8. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 1. punktu tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma. Savukārt likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai tad, ja apstrīdētais akts ir zaudējis spēku. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007‑06‑03 11.2. punktu). Tomēr minētajā pantā noteiktais dod Satversmes tiesai tiesības izbeigt tiesvedību lietā, bet neparedz pienākumu to darīt. Proti, atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams tiesvedību lietā turpināt, lai novērstu radušos personas pamattiesību aizskārumu vai būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Tāpat, izlemjot jautājumu par nepieciešamību turpināt tiesvedību, jāņem vērā arī attiecīgajā lietā izvērtējamā tiesību jautājuma konstitucionālā nozīme (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 18. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-10-03 13.3. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa pārbaudīs, vai pastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt. 9. 2023. gada 17. februāra iesniegumā un 2023. gada 7. marta iesniegumā ir pausts viedoklis par atsevišķu Saistošo noteikumu Nr. 103 normu iespējamo neatbilstību normatīvo aktu prasībām, kas esot pamats tiesvedības turpināšanai. Izskatāmā lieta ir ierosināta par Apstrīdētā rīkojuma, nevis par cita akta - Saistošo noteikumu Nr. 103 - tiesiskumu. No Apstrīdētā rīkojuma izriet, ka vairākas personas atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta pirmajai daļai ir vērsušās ar iesniegumu Ministrijā un norādījušas uz atsevišķām Saistošo noteikumu Nr. 103 neatbilstībām normatīvo aktu prasībām. Tomēr šīs personas nav izmantojušas minētā likuma 27. panta ceturtajā daļā ietvertās tiesības vērsties Satversmes tiesā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.3 panta otrajai daļai pieteikumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Saistošie noteikumi Nr. 103 stājās spēkā 2021. gada 22. decembrī. Ar Apstrīdētā rīkojuma izdošanu Saistošo noteikumu Nr. 103 darbība tika apturēta. Savukārt ar Atcelšanas rīkojumu tika atcelts Apstrīdētais rīkojums, un tādējādi Saistošo noteikumu Nr. 103 darbība atjaunojās. Kopš Saistošo noteikumu Nr. 103 spēkā stāšanās dienas ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši, taču ir bijis arī laika posms, kurā šo noteikumu darbība bija apturēta. Satversmes tiesas likuma 19.3 panta otrajā daļā likumdevējs ir noteicis termiņu pieteikuma iesniegšanai, bet nav noregulējis tādu tiesisko situāciju, kad rīkojumu par teritorijas plānojuma darbības apturēšanu ministrs vēlāk atceļ. Tātad, lai nodrošinātu to personu tiesību aizsardzību, kuras Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteiktajā kārtībā ir vērsušās Ministrijā, tām būtu saglabājamas tiesības vērsties Satversmes tiesā. Proti, pārbaudot, vai sešu mēnešu termiņš ir ievērots, uzskatāms, ka, apturot Saistošo noteikumu Nr. 103 darbību, vienlaikus ir apturēts arī konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteiktā sešu mēnešu termiņa skaitījums. Ievērojot šādus apstākļus, Satversmes tiesai šobrīd nav pamata konstatēt, ka personām, kuras Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteiktajā kārtībā ir vērsušās Ministrijā, nebūtu iespējams vērsties tiesā savu pamattiesību aizskāruma novēršanai. Turklāt, vērtējot nepieciešamību turpināt tiesvedību, Satversmes tiesa nav konstatējusi nedz būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu, nedz arī attiecīgajā lietā izvērtējamā tiesību jautājuma konstitucionālo nozīmi. Tādējādi, ņemot vērā to, ka Apstrīdētais rīkojums ir zaudējis spēku, dispozivitātes principu un Pieteikuma iesniedzējas izteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, kā arī to, ka nepastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma, Satversmes tiesa atzīst, ka lietā ir pamats izbeigt tiesvedību. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2022-25-05 "Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2022. gada 22. marta rīkojuma Nr. 1-2/2224 "Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš