p.), informācijas konfidencialitāti (5.3. p.), datņu aizsardzību (5.4. p.) un, ļoti iespējams, arī 5.5.p.-5.8. p. prasīto. [3.8] Tālāk norāda, ka bez vēlēšanu novērošanas un novērotāju iespēju pārliecināties par to godīgumu visās tās stadijās (ieskaitot elektronisko balsu skaitīšanu, elektronisko datu pārsūtīšanu, izmantotās aparatūras drošību un "balsošanu pa pastu), vēlēšanas nevarot tikt atzītas par godīgām un caurspīdīgām (ko prasa gan Latvijas starptautiskajās saistībās noteiktais, gan kuras par pamatvērtībām atzinusi komisijas vadītāja K.Bērziņa).7 Norāda, ka ar komisijas 13.07.2022. lēmumu Nr. 27 apstiprinātā Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija paredz, ka novērotājiem nodrošina: 1) "iespēju netraucēti vērot skenēšanu un balsu skaitīšanu (57); 2) Vēlēšanu zīmju skenēšana, šķirošana, atzīmju "+" un svītrojumu skaitīšana, kā arī protokola noformēšana, drukāšana un nosūtīšana atspoguļojamas pārredzami klātesošajiem (58); Realitātē, atbilstoši komisijas 03.08.2018. Informācijai "Par vēlēšanu novērošanu", vēlēšanu norisi vienīgi tiek dota iespēja novērot iecirknī un izbraukumos pie vēlētājiem (7) un tas pats izriet no novērotāju aizpildāmās "pieteikuma formas" komisijas lapā. Lai arī komisijas instrukcijā novērotājiem esot paredzēts kontrolēt vēlēšanu komisijas rīcības atbilstību e-vēlēšanu sistēmas rokasgrāmatai, vēlēšanu iecirknī novērotājiem neesot tikusi dota iespēja iepazīties ar e-vēlēšanu sistēmas rokasgrāmatu, tā faktiski esot tikusi slēpta. Tālāk norāda, ka no visas vēlēšanu procesa (jeb ķēdes) aktivitātēm: 1) iecirkņos: ieraksti vēlēšanu lietojumprogrammā un vēlēšanu gaitas žurnāla aizpilde, rīcības atbilstības nepubliskotajai "lietojumprogrammas lietotāja rokasgrāmatai" pārbaude, vēlētāju reģistrācija, vēlētāju saraksta žurnalēšana, balsošana, aplokšņu/vēlēšanu zīmju/balsu skaitīšana, vēlēšanu zīmju elektroniskā skenēšana un tās atpazīšanas algoritmi, iecirkņa rezultātu elektroniska aprēķināšana, rezultātu nosūtīšana; 2) republikas pilsētas / novada vēlēšanu komisijās: to rīkojumi, norādījumi, atļaujas, sūdzību procedūra; 3) komisija: saņemto rezultātu, datu kopu integritātes pārbaude, rezultātu apkopošana, sūdzību procedūra. 4) Dažādu valstu pasta pakalpojuma sniedzējos un iecirkņos: "balsojumu pa pastu" integritātes uzraudzība un aizklātības principa nodrošināšana. Novērotājiem esot bijusi iespēja redzēt/monitorēt tik nelielu tās daļu, bet ķēde esot tik stipra cik tās vājākais posms. Tālāk norāda, ka kopš "SOAAR" SIA digitālās vēlēšanu sistēmas izmantošanas Latvijā faktiski esot ieviestas/notiekot elektroniskās vēlēšanas (ko likums neparedzēja un faktiski esot komisijas vadības patvarība), taču vēlēšanu novērošanas jomā šīs izmaiņas esot pilnībā ignorētas un viss notiekot "pa vecam". Secina, ka vēlēšanu novērošana un to godīgums (datu plūsmu pārbaude) faktiski esot padarīti par iluzoriem, jo izmantotajās datorsistēmās datu plūšanu/apstrādi novērotājs "ar neapbruņotu aci" neesot spējīgs novērot. Šī "melnā kaste" nenodrošinot pašas Bērziņas kundzes daudzināto vēlēšanu "procesu atklātību un caurspīdīgumu", tostarp dēļ brīvās/atklātās programmatūras neizmantošanas un neveikta datorsistēmu (kurās instalēta e-vēlēšanu sistēma un tās moduļi) audita. Norāda, ka pašreizējā novērošana nodrošinot pārskatu pār tik nelielu daļu no vēlēšanu norisēm, ka vēlēšanas, tostarp šajā iecirknī, neesot atbildušas godīgu vēlēšanu principam, kuru ievērošanu prasot arī EDSO ODIHR. [3.9] Papildus norāda, ka Vidzemes reģiona balsstiesīgo un nobalsojušo skaits (~ 400 000) krietni esot pārsniedzis Centrālās Statistikas pārvaldes konstatēto Vidzemes reģiona iedzīvotāju skaitu ~180 000), kas liecinot par lielu manipulāciju ar datiem. [4] 10.10.2022. Iesniedzējs iesniedza papildinājumus 05.10.2022. Lēmuma par protokola rezultātu apstiprināšanu "virtuālās jeb pseido Rīgas" vēlēšanu iecirknī #1000 apstrīdējumam. [5] Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 10. oktobra sēdē iesniedzējs nepiedalījās, tika uzklausīts politiskās partijas "Tautas varas spēks" deputāta kandidāts Jānis Sondars, kurš Sūdzības uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem. [6] 2022. gada 10. oktobra sēdē likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" noteiktās kompetences robežās izvērtējusi Sūdzības, sniegtos paskaidrojumus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots. [6.1] Par Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci Atbilstoši likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4. pantam Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Minētā panta otrā daļa noteic, ka veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 5. pants noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, instrukcijas - to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām. Atbilstoši minētā likuma 6. panta 3., 4. un 5. punktam Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām; nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai. [6.2] Par vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas rezultātu paziņošanu un iepazīšanās iespējām ar vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem Saeimas vēlēšanu likuma (turpmāk - Likums) 27. panta pirmā daļa noteic, ka vēlēšanu dienā pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz. Tātad vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti, tiklīdz nobalsojuši visi vēlētāji, kas ieradušies vēlēšanu iecirknī līdz pulksten 8 vakarā. Saskaņā ar Likuma 29. pantu balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē, kur vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Likuma 35. panta trešā daļa noteic, ka pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Papildus norādāms, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas gan pēc kandidātu sarakstu gūto balsu saskaitīšanas, gan pēc tam, kad saskaitītas par katru deputāta kandidātu nodotās balsis, rezultātus nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai, un tie pakāpeniski tiek ievietoti un tiem var sekot līdzi Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē. Attiecīgi arī pilnvarotie novērotāji var salīdzināt attiecīgā iecirkņa balsu skaitīšanas rezultātus ar publiskotajiem rezultātiem. Likuma 35.1 panta pirmā daļa paredz, ka kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālā vēlēšanu komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem triju darbdienu laikā. Likuma 36. pantā noteikts, ka pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, ja aizzīmogošanai netiek izmantotas balsošanas kastes un numurētas plombas. Par to jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas žurnālā. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai. Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas (turpmāk - Instrukcija) 53. punktā noteikts, ka pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Saskaņā ar minētās instrukcijas 75., 76. un 77. punktu ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus, kā arī protokola neiesaiņoto eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti. Pieņemot neiesaiņoto protokola eksemplāru un iesaiņotos vēlēšanu materiālus, pašvaldības vēlēšanu komisija uzraksta attiecīgi uz protokola un pavadraksta laiku, kad šie materiāli saņemti, paraksta tos un apzīmogo. Pašvaldības vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņu protokolus nogādā Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to saņemšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas 25.08.2022. ar lēmumu Nr. 68 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas ārvalstīs 97. punkts noteic, ka balsu skaitīšanas protokolu ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta šajā punktā minētos materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai. Līdz ar to, ievērojot, ka 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, balsu skaitīšana iecirkņos tika pabeigta pārsvarā 2022. gada 2. oktobrī, tad kandidātu sarakstu iesniedzējiem bija iespējams ar vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoliem iepazīties attiecīgi valstspilsētu vai novadu vēlēšanu komisijās, ārvalstīs izveidotajās vēlēšanu iecirkņu komisijās vai arī Centrālajā vēlēšanu komisijā - atkarībā no tā, kur protokoli konkrētajā brīdī atrodas. Sūdzībās nav norādīts, vai kāda vēlēšanu komisija atteikusi ļaut iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem un ar kurām vēlēšanu komisijām nav bijis iespējams sazināties. Norādāms, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā ar lūgumu iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem ir vērsušies tikai viena kandidātu saraksta pārstāvji. Iesniedzējs vai deputāta kandidāti no Iesniedzēja pārstāvētā kandidātu saraksta ar šādu lūgumu Centrālajā vēlēšanu komisijā nav vērsušies. [6.3] Par iesniedzēja norādēm uz tehniskām problēmām 14. Saeimas vēlēšanu laikā Centrālā vēlēšanu komisija paskaidro, ka vēlēšanu dienā, 2022. gada 1. oktobrī, bija novērojami četri īslaicīgi, ne garāki par desmit minūtēm, pārtraukumi Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra darbībā, kas bija saitīti ar interneta drošības risinājumiem, nevis problēmām sistēmā. Šajā laikā bija traucēta vai ierobežota balsotāju pārbaude un reģistrācija vēlētāju reģistrā. Minētais bija saistīts ar paaugstinātas drošības pasākumiem un neradās ārējas ietekmes rezultātā. Nekādas nelabvēlīgas sekas šie īslaicīgie traucējumi neradīja. Nav konstatēts, ka tehniska rakstura problēmas, kas radušās atsevišķām vēlēšanu iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas procesā (piemēram, skenējot vēlēšanu zīmes vai nosūtot datus Centrālajai vēlēšanu komisijai), nebūtu tikušas atrisinātas. [6.4] Par vēlēšanu vadības sistēmas novērošanu Iesniedzējs norādījis, ka novērotājiem ticis atteikts "vērot arī e-vēlēšanu tehnisko pusi", ar ko, visticamāk, saprotams atteikums izsniegt piekļuvi Centrālās vēlēšanu komisijas Vēlēšanu vadības sistēmai. Kā jau tika minēts Centrālās vēlēšanu komisijas 26.09.2022. vēstulē Nr. 01-02/23e, uz kuru iesniedzējs Sūdzībās norādījis, Saeimas vēlēšanu likums neparedz vēlēšanu informācijas sistēmu novērošanu vai datu publicēšanu. Vēlēšanu informācijas sistēmas atbilstīgi Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam noteiktas par kritisko infrastruktūru un uz tām attiecina Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumus Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība", Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumus Nr. 100 "Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" un Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumus Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām". Pārmetums, ka novērotājiem nav tikusi dota iespēja ar Vēlēšanu vadības sistēmas rokasgrāmatu, nav pamatots. Rokasgrāmata paredzēta sistēmas lietotājiem. [6.5] Par statistikas datiem Attiecībā uz iesniedzēja apgalvojumu, ka Vidzemes reģiona balsstiesīgo un nobalsojušo skaits (~ 400 000) krietni esot pārsniedzis Centrālās Statistikas pārvaldes konstatēto Vidzemes reģiona iedzīvotāju skaitu ~180 000), kas liecinot par lielu manipulāciju ar datiem, norādāms, ka Centrālās statistikas pārvaldes uzskaitītos statistiskajos vai plānošanas reģionos ietvertās administratīvās teritorijas atšķiras no Likuma 7. panta otrajā daļā noteiktā, kādi novadi un valstspilsētas ietilpst Saeimas vēlēšanu apgabalos. Vidzemes vēlēšanu apgabalā ietilpst vairāk administratīvo teritoriju nekā Vidzemes reģionā. Pēc Saeimas vēlēšanās izmantotiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Vidzemes vēlēšanu apgabalā bija 396 278 balsstiesīgie. Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada sākumā Vidzemes vēlēšanu apgabalā ietilpstošajās pašvaldībās bija 520 588 iedzīvotāju, bet Vidzemes plānošanas reģionā - 276 037 un Vidzemes statistiskajā reģionā - 180 766 iedzīvotāju. Jāņem vērā, ka Saeimas vēlēšanās vēlētāji var balsot pēc izvēles jebkurā vēlēšanu apgabalā un iecirknī, tāpēc atsevišķās vietās vēlētāju aktivitāte reizēm pārsniedza balsstiesīgo skaitu, piemēram, Rīgas Centra rajonā, Saulkrastu pilsētā. [6.6] Par prasību iepazīties ar vēlēšanu gaitas žurnāliem Saskaņā ar Likuma 36. pantu iecirkņu komisijas Centrālajai vēlēšanu komisijai nosūta vēlēšanu materiālus Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Kārtība, kādā materiāli nododami augstākstāvošai vēlēšanu komisijai un glabājami, noteikta Centrālās vēlēšanu komisijas 13.07.2022. ar lēmumu Nr. 27 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 75.-79. punktā, kā arī - attiecībā uz ārvalstīs izveidotajā vēlēšanu iecirkņu komisijām - Centrālās vēlēšanu komisijas 25.08.2022. ar lēmumu Nr. 68 apstiprinātās Saeimas vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas ārvalstīs 97.-99. punktā. Līdz ar to vēlēšanu gaitas žurnāli atrodas noplombētās vēlēšanu kastēs kopā ar citiem vēlēšanu materiāliem, lai nodrošinātu to drošu saglabāšanu līdz laikam, kad vēlēšanu rezultāti būs kļuvuši neapstrīdami. Lai Centrālā vēlēšanu komisija dotu rīkojumu visām Sūdzībās minētajām vēlēšanu komisijām šīs kastes atvērt, nepieciešams konkrēts pamatojums, kā piemēram, pierādījumu pārbaudei tiesā vai tiesībsargājošajās institūcijās. Iesniedzējs nav pamatojis prasību ļaut iepazīties un saņemt vēlēšanu gaitas žurnāla kopiju. Saeimas vēlēšanu likums neparedz šādas tiesības, un, tā kā prasība nav pamatota ar konkrētiem pārbaudāmiem faktiem, šāda prasība noraidāma. [7] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006. gada 3. novembra spriedumā lietā Nr. SA - 5/2006 atzinis: "[12] Atbilstoši vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes praksei tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 29. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-468 14. punktu; Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma lietā BVerfGE 103, 111 98. punktu). Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas.[..] Par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu." Nav konstatēts, ka Sūdzībās norādītajos vēlēšanu iecirkņos 14. Saeimas vēlēšanās balsošanas un balsu skaitīšanas laikā būtu pieļauti vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, kas varētu būt ietekmējuši konkrēto vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātu un varētu būt par pamatu to atcelšanai un balsu pārskaitīšanai. Arī iesniedzējs uz tādiem nav norādījis. Saeimas vēlēšanu likuma 54. panta ceturtajā daļā ir noteikts pieteikuma iesniedzēja pienākums pieteikumu pamatot, kā arī tas, ka pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem. Līdz ar to, jau vērošoties ar sūdzībām Centrālajā vēlēšanu komisijā apstrīdot vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus, iesniedzēja prasījumam jābūt pamatotam un pierādāmam. Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, Saeimas vēlēšanu likuma 35.1 pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj: noraidīt kandidātu saraksta iesniedzēja no politiskās partijas "Tautas varas spēks" Valentīna Jeremejeva sūdzības par lēmumu par protokolu rezultātu apstiprināšanu vēlēšanu iecirkņos Nr. 1000, 1001, 1002, 1003, 1004, 1005, 1007, 1008, 1009, 1010, 1011, 1012, 1013, 1014, 1015, 1016, 1017, 1018, 1019, 1020, 1021, 1022, 1023, 1024, 1025, 1026, 1027, 1028, 1029, 1030, 1031, 1032, 1033, 1034, 1035, 1036, 1037, 1038, 1039, 1040, 1041, 1042, 1043, 1044, 1045, 1046, 1047, 1048, 1049, 1050, 1051, 1052, 1053, 1054, 1055, 1056, 1057, 1058, 1059, 1060, 1061, 1062, 1063, 1064, 1065, 1066, 1067, 1068, 1069, 1070, 1071, 1072, 1073, 1074, 1075, 1076, 1077, 1078, 1079, 1080 apstrīdēšanu. Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511). 1 CVK. Vēlēšanas > Vēlēšanu iecirkņi. https://www.cvk.lv/lv/velesanas/velesanu-iecirkni 2 Piem., "Atbildīgie nav devušies gulēt." Divos vēlēšanu iecirkņos Rīgā radušās tehniskas problēmas. Apollo.lv. 02.10.2022. https://www.apollo.lv/7618122/atbildigie-nav-devusies-gulet-divos-velesanu-iecirknos-riga-radusas-tehniskas-problemas 3 "CVK nav atbilstošas kapacitātes, lai varētu [..] prasīt pakalpojuma sniedzējam (SOAAR), ko tas plāno darīt un kas tieši pakalpojumā ietilpst." CVK rīcība "neatbilst ne labas pārvaldības, ne IT izstrādes labās prakses, ne atbilstošas drošības principiem." VK nevarēja izsekot, vai CVK ir pārliecinājusies par vēlēšanu nodrošināšanai svarīgas funkcionalitātes atbilstošu darbību", konstatēja, ka "sistēmas izstrādei definētās prasības nav bijušas pilnīgas un kvalitatīvas". Sistēmas akcepttestēšanu veica tikai pats izstrādātājs [..]. No CVK akcepttestēšanai vistuvāk pietuvināta bija ģenerālmēģinājuma norise, bet tā netiek dokumentēta", "sistēmas nepieciešamās drošības pārbaudes netiek veiktas", "izstrādātājs sistēmas darbības uzraudzības atskaitēs norādīja uz vairāk nekā tūkstoti sistēmā konstatētām kļūdām"! 4 https://vdd.gov.lv/aktualitates/jaunumi/vdd-nav-identificejis-prettiesiskas-darbibas-14-saeimas-velesanas 5 Revīzijas ziņojums "Par Centrālās vēlēšanu komisijas 2021.gada pārskatu" Rīga, 2022. 20.-24. lpp. https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29673-M53tvBk0I1hfy-ezsNSJejKLw_KzDr6l.pdf 6 Kapacitātes trūkuma dēļ CVK nespēj atrisināt gadiem zināmus trūkumus. 04.07.2022. https://lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/kapacitates-trukuma-del-cvk-nespej-atrisinat-gadiem-zinamus-trukumus 7 "Gan pirms simts gadiem, gan šodien nemainīgas ir mūsu vērtības - demokrātija, brīvība un godīgas vēlēšanas. Gadu gaitā iestādē ir uzkrātas profesionālās zināšanas un pieredze, kas ļāvusi nodrošināt vēlēšanu likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu, procesu atklātību un caurspīdīgumu, vienlīdzības principu, kā arī sekmēt ikviena vēlētāja iespējas sev ērtā veidā piedalīties vēlēšanās, tautas nobalsošanās un parakstu vākšanās. [..] saka CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa." "Atzīmējot iestādes dibināšanas simtgadi, CVK aicina dalīties atmiņās par vēlēšanu vēsturi". Latvijas vēstnesis. 19.07.2022. https://lvportals.lv/dienaskartiba/343122-atzimejot-iestades-dibinasanas-simtgadi-cvk-aicina-dalities-atminas-par-velesanu-vesturi-2022 Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs